Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijā šodien plkst.13 notiks ikgadējais "Pateicības balvas" pasākums, kura laikā izpilddirekcijas vadība uzņēmējiem, izglītības un kultūras darbiniekiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, valsts un pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem pateiksies par sadarbību, atbalstu un ieguldījumu priekšpilsētas attīstībā pagājušajā gadā.
"Pateicības balvu 2008" saņems Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija, Rīgas pašvaldības SIA "Ķengaraga nami" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Troškovs, Rīgas Centrālās bibliotēkas Annas filiālbibliotēkas vecākā bibliotekāre Lidija Sorokina, Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēkas vadītāja Olga Sincova, evaņģēlisko kristiešu draudzes "Zilais Krusts" saimniecisko darbu vadītājs Aigars Krūmiņš un AS "Latvijas dzelzceļš" stratēģiskās attīstības direkcijas direktora pienākumu izpildītājs Māris Riekstiņš.
Tāpat balvas saņems Rīgas Latgales priekšpilsētas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja Irina Indāne, SIA "Slērija" valdes priekšsēdētājs Kaspars Endelis, SIA "L&T" valdes loceklis Reinis Ceplis, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas direktore Alla Štolcere,, SIA "Pilsētas Eko Serviss" valdes priekšsēdētājs Arnolds Krauklis, AS "Latvenergo" Rīgas pilsētas reģiona tehniskais direktors Raitis Kampuss un SIA "Linstow Center Management" tirdzniecības centra "Dole" menedžere Maruta Siliņa.
Pateicības balvu veidojusi keramiķe Sanita Mickus.
piektdiena, 2009. gada 27. februāris
ceturtdiena, 2009. gada 26. februāris
Atbalsts studētgribētājiem
Par godu Latvijas Universitātes 90 gadu jubilejai Latvijas Universitātes Fonds ar prieku paziņo, ka līdzšinējo 20 stipendiju „Ceļamaize” vietā 2009./2010. m.g. sadarbībā ar izglītību veicinošiem mecenātiem un atbalstītājiem vēlas sarūpēt 90 stipendijas.
Stipendijas „Ceļamaize” mērķis ir atbalstīt tādus potenciālos Latvijas Universitātes 1.kursa pamatstudiju programmu studentus, kuriem ir nepietiekams materiālais nodrošinājums studijām, bet kuri ir spējīgi un centīgi mācībās skolā, motivēti izglītoties, aktīvi sabiedriskajā dzīvē un patiesi vēlas iegūt izcilu izglītību. Katras stipendijas apjoms ir 180 latu mēnesī 10 mēnešu garumā. Ar stipendijas starpniecību studentam ir iespēja segt mācību maksu, vai, ja viņš ir iekļuvis budžeta grupā - ikdienas tēriņus. Lai varētu izvēlēties pašus labākos kandidātus, mēs lūdzam Jūsu palīdzību!
Stipendija „Ceļamaize” varētu atvieglot kāda Jūsu skolas 12.klašu skolēna šā brīža rūpes par materiālo nodrošinājumu studiju laikā, tāpēc aicinām Jūs pārdomāt savu absolventu vēlmju saskaņu ar iespējām un norādīt mums kandidātus tālākai sarakstei. Mūs patiesi interesē tie Jūsu skolas dati par 12.klašu skolēniem, kuri izlēmuši studēt Latvijas Universitātē un kuriem „Ceļamaizes” stipendijas iegūšana varētu kļūt par būtisku atbalstu labas izglītības ieguvei! Tāpēc lūdzam atsūtīt iespējamo stipendijas pretendentu sarakstu no Jūsu vadītās skolas līdz šā gada 27.februārim uz e-pastu fonds@fonds.lv (ar norādi ceļamaize2009). Sarakstu sastādot, aicinām ņemt vērā šādus kritērijus:
1) skolēna un ģimenes trūcīgi materiālie apstākļi,
2) skolēna iekšējā motivācija izglītoties tālāk, studējot Latvijas Universitātē,
3) skolēna līdzšinējie sasniegumi mācībās un sabiedriskajā dzīvē.
Sarakstā minēt: skolas nosaukumu, skolēna vārdu un uzvārdu, adresi un, ja iespējams, arī e-pastu un/vai tālruņa numurus.
Ja šo informāciju precīzāk varēs sagatavot Jūsu skolas sociālais darbinieks vai klašu audzinātājs, lūdzu, nododiet šo ziņu kolēģim!
Aicinām visus aktīvi līdzdarboties Universitātes izglītības pieejamības veicināšanā un mudināt Jūsu 12.klases skolēnus, potenciālos Latvijas Universitātes studentus, būt aktīviem, jo uz stipendiju viņi var pieteikties arī paši, aizpildot on-line anketu LU Fonda mājas lapā www.fonds.lv, sākot no 2.līdz 23.martam.
Klāt pievienoto dokumentu – stipendijas „Ceļamaize” konkursa termiņi – lūdzam izvietot pie skolas aktuālajiem ziņojumiem. Vairāk informācijas: www.fonds.lv.
Stipendijas „Ceļamaize” mērķis ir atbalstīt tādus potenciālos Latvijas Universitātes 1.kursa pamatstudiju programmu studentus, kuriem ir nepietiekams materiālais nodrošinājums studijām, bet kuri ir spējīgi un centīgi mācībās skolā, motivēti izglītoties, aktīvi sabiedriskajā dzīvē un patiesi vēlas iegūt izcilu izglītību. Katras stipendijas apjoms ir 180 latu mēnesī 10 mēnešu garumā. Ar stipendijas starpniecību studentam ir iespēja segt mācību maksu, vai, ja viņš ir iekļuvis budžeta grupā - ikdienas tēriņus. Lai varētu izvēlēties pašus labākos kandidātus, mēs lūdzam Jūsu palīdzību!
Stipendija „Ceļamaize” varētu atvieglot kāda Jūsu skolas 12.klašu skolēna šā brīža rūpes par materiālo nodrošinājumu studiju laikā, tāpēc aicinām Jūs pārdomāt savu absolventu vēlmju saskaņu ar iespējām un norādīt mums kandidātus tālākai sarakstei. Mūs patiesi interesē tie Jūsu skolas dati par 12.klašu skolēniem, kuri izlēmuši studēt Latvijas Universitātē un kuriem „Ceļamaizes” stipendijas iegūšana varētu kļūt par būtisku atbalstu labas izglītības ieguvei! Tāpēc lūdzam atsūtīt iespējamo stipendijas pretendentu sarakstu no Jūsu vadītās skolas līdz šā gada 27.februārim uz e-pastu fonds@fonds.lv (ar norādi ceļamaize2009). Sarakstu sastādot, aicinām ņemt vērā šādus kritērijus:
1) skolēna un ģimenes trūcīgi materiālie apstākļi,
2) skolēna iekšējā motivācija izglītoties tālāk, studējot Latvijas Universitātē,
3) skolēna līdzšinējie sasniegumi mācībās un sabiedriskajā dzīvē.
Sarakstā minēt: skolas nosaukumu, skolēna vārdu un uzvārdu, adresi un, ja iespējams, arī e-pastu un/vai tālruņa numurus.
Ja šo informāciju precīzāk varēs sagatavot Jūsu skolas sociālais darbinieks vai klašu audzinātājs, lūdzu, nododiet šo ziņu kolēģim!
Aicinām visus aktīvi līdzdarboties Universitātes izglītības pieejamības veicināšanā un mudināt Jūsu 12.klases skolēnus, potenciālos Latvijas Universitātes studentus, būt aktīviem, jo uz stipendiju viņi var pieteikties arī paši, aizpildot on-line anketu LU Fonda mājas lapā www.fonds.lv, sākot no 2.līdz 23.martam.
Klāt pievienoto dokumentu – stipendijas „Ceļamaize” konkursa termiņi – lūdzam izvietot pie skolas aktuālajiem ziņojumiem. Vairāk informācijas: www.fonds.lv.
trešdiena, 2009. gada 25. februāris
Saeimā par taisnīgāku algu samazinājumu skolotājiem
Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti aicināja Izglītības un zinātnes ministriju ar normatīvo aktu palīdzību nodrošināt, lai profesionālajās izglītības iestādēs skolotāji par mācību priekšmetu pasniegšanu nesaņemtu mazāku samaksu nekā vispārizglītojošās skolās.
Kā šodien Saeimas deputātiem norādīja Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padomes pārstāve Maija Vanaga, samazinājums profesionālās skolas kā valsts budžeta iestādes skāris smagāk nekā vispārizglītojošās skolas un līdz ar to skolas bijušas spiestas samazināt atalgojumu par vairāk nekā 30%, nemaksāt par mācību nodarbību sagatavošanu, individuālo darbu ar audzēkņiem, pilnībā noņemt piemaksas par darba kvalitāti un skolotājus laist bezalgas atvaļinājumos.
Ņemot vērā to, ka vispārizglītojošās skolās skolotājiem algu nodrošinājums ir 97%, izveidojusies situācija, ka skolotāji, kas pasniedz vienus un tos pašus priekšmetus profesionālajās un vispārējās izglītības iestādēs, par savu darbu saņem dažādu atalgojumu.
Kā situāciju skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Gaigals, profesionālās skolas nokļuvušas bēdīgākā situācijā nekā vispārizglītojošās objektīvu iemeslu dēļ, proti, Izglītības un zinātnes ministrijai disciplinēti pildot Ministru kabineta uzdevumus.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JL) sēdē uzsvēra, ka nav jēgas runāt par finansējuma samazinājuma lietderību, bet veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai izglītības iestāžu vadītājiem nebūtu jāpārkāpj likums, veicot šos samazinājumus. "Ja nevar rīkoties ērti, tad jārīkojas vismaz likumīgi," uzsvēra deputāts.
Savukārt Dzintars Ābiķis (TP) uzsvēra, ka nedrīkst izveidoties situācija, kurā par vienu darbu dažādās izglītības iestādēs ir atšķirīga samaksa, un jānodrošina konsekvents samazinājums visās izglītības iestādēs, ja nepieciešams, ar normatīvo aktu palīdzību.
Deputāti arī vienojās aicināt Ministru kabinetu ļaut profesionālajām izglītības iestādēm rīkoties ar 10% budžeta rezervi un dot pieeju pašu ieņēmumiem, lai augstskolas varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp apmaksājot arī parādus un soda procentus, kā arī nodrošināt stipendijas un transporta kompensācijas audzēkņiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks uzskata, ka, lai risinātu sarunas ar energopiegādātājiem par soda sankciju nepiemērošanu vai vismaz samazināšanu profesionālajām izglītības iestādēm, nepieciešama vienota valdības pozīcija.
Ar soda procentu piemērošanu par rēķinu apmaksas kavējumiem saskaras arī daudzas pašvaldības, tāpēc sarunas jārisina augstākajā līmenī, norādīja Broks.
Latvijas Darba devēju konfederācijas nodarbinātības un izglītības eksperte Ilona Kiukucāne aicināja vēl vairāk nepazemināt profesionālās izglītības kvalitāti. Arodskolu audzēkņiem jāsaņem arī laba līmeņa vispārējā izglītība, citādi viņiem tiek atņemtas tālākas attīstības iespējas un liegta mācību turpināšana augstskolās, uzsvēra Kiukucāne.
Kā šodien Saeimas deputātiem norādīja Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padomes pārstāve Maija Vanaga, samazinājums profesionālās skolas kā valsts budžeta iestādes skāris smagāk nekā vispārizglītojošās skolas un līdz ar to skolas bijušas spiestas samazināt atalgojumu par vairāk nekā 30%, nemaksāt par mācību nodarbību sagatavošanu, individuālo darbu ar audzēkņiem, pilnībā noņemt piemaksas par darba kvalitāti un skolotājus laist bezalgas atvaļinājumos.
Ņemot vērā to, ka vispārizglītojošās skolās skolotājiem algu nodrošinājums ir 97%, izveidojusies situācija, ka skolotāji, kas pasniedz vienus un tos pašus priekšmetus profesionālajās un vispārējās izglītības iestādēs, par savu darbu saņem dažādu atalgojumu.
Kā situāciju skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Gaigals, profesionālās skolas nokļuvušas bēdīgākā situācijā nekā vispārizglītojošās objektīvu iemeslu dēļ, proti, Izglītības un zinātnes ministrijai disciplinēti pildot Ministru kabineta uzdevumus.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JL) sēdē uzsvēra, ka nav jēgas runāt par finansējuma samazinājuma lietderību, bet veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai izglītības iestāžu vadītājiem nebūtu jāpārkāpj likums, veicot šos samazinājumus. "Ja nevar rīkoties ērti, tad jārīkojas vismaz likumīgi," uzsvēra deputāts.
Savukārt Dzintars Ābiķis (TP) uzsvēra, ka nedrīkst izveidoties situācija, kurā par vienu darbu dažādās izglītības iestādēs ir atšķirīga samaksa, un jānodrošina konsekvents samazinājums visās izglītības iestādēs, ja nepieciešams, ar normatīvo aktu palīdzību.
Deputāti arī vienojās aicināt Ministru kabinetu ļaut profesionālajām izglītības iestādēm rīkoties ar 10% budžeta rezervi un dot pieeju pašu ieņēmumiem, lai augstskolas varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp apmaksājot arī parādus un soda procentus, kā arī nodrošināt stipendijas un transporta kompensācijas audzēkņiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks uzskata, ka, lai risinātu sarunas ar energopiegādātājiem par soda sankciju nepiemērošanu vai vismaz samazināšanu profesionālajām izglītības iestādēm, nepieciešama vienota valdības pozīcija.
Ar soda procentu piemērošanu par rēķinu apmaksas kavējumiem saskaras arī daudzas pašvaldības, tāpēc sarunas jārisina augstākajā līmenī, norādīja Broks.
Latvijas Darba devēju konfederācijas nodarbinātības un izglītības eksperte Ilona Kiukucāne aicināja vēl vairāk nepazemināt profesionālās izglītības kvalitāti. Arodskolu audzēkņiem jāsaņem arī laba līmeņa vispārējā izglītība, citādi viņiem tiek atņemtas tālākas attīstības iespējas un liegta mācību turpināšana augstskolās, uzsvēra Kiukucāne.
Drošai bērnībai
Šodien centrā "Dardedze" atklāta interaktīva telpa, kurā bērniem pieredzes un piemēru formā mācīs dažādus ar drošību saistītus jautājumus.
Īstenojot programmu "Džimbas drošības ceļojums", interaktīvajā telpā darbinieki izveidojuši gan pilsētas skvēru, parku, kafejnīcu un teātri, kā arī izvietojuši vilcienu. Bērnus ceļojumā pavadīs divi drošības programmas pasniedzēji un pats drošības tēls Džimba.
