Kad vēlies saņemt skolēna stipendiju - šogad vai pēc gada?

Arī skolēns var pelnīt 100 latu mēnesī, ja vien ļoti pacenšas jomā, kas pašam patīk un padodas. Iespējams, ka lasot konkursa noteikumus sapratīsiet - bija jāsāk censties drusku ātrāk. Tomēr šis ir labs starta laiks, lai patiešām labi sagatavotos nākamā gada stipendiju piešķiršanai. 100 latu mēnesī skolēnam, pie tam, par paša sasniegumiem - tas taču ir lieliski.

Trešdien, 31.martā, sākās pieteikumu iesniegšana talantīgo bērnu un jauniešu konkursam „Latvijas Izcilnieki”. Pretendenti „Latvijas Izcilnieki” titulam tiks izraudzīti par sasniegumiem piecās dažādās kategorijās – zinātnē, mūzikā, sportā, sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī mākslas, kultūras un radošajā jomā. No visiem pieteikumiem pieci labākie saņems 100 latu „Maxima” stipendiju ik mēnesi visa nākamā mācību gada garumā (kopumā 1000 latu katrs), bet 45 pusfinālisti - vienreizēju naudas balvu 100 latu vērtībā. Dalībnieku pieteikumi tiks gaidīti līdz 2010. gada 9. maijam.




Konkursa „Latvijas Izcilnieki” mērķis ir novērtēt un atbalstīt Latvijas talantīgākos jauniešus, kas sasnieguši ievērojumus rezultātus vietēja vai starptautiska mēroga konkursos, olimpiādēs, projektos un citās aktivitātēs. Konkursu organizē veikalu tīkls „Maxima” un telekompānija „Latvijas Neatkarīgā Televīzija” (LNT). Konkursa iniciatora un stipendiju nodrošinātājas - SIA „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš saka: „Mērķis ir izcelt jaunos censoņus un palīdzēt tiem, kuriem ir spējas un kuri ir aktīvi, jo tā ir mūsu Latvijas nākotne. Jau no mazotnes vēlamies rādīt, ka aktivitāte un darbs nes augļus, ka ar sasniegumiem ir jālepojas un ka iniciatīva tiek novērtēta. Tad apkārt mums būs daudz vairāk jauno uzņēmēju un ideju ģenerētāju. Tāpēc „Maxima” jau piecus gadus atbalstījusi centīgākos skolēnus vai klases ar stipendijām un tagad to jaunā formā grib iedibināt par jauku tradīciju. Aicinu jauniešus pieteikties un lepoties ar sasniegto!” LNT radošais direktors Niks Volmārs: „Mēs varam lepoties ar daudziem talantīgiem brīnumbērniem. Ir ļoti svarīgi atbalstīt viņu tālāko izaugsmi. Ja arī jums blakus aug īpašs brīnumbērns, tad pastāstiet par viņu mums. Un mēs šos brīnumbērnus parādīsim Latvijai, lai ar viņu panākumiem varam lepoties visi kopā. Telekompānijas LNT galvenais mērķis ir sekmēt lielākas, spēcīgākas Latvijas veidošanos, ar kuru mēs visi varam lepoties. Tādēļ ir ļoti svarīgi īpaši atbalstīt tos jaunos censoņus, uz kuriem gulsies rītdienas Latvijas attīstība". Projekta noslēgumā plānota svinīgā apbalvošanas ceremonija 1.septembrī, kas būs redzama arī tiešraidē LNT plkst. 21:00. Tajā tiks sumināti un apbalvoti 45 talantīgākie bērni un jaunieši, kā arī paziņoti pieci nākamā mācību gada stipendiju ieguvēji.



Konkursā var piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo skolu 4.-11. klašu skolēni. Vērtēti tiks sasniegumi par 2009./2010. mācību gadu. Taču jāatceras, ka tiks izskatīti un novērtēti tikai individuālie sasniegumi, nevis sasniegumi komandā vai grupā. Lai piedalītos konkursā, jāaizpilda pieteikuma anketa un jāsagatavo motivācijas vēstule, jāpievieno skolas liecības kopija, klases audzinātāja, trenera vai projekta kuratora rekomendācijas vēstule, kā arī iegūto atzinību, diplomu kopijas. Visi dokumenti jāsūta pa pastu uz adresi „Latvijas Izcilnieki”, Stabu iela 19, LV-1011, Rīga vai uz e-pastu latvijasizcilnieki@latvijasizcilnieki.lv.



