Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti atbalstīja Rīgas domes Kultūras departamenta ierosinājumu no 1.septembra paaugstināt mācību maksu Rīgas mūzikas un mākslas skolās par 3 latiem mēnesī.
Lai nodrošinātu profesionālās ievirzes pamatizglītības programmu īstenošanu, ikmēneša mācību maksu no septembra paredzēts noteikt 7 latu apmērā, Maruta Bukleviča, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Mācību maksa Rīgas mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem profesionālās ievirzes izglītības programmās līdz šim ir bijusi 4 lati mēnesī. Tā ir bijusi nemainīga jau vairāk nekā piecus gadus un ir viena no zemākajām Latvijas kultūrizglītības sistēmā. Piemēram, Jūrmalas mūzikas skolā mēneša maksa sasniedz 15 latus.
Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle sacīja, ka šis ir smags un nepieciešams risinājums ekonomisku apsvērumu dēļ. Viņa atgādināja, ka arī turpmāk plānots saglabāt atvieglojumus daudzbērnu ģimeņu un trūcīgo ģimeņu atvasēm. Viņa arī piezīmēja, ka vienlaikus jau šobrīd ir daudz gadījumu, kad vecāki ir gatavi par vienu mācību nodarbību maksāt pasniedzējam tādu summu, kāda ir turpmāk plānotā mēneša mācību maksa pašvaldības mūzikas un mākslas skolās. Šobrīd mācību maksa veido 7,8%, pēc palielinājuma - 13,7% no kopīgā skolu budžeta.
Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājas vietnieks Imants Kalniņš (TP), kas ir arī Augusta Dombrovska mūzikas skolas direktors, atzina, ka lēmumu nākas pieņemt ļoti sarežģītā laikā, bet, viņaprāt, to vajadzēja pieņemt jau krietni vien iepriekš. I.Kalniņš izteica cerību, ka audzēkņus mācību maksas paaugstināšanas dēļ skolas nezaudēs. Tam par apliecinājumu kalpo arī pilsētas mūzikas skolu direktoru veiktā aptauja vecāku vidū.
Gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem Rīgas domes sēdē.
piektdiena, 2009. gada 24. aprīlis
Kā taupīs izglītībā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā radikālas reformas nozarē, paredzot gan izdevumu samazināšanu, gan funkciju pārdalīšanu, gan arī iestāžu apvienošanu vai samazināšanu, liecina šodien ārkārtas valdības sēdei iesniegtie dokumenti.
Ziņojumā par IZM plānotajām nozares politikas un strukturālajām izmaiņām 2009.-2011.gadam uzsvērts, ka paredzēta iespēja visu mērķdotāciju finansējumu un funkcijas, kas saistītas ar vispārējās izglītības iestāžu darbību, nodot pašvaldībām.
Reformas vispārējā izglītībā paredz, ka, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un resurspietiekamu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" īstenošanu, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, grāmatu iegādei un pedagogu tālākizglītībai tiek nodotas pašvaldību pārziņā un apsaimniekošanā.
Sociālās korekcijas funkciju plānots nodot Tieslietu ministrijai, paredzot izmaiņu normatīvajos aktos, kas nodrošinātu īpaši bīstamo likumpārkāpēju ievietošanu pāraudzināšanas iestādē Cēsīs, bet pārējo nodošanu pašvaldības pārziņā. Sociālās korekcijas funkcija tiek nodota Tieslietu ministrijai.
Tiks precizēta mācību līdzekļu izdošanas kārtība un nosacījumi, kā arī ierobežota darba burtnīcu izmantošana mācību procesā.
Mācību priekšmetu olimpiādes piedāvāts organizēt tikai tajos piecos mācību priekšmetos, kuros notiek starptautiskās olimpiādes, - fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika un informātika.
Plānots izstrādāt priekšlikumus kārtībai, kādā samazināts otrgadnieku un atbirušo skolēnu skaits - obligāto izglītību uzsākošo skolēnu vecums. Tiks pārskatīta kārtība un nosacījumi pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.
Tiks nodrošināta izmaksu efektivitāte izglītības iestāžu darbība, bet Juglas sanatorijas internātpamatskola tiks nodota pašvaldībai.
Plānots veikt pamatizglītības diferenciāciju 7.-9.klases posmā, paredzot iespēju piedāvāt gan vispārējas, gan profesionālas ievirzes izglītības programmas. Paredzēta iespēja vispārējā izglītībā ieviest "e-apmācības" formu, sākotnēji atsevišķos mācību priekšmetos.
Tāpat plānots paaugstināt prasības, skolēniem iestājoties vidusskolā - 10.klasē, kā arī veicināt skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas palielināšanu - skolotāju skaita samazināšana līdz ar skolēnu skaita samazināšanos. Plānots palielināt pedagoga kontaktstundu skaitu pedagoga darba slodzē līdz 27 stundām.
Profesionālā izglītībā plānots pārskatīt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot bāzes un moduļu programmu sistēmu un kompetences centrus. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, nodrošinot tiešu saikni ar darba tirgu.
Plānots nodrošināt izmaksu efektivitāti profesionālās izglītības iestāžu darbībā, kā arī tiks samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits - no 71 līdz 64 izglītības iestādēm.
13 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, 15 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, bet 12 esošās profesionālās izglītības iestādes tiks pārveidotas par kompetences centriem.
Tiks samazināts finansējums transporta izdevumu kompensācijām, kas veido 3,2 latus katram profesionālās izglītības izglītojamam.
Tiks samazināts finansējums stipendijām par 50% - līdz desmit latiem, kā arī pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija.
Tāpat tiks pārskatītas prasības un kārtība profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem pabeigt izglītības iestādi bez obligātas centralizēto eksāmenu kārtošanas, vienlaikus atstājot iespēju pieteikties uz centralizētajiem eksāmeniem, ja audzēknis vēlas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē.