Centrs "Dardedze" programmas īstenošanu sāk februārī, piedāvājot to apmeklēt 1. un 2.klašu audzēkņiem ar klases audzinātājiem. Pēc programmas pedagogiem tiks piedāvāti arī dažādi metodiskie materiāli, ko turpināt lietot ar bērniem, lai nostiprinātu viņu apgūtās zināšanas un iemaņas.
Īstenojot programmu "Džimbas drošības ceļojums", interaktīvajā telpā darbinieki izveidojuši gan pilsētas skvēru, parku, kafejnīcu un teātri, kā arī izvietojuši vilcienu. Bērnus ceļojumā pavadīs divi drošības programmas pasniedzēji un pats drošības tēls Džimba.
Centrs "Dardedze" programmas īstenošanu sāk februārī, piedāvājot to apmeklēt 1. un 2.klašu audzēkņiem ar klases audzinātājiem. Pēc programmas pedagogiem tiks piedāvāti arī dažādi metodiskie materiāli, ko turpināt lietot ar bērniem, lai nostiprinātu viņu apgūtās zināšanas un iemaņas.
Brīdina par skolotāju kongresa aizkulisēm
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics šodien, uzrunājot izglītības pārvalžu vadītājus, aicināja racionāli izturēties pret Skolotāju kongresa valdes aicinājumiem.
Skolotāju kongresa valdei (kongresa valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš ir izbijis partijas Jaunais Laiks aktīvists, bet nav skolotājs) IZM pārstāvis pārmeta situācijas izmantošanu, priekšvēlēšanu gaisotnē aktualizējot un saasinot izglītības nozarē sāpīgus jautājumus.
Gruškevics apliecināja IZM gatavību sadarboties šo jautājumu risināšanā, vienlaikus uzsverot, ka nav tāda instrumenta, kas momentāni atrisinātu pedagogu problēmas.
Viņš arī aicināja izglītības pārvalžu vadītājus sekot līdzi noskaņojumam rajonu skolās, lai nesāktos procesi, kurus vēlāk nav iespējams apturēt.
Jau ziņots, ka Latvijas Skolotāju kongresu paredzēts rīkot 29.aprīlī Rīgas Kongresu namā un tajā aicināti piedalīties galvenokārt izglītības iestāžu pārstāvji, nevis IZM ierēdņi.
Mūsu skolas blogs jau rakstīja, ka Skolotāju kongresa valde jau izplatījusi vairākus "interesantus" paziņojumus, aicinot uz Saeimas miermīlīgu ielenkšanu, nepametot savu vietu, līdz Saeimas deputāti nebūs nolikuši savas pilnvaras. Tāpat kongresa valde aicinājusi IZM ierēdņus pamest darbu ministrijā un doties strādāt uz bērnudārziem vai augstskolām. šobrīd ar dziedāšanu iespējams tikai izsāpēt savu pāridarījumu, nevis kaut ko atrisināt. "Dziedāt var Dziesmu svētkos, tagad ir laiks rīkoties," norādījis Kramiņš. "Tikai tad, kad pēdējais šī nama deputāts nebūs nolicis savas pilnvaras, vienlaikus apņemoties, ka nekad vairs nekandidēs uz šo augsto tautas pārstāvja statusu, tauta spēs noticēt, ka deputātiem rūp šīs valsts iedzīvotāji, nevis pašu labums," uzskata kongresa pārstāvji, uzsverot, ka tikai tā iespējams atgriezt sabiedrībā savstarpēju cieņu un uzticēšanos.
Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs ir pedagoģijas zinātņu doktors Edgars Kramiņš. Kongresa domē darbojas Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Ausma Cimdiņa, ekonomikas zinātņu doktore un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pasniedzēja Sarmīte Jēgere, Latvijas Universitātes pasniedzējas Aija Priedīte un Skaidrīte Lasmane.
Domē ir arī Rīgas 49.bērnudārza vadītāja Īrija Bērziņa, Rīgas Valda Zālīša pamatskolas direktores vietniece Inta Rakēviča, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Lavrinoviča, pedagoģe Biruta Bauma un citi.
Kā skolas blogam apliecināja Edgars Kramiņš, viņš vairs neesot saistīts ar partiju Jaunais Laiks, lai gan internetā atrodamas liecības par viņa agrākajām aktivitātēm. http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/121810
Partijas Jaunais Laiks birojā skolas blogam paskaidroja, ka Edgars Kramiņš izslēgts no partijas ar šā gada 14. janvārī. Pēdējais piliens partijas biedru pacietības kausā ir bijis Kramiņa Skolotāju kongresa vārdā plašsaziņas līdzekļiem izsūtītais aicinājums ielenkt Saeimu.
http://www.skolotajukongress.lv/?id=relizes&cid=10#10
Skolotāju kongresa valdei (kongresa valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš ir izbijis partijas Jaunais Laiks aktīvists, bet nav skolotājs) IZM pārstāvis pārmeta situācijas izmantošanu, priekšvēlēšanu gaisotnē aktualizējot un saasinot izglītības nozarē sāpīgus jautājumus.
Gruškevics apliecināja IZM gatavību sadarboties šo jautājumu risināšanā, vienlaikus uzsverot, ka nav tāda instrumenta, kas momentāni atrisinātu pedagogu problēmas.
Viņš arī aicināja izglītības pārvalžu vadītājus sekot līdzi noskaņojumam rajonu skolās, lai nesāktos procesi, kurus vēlāk nav iespējams apturēt.
Jau ziņots, ka Latvijas Skolotāju kongresu paredzēts rīkot 29.aprīlī Rīgas Kongresu namā un tajā aicināti piedalīties galvenokārt izglītības iestāžu pārstāvji, nevis IZM ierēdņi.
Mūsu skolas blogs jau rakstīja, ka Skolotāju kongresa valde jau izplatījusi vairākus "interesantus" paziņojumus, aicinot uz Saeimas miermīlīgu ielenkšanu, nepametot savu vietu, līdz Saeimas deputāti nebūs nolikuši savas pilnvaras. Tāpat kongresa valde aicinājusi IZM ierēdņus pamest darbu ministrijā un doties strādāt uz bērnudārziem vai augstskolām. šobrīd ar dziedāšanu iespējams tikai izsāpēt savu pāridarījumu, nevis kaut ko atrisināt. "Dziedāt var Dziesmu svētkos, tagad ir laiks rīkoties," norādījis Kramiņš. "Tikai tad, kad pēdējais šī nama deputāts nebūs nolicis savas pilnvaras, vienlaikus apņemoties, ka nekad vairs nekandidēs uz šo augsto tautas pārstāvja statusu, tauta spēs noticēt, ka deputātiem rūp šīs valsts iedzīvotāji, nevis pašu labums," uzskata kongresa pārstāvji, uzsverot, ka tikai tā iespējams atgriezt sabiedrībā savstarpēju cieņu un uzticēšanos.
Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs ir pedagoģijas zinātņu doktors Edgars Kramiņš. Kongresa domē darbojas Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Ausma Cimdiņa, ekonomikas zinātņu doktore un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pasniedzēja Sarmīte Jēgere, Latvijas Universitātes pasniedzējas Aija Priedīte un Skaidrīte Lasmane.
Domē ir arī Rīgas 49.bērnudārza vadītāja Īrija Bērziņa, Rīgas Valda Zālīša pamatskolas direktores vietniece Inta Rakēviča, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Lavrinoviča, pedagoģe Biruta Bauma un citi.
Kā skolas blogam apliecināja Edgars Kramiņš, viņš vairs neesot saistīts ar partiju Jaunais Laiks, lai gan internetā atrodamas liecības par viņa agrākajām aktivitātēm. http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/121810
Partijas Jaunais Laiks birojā skolas blogam paskaidroja, ka Edgars Kramiņš izslēgts no partijas ar šā gada 14. janvārī. Pēdējais piliens partijas biedru pacietības kausā ir bijis Kramiņa Skolotāju kongresa vārdā plašsaziņas līdzekļiem izsūtītais aicinājums ielenkt Saeimu.
http://www.skolotajukongress.lv/?id=relizes&cid=10#10
Rīgas bērnu tiesību aizsardzības cents saglabāsies
Bērnu tiesību aizsardzības centrs netiks reorganizēts, par to vakar vienojās Sociālo jautājumu komitejas deputāti.
Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) iepriekš bija uzdevis Labklājības departamentam izstrādāt lēmuma projektu, kurš paredzētu, reorganizējot departamentu, pievienot tam Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru.
Tā kā atbildīgā komiteja neatbalstīja šo lēmuma projektu, tas tālāk netiek virzīts.
Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs iebilda pret ieceri to reorganizēt un pat organizēja telefonakciju ar mērķi saglabāt centra neatkarību.
Centrs tika dibināts 1996.gada 16.aprīlī, lai radītu vienotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Rīgā, veicinātu bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, Satversmei un Bērnu tiesību aizsardzības likumam.
Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) iepriekš bija uzdevis Labklājības departamentam izstrādāt lēmuma projektu, kurš paredzētu, reorganizējot departamentu, pievienot tam Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru.
Tā kā atbildīgā komiteja neatbalstīja šo lēmuma projektu, tas tālāk netiek virzīts.
Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs iebilda pret ieceri to reorganizēt un pat organizēja telefonakciju ar mērķi saglabāt centra neatkarību.
Centrs tika dibināts 1996.gada 16.aprīlī, lai radītu vienotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Rīgā, veicinātu bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, Satversmei un Bērnu tiesību aizsardzības likumam.
Skolēnu vecāku kongress plānots aprīlī
Aprīļa vidū Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Latvijas vecāku apvienību "Visi" plāno rīkot kopīgu kongresu par aktualitātēm izglītībā.
Kā skaidro apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics, vecākiem reģionos nereti trūkst objektīvas informācijas par pārmaiņām izglītībā un vecāki tiek uztverti kā dekorācijas, lai gan izglītības sistēmā ir vieni no pasūtītājiem. "Arī Skolotāju kongress paziņo, ka visa pamatā ir tikai skolotājs un viņiem citi nav vajadzīgi," atzīst Boldiševics, "mēs esam vīlušies deklarācijās, un tā nav pirmā reize, kad vēlamies pie viena galda šos jautājumus pārrunāt."
Kongress iecerēts kā dialogs ar IZM, par galveno mērķi izvirzot bērnu labklājību un sakārtotu izglītības sistēmu. Vecāki arī vēlētos pārrunāt iespējamo prasību samazināšanu pret pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pret ko pati apvienība iebilst, kā arī ieceri bērnu skološanu sākt no sešu gadu vecuma, pret kuru vairāki vecāki arī izrādījuši negatīvu attieksmi.
Vēl vecāki plāno runāt par iespējām padarīt vienkāršāku izglītības saturu skolās, jo, kā norāda apvienības "Visi" pārstāve Dzintra Kozaka, skolu programmas pašreiz ir pārslogotas, daudzi jaunieši nebeidz vidusskolu un atsevišķos priekšmetos ir liels nesekmīgo skaits.
http://www.lva-visi.lv
Kā skaidro apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics, vecākiem reģionos nereti trūkst objektīvas informācijas par pārmaiņām izglītībā un vecāki tiek uztverti kā dekorācijas, lai gan izglītības sistēmā ir vieni no pasūtītājiem. "Arī Skolotāju kongress paziņo, ka visa pamatā ir tikai skolotājs un viņiem citi nav vajadzīgi," atzīst Boldiševics, "mēs esam vīlušies deklarācijās, un tā nav pirmā reize, kad vēlamies pie viena galda šos jautājumus pārrunāt."
Kongress iecerēts kā dialogs ar IZM, par galveno mērķi izvirzot bērnu labklājību un sakārtotu izglītības sistēmu. Vecāki arī vēlētos pārrunāt iespējamo prasību samazināšanu pret pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pret ko pati apvienība iebilst, kā arī ieceri bērnu skološanu sākt no sešu gadu vecuma, pret kuru vairāki vecāki arī izrādījuši negatīvu attieksmi.
Vēl vecāki plāno runāt par iespējām padarīt vienkāršāku izglītības saturu skolās, jo, kā norāda apvienības "Visi" pārstāve Dzintra Kozaka, skolu programmas pašreiz ir pārslogotas, daudzi jaunieši nebeidz vidusskolu un atsevišķos priekšmetos ir liels nesekmīgo skaits.
http://www.lva-visi.lv
Viļņā Tibetas kultūras dienas
Viļņā sākušās Tibetas kultūras dienas, kuru laikā Lietuvā viesosies tibetiešu budistu mūki no Indijas, kas vairākus
mēnešus ilgā ceļojumā pa Eiropu gatavojas vēstīt par Tibetas
tūkstošgadīgo un joprojām dzīvo kultūras mantojumu, ziņo Lietuvas
interneta portāls "balsas.lt".
Ievadot Tibetas kultūras dienu pasākumus, Seima galerijā atklātā aizpērn
mirušās rakstnieces un tibetiešu tiesību aizstāves Jurgas Ivanauskaites
fotogrāfiju izstāde, kas veltīta Tibetas sacelšanās 50.gadskārtai.
Lietuvas apmeklējuma laikā tibetiešu mūki veidos smilšu mandalas Kauņā
un Viļņā, stāstīs par budisma mācības būtību, vadīs sakrālo deju un
tantriskās dziedāšanas vakarus.
Tibetas dienas Lietuvā rīko Tibetas kultūras fonds un Seima Tibetas
atbalsta grupa, lai ne vien pavērtu lietuviešiem iespēju tiešā veidā
iepazīties ar tibetiešu kultūras mantojumu un tradīcijām, bet arī
pievērstu uzmanību nemitīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnas
okupētajā Tibetā un apliecinātu atbalstu tibetiešu tautas tiesībām uz
pašnoteikšanos.
Šo dienu noslēgumā, 10.martā, kad apritēs 50 gadi kopš tibetiešu
nesekmīgās sacelšanās pret Pekinas pārvaldi, paredzēts pikets pie Ķīnas
vēstniecības Viļņā, piemiņas brīdis Rātslaukumā un koncerts "Lietuvas
mākslinieki - par Tibetu".
mēnešus ilgā ceļojumā pa Eiropu gatavojas vēstīt par Tibetas
tūkstošgadīgo un joprojām dzīvo kultūras mantojumu, ziņo Lietuvas
interneta portāls "balsas.lt".
Ievadot Tibetas kultūras dienu pasākumus, Seima galerijā atklātā aizpērn
mirušās rakstnieces un tibetiešu tiesību aizstāves Jurgas Ivanauskaites
fotogrāfiju izstāde, kas veltīta Tibetas sacelšanās 50.gadskārtai.