Plašāka informācija un visas nepieciešamo dokumentu formas atrodamas http://www.latvijasizcilnieki.lv./ Detaļas var precizēt pa tālruni 67898632.



Konkursu organizē veikalu tīkls „Maxima” un telekompānija LNT, projektu atbalsta žurnāli “Ieva” un „Ievas stāsti”. Konkursa norisi realizē mārketinga komunikācijas aģentūra „Alpha Baltic”.

Skolas vecāku balle

Kā ir būt studentam?

Ikgadējā Latvijas Universitātes (LU) pasākuma "Studenta kurpēs" ietvaros pēdējo klašu vidusskolēni šonedēļ var apmeklēt augstskolas lekcijas, seminārus, piedalīties laboratorijas darbos un iepazīt studentu mācību telpas.
Skolēniem ir iespēja izvēlēties sev interesējošo no 55 studiju programmām – filoloģijas, vēstures, bioloģijas, mākslas, matemātikas un daudzām citām.
"Studenta kurpēs" jau ceturto gadu rīko LU Studentu serviss. Tā ir lieliska iespēja topošajam vidusskolas beidzējam pieņemt motivētu lēmumu tālākās izglītības izvēlē, jo, kā apgalvo LU Studentu servisa informācijas un konsultāciju nodaļas metodiķe Unda Avota, aptuveni viena trešdaļa skolēnu turpina studēt tajā studiju programmā, kuru iepriekš šādā veidā iepazinuši.
Piedalīšanās "Studenta kurpēs" ļauj iepazīties arī ar citiem studentu dzīves aspektiem – dzīvošanu dienesta viesnīcās, darbību pašpārvaldēs un pašdarbības kolektīvos.
Vairāk lasiet šeit:http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75235&date=2010-03-24

Mūsu skolai arī ir cerības

 Rīgas skolas varētu iegūt 35 jaunus futbola laukumus




 Latvijas Futbola federācija (LFF) plāno Rīgas pašvaldībai šogad uzdāvināt 35 jaunus futbola laukumu mākslīgos segumus, kuru kopējā vērība ir aptuveni 260 000 latu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā.



Kā informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs, desmit laukumu izmērs būs 20 reiz 40 metri, bet 25 laukumu izmēri būs 13 reiz 21 metrs. Mazākajiem laukumiem būs borti.



Segumu piegādes un uzstādīšanas darbus saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem veiks LFF.



Savukārt pašvaldība par saviem līdzekļiem izbūvēs sporta laukuma nesošās pamatnes mākslīgā futbola laukuma seguma uzstādīšanai un nodrošinās aprīkojuma uzstādīšanu, kas ir nepieciešams laukumu lietošanai paredzētajiem mērķiem.



Burovs norādīja, ka laukumus zem mākslīgā seguma plānots noasfaltēt. Kopējās izmaksas pašvaldībai varētu būt ap 350 000 latu, bet konkrēto summu varēs noskaidrot konkursa rezultātā.



Plānots, ka divu mēnešu laikā varētu noslēgt līgumu par būvniecību, bet darbus varētu veikt trīs mēnešu laikā. Iecerēts, ka laukumi varētu būt gatavi līdz jaunajam mācību gadam.



Pēc sarunām ar LFF pašvaldība apsekoja skolas, pie kurām varētu šādus laukumus izveidot. "Tas nav tik vienkārši, jo jāizpilda vairāki nosacījumi - tai jābūt pašvaldības zemei, teritorijai jābūt iežogotai un apgaismotai," skaidroja Burovs.



Pēc Burova teiktā, LFF arī izteikusi vēlmi veikt investīcijas un uzklāt jaunu segumu Latvijas Universitātes stadionā. Federācija arī meklējot zemesgabalu jauna un liela futbola stadiona būvniecībai.



"Skatīsimies un šos plānus vērtēsim. Domāju, ka visam būs jānotiek pakāpeniski - vispirms skolu stadioni, tad lielākie projekti," norādīja Īpašuma departamenta direktora vietnieks.



Lēmumprojektu par dāvinājuma pieņemšanu vēl skatīs Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti, bet galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Balsojam par mūsu direktori!

Nobalsosim par mūsu direktori!
http://www.metumoteris.lt/Nominacijos-ir-kandidatės/Metų-nematomas-darbas

Priekšpilsētas Tautas bumbas sacensības (pusfināls).