Savukārt augstākajā izglītībā tiks pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta augstākās izglītības programmu licencēšana.
Tiks pārskatītas valsts budžeta finansētās vietas izmaksas, samazināts no valsts budžeta finansēto vietu skaits un veikta augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija.
Pārskatītas tiks arī prioritārās specialitātes studiju un studējošā kredītu dzēšanai, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un akcentējot specialitātes ar augstu pievienoto vērtību.
Tiks sniegts atbalsts studējošajiem no maznodrošinātajām ģimenēm, piemēram, ņemot vērā ienākumu līmeni stipendiju un budžeta vietu sadalē.
Plānota esošo zinātnisko darbinieku slodžu un finansējuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, samazinot zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem. Zinātnisko institūciju skaits reorganizācijas ceļā tiks samazināts līdz 20 iestādēm.
Tiks noteikti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.-2013.gadā.
Savukārt valsts pārvaldē atbilstoši valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanas nosacījumiem IZM plānota padotībā esošo iestāžu reorganizācija. No 17 nozares politikas jomas iestādēm tiks izveidotas četras.
Vienā iestādē tiks apvienots Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Valsts speciālās izglītības centrs, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, Profesionālās izglītības administrācija, Izglītības valsts inspekcija.
Ja IZM tiks pievienota Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, tad jaunajai iestādei tiks pievienota arī šī aģentūra.
Vienā iestādē darbu uzsāks Valsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības inovāciju fonds, Akadēmisko programmu aģentūra.
Vienā iestādē tiks apvienota Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra. Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi.
Tāpat vienā iestādē tiek apvienots Studiju fonds, Latvijas Zinātnes padomes sekretariāts, Izglītības valsts inspekcija.
IZM kā dibinātājs izstāsies no Akadēmiskās informācijas centra un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra, paredzot par šīm institūcijām nodoto funkciju izpildi slēgt līdzdarbības līgumu.
Tiks izvērtēta arī iespēja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, sākotnēji apvienot Akadēmiskās informācijas centru un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru, bet otrajā posmā šo institūciju apvienot arī ar Augstākās izglītības padomi.
Ziņojumā par IZM plānotajām nozares politikas un strukturālajām izmaiņām 2009.-2011.gadam uzsvērts, ka paredzēta iespēja visu mērķdotāciju finansējumu un funkcijas, kas saistītas ar vispārējās izglītības iestāžu darbību, nodot pašvaldībām.
Reformas vispārējā izglītībā paredz, ka, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un resurspietiekamu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" īstenošanu, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, grāmatu iegādei un pedagogu tālākizglītībai tiek nodotas pašvaldību pārziņā un apsaimniekošanā.
Sociālās korekcijas funkciju plānots nodot Tieslietu ministrijai, paredzot izmaiņu normatīvajos aktos, kas nodrošinātu īpaši bīstamo likumpārkāpēju ievietošanu pāraudzināšanas iestādē Cēsīs, bet pārējo nodošanu pašvaldības pārziņā. Sociālās korekcijas funkcija tiek nodota Tieslietu ministrijai.
Tiks precizēta mācību līdzekļu izdošanas kārtība un nosacījumi, kā arī ierobežota darba burtnīcu izmantošana mācību procesā.
Mācību priekšmetu olimpiādes piedāvāts organizēt tikai tajos piecos mācību priekšmetos, kuros notiek starptautiskās olimpiādes, - fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika un informātika.
Plānots izstrādāt priekšlikumus kārtībai, kādā samazināts otrgadnieku un atbirušo skolēnu skaits - obligāto izglītību uzsākošo skolēnu vecums. Tiks pārskatīta kārtība un nosacījumi pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.
Tiks nodrošināta izmaksu efektivitāte izglītības iestāžu darbība, bet Juglas sanatorijas internātpamatskola tiks nodota pašvaldībai.
Plānots veikt pamatizglītības diferenciāciju 7.-9.klases posmā, paredzot iespēju piedāvāt gan vispārējas, gan profesionālas ievirzes izglītības programmas. Paredzēta iespēja vispārējā izglītībā ieviest "e-apmācības" formu, sākotnēji atsevišķos mācību priekšmetos.
Tāpat plānots paaugstināt prasības, skolēniem iestājoties vidusskolā - 10.klasē, kā arī veicināt skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas palielināšanu - skolotāju skaita samazināšana līdz ar skolēnu skaita samazināšanos. Plānots palielināt pedagoga kontaktstundu skaitu pedagoga darba slodzē līdz 27 stundām.
Profesionālā izglītībā plānots pārskatīt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot bāzes un moduļu programmu sistēmu un kompetences centrus. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, nodrošinot tiešu saikni ar darba tirgu.
Plānots nodrošināt izmaksu efektivitāti profesionālās izglītības iestāžu darbībā, kā arī tiks samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits - no 71 līdz 64 izglītības iestādēm.
13 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, 15 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, bet 12 esošās profesionālās izglītības iestādes tiks pārveidotas par kompetences centriem.
Tiks samazināts finansējums transporta izdevumu kompensācijām, kas veido 3,2 latus katram profesionālās izglītības izglītojamam.
Tiks samazināts finansējums stipendijām par 50% - līdz desmit latiem, kā arī pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija.
Tāpat tiks pārskatītas prasības un kārtība profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem pabeigt izglītības iestādi bez obligātas centralizēto eksāmenu kārtošanas, vienlaikus atstājot iespēju pieteikties uz centralizētajiem eksāmeniem, ja audzēknis vēlas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē.
Savukārt augstākajā izglītībā tiks pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta augstākās izglītības programmu licencēšana.