Lietuvas apmeklējuma laikā tibetiešu mūki veidos smilšu mandalas Kauņā
un Viļņā, stāstīs par budisma mācības būtību, vadīs sakrālo deju un
tantriskās dziedāšanas vakarus.
Tibetas dienas Lietuvā rīko Tibetas kultūras fonds un Seima Tibetas
atbalsta grupa, lai ne vien pavērtu lietuviešiem iespēju tiešā veidā
iepazīties ar tibetiešu kultūras mantojumu un tradīcijām, bet arī
pievērstu uzmanību nemitīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnas
okupētajā Tibetā un apliecinātu atbalstu tibetiešu tautas tiesībām uz
pašnoteikšanos.
Šo dienu noslēgumā, 10.martā, kad apritēs 50 gadi kopš tibetiešu
nesekmīgās sacelšanās pret Pekinas pārvaldi, paredzēts pikets pie Ķīnas
vēstniecības Viļņā, piemiņas brīdis Rātslaukumā un koncerts "Lietuvas
mākslinieki - par Tibetu".
Skolas padomei
12. martā skolas padomes sanāksme. Lūdzu gatavojiet ziņojumus, par paveikto. Vēlams koncentrētā rakstiskā veidā, lai varam ar tiem visi iepazīties pirms kopā sanākšanas.
otrdiena, 2009. gada 24. februāris
Par studiju iespējām
Šīsdienas laikrakstā Diena ir pielikums, kurā apkopota informāciju par visdažādākajām studiju iespējām Latvijā un mācību maksa.
Tiem, kuri grib studēt BFMS
Piektdien, 27.februārī, Rīgas Kinomuzejā viesosies Baltijas filmu un mediju skolas (BFMS) pārstāvji, lai iepazīstinātu ar akadēmiskajām programmām un mācību iespējām 2009.gadā.
Studiju prezentācijas pasākums Rīgas Kinomuzejā notiks plkst.15 un tajā piedalīsies BFMS Attīstības direktors Martins Adamsoms, kā arī studenti no Latvijas, kas pašlaik mācās BFMS.
BFMS ir Ziemeļeiropā vienīgā universitāte, kurā var apgūt filmu, televīziju un komunikāciju zinības angļu valodā.
Skola atrodas Tallinā, un tajā mācās vairāk nekā 300 studentu no vairāk nekā desmit valstīm, tai skaitā no Latvijas, un mācību spēki ir starptautiska mēroga profesionāļi no Eiropas un Ziemeļamerikas.
Ar BFMS studiju programmu būs iespējams iepazīties arī izstādē "Skola 2009", kas Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 26.februāra līdz 1.martam.
Studiju prezentācijas pasākums Rīgas Kinomuzejā notiks plkst.15 un tajā piedalīsies BFMS Attīstības direktors Martins Adamsoms, kā arī studenti no Latvijas, kas pašlaik mācās BFMS.
BFMS ir Ziemeļeiropā vienīgā universitāte, kurā var apgūt filmu, televīziju un komunikāciju zinības angļu valodā.
Skola atrodas Tallinā, un tajā mācās vairāk nekā 300 studentu no vairāk nekā desmit valstīm, tai skaitā no Latvijas, un mācību spēki ir starptautiska mēroga profesionāļi no Eiropas un Ziemeļamerikas.
Ar BFMS studiju programmu būs iespējams iepazīties arī izstādē "Skola 2009", kas Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 26.februāra līdz 1.martam.
Skolēnus aicina mācīties Japānā
Japānas-Eiropas vidusskolas skolēnu apmaiņas stipendiju programmas 2009.gadam gaitā ir iespēja mācīties Japānas vidusskolā, dzīvot viesģimenēs, kā arī piedalīties citās aktivitātēs.
2009.gadā Latvijas skolēniem ir iespēja pieteikties gan uz īstermiņa jeb viena mēneša, gan uz ilgtermiņa jeb sešu mēnešu mācību programmu. Īstermiņa programma tiks realizēta no 21.jūnija līdz 26.jūlijam, bet ilgtermiņa - no 16.augusta līdz 6.janvārim.
Pretendentiem ir jābūt 15 līdz 18 gadus veciem, labai veselībai, pamatzināšanām japāņu valodā vai spēcīgai motivācijai apgūt japāņu valodu un kultūru, labām angļu valodas zināšanām un spējai pielāgoties dzīvei viesģimenē, kā arī izpratnei par programmas mērķiem. Tāpat konkursa pretendentiem nedrīkst būt plāni tuvākajā laikā braukt uz Japānu.
Pieteikuma anketu iesniegšanas termiņš ir 13.marts. Programmas dalībnieks tiks izvēlēts, pamatojoties uz pieteikuma anketā sniegtajām ziņām un konkursa otrās kārtas - intervijas - rezultātiem.
Japānas valdība segs aviobiļetes izmaksas, kā arī skolas, dzīvošanas viesģimenē, ēdināšanas, organizēto ekskursiju un pamata līmeņa apdrošināšanas maksu. Dalībniekam jāsedz savi personīgie izdevumi.
2009.gadā Latvijas skolēniem ir iespēja pieteikties gan uz īstermiņa jeb viena mēneša, gan uz ilgtermiņa jeb sešu mēnešu mācību programmu. Īstermiņa programma tiks realizēta no 21.jūnija līdz 26.jūlijam, bet ilgtermiņa - no 16.augusta līdz 6.janvārim.
Pretendentiem ir jābūt 15 līdz 18 gadus veciem, labai veselībai, pamatzināšanām japāņu valodā vai spēcīgai motivācijai apgūt japāņu valodu un kultūru, labām angļu valodas zināšanām un spējai pielāgoties dzīvei viesģimenē, kā arī izpratnei par programmas mērķiem. Tāpat konkursa pretendentiem nedrīkst būt plāni tuvākajā laikā braukt uz Japānu.
Pieteikuma anketu iesniegšanas termiņš ir 13.marts. Programmas dalībnieks tiks izvēlēts, pamatojoties uz pieteikuma anketā sniegtajām ziņām un konkursa otrās kārtas - intervijas - rezultātiem.
Japānas valdība segs aviobiļetes izmaksas, kā arī skolas, dzīvošanas viesģimenē, ēdināšanas, organizēto ekskursiju un pamata līmeņa apdrošināšanas maksu. Dalībniekam jāsedz savi personīgie izdevumi.
E-taloni nāks pakāpeniski
Rīgas sabiedriskajā transportā papīra mēnešbiļetes būs derīgas martā un aprīlī.
Ar šā gada 1.martu Rīgas sabiedriskajā transportā pakāpeniski tiks ieviesta elektronisko norēķinu sistēma (e-biļetes jeb e-taloni). Pārejas periodā - martā un aprīlī - vienlaikus būs derīgas līdzšinējās papīra mēneša biļetes un iepriekšpārdošanā līdz 31.martam būs arī vienreizējās braukšanas biļetes tramvajam un trolejbusam.
Sākot no marta vidus, iedzīvotāji, kuri iepriekš pieteikušies, pa pastu sāks saņemt personalizētos e-talonus. Tie tiks izsūtīti pakāpeniski dažādām pasažieru kategorijām. Pēc to saņemšanas iedzīvotāji varēs doties uz tirdzniecības vietām kā līdz šim un, apmaksājot mēneša braukšanas biļetes cenu, biļeti ielādēt e-talonā. Kamēr e-talons pa pastu nav saņemts, iedzīvotāji tiek lūgti iegādāties papīra mēneša braukšanas biļetes, kas būs pieejamas vēl martā un aprīlī.
Braukšanai tramvajā un trolejbusā vienreizējās braukšanas biļetes par 40 santīmiem iepriekšpārdošanā varēs iegādāties līdz šā gada 31.martam. Jau aptuveni 20.martā plānots, ka tiks sākta kartona viedbiļešu pārdošana, kas būs nopērkamas 5, 10 un 20 braucieniem.
"Rīgas satiksme" atgādina, ka vienu braucienu ar nominālvērtību 40 santīmi varēs iegādāties iepriekšpārdošanā, kļūstot par nepersonalizēta vai personalizēta e-talona - plastikāta viedkartes lietotāju. Nepersonalizētie e-taloni tirdzniecībā būs pieejami pēc 20.marta.
Esošās vienreizējās braukšanas biļetes no 1.maija vairs nebūs derīgas braukšanai sabiedriskajā transportā.
Autobusos līdz šā gada 31.martam pasažieri, tāpat kā līdz šim, braukšanas biļetes varēs iegādāties pie konduktora, savukārt no 1.aprīļa kā maksāšanas līdzeklis autobusos darbosies viedbiļetes.
Elektronisko norēķinu ieviešana sabiedriskajā transportā notiks pakāpeniski, dažādām iedzīvotāju grupām, sākot lietot e-talonus - viedbiļetes un viedkartes. Pirmie e-talonus pa pastu saņems un brauciena reģistrāciju veikt tiks aicināti tie iedzīvotāji, kuri izmanto pašvaldības piešķirto 100% atlaidi sabiedriskajā transportā - pensionāri, kas vecāki par 75 gadiem, politiski represētas personas, dižģimeņu vecāki, kā arī 1.-4.klases skolēni, kuriem e-taloni tiks izsniegti ar mācību iestāžu palīdzību. Iepriekš norādītās pasažieru kategorijas brauciena reģistrāciju sāks veikt no 1.aprīļa.
Aprīļa sākumā e-talons tiks izsūtīts nestrādājošiem pensionāriem līdz 75 gadu vecumam, daudzbērnu ģimenēm, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidatoriem, 3.grupas redzes un dzirdes invalīdiem, kuri no 25.aprīļa varēs sākt braucienu reģistrāciju.
Savukārt no 15.aprīļa personalizētos e-talonus saņems 5.-12.klašu skolēni, studenti un profesionālo iestāžu audzēkņi, lietot tie būs jāsāk no 1.maija.
Iedzīvotāji, kuri vēl vēlas pieteikties personalizētajam e-talonam, to var izdarīt, nododot jau aizpildītu anketu, kas izdrukāta no "Rīgas satiksmes" mājaslapas, vai aizpildot anketu Brīvības ielā 191, un saņemt e-talonu pa pastu divu nedēļu laikā.
Vairāk informācijas: http://etalons.rigassatiksme.lv/lv/sakums/
Ar šā gada 1.martu Rīgas sabiedriskajā transportā pakāpeniski tiks ieviesta elektronisko norēķinu sistēma (e-biļetes jeb e-taloni). Pārejas periodā - martā un aprīlī - vienlaikus būs derīgas līdzšinējās papīra mēneša biļetes un iepriekšpārdošanā līdz 31.martam būs arī vienreizējās braukšanas biļetes tramvajam un trolejbusam.
Sākot no marta vidus, iedzīvotāji, kuri iepriekš pieteikušies, pa pastu sāks saņemt personalizētos e-talonus. Tie tiks izsūtīti pakāpeniski dažādām pasažieru kategorijām. Pēc to saņemšanas iedzīvotāji varēs doties uz tirdzniecības vietām kā līdz šim un, apmaksājot mēneša braukšanas biļetes cenu, biļeti ielādēt e-talonā. Kamēr e-talons pa pastu nav saņemts, iedzīvotāji tiek lūgti iegādāties papīra mēneša braukšanas biļetes, kas būs pieejamas vēl martā un aprīlī.
Braukšanai tramvajā un trolejbusā vienreizējās braukšanas biļetes par 40 santīmiem iepriekšpārdošanā varēs iegādāties līdz šā gada 31.martam. Jau aptuveni 20.martā plānots, ka tiks sākta kartona viedbiļešu pārdošana, kas būs nopērkamas 5, 10 un 20 braucieniem.
"Rīgas satiksme" atgādina, ka vienu braucienu ar nominālvērtību 40 santīmi varēs iegādāties iepriekšpārdošanā, kļūstot par nepersonalizēta vai personalizēta e-talona - plastikāta viedkartes lietotāju. Nepersonalizētie e-taloni tirdzniecībā būs pieejami pēc 20.marta.
Esošās vienreizējās braukšanas biļetes no 1.maija vairs nebūs derīgas braukšanai sabiedriskajā transportā.
Autobusos līdz šā gada 31.martam pasažieri, tāpat kā līdz šim, braukšanas biļetes varēs iegādāties pie konduktora, savukārt no 1.aprīļa kā maksāšanas līdzeklis autobusos darbosies viedbiļetes.
Elektronisko norēķinu ieviešana sabiedriskajā transportā notiks pakāpeniski, dažādām iedzīvotāju grupām, sākot lietot e-talonus - viedbiļetes un viedkartes. Pirmie e-talonus pa pastu saņems un brauciena reģistrāciju veikt tiks aicināti tie iedzīvotāji, kuri izmanto pašvaldības piešķirto 100% atlaidi sabiedriskajā transportā - pensionāri, kas vecāki par 75 gadiem, politiski represētas personas, dižģimeņu vecāki, kā arī 1.-4.klases skolēni, kuriem e-taloni tiks izsniegti ar mācību iestāžu palīdzību. Iepriekš norādītās pasažieru kategorijas brauciena reģistrāciju sāks veikt no 1.aprīļa.
Aprīļa sākumā e-talons tiks izsūtīts nestrādājošiem pensionāriem līdz 75 gadu vecumam, daudzbērnu ģimenēm, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidatoriem, 3.grupas redzes un dzirdes invalīdiem, kuri no 25.aprīļa varēs sākt braucienu reģistrāciju.
Savukārt no 15.aprīļa personalizētos e-talonus saņems 5.-12.klašu skolēni, studenti un profesionālo iestāžu audzēkņi, lietot tie būs jāsāk no 1.maija.
Iedzīvotāji, kuri vēl vēlas pieteikties personalizētajam e-talonam, to var izdarīt, nododot jau aizpildītu anketu, kas izdrukāta no "Rīgas satiksmes" mājaslapas, vai aizpildot anketu Brīvības ielā 191, un saņemt e-talonu pa pastu divu nedēļu laikā.
Vairāk informācijas: http://etalons.rigassatiksme.lv/lv/sakums/
Vecāku klubiņš ceturtdien
Šo ceturtdien, pulksten 18.00 visi vecāki laipni aicināti uz vecāku klubiņa nodarbību. Tēma "Skolā ienāk ģimene."
piektdiena, 2009. gada 20. februāris
Trenēsim smadzenes!
RigaBrain piedāvā Bezmaksas populāri zinātnisku lekciju
„Līdzsvarotas smadzeņu
darbības neierobežotās
iespējas”
Rīgas centrā, 2009. gada 24. februārī 18.00
Lekcijā tiks apskatītas šādas tēmas:
- Kas ir Treniņi Smadzeņu Darbībai (Brain State ConditioningTM)?