Rīgas 32. vidusskolā notika tautas bumbas sacensību pusfināls. Sacensības turpina meitenes, kas ceturtdaļfinālā bija ieņēmušas pirmo vietu. Mūsu meitenes, uzvarot Rīgas 25. vidusskolu un Rīgas 32. vidusskolu, turpina sacensības finālā.

Video: http://www.youtube.com/watch?v=RC79NYEVSzw

Priekšpilsētas Tautas bumbas sacensības (ceturtdaļfināls).

3. februārī Rīgas 72. vidusskolā notika priekšpilsētas tautas bumbas sacensību ceturtdaļfināls. Piedalījās: 72.vidusskola, 55. vidusskola, 51. vidusskola un Lietuviešu vidusskola. Zēni ieņēma 2. vietu, bet meitenes - 1. vietu. MALAČI!
Video:
http://www.youtube.com/watch?v=AyeEHoqj_Qk

Mūsējie labākie! Paldies uzvarētājiem un skolotājiem!

RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS
RĪGAS IZGLĪTĪBAS UN INFORMATĪVI METODISKAIS CENTRS
Kaņiera ielā 15, Rīgā, LV- 1063, reģ. Nr. 90009008140, tālrunis 67105548, fakss 67105582
e-pasts rsic@riga.lv

RĪKOJUMS

Rīgā
22.01.2010.
Nr.72-rs


Par apbalvojumu piešķiršanu latviešu valodas olimpiādes 2. posma Latgales priekšpilsētas skolu uzvarētājiem


Pamatojoties uz Latgales priekšpilsētas latviešu valodas (skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu) olimpiādes 2. posma žūrijas komisijas 18.01.2010. lēmumu:

1. Par iegūto 1. vietu ar grāmatu, diplomu un pildspalvu apbalvot:
1.1. Niklāvu Nagli-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 7. klase;
1.2. Janu Poželaiti-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 8. klase.

2. Par iegūto 2. vietu ar diplomu un pildspalvu apbalvot:
2.1. Oksanu Smirnovu-
Rīgas 65. vidusskola, 7. klase;
2.2. Laurīnas Kulišovu-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 8. klase.

3. Par iegūto 3. vietu ar diplomu un pildspalvu apbalvot:
3.1. Anitu Timofejevu-
Rīgas 75. vidusskola, 7. klase;
3.2. Arinu Arļukovu-
Rīgas Universālā vidusskola, 7. klase;
3.3. Ņikitu Harlampijevu-
Rīgas 92. vidusskola, 7. klase;
3.4. Laumu Valentīnu Staceviču-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 7. klase;
3.5. Iļju Nikolajevu-
Rīgas Universālā vidusskola, 8. klase;
3.6. Liliju Gorbačenko-
Rīgas 75. vidusskola, 8. klase.

4. Par veiksmīgu piedalīšanos ar atzinības rakstu apbalvot:
4.1. Sabīnu Kazuro-
Rīgas 15. vidusskola, 8. klase;
4.2. Artūru Sitņiku-
Rīgas 72. vidusskola, 8. klase.

5. Par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā olimpiādei izteikt pateicību skolotājiem:
5.1. Ingūnai Strautiņai-
Rīgas Lietuviešu vidusskola;
5.2. Nellijai Jokubauskai-
Rīgas Lietuviešu vidusskola;
5.3. Olgai Čehovičai-
Rīgas 65. vidusskola;
5.4. Olgai Jakovļevai-
Rīgas 75. vidusskola;
5.5. Olgai Rubenčikai-
Rīgas Universālā vidusskola;
5.6. Valentīnai Voitānei-
Rīgas 92. vidusskola;
5.7. Allai Lužnovai-
Rīgas 75. vidusskola.

6. Par labu olimpiādes norises nodrošināšanu izteikt pateicību Rīgas 88. vidusskolas administrācijai un olimpiādes žūrijas komisijas priekšsēdētājai Liānai Augstkalnai.

7. Rīkojuma izpildi kontrolēt Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra Metodiskā darba vadības nodaļas vadītājam Agnim Gleizupam.



Direktore
S.Neimane

Sondare 67105541

Kā būs nākotnē ar tiesībām uz bērnu mūzikas izglītību?