Tiks pārskatītas valsts budžeta finansētās vietas izmaksas, samazināts no valsts budžeta finansēto vietu skaits un veikta augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija.
Pārskatītas tiks arī prioritārās specialitātes studiju un studējošā kredītu dzēšanai, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un akcentējot specialitātes ar augstu pievienoto vērtību.
Tiks sniegts atbalsts studējošajiem no maznodrošinātajām ģimenēm, piemēram, ņemot vērā ienākumu līmeni stipendiju un budžeta vietu sadalē.
Plānota esošo zinātnisko darbinieku slodžu un finansējuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, samazinot zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem. Zinātnisko institūciju skaits reorganizācijas ceļā tiks samazināts līdz 20 iestādēm.
Tiks noteikti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.-2013.gadā.
Savukārt valsts pārvaldē atbilstoši valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanas nosacījumiem IZM plānota padotībā esošo iestāžu reorganizācija. No 17 nozares politikas jomas iestādēm tiks izveidotas četras.
Vienā iestādē tiks apvienots Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Valsts speciālās izglītības centrs, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, Profesionālās izglītības administrācija, Izglītības valsts inspekcija.
Ja IZM tiks pievienota Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, tad jaunajai iestādei tiks pievienota arī šī aģentūra.
Vienā iestādē darbu uzsāks Valsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības inovāciju fonds, Akadēmisko programmu aģentūra.
Vienā iestādē tiks apvienota Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra. Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi.
Tāpat vienā iestādē tiek apvienots Studiju fonds, Latvijas Zinātnes padomes sekretariāts, Izglītības valsts inspekcija.
IZM kā dibinātājs izstāsies no Akadēmiskās informācijas centra un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra, paredzot par šīm institūcijām nodoto funkciju izpildi slēgt līdzdarbības līgumu.
Tiks izvērtēta arī iespēja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, sākotnēji apvienot Akadēmiskās informācijas centru un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru, bet otrajā posmā šo institūciju apvienot arī ar Augstākās izglītības padomi.
pirmdiena, 2009. gada 20. aprīlis
Skolas no valsts - pašvaldībām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas vērienīgām pārmaiņām izglītības politikas jomā, visas savā padotībā esošās izglītības iestādes nododot pašvaldībām.
Pie šāda uzstādījuma ministrija gatavojas pieturēties neatkarīgi no tā, cik liels būs budžeta samazinājums izglītības nozarē. Pašvaldībām plānots nodot gan profesionālās, gan sociālās korekcijas un speciālās izglītības iestādes, līdzi dodot šo iestāžu uzturēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus.
Pēc ierēdņa domām, ieguvējas no šādas politikas maiņas būtu gan skolas, gan arī pašvaldības un ministrija, jo skolu pārstāvjiem pēc katra dokumenta un zīmoga nebūs jāiet uz ministriju, jautājumus risinot vietējā mērogā, savukārt pašvaldību vadītāji varēs veidot vienotu izglītības programmu piedāvājumu novadā, rēķinoties ar vietējo uzņēmēju pasūtījumiem.
Turklāt izglītības sektorā tas samazinātu valsts algoto darbinieku skaitu, jo, pašvaldībām pārņemot skolas, nebūtu nepieciešams vairs tik liels skaits inspekciju, centru un aģentūru, pārliecināts Gruškevics. Pati ministrija paturētu tikai kvalitātes novērtēšanas un eksaminācijas funkciju.
IZM gatavojas arī runāt ar Finanšu ministriju, lai pašvaldībām tiktu atstāta pēc iespējas lielāka nodokļu bāze, jo ministrija uzskata, ka pašreizējā kārtība, valstij pašvaldībām atņemot lielu daļu nodokļu un vēlāk to atdodot mērķdotāciju un dotāciju veidā, prasa lielus resursus, kas varētu tikt izmantoti lietderīgāk.
Pašvaldībām tiktu nodotas 79 profesionālās izglītības iestādes, Juglas sanatorijas internātpamatskola, sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" un "Strautiņi" un Murjāņu sporta ģimnāzija.
IZM sākotnēji sagatavotais ziņojums, kas vēl nav iesniegts skatīšanai valdībā, paredzēja divu skolu - Kazdangas profesionālās vidusskolas un Apes arodvidusskolas - slēgšanu un 13 skolu nodošanu pašvaldībām.
Nākamajam mācību gadam sagatavotais uzņemšanas plāns paredz, ka rudenī profesionālajās izglītības iestādēs tiks uzņemti 7500 skolēni, kas ir par 1500 skolēniem mazāk, nekā to paredz savulaik pieņemtā IZM darbības stratēģija.
IZM gatavojas arī piedāvāt jaunu pieeju programmu īstenošanā, profesionālās izglītības bāzes programmu skaitu samazinot no aptuveni 400 uz 60, bet programmu skaitu no aptuveni 1800 uz 350, tās strukturējot atbilstoši ilgtermiņa tautsaimniecības struktūras prognozei, bet īstermiņa darba tirgus prasības apmierinot ar moduļa veida īsajām programmām, kurām tiks paredzēts zināms stundu skaits bāzes programmās.
Pie šāda uzstādījuma ministrija gatavojas pieturēties neatkarīgi no tā, cik liels būs budžeta samazinājums izglītības nozarē. Pašvaldībām plānots nodot gan profesionālās, gan sociālās korekcijas un speciālās izglītības iestādes, līdzi dodot šo iestāžu uzturēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus.
Pēc ierēdņa domām, ieguvējas no šādas politikas maiņas būtu gan skolas, gan arī pašvaldības un ministrija, jo skolu pārstāvjiem pēc katra dokumenta un zīmoga nebūs jāiet uz ministriju, jautājumus risinot vietējā mērogā, savukārt pašvaldību vadītāji varēs veidot vienotu izglītības programmu piedāvājumu novadā, rēķinoties ar vietējo uzņēmēju pasūtījumiem.