- Ko, nozīmē līdzsvarota un saskaņota smadzeņu darbība un ko tas dod katram no mums?
- Kā veidojas disbalanss mūsu smadzeņu darbībā?
- Kā mēs varam paši sev palīdzēt?
Labsajūta ikvienā cilvēkā paver jaunas iespējas personīgajā un profesionālajā dzīvē. Tā ir jauna pasaule ar skaidrāku domāšanu, emocionālo stabilitāti, atklāsmēm, laimes apziņu un fantastisku dzīvi.
Iedomājies, ja Tavas smadzenes strādātu par 0.5% labāk, kādus rezultātus Tu varētu gūt!
RigaBrain misija ir tuvināt cilvēku ideālai smadzeņu darbībai – homeostāzei – labsajūtas pamatam emocijās, domāšanā, attiecībās, ģimenē, darbā un visās dzīves sfērās.
RigaBrain filozofija
Izmantojot visjaunākās tehnoloģijas smadzeņu izpētē, jaunākos atklājumus zinātnē, kvantu fizikas filozofiskos aspektus, seno kultūru mantotos meditācijas praktikumus un piesaistot pasaules labākos neirologus, fiziķus, datorspeciālistus un citus zinātniekus, RigaBrain sadarbībā ar Brain State Technologies™ (ASV) piedāvā individuāli pielāgojamu, augstas kvalitātes smadzeņu treniņa pakalpojumu Brain Sate Conditioning™.
Sīkāk lasiet
http://www.smadzenudarbiba.lv/RigaBrain4_informativaTiksanas.html
http://www.smadzenudarbiba.lv/RigaBrain4_uzzinivairak.html
„Līdzsvarotas smadzeņu
darbības neierobežotās
iespējas”
Rīgas centrā, 2009. gada 24. februārī 18.00
Lekcijā tiks apskatītas šādas tēmas:
- Kas ir Treniņi Smadzeņu Darbībai (Brain State ConditioningTM)?
- Ko, nozīmē līdzsvarota un saskaņota smadzeņu darbība un ko tas dod katram no mums?
- Kā veidojas disbalanss mūsu smadzeņu darbībā?
- Kā mēs varam paši sev palīdzēt?
Labsajūta ikvienā cilvēkā paver jaunas iespējas personīgajā un profesionālajā dzīvē. Tā ir jauna pasaule ar skaidrāku domāšanu, emocionālo stabilitāti, atklāsmēm, laimes apziņu un fantastisku dzīvi.
Iedomājies, ja Tavas smadzenes strādātu par 0.5% labāk, kādus rezultātus Tu varētu gūt!
RigaBrain misija ir tuvināt cilvēku ideālai smadzeņu darbībai – homeostāzei – labsajūtas pamatam emocijās, domāšanā, attiecībās, ģimenē, darbā un visās dzīves sfērās.
RigaBrain filozofija
Izmantojot visjaunākās tehnoloģijas smadzeņu izpētē, jaunākos atklājumus zinātnē, kvantu fizikas filozofiskos aspektus, seno kultūru mantotos meditācijas praktikumus un piesaistot pasaules labākos neirologus, fiziķus, datorspeciālistus un citus zinātniekus, RigaBrain sadarbībā ar Brain State Technologies™ (ASV) piedāvā individuāli pielāgojamu, augstas kvalitātes smadzeņu treniņa pakalpojumu Brain Sate Conditioning™.
Sīkāk lasiet
http://www.smadzenudarbiba.lv/RigaBrain4_informativaTiksanas.html
http://www.smadzenudarbiba.lv/RigaBrain4_uzzinivairak.html
Par izglītības nākotni
"SVF kopā ar Pasaules Banku jau 2007.gadā akcentēja, ka Latvijā pašlaik skolas tiek finansētas pēc skolotāju, nevis skolēnu skaita. Nākamajā mācību gadā princips mainīsies — IZM aprēķinās, cik izmaksā viens skolēns, un finansējuma apjomu pašvaldībām noteiks, galvenokārt vadoties no skolēnu skaita tajās. "
""Ja tev ir maz skolu, bet daudz bērnu un klašu komplekti ir piepildīti, tu saņemsi ļoti daudz naudas. Bet, ja tev ir daudzas skoliņas, ar daudziem pedagoģiskajiem kolektīviem, ar zemu klašu piepildījumu, tev būs deficīts, tev nepietiks naudas," skaidro M.Gruškevics. IZM dati liecina, ka novados optimālā izglītības iestādē, kurā tikai ar valsts naudu pietiks pedagogu darba apmaksai, pamatskolās jābūt vismaz 102 skolēniem, vidusskolās — vismaz 162, savukārt republikas nozīmes pilsētās pamatskolās jābūt vismaz 180 skolēniem, vidusskolās — vismaz 255. Šie aprēķini liecina, ka līdz ar "nauda seko skolēnam" principa ieviešanu daudzu Latvijas skolu darbība neatmaksāsies. Lauku pamatskolās vidējais skolēnu skaits ir 87, vidējie lauku skolu rādītāji ir zem šī sliekšņa. Kopumā, pēc Dienas aprēķiniem, Latvijā ir vairāk nekā 200 skolu, kuras to nesasniedz. "
Vairāk par izglītības nākotni un mazo skolu iespējamo likteni lasiet Dienā
http://www.diena.lv/lat/laikraksts/diena_peta/izglitibas-nakotne
""Ja tev ir maz skolu, bet daudz bērnu un klašu komplekti ir piepildīti, tu saņemsi ļoti daudz naudas. Bet, ja tev ir daudzas skoliņas, ar daudziem pedagoģiskajiem kolektīviem, ar zemu klašu piepildījumu, tev būs deficīts, tev nepietiks naudas," skaidro M.Gruškevics. IZM dati liecina, ka novados optimālā izglītības iestādē, kurā tikai ar valsts naudu pietiks pedagogu darba apmaksai, pamatskolās jābūt vismaz 102 skolēniem, vidusskolās — vismaz 162, savukārt republikas nozīmes pilsētās pamatskolās jābūt vismaz 180 skolēniem, vidusskolās — vismaz 255. Šie aprēķini liecina, ka līdz ar "nauda seko skolēnam" principa ieviešanu daudzu Latvijas skolu darbība neatmaksāsies. Lauku pamatskolās vidējais skolēnu skaits ir 87, vidējie lauku skolu rādītāji ir zem šī sliekšņa. Kopumā, pēc Dienas aprēķiniem, Latvijā ir vairāk nekā 200 skolu, kuras to nesasniedz. "
Vairāk par izglītības nākotni un mazo skolu iespējamo likteni lasiet Dienā
http://www.diena.lv/lat/laikraksts/diena_peta/izglitibas-nakotne
Piedāvājums skolēnu grupām
Starptautiskā izglītības izstāde «Skola 2009» sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju šogad piedāvā skolēnu grupām, kas dosies uz izstādi «Skola 2009», apmeklēt trīs lieliskus Rīgas muzejus bez maksas.
Apmeklējot izstādi «Skola 2009» no 26. līdz 28. februārim un iegādājoties skolēnu grupu biļetes (2 lati/pers.), skolēniem ir lieliska iespēja apmeklēt Rīgas Motormuzeju, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju bez maksas (muzejos uzrādot izstādes grupu biļetes), portālu «Apollo» informēja Inese Libere, «BT 1» mediju koordinatore.
Rīgas Motormuzejs — ekskursiju pieteikšana pa tālruni 67097174, www.motormuzejs.lv.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs — ekskursiju pieteikšana pa tālruni 67994106, www.muzejs.lv.
Apmeklējot izstādi «Skola 2009» no 26. līdz 28. februārim un iegādājoties skolēnu grupu biļetes (2 lati/pers.), skolēniem ir lieliska iespēja apmeklēt Rīgas Motormuzeju, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju bez maksas (muzejos uzrādot izstādes grupu biļetes), portālu «Apollo» informēja Inese Libere, «BT 1» mediju koordinatore.
Rīgas Motormuzejs — ekskursiju pieteikšana pa tālruni 67097174, www.motormuzejs.lv.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs — ekskursiju pieteikšana pa tālruni 67994106, www.muzejs.lv.
Ministre sveic mūsu skolu
16.februārī, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe nosūtīja apsveikuma vēstuli Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktorei Aldonai Treijai un skolas kolektīvam, kā arī – Lietuvas Republikas ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam Latvijas Republikā Antanam Vaļonim, sveicot Lietuvas Republikas neatkarības proklamēšanas 91.gadskārtā.
„Sirsnīgi sveicot Jūs un visu Rīgas Lietuviešu vidusskolas kolektīvu Lietuvas Republikas neatkarības 91.gadskārtā, esmu pateicīga par nenogurstošo darbu abu tautu – lietuviešu un latviešu – izglītības un kultūras vērtību kopšanā, tradīciju popularizēšanā. Jūsu darbs sniedz nozīmīgu ieguldījumu Lietuvas un Latvijas attiecību stiprināšanā” – teikts apsveikumā skolai. T.Koķe izsaka pateicību A.Treijai par tikšanos Rīgas Lietuviešu vidusskolā šā gada 12.februārī: „Laikā, ko pavadīju skolā, klātesot arī Lietuvas Republikas ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam Latvijas Republikā Antanam Vaļona kungam, apstiprinājās mana pārliecība par Jūsu un Jūsu kolēģu augsto profesionalitāti”. T.Koķe ir pārliecināta, ka labiekārtotajā vidē skolas kolektīvs nodrošina ikviena skolēna zināšanu ieguvei un personības attīstībai atbilstošu izglītības procesu.
Apsveikuma vēstulē vēstniekam, ministre izsaka pateicību par kopīgo vizīti Rīgas Lietuviešu vidusskolā un novēl sekmīgu turpmāko darbu, būdama pārliecināta, ka tas stiprinās sekmīgo un ilggadējo abu valstu sadarbību, īpaši – izglītības jomā. T.Koķe pauž pateicību Lietuvas valdībai par atbalstu Rīgas Lietuviešu vidusskolas attīstībā, mācību vides un infrastruktūras sakārtošanā. „Lai Latvija par Lietuvas sasniegumiem un Lietuva par Latvijas sasniegumiem priecātos kā par mūsu kopīgiem sasniegumiem!” – teikts vēstules vēstniekam noslēgumā.
Kontakti starp Latviju un Lietuvu abu valstu Izglītības un zinātnes ministriju pārziņā esošajās jomās gadu gaitā ir nostiprinājušies gan amatpersonu, gan nozaru profesionāļu līmenī. Līdzšinējās abu valstu attiecības ir stabils pamats sekmīgai sadarbībai nākotnē, tajā skaitā – Eiropas Savienības (ES) līmenī. Latvijas sadarbība ar Lietuvu ir gan divpusēja, gan trīspusējo Baltijas valstu līgumu ietvaros, gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu, Baltijas jūras reģiona valstu, Eiropas Padomes, ES un UNESCO programmu un projektu ietvaros. Vēsturiska tradīcija ir arī reizi gadā notiekošās Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru un ministriju pārstāvju tikšanās, kuru laikā tiek risināti dažādi aktuāli jautājumi, apspriestas trīspusējās un daudzpusējas starptautiskās sadarbības prioritātes un rezultāti. Nākamā tikšanās plānota 2009.gada vasarā Lietuvā.
„Sirsnīgi sveicot Jūs un visu Rīgas Lietuviešu vidusskolas kolektīvu Lietuvas Republikas neatkarības 91.gadskārtā, esmu pateicīga par nenogurstošo darbu abu tautu – lietuviešu un latviešu – izglītības un kultūras vērtību kopšanā, tradīciju popularizēšanā. Jūsu darbs sniedz nozīmīgu ieguldījumu Lietuvas un Latvijas attiecību stiprināšanā” – teikts apsveikumā skolai. T.Koķe izsaka pateicību A.Treijai par tikšanos Rīgas Lietuviešu vidusskolā šā gada 12.februārī: „Laikā, ko pavadīju skolā, klātesot arī Lietuvas Republikas ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam Latvijas Republikā Antanam Vaļona kungam, apstiprinājās mana pārliecība par Jūsu un Jūsu kolēģu augsto profesionalitāti”. T.Koķe ir pārliecināta, ka labiekārtotajā vidē skolas kolektīvs nodrošina ikviena skolēna zināšanu ieguvei un personības attīstībai atbilstošu izglītības procesu.
Apsveikuma vēstulē vēstniekam, ministre izsaka pateicību par kopīgo vizīti Rīgas Lietuviešu vidusskolā un novēl sekmīgu turpmāko darbu, būdama pārliecināta, ka tas stiprinās sekmīgo un ilggadējo abu valstu sadarbību, īpaši – izglītības jomā. T.Koķe pauž pateicību Lietuvas valdībai par atbalstu Rīgas Lietuviešu vidusskolas attīstībā, mācību vides un infrastruktūras sakārtošanā. „Lai Latvija par Lietuvas sasniegumiem un Lietuva par Latvijas sasniegumiem priecātos kā par mūsu kopīgiem sasniegumiem!” – teikts vēstules vēstniekam noslēgumā.
Kontakti starp Latviju un Lietuvu abu valstu Izglītības un zinātnes ministriju pārziņā esošajās jomās gadu gaitā ir nostiprinājušies gan amatpersonu, gan nozaru profesionāļu līmenī. Līdzšinējās abu valstu attiecības ir stabils pamats sekmīgai sadarbībai nākotnē, tajā skaitā – Eiropas Savienības (ES) līmenī. Latvijas sadarbība ar Lietuvu ir gan divpusēja, gan trīspusējo Baltijas valstu līgumu ietvaros, gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu, Baltijas jūras reģiona valstu, Eiropas Padomes, ES un UNESCO programmu un projektu ietvaros. Vēsturiska tradīcija ir arī reizi gadā notiekošās Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru un ministriju pārstāvju tikšanās, kuru laikā tiek risināti dažādi aktuāli jautājumi, apspriestas trīspusējās un daudzpusējas starptautiskās sadarbības prioritātes un rezultāti. Nākamā tikšanās plānota 2009.gada vasarā Lietuvā.
ceturtdiena, 2009. gada 19. februāris
Interesantas lekcijas Latvijas vēstures muzejā
LASĪJUMU UN TEMATISKO EKSKURSIJU KALENDĀRS LATVIJAS NACIONĀLAJĀ VĒSTURES MUZEJĀ
(Pils laukumā 3, Rīgas pils 3. stāvā)
No 14. februāra līdz 26. aprīlim muzejs ik trešdienu, sestdienu un svētdienu plkst. 13.00 aicina vēstures interesentus uz Rīgas pili, kur bez maksas būs iespējams noklausīties muzeja vadošo speciālistu lasījumus vai apmeklēt tematiskās ekskursijas.