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/lasitaju.balsis/?doc=71283
22.01.2010.Autors: Aivars Broks, Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociāc.
Pēc 16. janvārī "Latvijas Avīzē" publicētās intervijas ar Imantu Kalniņu esmu saņēmis daudzas sarūgtinājuma un neizpratnes pilnas atsauksmes no savu audzēkņu vecākiem, kolēģiem un paziņām. Visiem viens jautājums: kā būs nākotnē ar tiesībām uz bērnu mūzikas izglītību?
Jau pērnajā vasarā Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija (LMIIA) un Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācija (LMSSA) vēstulē prezidentam pauda bažas par mūzikas un mākslas skolu nākotni. Jautājām: kāpēc mūsu valstsvīri ar vienu roku spiež roku mūziķiem un māksliniekiem par kārtējiem lauriem starptautiskos konkursos, bet ar otru roku noņem finansējumu skolām, kuras nodrošina šos sasniegumus?
146 mūzikas, mūzikas un mākslas, kā arī mākslas skolas nav kaut kādi interešu pulciņi, bet Izglītības likumā juridiski nostiprinātas un akreditētas mācību iestādes. Tajās profesionāli pedagogi strādā pēc licencētām izglītības programmām, par kuru īstenošanu pilnā apjomā noslēgti līgumi ar audzēkņu vecākiem.
Mūzikas un mākslas skolas – mūzikas un mākslas vidusskolas – mūzikas un mākslas augstskolas – tā ir trīspakāpju izglītības sistēma, par ko mūs apskauž ne viena vien valsts. Kādam posmam iztrūkstot, sistēma beigs darboties. Un ir lielas šaubas, vai bez šā sistēmiskuma Latvijā patlaban būtu tik daudz izcilu pasaules slavu ieguvušu mūziķu.
Skolu likvidācijas gadījumā apmēram 25 000 bērnu paliek bez radošas nodarbes, kas svarīga gan viņiem un viņu vecākiem, gan mums visiem nākotnē. Turklāt statistika liecina, ka tiem, kas mācījušies mūzikas un mākslas skolā, nav noslieces uz noziedzību, narkomāniju un citiem likumpārkāpumiem. Ieguldījums kultūrizglītībā ir ilgtermiņa investīcija. Pastāv atgriezeniskā saikne starp kultūru un sabiedrības attīstību: ekonomikas procesi vienīgi ciešā mijiedarbē ar kultūru spēj nodrošināt augstu dzīves kvalitāti.
Pateicoties dainām, koriem, Dziesmu un deju svētkiem, Latvija saglabājusi savu identitāti. Bet no finanšu un biznesa viedokļa: kultūra – jo sevišķi mūzika! – jau tagad pierāda, ka var būt ne tikai kvalitatīvs iekšējā patēriņa produkts, bet arī izcila eksportprece.
Neapšaubu I. Kalniņa intervijā teikto, ka "profesionālā mūzikas skolā jāaudzina profesionāli mūziķi". Taču – ne tikai. Jāaudzina arī muzikāli, izglītoti un pie sistemātiska darba radināti Latvijas pilsoņi. Bet par pilnīgi aplamu uzskatu viedokli, ka "no mūzikas skolas apmeklējušo bērnu daudzskaitlības neradīsies ne jauns
Zābers, ne jauna Garanča vai Skride". Atļaušos apgalvot kā mūzikas izglītības speciālists – radīsies gan. Tikai rūpīgi un sistemātiski kopta augsne var dot labus augļus. Ir jāsijā šīs audzēkņu masas smiltis, lai atrastu zeltu, kas jāmudina par tādu veidoties. Lai kāds talants šūpulī būtu ielikts bērnam, viņš pats no brīva prāta septiņu gadu vecumā nemeklēs mūzikas privātskolotāju. Vispirms šis talants jāatraisa – par valsts līdzekļiem un ar valsts interesi.
Ja valsts apzinās savu atbildību par nāciju, tā iegulda naudu nācijas izglītošanā. Šodien diemžēl izskatās, ka neapzinās vai negrib. Tā vietā, lai ieguldītu lielākus līdzekļus kultūrizglītībā, finansējumu atņem un mācību plānos uz pusi samazina nodarbību stundas. Jaunajā mūzikas skolu projektā paredzēts tikai "zelta dzīslas rast", puslīdz profesionāli izglītojot vien piekto daļu audzēkņu (pārējie 80 procenti esot netalantīgi vai arī viņiem pēc 4. klases par tādiem būs jākļūst).
Kāds kolēģis nesen man vaicāja: "Varbūt Eiropa un SVF kā tās ierocis vienkārši grib izskaust konkurentus, pieprasot likvidēt mūzikas skolas?..." Protams, būtu ērti uz Eiropu novelt vainu. Bet, manuprāt, tā jāmeklē tepat, Latvijā, starp pašu bāleliņiem – deputātiem, ministriem, ierēdņiem