Turklāt izglītības sektorā tas samazinātu valsts algoto darbinieku skaitu, jo, pašvaldībām pārņemot skolas, nebūtu nepieciešams vairs tik liels skaits inspekciju, centru un aģentūru, pārliecināts Gruškevics. Pati ministrija paturētu tikai kvalitātes novērtēšanas un eksaminācijas funkciju.
IZM gatavojas arī runāt ar Finanšu ministriju, lai pašvaldībām tiktu atstāta pēc iespējas lielāka nodokļu bāze, jo ministrija uzskata, ka pašreizējā kārtība, valstij pašvaldībām atņemot lielu daļu nodokļu un vēlāk to atdodot mērķdotāciju un dotāciju veidā, prasa lielus resursus, kas varētu tikt izmantoti lietderīgāk.
Pašvaldībām tiktu nodotas 79 profesionālās izglītības iestādes, Juglas sanatorijas internātpamatskola, sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" un "Strautiņi" un Murjāņu sporta ģimnāzija.
IZM sākotnēji sagatavotais ziņojums, kas vēl nav iesniegts skatīšanai valdībā, paredzēja divu skolu - Kazdangas profesionālās vidusskolas un Apes arodvidusskolas - slēgšanu un 13 skolu nodošanu pašvaldībām.
Nākamajam mācību gadam sagatavotais uzņemšanas plāns paredz, ka rudenī profesionālajās izglītības iestādēs tiks uzņemti 7500 skolēni, kas ir par 1500 skolēniem mazāk, nekā to paredz savulaik pieņemtā IZM darbības stratēģija.
IZM gatavojas arī piedāvāt jaunu pieeju programmu īstenošanā, profesionālās izglītības bāzes programmu skaitu samazinot no aptuveni 400 uz 60, bet programmu skaitu no aptuveni 1800 uz 350, tās strukturējot atbilstoši ilgtermiņa tautsaimniecības struktūras prognozei, bet īstermiņa darba tirgus prasības apmierinot ar moduļa veida īsajām programmām, kurām tiks paredzēts zināms stundu skaits bāzes programmās.
Apgaismos skolas
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas deputāti šodien atbalstīja 320 000 latu izlietošanu no Privatizācijas fonda bērnudārzu un skolu teritoriju apgaismošanai galvaspilsētā.
Plānots izgaismot teritoriju 31 bērnudārzā, kā arī sešās skolās, kuras ir vēsturiskas ēkas Rīgas pilsētas centrā.
Apgaismojamās teritorijas noskaidrotas, Īpašuma departamentam apsekojot pilsētas izglītības iestādes un apkopojot iestāžu pieteikumus par nepieciešamo teritoriju apgaismojuma nodrošināšanu.
Tāpat ievērots Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas lūgums par izglītības iestāžu teritoriju apgaismojuma uzlabošanu, lai samazinātu krimināla un administratīva rakstura pārkāpuma riskus un nodrošinātu videonovērošanas iespējas diennakts tumšajā laikā.
Komiteja nolēma piešķirt 320 000 latu pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" pilsētas izglītības iestāžu teritoriju apgaismojuma sakārtošanai saskaņā ar Īpašuma departamenta sagatavoto objektu sarakstu.
Noteikto objektu apgaismošana daļēji var tikt nodrošināta no "Rīgas gaismas" pārvaldībā esošajiem tīkliem, kas attiecīgi nodrošinātu to tālāku apkalpošanu.
Plānots izgaismot teritoriju 31 bērnudārzā, kā arī sešās skolās, kuras ir vēsturiskas ēkas Rīgas pilsētas centrā.
Apgaismojamās teritorijas noskaidrotas, Īpašuma departamentam apsekojot pilsētas izglītības iestādes un apkopojot iestāžu pieteikumus par nepieciešamo teritoriju apgaismojuma nodrošināšanu.
Tāpat ievērots Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas lūgums par izglītības iestāžu teritoriju apgaismojuma uzlabošanu, lai samazinātu krimināla un administratīva rakstura pārkāpuma riskus un nodrošinātu videonovērošanas iespējas diennakts tumšajā laikā.
Komiteja nolēma piešķirt 320 000 latu pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" pilsētas izglītības iestāžu teritoriju apgaismojuma sakārtošanai saskaņā ar Īpašuma departamenta sagatavoto objektu sarakstu.
Noteikto objektu apgaismošana daļēji var tikt nodrošināta no "Rīgas gaismas" pārvaldībā esošajiem tīkliem, kas attiecīgi nodrošinātu to tālāku apkalpošanu.
drošibas nedēļa skolēniem
No šodienas līdz 24.aprīlim Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rīko Drošības nedēļu 4.-6.klašu skolēniem, kuras laikā jaunieši tiek aicināti apgūt satiksmes noteikumus velosipēdu vadītājiem.
Katru dienu portālā "draugiem.lv" būs iespējams atbildēt uz pieciem jautājumiem par dienas tēmu. Par katru pareizu atbildi tiks piešķirts viens punkts. Maksimālais punktu skaits pareizi atbildot uz visiem nedēļas jautājumiem - 25. Uz jautājumiem varēs atbildēt tikai konkrētajā dienā, un katram pretendentam būs tikai viena iespēja.
Drošības nedēļas noslēgumā labākie dalībnieki saņems īpašās CSDD balvas, kā arī uzzinās pareizās atbildes uz visiem jautājumiem.
Katrā dienā paredzēts apgūt tādas satiksmes noteikumu tēmas, kas nepieciešamas, lai varētu nokārtot velosipēda vadītāja apliecību.
Balvas varēs saņemt tikai tie dalībnieki, kas mācās 4.-6.klasē un kuri būs sniegušu patiesu informāciju par sevi.