14. februāris, plkst. 13.00Lasījums „Latvijas Nacionālā vēstures muzejs: pagātne, tagadne, nākotne” – autors LNVM direktors Arnis Radiņš.
15. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latvijas arheoloģija” – vada arheologs Normunds Grasis.
18. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
21. februāris, plkst. 13.00Lasījums „Eksperimentālā arheoloģija pasaulē un Latvijā” - autors arheologs Artūrs Tomsons.
22. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija arheoloģijas ekspozīcijas daļā – autore arheoloģe Ilze Melne.
25. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
28. februāris, plkst. 13.00Lasījums „Rīga Napoleona laikā” - autore mākslas vēsturniece, LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.
1. marts, plkst. 13.00Lasījums „Senie ieroči Latvijas arheoloģijā” - autors arheologs Artūrs Tomsons.
4. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
7. marts, plkst. 13.00Lasījums „Fotogrāfija kā sabiedrības spogulis 19./20. gs. mijā” - autore vēsturniece Gunita Baumane.
8. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latvijas Republika 1918. – 1940.” - vada vēsturniece Aija Jansone.
11. marts, plkst.13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
14. marts, plkst. 13.00Lasījums „Latvijas Republikas apbalvojumi” - autore LNVM Numismātikas nodaļas speciāliste, vēsturniece Laima Grīnberga.
15. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Etnogrāfija Latvijā” - vada LNVM Etnogrāfijas nodaļas speciāliste, etnogrāfe Sanita Stinkule.
18. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
21. marts, plkst. 13.00Lasījums „Tautastērpi Latvijas novados” – autore LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja, etnogrāfe Ilze Ziņģīte.
22. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latvijas senvēsture” – vada arheoloģe Ingrīda Līga Virse.
25. marts, plkst.13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
28. marts, plkst. 13.00Lasījums „Skolēnu formas 19./20. gs. mijā” - autore vēsturniece Inese Bulle.
29. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Naudas vēsture Latvijā” – vada vēsturniece Anda Ozoliņa.
1. aprīlis, plkst.13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
4. aprīlis, plkst.13.00Lasījums „Zemūdens arheoloģijas pirmsākumi Latvijā” - autors Āraišu arheoloģiskā muzejparka izveidotājs, arheologs Jānis Apals.
5. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Muiža un muižnieki 18. – 19. gs.” - vada Gunita Baumane.
8. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
15. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
18. aprīlis, plkst. 13.00 un plkst. 15.00Lasījumi un demonstrējumi „Rīgas pils pagātne, tagadne, nākotne” – vada LNVM Arheoloģijas nodaļas vadītājs, arheologs Jānis Ciglis un mākslas vēsturniece, LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.
19. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Izglītības vēsture Latvijā 19. – 20. gs.” - vada vēsturniece Inese Bulle.
25. aprīlis, plkst. 13.00Atdarinājumi un demonstrējumi „Ceļojums laikā. Eiropas arheoloģiskie brīvdabas muzeji” – vada Āraišu arheoloģiskā muzejparka nodaļas vadītāja Anda Vilka un eksperimentālās arheoloģijas speciāliste Baiba Dumpe.
26. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latviešu tradicionālie ēdieni” - vada LNVM Etnogrāfijas nodaļas speciāliste, etnogrāfe Sanita Stinkule.
(Pils laukumā 3, Rīgas pils 3. stāvā)
No 14. februāra līdz 26. aprīlim muzejs ik trešdienu, sestdienu un svētdienu plkst. 13.00 aicina vēstures interesentus uz Rīgas pili, kur bez maksas būs iespējams noklausīties muzeja vadošo speciālistu lasījumus vai apmeklēt tematiskās ekskursijas.
14. februāris, plkst. 13.00Lasījums „Latvijas Nacionālā vēstures muzejs: pagātne, tagadne, nākotne” – autors LNVM direktors Arnis Radiņš.
15. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latvijas arheoloģija” – vada arheologs Normunds Grasis.
18. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
21. februāris, plkst. 13.00Lasījums „Eksperimentālā arheoloģija pasaulē un Latvijā” - autors arheologs Artūrs Tomsons.
22. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija arheoloģijas ekspozīcijas daļā – autore arheoloģe Ilze Melne.
25. februāris, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
28. februāris, plkst. 13.00Lasījums „Rīga Napoleona laikā” - autore mākslas vēsturniece, LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.
1. marts, plkst. 13.00Lasījums „Senie ieroči Latvijas arheoloģijā” - autors arheologs Artūrs Tomsons.
4. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
7. marts, plkst. 13.00Lasījums „Fotogrāfija kā sabiedrības spogulis 19./20. gs. mijā” - autore vēsturniece Gunita Baumane.
8. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latvijas Republika 1918. – 1940.” - vada vēsturniece Aija Jansone.
11. marts, plkst.13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
14. marts, plkst. 13.00Lasījums „Latvijas Republikas apbalvojumi” - autore LNVM Numismātikas nodaļas speciāliste, vēsturniece Laima Grīnberga.
15. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Etnogrāfija Latvijā” - vada LNVM Etnogrāfijas nodaļas speciāliste, etnogrāfe Sanita Stinkule.
18. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
21. marts, plkst. 13.00Lasījums „Tautastērpi Latvijas novados” – autore LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja, etnogrāfe Ilze Ziņģīte.
22. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latvijas senvēsture” – vada arheoloģe Ingrīda Līga Virse.
25. marts, plkst.13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
28. marts, plkst. 13.00Lasījums „Skolēnu formas 19./20. gs. mijā” - autore vēsturniece Inese Bulle.
29. marts, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Naudas vēsture Latvijā” – vada vēsturniece Anda Ozoliņa.
1. aprīlis, plkst.13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
4. aprīlis, plkst.13.00Lasījums „Zemūdens arheoloģijas pirmsākumi Latvijā” - autors Āraišu arheoloģiskā muzejparka izveidotājs, arheologs Jānis Apals.
5. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Muiža un muižnieki 18. – 19. gs.” - vada Gunita Baumane.
8. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
15. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija izstādē „Latvijas Republikai – 90” – vada LNVM darbinieki.
18. aprīlis, plkst. 13.00 un plkst. 15.00Lasījumi un demonstrējumi „Rīgas pils pagātne, tagadne, nākotne” – vada LNVM Arheoloģijas nodaļas vadītājs, arheologs Jānis Ciglis un mākslas vēsturniece, LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.
19. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Izglītības vēsture Latvijā 19. – 20. gs.” - vada vēsturniece Inese Bulle.
25. aprīlis, plkst. 13.00Atdarinājumi un demonstrējumi „Ceļojums laikā. Eiropas arheoloģiskie brīvdabas muzeji” – vada Āraišu arheoloģiskā muzejparka nodaļas vadītāja Anda Vilka un eksperimentālās arheoloģijas speciāliste Baiba Dumpe.
26. aprīlis, plkst. 13.00Tematiskā ekskursija „Latviešu tradicionālie ēdieni” - vada LNVM Etnogrāfijas nodaļas speciāliste, etnogrāfe Sanita Stinkule.
trešdiena, 2009. gada 18. februāris
Šosestdien Rīgā koučinga nedēļa!
Vienam skolotājam bija jāmāca teicamnieki, bet tie viņam tika raksturoti kā nesekmīgi. Otram skolotājam klasē bija sapulcināti patiesi nesekmīgi skolēni, bet viņam tika nodota informācija, ka skolēni ir ļoti apzinīgi un čakli. Kad pēc pusgada mācībām salīdzināja abu klašu sekmes, atklājās, ka bijušajiem teicamniekiem rādītāji bija kļuvuši uz pusi sliktāki. Savukārt nesekmīgie, kam skolotājs bija ticējis: "Viņi taču ir teicamnieki!" un šo ticību modinājis arī bērnos, savus mācību sasniegumus bija uzlabojuši par 50 procentiem.
Šis citāts ir ņemts no interneta vietnes http://lv.lv/body_print.php?id=187792, kurā stāstīts par to, ka Rīgas Ekonomikas augstskolā21. februārī notiks pirmā Starptautiskās Koučinga federācijas nodaļas Latvijā rīkotā “Latvian Coaching week” jeb nedēļa, kuras laikā tiks piedāvātas koučinga (coaching) meistarklases un semināri. Tos vadīs ārvalstu un Latvijas koučinga speciālisti dažādās jomās, piemēram, notiks nodarbības, kas paredzētas personālvadības speciālistiem, praktizējošiem koučiem, psihologiem, pedagogiem, vecākiem un citiem. Organizatori sola, ka pasākums būs interesants: "Koučingu vajadzētu redzēt klātienē, jo tā vairāk ir prakse nekā teorija. Tiesa - skatītājiem jārēķinās ar desmit latu lielu ieejas maksu."
Mūsu valstī vārds un jēdziens „koučings” (no angļu vārda coaching – treniņš) pagaidām vēl nav plaši pazīstams. Kaut gan biznesa vidē pieprasījums pēc tā izplatās neiedomājami intensīvi.
Koučings, kā līderu jaunā attīstības un apmācības forma parādījās 1980. gadu sākumā. Sākotnēji šis termins nozīmēja īpašu treniņu formu sportistiem, kuri pretendē uz izciliem rezultātiem. Vēlāk koučings, kā augstu mērķu sasniegšanas efektīva metode, nonāca pie veiksmīgiem jauniem biznesmeņiem, politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Koučings sāka spēlēt svarīgu lomu biznesā un ilgu laiku bija tikai augstākā līmeņa vadītāju privilēģija.
Koučings – spēcīgs top-menedžeru personiskās attīstības instruments, kas ir vērsts uz biznesa efektivitātes paaugstināšanu. Tas maksimāli atver cilvēka potenciālu. Viņš nemāca, bet palīdz ātri apmācīties.
Koučs – eksperts, kurš māk uzdot spēcīgus jautājumus. Šādi jautājumi atklāj problēmas būtību, palīdz to apzināties un stimulē mācīties un rīkoties.
Koučs ir speciālists, kas palīdz cilvēkam formulēt savu mērķi un atrast veidus, kā to ātrāk un efektīvāk sasniegt. Ja, piemēram, sportā mērķi ir skaidrāk definējami, tad dažkārt privātajā jomā un biznesā cilvēkam jāpalīdz saprast, kādas ir tās vēlmes un virsotnes, ko viņš vēlas sasniegt. Speciālists, izmantojot dažādas tehnikas, sarunas gaitā ar klientu to viņam palīdz noteikt un tad pavada viņu šajā attīstības ceļā. Koučinga procesā starp speciālistu (kouču) un klientu risinās vairākas sarunu sērijas, kas palīdz klientam apzināt savas iespējas, saprast savu lomu vai uzdevumu un uzņemties atbildību par turpmākajām darbībām. Citiem vārdiem, koučs ir speciālists, kurš ar mērķtiecīgiem jautājumiem atmodina apziņu un vēlmi darboties.
Vēl par koučingu īsi, bet interesanti lasiet: http://www.mindstorm.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=67:jaunumi-kouinga-raksts&catid=45:jaunumi&Itemid=58
Šis citāts ir ņemts no interneta vietnes http://lv.lv/body_print.php?id=187792, kurā stāstīts par to, ka Rīgas Ekonomikas augstskolā21. februārī notiks pirmā Starptautiskās Koučinga federācijas nodaļas Latvijā rīkotā “Latvian Coaching week” jeb nedēļa, kuras laikā tiks piedāvātas koučinga (coaching) meistarklases un semināri. Tos vadīs ārvalstu un Latvijas koučinga speciālisti dažādās jomās, piemēram, notiks nodarbības, kas paredzētas personālvadības speciālistiem, praktizējošiem koučiem, psihologiem, pedagogiem, vecākiem un citiem. Organizatori sola, ka pasākums būs interesants: "Koučingu vajadzētu redzēt klātienē, jo tā vairāk ir prakse nekā teorija. Tiesa - skatītājiem jārēķinās ar desmit latu lielu ieejas maksu."
Mūsu valstī vārds un jēdziens „koučings” (no angļu vārda coaching – treniņš) pagaidām vēl nav plaši pazīstams. Kaut gan biznesa vidē pieprasījums pēc tā izplatās neiedomājami intensīvi.
Koučings, kā līderu jaunā attīstības un apmācības forma parādījās 1980. gadu sākumā. Sākotnēji šis termins nozīmēja īpašu treniņu formu sportistiem, kuri pretendē uz izciliem rezultātiem. Vēlāk koučings, kā augstu mērķu sasniegšanas efektīva metode, nonāca pie veiksmīgiem jauniem biznesmeņiem, politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Koučings sāka spēlēt svarīgu lomu biznesā un ilgu laiku bija tikai augstākā līmeņa vadītāju privilēģija.
Koučings – spēcīgs top-menedžeru personiskās attīstības instruments, kas ir vērsts uz biznesa efektivitātes paaugstināšanu. Tas maksimāli atver cilvēka potenciālu. Viņš nemāca, bet palīdz ātri apmācīties.
Koučs – eksperts, kurš māk uzdot spēcīgus jautājumus. Šādi jautājumi atklāj problēmas būtību, palīdz to apzināties un stimulē mācīties un rīkoties.
Koučs ir speciālists, kas palīdz cilvēkam formulēt savu mērķi un atrast veidus, kā to ātrāk un efektīvāk sasniegt. Ja, piemēram, sportā mērķi ir skaidrāk definējami, tad dažkārt privātajā jomā un biznesā cilvēkam jāpalīdz saprast, kādas ir tās vēlmes un virsotnes, ko viņš vēlas sasniegt. Speciālists, izmantojot dažādas tehnikas, sarunas gaitā ar klientu to viņam palīdz noteikt un tad pavada viņu šajā attīstības ceļā. Koučinga procesā starp speciālistu (kouču) un klientu risinās vairākas sarunu sērijas, kas palīdz klientam apzināt savas iespējas, saprast savu lomu vai uzdevumu un uzņemties atbildību par turpmākajām darbībām. Citiem vārdiem, koučs ir speciālists, kurš ar mērķtiecīgiem jautājumiem atmodina apziņu un vēlmi darboties.
Vēl par koučingu īsi, bet interesanti lasiet: http://www.mindstorm.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=67:jaunumi-kouinga-raksts&catid=45:jaunumi&Itemid=58
piektdiena, 2009. gada 13. februāris
Piedāvā Japānā mācīties skolvadību
Skolotājiem ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu pedagoģiskā darba stāžu ir iespējas pieteikties pilnībā apmaksātām pusotra gada studijām Japānā. Stipendija sniedz iespēju Japānas augstskolā pusotru gadu apgūt japāņu valodu un ar izglītības administrāciju, pedagoģijas metodēm, specializēto priekšmetu apguvi saistītus mācību kursus, kā arī piedāvā mācību ekskursijas un praktiskās nodarbības. Vairāk lasiet:
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/jaunumi/3354.html
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/jaunumi/3354.html
Paslavēsim savus sporta skolotājus!