Katru dienu portālā "draugiem.lv" būs iespējams atbildēt uz pieciem jautājumiem par dienas tēmu. Par katru pareizu atbildi tiks piešķirts viens punkts. Maksimālais punktu skaits pareizi atbildot uz visiem nedēļas jautājumiem - 25. Uz jautājumiem varēs atbildēt tikai konkrētajā dienā, un katram pretendentam būs tikai viena iespēja.
Drošības nedēļas noslēgumā labākie dalībnieki saņems īpašās CSDD balvas, kā arī uzzinās pareizās atbildes uz visiem jautājumiem.
Katrā dienā paredzēts apgūt tādas satiksmes noteikumu tēmas, kas nepieciešamas, lai varētu nokārtot velosipēda vadītāja apliecību.
Balvas varēs saņemt tikai tie dalībnieki, kas mācās 4.-6.klasē un kuri būs sniegušu patiesu informāciju par sevi.
Ābiķis: skolēnus kaitam klasē jābūt vismaz 25
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) uzskata, ka skolu tīkla optimizācija jāsāk no lielajām republikas pilsētām, uzstādot stingrākas prasības par minimālo skolēnu skaitu klasē un tādējādi paglābjot no slēgšanas mazās lauku skolas.
Kā šodien preses konferencē norādīja Ābiķis, lai arī skolēnu skaits pēdējos gados ir ievērojami sarucis un, piemēram, Rīgas skolās šobrīd mācās par 30 458 skolēniem mazāk nekā 1990./1991.gadā, skolu skaits galvaspilsētā pieaudzis par 44, no kurām liela daļa šobrīd ir pa pusei tukšas.
Tādēļ viņš ierosina galvaspilsētas vispārizglītojošās skolās par minimālo skolēnu skaitu klasē noteikt 25 skolēnus. Pie šāda nosacījuma Rīgā būtu par 527 klasēm mazāk, kas būtu līdzvērtīgs skaits klašu skaitam 59 lauku pamatskolās.
Pēc Ābiķa domām, līdzīgā apmērā minimālais skolēnu skaits klasē būtu jāpalielina arī citās republikas pilsētās.
"Negribu teikt, ka lauku rajonos nebūtu jāpārskata izglītības iestāžu tīkls, bet tur tās lietas ir daudz sāpīgākas un grūtāk īstenojamas nekā pilsētās," uzsvēra Ābiķis, paužot pārliecību, ka bērni, kas mācās lielajās pilsētās, no skolēnu skaita palielinājuma klasē ciestu mazāk nekā lauku skolu audzēkņi, kam būtu jāiet mācīties citur.
Turklāt, optimizējot skolu tīklu pilsētās, vieglāk būtu risināms jautājums par bērnu nogādāšanu līdz skolai, uzskata politiķis, paužot skepsi par to, vai līdz 1.septembrim visām pašvaldībām izdosies sagādāt autobusus bērnu nogādāšanai uz skolām.
Ābiķis ir arī pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir netaisnīgi izrēķinājusi koeficientus, pēc kuriem novadi saņems finansējumu, ieviešot modeli "nauda seko skolēnam", jo nav rēķinājusi skolēnu skaitu uz vienu kvadrātkilometru, bet uz 100 iedzīvotājiem, kā dēļ izveidojušās absurdas situācijas.
Tā, piemēram, lielajam, bet mazapdzīvotajam Ventspils novadam, kurā ir 1282 skolēni un skolēnu skaits ir vairāk nekā 10 skolēni uz 100 iedzīvotājiem, pienāktos mazāks koeficients nekā Rīgai, kurā ir 69 622 dienas skolu skolēni ar 9,6 skolēniem uz 100 iedzīvotājiem.
"Ja skolēnu blīvuma rādītājs ir aplams, tad ir apstrīdama visa finansēšanas sistēma kopā," uzsver Ābiķis.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, kurš arī bija ieradies uz deputāta rīkoto preses konferenci, deputāta ieteikumus vērtēja atturīgi, norādot, ka "cāļi tiks skaitīti rudenī", kad būs zināms, cik liels būs finansējuma daudzums, kas sekos bērnam uz novadu, jo pašlaik nav zināms pat finansiālais ieguvums no vispārizglītojošo un profesionālo skolu tīkla optimizēšanas.
Vienlaikus viņš norādīja, ka arī skolu tīkla aktīva optimizēšana pilsētās varētu nebūt vienkārša, jo nav izslēgta iespēja, ka saglabājas liela skola ar lieliem klašu komplektiem, taču tajā kopumā mācās maz bērnu.
Kā šodien preses konferencē norādīja Ābiķis, lai arī skolēnu skaits pēdējos gados ir ievērojami sarucis un, piemēram, Rīgas skolās šobrīd mācās par 30 458 skolēniem mazāk nekā 1990./1991.gadā, skolu skaits galvaspilsētā pieaudzis par 44, no kurām liela daļa šobrīd ir pa pusei tukšas.
Tādēļ viņš ierosina galvaspilsētas vispārizglītojošās skolās par minimālo skolēnu skaitu klasē noteikt 25 skolēnus. Pie šāda nosacījuma Rīgā būtu par 527 klasēm mazāk, kas būtu līdzvērtīgs skaits klašu skaitam 59 lauku pamatskolās.
Pēc Ābiķa domām, līdzīgā apmērā minimālais skolēnu skaits klasē būtu jāpalielina arī citās republikas pilsētās.
"Negribu teikt, ka lauku rajonos nebūtu jāpārskata izglītības iestāžu tīkls, bet tur tās lietas ir daudz sāpīgākas un grūtāk īstenojamas nekā pilsētās," uzsvēra Ābiķis, paužot pārliecību, ka bērni, kas mācās lielajās pilsētās, no skolēnu skaita palielinājuma klasē ciestu mazāk nekā lauku skolu audzēkņi, kam būtu jāiet mācīties citur.