Portālā eSports.lv šobrīd ir izveidota sadaļa "Sporta pedagogs – iedvesmotājs". No 2009. gada 1. februāra līdz 1. martam šajā sadaļā jebkurš Latvijas skolēns, kurš šobrīd mācās Latvijas vispārizglītojošā skolā, var pievienot materiālu par savu sporta pedagogu. Tas var būt gan raksts, gan fotogalerija, gan videomateriāls. Lai to varētu publicēt, skolēnam jāreģistrējas portālā eSports.lv. Par "Sporta pedagogu – iedvesmotāju" var kļūt ikviens Latvijas vispārizglītojošās skolas sporta pedagogs vai sporta skolas/kluba treneris.
No 2. līdz 8. martam žūrijas komisija, kurā ietilpst eSports.lv projekta vadītājs Jānis Cīrulis, SIA "Mediju nams" valdes priekšsēdētājs Armands Puče un LSSF pārstāvis Artūrs Slišāns izvēlēsies trīs labākos sporta pedagogus - iedvesmotājus, par kuriem no 9.-15. martam varēs nobalsot jebkurš portāla apmeklētājs. Tieši portāla apmeklētāju balsojumā arī tiks noteikts uzvarētājs nominācijā "Sporta pedagogs – iedvesmotājs". Konkursa žūrija arī izvērtēs arī materiālu iesūtītāju - skolēnu veikumus.
Vairāk lasiet: http://esports.lv/sporta_pedagogs_iedvesmotajs/01022009-konkurss_sporta_pedagogs_iedvesmotajs
No 2. līdz 8. martam žūrijas komisija, kurā ietilpst eSports.lv projekta vadītājs Jānis Cīrulis, SIA "Mediju nams" valdes priekšsēdētājs Armands Puče un LSSF pārstāvis Artūrs Slišāns izvēlēsies trīs labākos sporta pedagogus - iedvesmotājus, par kuriem no 9.-15. martam varēs nobalsot jebkurš portāla apmeklētājs. Tieši portāla apmeklētāju balsojumā arī tiks noteikts uzvarētājs nominācijā "Sporta pedagogs – iedvesmotājs". Konkursa žūrija arī izvērtēs arī materiālu iesūtītāju - skolēnu veikumus.
Vairāk lasiet: http://esports.lv/sporta_pedagogs_iedvesmotajs/01022009-konkurss_sporta_pedagogs_iedvesmotajs
Koķe sola talkot skolas sporta laukumā
"Kad tas notiks, pasauciet, nākšu talkā," ar mirdzošām acīm Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe izsaucās, kad bija noklausījusies skolas dierektores Aldonas Treijas vīziju par sporta laukuma iekārtošanu.
Skolas zālē sakot runu par godu ministres apciemojumam, direktores skolas slavinājumi un sapņi par vēl labāku un skaistāku skolu, ministres acīm lika iekvēloties aizvien spožāk un spožāk. Likās, ka direktore viņu ir aplipinājusi ar savu sapņošanas vīrusu, tāpēc Koķe savas runas sākumā atzinās, ka viņa ir tāda pati nelabojama optimiste un sapņotāja, kā mūsu direktore. Izrādās viņuu ceļi ir krustojušies senā pagātnē, kad Koķe, kā jauna speciāliste tikko sāka strādāt pedagoģijā. Jau toreiz izdarīgo un optimistisko Aldonu Treiju viņa uzskatīja par savu darbaudzinātāju. Izrādot cieņu un pateicoties par iedvesmu pedagoģiskajā darbā, Koķe Treijai dāvināja ziedus un nelielu piemiņas velti - pildspalvu.
Ministre izstaigāja skolu un tikās neoficiālā gaisotnē ar skolas kolektīvu. Viņa izrādīja patiesu ieinteresētību par skolēnu vērtēšanas sistēmu, mācību programmām, skolu akreditēšanas sistēmu un citiem jautājumiem.
Tomēr jautājumos, kas prasa valsts finansējumu, ministre bija izvairīga. Gan par bezmaksas skolu mācību grāmatām, gan par trūkstošajiem līdzekļiem skolu kabinetu aprīkošanai, gan par skolotāju algu palielinājumu, viņa teica, ka negribot solīt, ko viņai nav iespējams izpildīt.
Skolas zālē sakot runu par godu ministres apciemojumam, direktores skolas slavinājumi un sapņi par vēl labāku un skaistāku skolu, ministres acīm lika iekvēloties aizvien spožāk un spožāk. Likās, ka direktore viņu ir aplipinājusi ar savu sapņošanas vīrusu, tāpēc Koķe savas runas sākumā atzinās, ka viņa ir tāda pati nelabojama optimiste un sapņotāja, kā mūsu direktore. Izrādās viņuu ceļi ir krustojušies senā pagātnē, kad Koķe, kā jauna speciāliste tikko sāka strādāt pedagoģijā. Jau toreiz izdarīgo un optimistisko Aldonu Treiju viņa uzskatīja par savu darbaudzinātāju. Izrādot cieņu un pateicoties par iedvesmu pedagoģiskajā darbā, Koķe Treijai dāvināja ziedus un nelielu piemiņas velti - pildspalvu.
Ministre izstaigāja skolu un tikās neoficiālā gaisotnē ar skolas kolektīvu. Viņa izrādīja patiesu ieinteresētību par skolēnu vērtēšanas sistēmu, mācību programmām, skolu akreditēšanas sistēmu un citiem jautājumiem.
Tomēr jautājumos, kas prasa valsts finansējumu, ministre bija izvairīga. Gan par bezmaksas skolu mācību grāmatām, gan par trūkstošajiem līdzekļiem skolu kabinetu aprīkošanai, gan par skolotāju algu palielinājumu, viņa teica, ka negribot solīt, ko viņai nav iespējams izpildīt.
trešdiena, 2009. gada 11. februāris
Nesekmīgos vidusskolā neatstās
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas paaugstināt prasības skolēnu pārcelšanai uz 11. un 12.klasi, nosakot, ka pārcelt drīkst tikai tos skolēnus, kuriem gada vērtējumos nav nevienas nesekmīgas atzīmes.
Līdz šim, pabeidzot 10. vai 11.klasi, skolēns tika pārcelts, ja nebija saņēmis nesekmīgu vērtējumu vairāk kā divos mācību priekšmetos.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) rosinājusi sākt diskusiju arī par prasību paaugstināšanu uzņemšanai vidusskolā, vidusskolās ļaujot iestāties tikai ar vienu nesekmīgu atzīmi, bet topošajiem ģimnāziju audzēkņiem pieprasot sekmību visos mācību priekšmetos.
Koķe uzskata, ka skolēnam, pabeidzot 9.klasi, jāizdara pārdomāta izvēle, nevis vienkārši "jāieslīd" vidusskolā ar nesekmīgām atzīmēm, lai būtu, kur palikt. Viņa arī atzīst, ka apstākļu sakritības dēļ pēdējos gados izveidojies liels pieprasījums pēc jaunām darbarokām un šādā veidā varētu palielināt profesionālo izglītību ieguvušo jauniešu skaitu.
Ministrijas sagatavotais noteikumu projekts rīt tiks skatīts valsts sekretāru sanāksmē, un plānots, ka tas stāsies spēkā ar 2009./2010.mācību gadu.
Līdz šim, pabeidzot 10. vai 11.klasi, skolēns tika pārcelts, ja nebija saņēmis nesekmīgu vērtējumu vairāk kā divos mācību priekšmetos.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) rosinājusi sākt diskusiju arī par prasību paaugstināšanu uzņemšanai vidusskolā, vidusskolās ļaujot iestāties tikai ar vienu nesekmīgu atzīmi, bet topošajiem ģimnāziju audzēkņiem pieprasot sekmību visos mācību priekšmetos.
Koķe uzskata, ka skolēnam, pabeidzot 9.klasi, jāizdara pārdomāta izvēle, nevis vienkārši "jāieslīd" vidusskolā ar nesekmīgām atzīmēm, lai būtu, kur palikt. Viņa arī atzīst, ka apstākļu sakritības dēļ pēdējos gados izveidojies liels pieprasījums pēc jaunām darbarokām un šādā veidā varētu palielināt profesionālo izglītību ieguvušo jauniešu skaitu.
Ministrijas sagatavotais noteikumu projekts rīt tiks skatīts valsts sekretāru sanāksmē, un plānots, ka tas stāsies spēkā ar 2009./2010.mācību gadu.
Vai skolā nepieciešams psihologs?
"Meklējot naudu skolotājiem, skolu direktoriem brīvas rokas atteikties no skolas psihologa," savas bažas par valsts taupīšanas aktivitāšu sekām pauž laikraksts Diena. Cerams, ka tas nenotiks mūsu skolā un mēs visi sadarbojoties palīdzēsim direktorei rast iespēju maksāt skolotājiem atbilstošas algas, neatsakoties no citiem skolēniem tik nepieciešamiem speciālistiem.
"Ja skolās nebūs psihologu, būs ļoti bēdīgi, jo būs aizvien vairāk dziļi ielaistu konfliktu, saka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Centra pret vardarbību Dardedze pārstāve Laila Balode uzsver — bez pedagogu atbalsta personāla neesot iespējams runāt arī par iekļaujošu izglītību, tieši psihologiem, speciālajiem pedagogiem un logopēdiem ir jāpalīdz skolās iekļauties bērniem ar mācīšanās grūtībām. "
Visu rakstu lasiet http://www.diena.lv/lat/politics/hot/budzets2009/taupis-ari-uz-skolu-psihologu-rekina
"Ja skolās nebūs psihologu, būs ļoti bēdīgi, jo būs aizvien vairāk dziļi ielaistu konfliktu, saka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Centra pret vardarbību Dardedze pārstāve Laila Balode uzsver — bez pedagogu atbalsta personāla neesot iespējams runāt arī par iekļaujošu izglītību, tieši psihologiem, speciālajiem pedagogiem un logopēdiem ir jāpalīdz skolās iekļauties bērniem ar mācīšanās grūtībām. "
Visu rakstu lasiet http://www.diena.lv/lat/politics/hot/budzets2009/taupis-ari-uz-skolu-psihologu-rekina
Iespējamā misija un Nellija Ločmele mūsu skolā
"Vai Bismarkam bija taisnība?" ar šādu jautājumu savu stundu, kas norisinājās akcijas Iespējamā misija ietvaros, sāka Nellija Ločmele, izdevniecības Dienas mediji galvenā redaktore.
Bismarkam pieder slavenais teiciens "Cilvēkiem nevajag zināt divas lietas - kā taisa desas un kā top politika."
Par desām - katra paša darīšana, jo iespējamā skāde nav liela - ļaunākajā gadījumā nedaudz pasāpēc puncis. Bet ar politiku gan nevar jokot. Tā visus mūs ietekmē pārāk ilgi un dažkārt pārāk sāpīgi.
Kā izdarīt tā, lai politika būtu godīga un kalpotu visu mūsu labklājībai? Sabiedrībai un katram mums ir jāiesaistās politikas veidošānā. Varbūt ne uzreiz lielās politikas, bet vismaz mēģināt ietekmēt to daļu, kura attiecas uz mums. Visu šo vērtīgo mācību stundu nepārstāstīšu - domājams pavisam drīz to varēs noskatīties http://www.iespejamamisija.lv/ mājaslapā. Tomēr aicinu visus iesaistīties tās politikas veidošanā, kas skar skolēnus, vecākus, ģimenes, skolotājus. Mēs sadarbojoties varam veidot mūsu skolu, un ne tikai, labāku. Arī šis blogs ir vieta, kur veidoties viedoklim, bet rīt skolā viesosies Izglītības ministre. Laba iespēja pielietot Nellijas Ločmeles stundā gūto teoriju praksē.
Bismarkam pieder slavenais teiciens "Cilvēkiem nevajag zināt divas lietas - kā taisa desas un kā top politika."
Par desām - katra paša darīšana, jo iespējamā skāde nav liela - ļaunākajā gadījumā nedaudz pasāpēc puncis. Bet ar politiku gan nevar jokot. Tā visus mūs ietekmē pārāk ilgi un dažkārt pārāk sāpīgi.
Kā izdarīt tā, lai politika būtu godīga un kalpotu visu mūsu labklājībai? Sabiedrībai un katram mums ir jāiesaistās politikas veidošānā. Varbūt ne uzreiz lielās politikas, bet vismaz mēģināt ietekmēt to daļu, kura attiecas uz mums. Visu šo vērtīgo mācību stundu nepārstāstīšu - domājams pavisam drīz to varēs noskatīties http://www.iespejamamisija.lv/ mājaslapā. Tomēr aicinu visus iesaistīties tās politikas veidošanā, kas skar skolēnus, vecākus, ģimenes, skolotājus. Mēs sadarbojoties varam veidot mūsu skolu, un ne tikai, labāku. Arī šis blogs ir vieta, kur veidoties viedoklim, bet rīt skolā viesosies Izglītības ministre. Laba iespēja pielietot Nellijas Ločmeles stundā gūto teoriju praksē.
Jautāsim izglītības ministrei
Rīt, 12. janvārī mūsu skolā viesosies izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Tā ir laba iespēja pajautāt arī mūs - vecākus, skolēnus un skolotājus interesējošus jautājumus par izglītības politiku Latvijā.
Viens no tiem - ko varam darīt visi kopā lietas labā, lai beidzot valsts nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Likumdošana - Satversme paredz, ka Latvijā ir bezmaksas vidējā izglītība. Tātad arī mācību grāmatām vajadzētu būt pieejamām bez maksas. Tas jo sevišķi svarīgi šogad - grāmatu cenas ir cēlušās, PVN audzis, bet valsts taupības apstākļos mācību grāmatu iegādei paredzēto jau tāpat nepietiekamo naudas summu samazinājusi.
Otra problēma - valsts nolēmusi taupīt uz skolu psihologu rēķina. Nedomāju, ka mūsu bērniem kopumā tas nāktu par labu. Jo sevišķi krīzes apstākļos, kad daudzās ģimenēs pieaug psiholoģiskā spriedze.
Par ko vēl vajadzētu ruināt - rakstiet pie šīs ziņas komentāru veidā.
Viens no tiem - ko varam darīt visi kopā lietas labā, lai beidzot valsts nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Likumdošana - Satversme paredz, ka Latvijā ir bezmaksas vidējā izglītība. Tātad arī mācību grāmatām vajadzētu būt pieejamām bez maksas. Tas jo sevišķi svarīgi šogad - grāmatu cenas ir cēlušās, PVN audzis, bet valsts taupības apstākļos mācību grāmatu iegādei paredzēto jau tāpat nepietiekamo naudas summu samazinājusi.
Otra problēma - valsts nolēmusi taupīt uz skolu psihologu rēķina. Nedomāju, ka mūsu bērniem kopumā tas nāktu par labu. Jo sevišķi krīzes apstākļos, kad daudzās ģimenēs pieaug psiholoģiskā spriedze.
Par ko vēl vajadzētu ruināt - rakstiet pie šīs ziņas komentāru veidā.
otrdiena, 2009. gada 10. februāris
Daži jautājumi par Nelliju Ločmeli
Trešdien mūsu skolā viesosies un vadīs stundu Nellija Ločmele (35), izdevniecības Dienas mediji galvenā redaktore.2008. gadā Nellija Ločmele
a) izšķīrās no vīra
b) kļuva par laikraksta Diena galveno redaktori
c) sastrīdējās ar Sarmīti Ēlerti, ilggadējo laikraksta Diena galveno redaktori
1997. gadā Nellija Ločmele
a) nopirka suni
b) izlēma strādāt žurnālistikā
c) uzvarēja Latvijas Žurnālistu savienības rīkotā konkursā Žurnālistikas cerība
d) ieguva maģistra grādu politikas zinātnē, LU Vēstures un filozofijas fakultātē
Nellija Ločmele savu karjeru žurnālistikā sāka:
a) laikrakstā Diena
b) Neatkarīgā Cīņā,
c) Cietumnieku avīzē
d) Neatkarīgajā Rīta avīzē
Nellija Ločmele 2001.-2006.gadā
a) sēdēja mājās ar bērniem
b) apceļoja pasauli ar jahtu Milda
c) bija galvenā redaktore Sabiedriskās politikas portālā politika.lv
Ko Nellija Ločmele 1996.gadā darīja Oklahomā, ASV
a) rakstīja reportāžu par svešatnes tautiešiem
b) studēja universitātē
c) ciemojās pie tantes
d) stažējās laikrakstā Tulsa World,
Atbildes meklējiet:
sestdiena, 2009. gada 7. februāris
Uzmanību - konkurss!
Gētes institūts Rīgā www.goethe.de/riga sadarbībā ar Latvijas Studentu vortālu "StudentNet" http://www.studentnet.lv/ pirmo reizi izsludina domrakstu konkursu "Latvija un Vācija - kopīga pagātne. Domas par nākotni". Dalība - sakot no 14 gadiem. Galvenā balva - 2 līdz 4 nedēļu vācu valodas kurss Vācijā.
ceturtdiena, 2009. gada 5. februāris
Ierosina papildināt bezmakas vakcīnu sarakstu
Lai nodrošinātu labāku infekcijas slimību profilaksi bērniem, sākot ar nākamo gadu, Veselības ministrija (VM) rosina bērnu vakcinācijas kalendārā iekļaut vairākas bezmaksas vakcīnas.
Pēc Imunizācijas padomes un profesionālo asociāciju ieteikuma, no 2010.gada 1.janvāra kalendārā plānots noteiktām pacientu grupām iekļaut vakcināciju pret pneimokoka infekciju, kas izraisa gan plaušu saslimšanu, gan arī akūtu vidusauss iekaisumu ar biežām komplikācijām.
Lai samazinātu mazu bērnu saslimstību ar rotavīrusu infekciju, kalendārā no 2011.gada 1.janvāra iekļauta vakcīna pret šo vīrusu bērniem no divu mēnešu vecuma.
No 2010.gada 1.septembra kalendārā plānots iekļaut divpadsmitgadīgo meiteņu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, lai novērstu saslimstības risku ar dzemdes kakla vēzi.
Tāpat paredzēts pret ērču encefalītu vakcinēt bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās visā Latvijas teritorijā.
Grozījumi noteikumos paredz turpmāk pret B hepatītu vakcinēt nevis visus jaundzimušos, bet tikai tos, kuri dzimuši hepatīta B pozitīvām mātēm vai mātēm, kuras nebija pārbaudītas uz B hepatītu.
Izvērtējot vakcinācijas kalendāru, it īpaši pirmajos dzīves mēnešos, paredzēts iepirkt jaunas vakcīnas, kuras satur vairākas nepieciešamās vakcīnas, lai bērnam būtu jāveic mazāk pošu.
Jaunās ieceres paredz VM izstrādātie grozījumi vakcinācijas noteikumos, kas šodien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
Pēc Imunizācijas padomes un profesionālo asociāciju ieteikuma, no 2010.gada 1.janvāra kalendārā plānots noteiktām pacientu grupām iekļaut vakcināciju pret pneimokoka infekciju, kas izraisa gan plaušu saslimšanu, gan arī akūtu vidusauss iekaisumu ar biežām komplikācijām.
Lai samazinātu mazu bērnu saslimstību ar rotavīrusu infekciju, kalendārā no 2011.gada 1.janvāra iekļauta vakcīna pret šo vīrusu bērniem no divu mēnešu vecuma.
No 2010.gada 1.septembra kalendārā plānots iekļaut divpadsmitgadīgo meiteņu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, lai novērstu saslimstības risku ar dzemdes kakla vēzi.
Tāpat paredzēts pret ērču encefalītu vakcinēt bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās visā Latvijas teritorijā.
Grozījumi noteikumos paredz turpmāk pret B hepatītu vakcinēt nevis visus jaundzimušos, bet tikai tos, kuri dzimuši hepatīta B pozitīvām mātēm vai mātēm, kuras nebija pārbaudītas uz B hepatītu.
Izvērtējot vakcinācijas kalendāru, it īpaši pirmajos dzīves mēnešos, paredzēts iepirkt jaunas vakcīnas, kuras satur vairākas nepieciešamās vakcīnas, lai bērnam būtu jāveic mazāk pošu.
Jaunās ieceres paredz VM izstrādātie grozījumi vakcinācijas noteikumos, kas šodien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
Par drošu internetu
Nākamnedēļ, 10.februārī, kad tiek atzīmēta Vispasaules drošāka interneta diena, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts īstenotā projekta "Net-Safe Latvia" gaitā tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" organizēs publisku pasākumu bērniem un jauniešiem.
Pasākums organizēts, lai vērstu jauniešu un viņu vecāku uzmanību uz emocionālās pazemošanas problēmu internetā un mudinātu bērniem pašiem kļūt iecietīgākiem un apdomāt savas darbības internetā.
Pasākuma laikā būs iespēja sastapt sabiedrībā populārus cilvēkus, kas dalīsies savā pieredzē un domās par drošību internetā. Tāpat pasākumā tiks apbalvoti Latvijas labākie dalībnieki Vispasaules drošāka interneta dienas viktorīnā.
Pasākumu vadīs aktieris Kaspars Zvīgulis un "MTV Latvija" vīdžejs Žanete Skarule.
Arī citviet pasaulē notiks Vispasaules drošāka interneta dienai veltīti dažādi pasākumi. "Net-Safe" projektu īsteno E-lietu sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
Projekts ir vērsts uz bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu interneta satura drošības jomā par iespējamiem draudiem internetā: naida kurināšanu, rasismu, bērnu pornogrāfiju un pedofiliju, kiberterorizēšanu, personas identitātes zagšanu un datu nelietīgu izmantošanu.
Pasākums organizēts, lai vērstu jauniešu un viņu vecāku uzmanību uz emocionālās pazemošanas problēmu internetā un mudinātu bērniem pašiem kļūt iecietīgākiem un apdomāt savas darbības internetā.
Pasākuma laikā būs iespēja sastapt sabiedrībā populārus cilvēkus, kas dalīsies savā pieredzē un domās par drošību internetā. Tāpat pasākumā tiks apbalvoti Latvijas labākie dalībnieki Vispasaules drošāka interneta dienas viktorīnā.
Pasākumu vadīs aktieris Kaspars Zvīgulis un "MTV Latvija" vīdžejs Žanete Skarule.
Arī citviet pasaulē notiks Vispasaules drošāka interneta dienai veltīti dažādi pasākumi. "Net-Safe" projektu īsteno E-lietu sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
Projekts ir vērsts uz bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu interneta satura drošības jomā par iespējamiem draudiem internetā: naida kurināšanu, rasismu, bērnu pornogrāfiju un pedofiliju, kiberterorizēšanu, personas identitātes zagšanu un datu nelietīgu izmantošanu.
Bērnu noziedzībai nē!
Iekšlietu ministrija (IeM) izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē šodien pieteica projektu Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem programmai 2009.-2011.gadam, kuras mērķis ir mazināt bērnu noziedzību, novērst to veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību un pasargāt tos no jebkāda veida vardarbības.
Projektā akcentēti Bērnu noziedzības novēršanas jautājumi, aptverot preventīvās darbības un dažādu līmeņu izglītojošos pasākumus. Tāpat programma aptver jautājumu spektru par bērnu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem un papildus preventīvajiem un izglītojošajiem pasākumiem tiek uzsvērts rehabilitācijas darbs, pastāstīja Matisons.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 64.pantu programmu izstrādājusi IeM sadarbībā ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, kā arī citām atbildīgajām institūcijām.
Projektā akcentēti Bērnu noziedzības novēršanas jautājumi, aptverot preventīvās darbības un dažādu līmeņu izglītojošos pasākumus. Tāpat programma aptver jautājumu spektru par bērnu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem un papildus preventīvajiem un izglītojošajiem pasākumiem tiek uzsvērts rehabilitācijas darbs, pastāstīja Matisons.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 64.pantu programmu izstrādājusi IeM sadarbībā ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, kā arī citām atbildīgajām institūcijām.
Iespējamā misija atkal uz skolām
No 9.februāra līdz 13.februārim Latvijā norisināsies "Iespējamās misijas nedēļa", kuras laikā uz Latvijas skolām dosies un stundas vadīs 42 sabiedrībā pazīstami cilvēki, informē programmas "Iespējamā misija" direktore Zane Oliņa.
Viņu vidū būs gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan finanšu eksperte Ingrīda Blūma, sociālantropologs Roberts Ķīlis, spēkavīrs Raimonds Bergmanis, dziedātāja Linda Leen, diriģents Ints Teterovskis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, paraolimpietis Aigars Apinis, aktieris Andris Keišs, reklāmas aģentūras "MOOZ" radošais direktors Ēriks Stendzenieks un citi.
Viesojoties skolās, attiecīgo jomu pārstāvji vadīs mācību stundu tajā priekšmetā, kuru skolā pasniedz "Iespējamās misijas" programmā iesaistītie jaunieši, daloties ar savu dzīves pieredzi un iedvesmojot skolēnus kļūt par nākotnes līderiem.
Šīs nedēļas mērķis būs rosināt sabiedrību aktīvāk iesaistīties izglītības jautājumu risināšanā, diskutējot par to, kādu skolu sabiedrība vēlas redzēt Latvijā, un, sadarbojoties ar izglītības darbiniekiem, meklēt risinājumus.
Pirmdien, 9.februārī, par Latvijas nākotnes vīziju Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā stāstīs sociālantropologs Roberts Ķīlis, kamēr finanšu eksperte Ingrīda Blūma Kārļa Videnieka Rīgas 77.vidusskolā stāstīs par to, kas ir banka. Uz Rīgas Teikas vidusskolu šai dienā dosies fotoziņu aģentūras "f64" vadītājs Gatis Rozenfelds, uz Sventes vidusskolu - basketboliste Ieva Tāre, uz Teteles pamatskolu - spēkavīrs Raimonds Bergmanis, bet uz Rīgas 89.vidusskolu - Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs.
10.februārī Kalnciema pilsētas vidusskolā viesosies "GlaxoSmithKline Latvija" vadītājs Dins Šmits, bet Limbažu 1.vidusskolu apmeklēs SIA "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs. Multiplikatori Ansis Bērziņš un Roze Stiebra apmeklēs Siguldas 3.pamatskolu, bet SIA "Fontes Vadības konsultācijas" vecākā konsultante Olga Dzene - Rīgas Ostvalda vidusskolu.
Mūziķe Linda Leen šai dienā par mūzikas tapšanu stāstīs Rīgas 6.vidusskolas skolēniem, bet AS "ELKO Grupa" vadītājs Egons Mednis par informācijas tehnoloģijām runās ar Āgenskalna ģimnāzijas audzēkņiem. Rakstniece Laima Muktupāvela viesosies Ķeguma komercnovirziena vidusskolā, bet par interneta medijiem Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem stāstīs ziņu aģentūras LETA vadītājs Mārtiņš Barkāns.
Trešdien, 11.februārī, Rīgas Mežciema vidusskolā viesosies Valsts prezidents Valdis Zatlers, lai runātu par tēmu "Šodienas ziņas ir rītdienas vēsture" un Latvijas Universitātes zinātņu prorektors, lai stāstītu par bioloģiju, bet diriģents Ints Teterovskis par koriem runās ar Rīgas Mūzikas internātvidusskolas skolēniem.
Izdevniecības "Dienas mediji" galvenā redaktore Nellija Ločmele Rīgas Lietuviešu vidusskolā stāstīs par pilsonisko sabiedrību, "Hill and Knowlton Latvia" vadītājs viesosies Līvānu 1.vidusskolā, bet "TV3" ģenerāldirektore apmeklēs Smiltenes ģimnāziju, SIA "Cube Media" projektu direktors Mārtiņš Dambis - Cēsu 2.pamatskolu, savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics par Latvijas ekonomikas lejupslīdes iemesliem un tās tālākās attīstības iespējām runās ar Rīgas 28.vidusskolas audzēkņiem.
12.februārī AS "Swedbank" valdes loceklis Toms Siliņš par ekonomiku stāstīs Rīgas 49.vidusskolā, bet publicists Gints Grūbe apmeklēs Babītes vidusskolu. SIA "FMS" vadītājs Jānis Bergs viesosies Talsu 2.vidusskolā, AS "Lattelecom" mārketinga direktore Inese Kalveite - Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, AS "SAF Tehnika" vadītājs - Lizuma vidusskolā, SIA "AIMS International Latvia" konsultante Betija Putniņa - Ozolnieku vidusskolā, AS "Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis - Olaines 1.vidusskolā.
"Iespējamās misijas" nedēļas pēdējā dienā, 13.februārī, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš apmeklēs Rīgas 93.vidusskolu, "Ideju Partneru fonda" valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, SIA "Heidelbergs" līdzīpašnieks, jurists Arnis Nīcgalis un SIA "Domino" radošais direktors Zigurds Zaķis - Jēkabpils Valsts ģimnāziju.