Turklāt, optimizējot skolu tīklu pilsētās, vieglāk būtu risināms jautājums par bērnu nogādāšanu līdz skolai, uzskata politiķis, paužot skepsi par to, vai līdz 1.septembrim visām pašvaldībām izdosies sagādāt autobusus bērnu nogādāšanai uz skolām.
Ābiķis ir arī pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir netaisnīgi izrēķinājusi koeficientus, pēc kuriem novadi saņems finansējumu, ieviešot modeli "nauda seko skolēnam", jo nav rēķinājusi skolēnu skaitu uz vienu kvadrātkilometru, bet uz 100 iedzīvotājiem, kā dēļ izveidojušās absurdas situācijas.
Tā, piemēram, lielajam, bet mazapdzīvotajam Ventspils novadam, kurā ir 1282 skolēni un skolēnu skaits ir vairāk nekā 10 skolēni uz 100 iedzīvotājiem, pienāktos mazāks koeficients nekā Rīgai, kurā ir 69 622 dienas skolu skolēni ar 9,6 skolēniem uz 100 iedzīvotājiem.
"Ja skolēnu blīvuma rādītājs ir aplams, tad ir apstrīdama visa finansēšanas sistēma kopā," uzsver Ābiķis.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, kurš arī bija ieradies uz deputāta rīkoto preses konferenci, deputāta ieteikumus vērtēja atturīgi, norādot, ka "cāļi tiks skaitīti rudenī", kad būs zināms, cik liels būs finansējuma daudzums, kas sekos bērnam uz novadu, jo pašlaik nav zināms pat finansiālais ieguvums no vispārizglītojošo un profesionālo skolu tīkla optimizēšanas.
Vienlaikus viņš norādīja, ka arī skolu tīkla aktīva optimizēšana pilsētās varētu nebūt vienkārša, jo nav izslēgta iespēja, ka saglabājas liela skola ar lieliem klašu komplektiem, taču tajā kopumā mācās maz bērnu.
piektdiena, 2009. gada 17. aprīlis
Nometne Lietuvā "Lietuvos atgaja"
Nometne Lietuvā " Lietuvos atgaja" aicina ārzemju lietuviešu ( arī mūsu skolas skolēnus, kuri nav lietuvieši) skolu skolēnus atpūsties vasarā kopā ar Lietuvas vienaudžiem.
Zelvas nometne- pils. Vievis( apm. 50 km no Viļņas)
17.- 23. jūnijs
26. jūlijs- 4. augusts
6.-15. augusts
17.-26. augusts
Skolēnu vecums 9- 12 gadi.
Smarliūnu nometne- Lazdiju rajonā( pie pils. Veisieju, apm. 160 km no Viļņas)
21.-30. jūnijs
2.- 11. jūlijs
13.-22. jūlijs
24. jūlijs- 2. augusts
4.-13. augusts
15.-24. augusts
Skolēnu vecums 10-17 gadi.
Informāc.: www.latgaja.lt
vai jautāt sk. Regīnai
Stovykla ,,Lietuvos atgaja“ kviečia visus užsienio lietuvius praleisti įsimintiną vasarą kartu su Lietuvoje gyvenančiais bendraamžiais, prisiminti lietuvių kalbą ir naujai, kūrybiškai atrasti senolių papročius bei tradicijas.
Kas yra Atgaja?
Stovykla gyvuoja nuo 1993 metų ir turi sukaupusi didelę patirtį. „Lietuvos atgaja“ pirmiausia buvo skirta užsienio lietuvių vaikams. Stovykloje puoselėjamas tautiškumas, lietuviška aplinka tobulina kalbinius įgūdžius, stovyklautojai įgyja kultūrinio bendradarbiavimo patirties. Kaip pažymi patys stovyklautojai bei lituanistinių mokyklų mokytojai, „Lietuvos Atgaja” ypatingai vertinga savo kultūrine programa.
Pastaraisiais metais stovykla tapo ypač populiari ir tarp Lietuvos vaikų. Taigi stovyklaudami su Lietuvos vaikais užsienio lietuvių vaikai turi galimybę įsigyti naujų draugų Lietuvoje.
,, Ši stovykla „pririšo” mane prie Lietuvos - šalies, iš kurios išvykau prieš aštuonerius metus, ir esu tikra, kad tas „raištelis” niekada nenutrūks.“ (Aistė Katkutė, Šveicarija)
Ką mes čia veikiame?
Atgaja – tai kūrybinė, meninė, teatrinė stovykla, kurioje vaikai skatinami naujai atrasti ir suprasti lietuviškus papročius, tradicijas, liaudies meną ir istoriją. Jauna, iniciatyvi vadovų komanda stengiasi sukurti intensyvią, visus vaikus įtraukiančią ir padedančią atsiskleisti programą. Kiekviena diena turi savo temą, kurią bandoma pateikti įdomiais žaidimais, bendrais vaidinimais, netradiciniais dailės ar liaudies muzikos užsiėmimais. Vaikai kartu su vadovais sudaro didelę šeimą, kuri skatina ugdyti vaiko kūrybinę saviraišką, bendravimą ir bendradarbiavimą – tikrąsias vertybes, reikalingas formuojantis savarankiškai ir laisvai asmenybei. Sakmės, pasakos, liaudiški šokiai, lietuviškos sutartinės tampa stovyklos pagrindu, į kurį bandoma pažvelgti šiuolaikinio vaiko žvilgsniu.