Valdemārpils vidusskolu apmeklēs reklāmas aģentūras "MOOZ" radošais direktors Ēriks Stendzenieks, bet ar Saldus 2.vidusskolas audzēkņiem tiksies "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Advokātu biroja "Liepa, Skopiņa/BORENIUS" partneris Lauris Liepa apmeklēs Valmieras 5.vidusskolu, grupas "Astro’n’out" soliste Māra Upmane-Holšteina viesosies Rīgas 100.vidusskolā, Advokātu biroja "Kļaviņš un Slaidiņš LAWIN" partneris Filips Kļaviņš - Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā, Pekinas Paraolimpisko spēļu čempions Aigars Apinis - Rīgas 74.vidusskolā, bet Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs - Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
Programmas "Iespējamā misija" mērķis ir sagatavot pēdējo kursu studentus un augstskolu absolventus īslaicīgam darbam skolā, nodrošinot viņus ar nepieciešamajām iemaņām pedagoģijā un līderībā
Viņu vidū būs gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan finanšu eksperte Ingrīda Blūma, sociālantropologs Roberts Ķīlis, spēkavīrs Raimonds Bergmanis, dziedātāja Linda Leen, diriģents Ints Teterovskis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, paraolimpietis Aigars Apinis, aktieris Andris Keišs, reklāmas aģentūras "MOOZ" radošais direktors Ēriks Stendzenieks un citi.
Viesojoties skolās, attiecīgo jomu pārstāvji vadīs mācību stundu tajā priekšmetā, kuru skolā pasniedz "Iespējamās misijas" programmā iesaistītie jaunieši, daloties ar savu dzīves pieredzi un iedvesmojot skolēnus kļūt par nākotnes līderiem.
Šīs nedēļas mērķis būs rosināt sabiedrību aktīvāk iesaistīties izglītības jautājumu risināšanā, diskutējot par to, kādu skolu sabiedrība vēlas redzēt Latvijā, un, sadarbojoties ar izglītības darbiniekiem, meklēt risinājumus.
Pirmdien, 9.februārī, par Latvijas nākotnes vīziju Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā stāstīs sociālantropologs Roberts Ķīlis, kamēr finanšu eksperte Ingrīda Blūma Kārļa Videnieka Rīgas 77.vidusskolā stāstīs par to, kas ir banka. Uz Rīgas Teikas vidusskolu šai dienā dosies fotoziņu aģentūras "f64" vadītājs Gatis Rozenfelds, uz Sventes vidusskolu - basketboliste Ieva Tāre, uz Teteles pamatskolu - spēkavīrs Raimonds Bergmanis, bet uz Rīgas 89.vidusskolu - Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs.
10.februārī Kalnciema pilsētas vidusskolā viesosies "GlaxoSmithKline Latvija" vadītājs Dins Šmits, bet Limbažu 1.vidusskolu apmeklēs SIA "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs. Multiplikatori Ansis Bērziņš un Roze Stiebra apmeklēs Siguldas 3.pamatskolu, bet SIA "Fontes Vadības konsultācijas" vecākā konsultante Olga Dzene - Rīgas Ostvalda vidusskolu.
Mūziķe Linda Leen šai dienā par mūzikas tapšanu stāstīs Rīgas 6.vidusskolas skolēniem, bet AS "ELKO Grupa" vadītājs Egons Mednis par informācijas tehnoloģijām runās ar Āgenskalna ģimnāzijas audzēkņiem. Rakstniece Laima Muktupāvela viesosies Ķeguma komercnovirziena vidusskolā, bet par interneta medijiem Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem stāstīs ziņu aģentūras LETA vadītājs Mārtiņš Barkāns.
Trešdien, 11.februārī, Rīgas Mežciema vidusskolā viesosies Valsts prezidents Valdis Zatlers, lai runātu par tēmu "Šodienas ziņas ir rītdienas vēsture" un Latvijas Universitātes zinātņu prorektors, lai stāstītu par bioloģiju, bet diriģents Ints Teterovskis par koriem runās ar Rīgas Mūzikas internātvidusskolas skolēniem.
Izdevniecības "Dienas mediji" galvenā redaktore Nellija Ločmele Rīgas Lietuviešu vidusskolā stāstīs par pilsonisko sabiedrību, "Hill and Knowlton Latvia" vadītājs viesosies Līvānu 1.vidusskolā, bet "TV3" ģenerāldirektore apmeklēs Smiltenes ģimnāziju, SIA "Cube Media" projektu direktors Mārtiņš Dambis - Cēsu 2.pamatskolu, savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics par Latvijas ekonomikas lejupslīdes iemesliem un tās tālākās attīstības iespējām runās ar Rīgas 28.vidusskolas audzēkņiem.
12.februārī AS "Swedbank" valdes loceklis Toms Siliņš par ekonomiku stāstīs Rīgas 49.vidusskolā, bet publicists Gints Grūbe apmeklēs Babītes vidusskolu. SIA "FMS" vadītājs Jānis Bergs viesosies Talsu 2.vidusskolā, AS "Lattelecom" mārketinga direktore Inese Kalveite - Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, AS "SAF Tehnika" vadītājs - Lizuma vidusskolā, SIA "AIMS International Latvia" konsultante Betija Putniņa - Ozolnieku vidusskolā, AS "Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis - Olaines 1.vidusskolā.
"Iespējamās misijas" nedēļas pēdējā dienā, 13.februārī, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš apmeklēs Rīgas 93.vidusskolu, "Ideju Partneru fonda" valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, SIA "Heidelbergs" līdzīpašnieks, jurists Arnis Nīcgalis un SIA "Domino" radošais direktors Zigurds Zaķis - Jēkabpils Valsts ģimnāziju.
Valdemārpils vidusskolu apmeklēs reklāmas aģentūras "MOOZ" radošais direktors Ēriks Stendzenieks, bet ar Saldus 2.vidusskolas audzēkņiem tiksies "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Advokātu biroja "Liepa, Skopiņa/BORENIUS" partneris Lauris Liepa apmeklēs Valmieras 5.vidusskolu, grupas "Astro’n’out" soliste Māra Upmane-Holšteina viesosies Rīgas 100.vidusskolā, Advokātu biroja "Kļaviņš un Slaidiņš LAWIN" partneris Filips Kļaviņš - Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā, Pekinas Paraolimpisko spēļu čempions Aigars Apinis - Rīgas 74.vidusskolā, bet Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs - Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
Programmas "Iespējamā misija" mērķis ir sagatavot pēdējo kursu studentus un augstskolu absolventus īslaicīgam darbam skolā, nodrošinot viņus ar nepieciešamajām iemaņām pedagoģijā un līderībā
otrdiena, 2009. gada 3. februāris
LU apbalvos skolotājus
Šī gada 6.februārī Latvijas Universitātes (LU) darbinieku sapulces laikā suminās labākos LU zinātniekus, LU darbiniekus. Šogad Latvijas Universitātes balvas pasniegs arī Latvijas skolu skolotājiem, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu skolēnu sagatavošanā studijām Latvijas Universitātē. Šajā gadā skolotāju balvas tiks piešķirtas šādās nominācijās: angļu valodas skolotājs (2 balvas), bioloģijas skolotājs un skolas direktora balva.
pirmdiena, 2009. gada 2. februāris
Bērnu tiesību aizsardzības centrs apdraudēts
Vairāki desmiti jauniešu vēstulē Rīgas mēram Jānim Birkam (TB/LNNK) lūguši Bērnu tiesību aizsardzības centru (BTAC) nepievienot Labklājības departamentam, jo šī iestāde pilnībā varot realizēt savas funkcijas tikai neatkarīgā statusā.
Vēstuli parakstījuši 32 jaunieši no Rīgas skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijām, jauniešu kustības "Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnu" un "Lielā Serde".
"Uzskatām, ka šai iestādei ir jābūt neatkarīgai, tā nedrīkst atrasties neviena pakļautībā, tikai tā var realizēt savas funkcijas - būt neatkarīgiem bērnu un jauniešu advokātiem. Esam dziļi satraukti par notiekošo valstī. Vai tiešām bērni mūsu politiķiem neinteresē? Vai tiešām bērnu intereses, viedokļi nevienu neuztrauc, tai skaitā Rīgas domes atsevišķus deputātus," vēstulē raksta jaunieši.
Jaunieši atgādina - pirmsvēlēšanu kampaņu laikā deputāti sola, ka Latvijas valsts prioritāte ir bērni. "Kāpēc bērnus aizmirst tad, kad vajag pildīt savus solījumus? Mēs dzirdam tikai atrunas: nav naudas, valstī krīze. Vai tiešām bērnu likteņi viņiem nerūp? Bet bērni taču ir un paliek mūsu valsts nākotne!" uzsver jaunieši.
Piedaloties skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju darbā, jaunieši iemācoties aizstāvēt citus bērnus, kuru tiesības ir pārkāptas, vai ir radušās kādas problēmas ģimenē, skolā, sabiedrībā. Tāpat tiek iegūtas zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem.
"Šobrīd ar RBTAC reorganizāciju tiek pārkāptas mūsu tiesības iegūt zināšanas, pieredzi, kā palīdzēt sev, savai ģimenei, vienaudžiem un citiem bērniem problēmu risināšanā, kā arī veidot saskarsmi savā starpā. Vēlamies arī turpmāk strādāt skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijās, lai iegūtā pieredze palīdzētu mums un citiem bērniem veidot labāku dzīvi," norādīts vēstulē.
Praksē jaunieši pārliecinājušies, ka arī bērni bieži vien kautrējas par savām problēmām runāt ar vecākiem vai skolotājiem, bet vienaudžiem uzticēties ir vieglāk. Tādēļ arī problēmas varot atrisināt daudz efektīvāk.
Lai nezaudētu kustības "Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnu" jēgu, jaunieši lūdz Birku rast iespēju izskatīt un neapturēt RBTAC darbību, jo tas ir morāls un garīgs atbalsts ģimenēm ar bērniem, kur vienmēr var saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību bez maksas.
Birks un koalīcijas partneri konceptuāli vienojušies par vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas skar domes sistēmas reorganizāciju, tostarp Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru nolemts pievienot Rīgas domes Labklājības departamentam.
Birks skaidroja, ka ikvienas Rīgas domes sāktās reorganizācijas mērķis ir sakārtot izplūdušās pašvaldības funkcijas, samazināt administratīvos izdevumus un novērst funkciju dublēšanos. Vienlaikus pieņemto lēmumu dēļ nedrīkstot ciest pilsētnieki kā pašvaldības pakalpojumu saņēmēji.
"Darbam ir jābūt paveiktam pienācīgā kvalitātē un saprātīgos termiņos. Tomēr mans mērķis nav piedalīties spēlē, kurā uzvarēs tas, kurš atlaidīs pēc iespējas vairāk darbiniekus. Ir būtiski, lai pēc reorganizācijas gan Atkarības profilakses centrs, gan Bērnu tiesību aizsardzības centrs turpinātu sāktos darbus, kuru nozīme turpmākajos gados varētu tikai pieaugt," iepriekš uzsvēra Birks.
Vēstuli parakstījuši 32 jaunieši no Rīgas skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijām, jauniešu kustības "Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnu" un "Lielā Serde".
"Uzskatām, ka šai iestādei ir jābūt neatkarīgai, tā nedrīkst atrasties neviena pakļautībā, tikai tā var realizēt savas funkcijas - būt neatkarīgiem bērnu un jauniešu advokātiem. Esam dziļi satraukti par notiekošo valstī. Vai tiešām bērni mūsu politiķiem neinteresē? Vai tiešām bērnu intereses, viedokļi nevienu neuztrauc, tai skaitā Rīgas domes atsevišķus deputātus," vēstulē raksta jaunieši.
Jaunieši atgādina - pirmsvēlēšanu kampaņu laikā deputāti sola, ka Latvijas valsts prioritāte ir bērni. "Kāpēc bērnus aizmirst tad, kad vajag pildīt savus solījumus? Mēs dzirdam tikai atrunas: nav naudas, valstī krīze. Vai tiešām bērnu likteņi viņiem nerūp? Bet bērni taču ir un paliek mūsu valsts nākotne!" uzsver jaunieši.
Piedaloties skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisiju darbā, jaunieši iemācoties aizstāvēt citus bērnus, kuru tiesības ir pārkāptas, vai ir radušās kādas problēmas ģimenē, skolā, sabiedrībā. Tāpat tiek iegūtas zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem.
"Šobrīd ar RBTAC reorganizāciju tiek pārkāptas mūsu tiesības iegūt zināšanas, pieredzi, kā palīdzēt sev, savai ģimenei, vienaudžiem un citiem bērniem problēmu risināšanā, kā arī veidot saskarsmi savā starpā. Vēlamies arī turpmāk strādāt skolu Bērnu tiesību aizsardzības komisijās, lai iegūtā pieredze palīdzētu mums un citiem bērniem veidot labāku dzīvi," norādīts vēstulē.
Praksē jaunieši pārliecinājušies, ka arī bērni bieži vien kautrējas par savām problēmām runāt ar vecākiem vai skolotājiem, bet vienaudžiem uzticēties ir vieglāk. Tādēļ arī problēmas varot atrisināt daudz efektīvāk.
Lai nezaudētu kustības "Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnu" jēgu, jaunieši lūdz Birku rast iespēju izskatīt un neapturēt RBTAC darbību, jo tas ir morāls un garīgs atbalsts ģimenēm ar bērniem, kur vienmēr var saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību bez maksas.
Birks un koalīcijas partneri konceptuāli vienojušies par vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas skar domes sistēmas reorganizāciju, tostarp Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru nolemts pievienot Rīgas domes Labklājības departamentam.
Birks skaidroja, ka ikvienas Rīgas domes sāktās reorganizācijas mērķis ir sakārtot izplūdušās pašvaldības funkcijas, samazināt administratīvos izdevumus un novērst funkciju dublēšanos. Vienlaikus pieņemto lēmumu dēļ nedrīkstot ciest pilsētnieki kā pašvaldības pakalpojumu saņēmēji.
"Darbam ir jābūt paveiktam pienācīgā kvalitātē un saprātīgos termiņos. Tomēr mans mērķis nav piedalīties spēlē, kurā uzvarēs tas, kurš atlaidīs pēc iespējas vairāk darbiniekus. Ir būtiski, lai pēc reorganizācijas gan Atkarības profilakses centrs, gan Bērnu tiesību aizsardzības centrs turpinātu sāktos darbus, kuru nozīme turpmākajos gados varētu tikai pieaugt," iepriekš uzsvēra Birks.
Abonēt:
Ziņas (Atom)