Čia nėra laiko liūdėti ir nuobodžiauti, nes nuolat sukiesi stovyklos įvykių sūkuryje. Per trumpą laiką spėjama aprėpti svarbiausias metų šventes, nukeliauti nuo dangaus iki požemio sutinkant mitines būtybes ar išbandyti gabumus kino, teatro, scenos meno srityse. Čia ir piešimas, lankstymas, karpymas, lipdymas, karoliukų vėrimas ar vilnos vėlimas. Čia mitologinių personažų kostiumų kūrimas vaidinimui ar orientacinės varžybos ieškant pinčiuko paslėptų lobių, talentų vakaronė pasakų personažams ar tradicinė kermošiaus mugė, kurioje mainomasi vaikų sukurtais darbeliais. O taip pat tradicinis laužas su atgajietiškomis dainomis ir bendras ,,šeimos vakaras“ žvakių šviesoje... Visa tai padeda kiekvienam pažinti savo senolių kraštą, pajusti lietuvišką žavesį bei susirasti tikrų draugų visam gyvenimui.
,,Pati būdama stovyklos talentų vakare, buvau sužavėta, kad visiems vaikams sudaryta puiki proga pasireikšti ir atrasti savyje paslėptus gebėjimus, ko kartais mokykloje nesugebame padaryti.“(Jolanta Jonušonytė, Punskas)
Kas dirba su vaikais?
Ypatingą dėmesį skiriame vadovų atrankai ir parengimui. Vadovais dirba akademinis jaunimas. Kiekvienos pamainos vadovų komanda - kūrybinga ir išradinga, atsakinga ir rūpestinga. Tėveliai gali būti ramūs dėl vaikų saugumo. Vieno vadovo atsakomybėje - 6 -7 vaikai. Vadovai kartu su vaikais gyvena, žaidžia, ruošiasi pasirodymams ir juose dalyvauja, todėl tarp vadovų ir vaikų nėra didelio atotrūkio. Stovykloje vyrauja šiltas ir nuoširdus vaikų ir vadovų bendravimas ir bendradarbiavimas. Bendraujama lietuvių kalba.
Kaip mes bendraujame?
Stovykloje skatiname bendravimą lietuvių kalba. Tačiau kviečiame ir tuos, kurie savo gimtąją kalbą jau primiršo ir norėtų patobulinti lietuvių kalbos žinias. Stovyklavimas Atgajoje – tai puikus būdas ,,prisirišti“ prie Lietuvos, jos kalbos ir naujų draugų, kurie išlieka ir išvykus po vasaros atostogų.
Kaip mes gyvename?
„Atgajos“ stovykloje vaikų grupės vadinamos šeimomis - šeimynomis. Kaip ir didelėse lietuviškose šeimose, taip ir stovyklos grupėse - vaikų amžius labai įvairus - nuo 10 iki 17 m. Šeimynoje gyvena vaikai iš skirtingų vietovių, kad stovyklautojo pažinčių ir interesų ratas taptų kuo platesnis bei įvairesnis. Vieną šeimą sudaro apie 20 stovyklautojų. Vienoje pamainoje būna 4-5 stovyklautojų šeimos. Gyvendami kartu, stovyklautojai ypatingai susidraugauja, o visi bendroje veikloje, stovyklos bendruomenę suvokia kaip didelę šeimą. Drauge su vaikais vienoje šeimoje (net viename kambaryje) gyvena po vieną vadovą. Vieno vadovo atsakomybėje - 6 -7 vaikai. Tai leidžia sudaryti saugią aplinką.
Abiejose stovyklavietėse - geros gyvenimo sąlygos. Stovyklautojai gyvena kambariuose atskirai mergaitės ir berniukai, mišriai pagal amžių, pagal lietuvių k. mokėjimą, mišriai pagal gyvenamą vietą.
Smarliūnų stovyklavietėje gyvename viename dideliame pastate. Kambariuose po 6-8 vaikus. Kiekvienas kambarys turi atskirą dušą ir tualetą. Zelvoje yra daugiau pastatų ir gyvenamųjų kambarių, todėl vaikai gyvena vidutiniškai po 4 – 5. Zelvoje įrengti keturi skirtingo dydžio mediniai dviaukščiai namukai, kurių kiekvienas turi dušą ir tualetą. Abi stovyklavietės turi atskirai įrengtą virtuvę, kurioje užtikrinamas vietoje gaminamas, pilnavertis maitinimas. Teritorija uždara ir saugi. Šalia stovyklaviečių yra vandens telkiniai. Lietui lyjant – veikla gali vykti viduje – didesnėse atskirose patalpose.
Kaip patekti į stovyklą?
Šiemet rengiama 10 skirtingų pamainų, turinčių savas temas, pagal kurias kuriamos dienos programos. Stovykla įsikūrusi dviejose stovyklavietėse. Siūlome šias pamainas:
Zelvos stovyklavietėje, įsikūrusioje šalia Vievio, apie 50 km nuoVilniaus:
1.2009 06 17 – 23 ,,PASAKOS IR LEGENDOS“ (skirta 9 – 12m. vaikams)
2.2009 07 26 – 08 04 ,,MENŲ“
3.2009 08 06 – 15 MITOLOGINĖ ,,NUO DANGAUS IKI POŽEMIO“
4.2009 08 17 – 26 ,,KALENDORINIŲ IR ŠEIMOS ŠVENČIŲ“
Smarliūnų stovyklavietėje, įsikūrusioje Lazdijų rajone šalia Veisiejų, apie 160 km nuo Vilniaus:
1.2009 06 21 – 30 ,,TEATRO“
2.2009 07 02 – 11 ,,KALENDORINIŲ ŠVENČIŲ“
3.2009 07 13 – 22 ,,MAGIJOS VERPETAI“
4.2009 07 24 – 08 02 MITOLOGINĖ ,,NUO DANGAUS IKI POŽEMIO“
5.2009 08 04 – 13 ,,MENŲ“
6.2009 08 15 – 24 ,,PASAKOS IR LEGENDOS“
Į visas pamainas, (išskyrus pirmąją ,,Pasakų ir legendų“ Zelvoje) kviečiami 10 – 17m. amžiaus vaikai.
Registracija į stovyklą jau prasidėjo. Daugiau informacijos rasite ir užsiregistruoti galite adresu www.latgaja.lt.
Visa informacija dėl registracijos ir kelialalapių įsigijimo Vilniuje:
tel.: (8- 5) 268-58-44, mob. tel.: (8-685) 20860 el.paštas: latgaja@gmail.com
Mus rasite ir internete: www.latgaja.lt
Maloniai kviečiame stovyklauti!
„Lietuvos atgaja“ – šauniausia ir geriausia atostogų vieta visiems vaikams.
Su pagarba
Stovyklos steigėja Aušra Lasauskaitė
Zelvas nometne- pils. Vievis( apm. 50 km no Viļņas)
17.- 23. jūnijs
26. jūlijs- 4. augusts
6.-15. augusts
17.-26. augusts
Skolēnu vecums 9- 12 gadi.
Smarliūnu nometne- Lazdiju rajonā( pie pils. Veisieju, apm. 160 km no Viļņas)
21.-30. jūnijs
2.- 11. jūlijs
13.-22. jūlijs
24. jūlijs- 2. augusts
4.-13. augusts
15.-24. augusts
Skolēnu vecums 10-17 gadi.
Informāc.: www.latgaja.lt
vai jautāt sk. Regīnai
Stovykla ,,Lietuvos atgaja“ kviečia visus užsienio lietuvius praleisti įsimintiną vasarą kartu su Lietuvoje gyvenančiais bendraamžiais, prisiminti lietuvių kalbą ir naujai, kūrybiškai atrasti senolių papročius bei tradicijas.
Kas yra Atgaja?
Stovykla gyvuoja nuo 1993 metų ir turi sukaupusi didelę patirtį. „Lietuvos atgaja“ pirmiausia buvo skirta užsienio lietuvių vaikams. Stovykloje puoselėjamas tautiškumas, lietuviška aplinka tobulina kalbinius įgūdžius, stovyklautojai įgyja kultūrinio bendradarbiavimo patirties. Kaip pažymi patys stovyklautojai bei lituanistinių mokyklų mokytojai, „Lietuvos Atgaja” ypatingai vertinga savo kultūrine programa.
Pastaraisiais metais stovykla tapo ypač populiari ir tarp Lietuvos vaikų. Taigi stovyklaudami su Lietuvos vaikais užsienio lietuvių vaikai turi galimybę įsigyti naujų draugų Lietuvoje.
,, Ši stovykla „pririšo” mane prie Lietuvos - šalies, iš kurios išvykau prieš aštuonerius metus, ir esu tikra, kad tas „raištelis” niekada nenutrūks.“ (Aistė Katkutė, Šveicarija)
Ką mes čia veikiame?
Atgaja – tai kūrybinė, meninė, teatrinė stovykla, kurioje vaikai skatinami naujai atrasti ir suprasti lietuviškus papročius, tradicijas, liaudies meną ir istoriją. Jauna, iniciatyvi vadovų komanda stengiasi sukurti intensyvią, visus vaikus įtraukiančią ir padedančią atsiskleisti programą. Kiekviena diena turi savo temą, kurią bandoma pateikti įdomiais žaidimais, bendrais vaidinimais, netradiciniais dailės ar liaudies muzikos užsiėmimais. Vaikai kartu su vadovais sudaro didelę šeimą, kuri skatina ugdyti vaiko kūrybinę saviraišką, bendravimą ir bendradarbiavimą – tikrąsias vertybes, reikalingas formuojantis savarankiškai ir laisvai asmenybei. Sakmės, pasakos, liaudiški šokiai, lietuviškos sutartinės tampa stovyklos pagrindu, į kurį bandoma pažvelgti šiuolaikinio vaiko žvilgsniu.
Čia nėra laiko liūdėti ir nuobodžiauti, nes nuolat sukiesi stovyklos įvykių sūkuryje. Per trumpą laiką spėjama aprėpti svarbiausias metų šventes, nukeliauti nuo dangaus iki požemio sutinkant mitines būtybes ar išbandyti gabumus kino, teatro, scenos meno srityse. Čia ir piešimas, lankstymas, karpymas, lipdymas, karoliukų vėrimas ar vilnos vėlimas. Čia mitologinių personažų kostiumų kūrimas vaidinimui ar orientacinės varžybos ieškant pinčiuko paslėptų lobių, talentų vakaronė pasakų personažams ar tradicinė kermošiaus mugė, kurioje mainomasi vaikų sukurtais darbeliais. O taip pat tradicinis laužas su atgajietiškomis dainomis ir bendras ,,šeimos vakaras“ žvakių šviesoje... Visa tai padeda kiekvienam pažinti savo senolių kraštą, pajusti lietuvišką žavesį bei susirasti tikrų draugų visam gyvenimui.
,,Pati būdama stovyklos talentų vakare, buvau sužavėta, kad visiems vaikams sudaryta puiki proga pasireikšti ir atrasti savyje paslėptus gebėjimus, ko kartais mokykloje nesugebame padaryti.“(Jolanta Jonušonytė, Punskas)
Kas dirba su vaikais?
Ypatingą dėmesį skiriame vadovų atrankai ir parengimui. Vadovais dirba akademinis jaunimas. Kiekvienos pamainos vadovų komanda - kūrybinga ir išradinga, atsakinga ir rūpestinga. Tėveliai gali būti ramūs dėl vaikų saugumo. Vieno vadovo atsakomybėje - 6 -7 vaikai. Vadovai kartu su vaikais gyvena, žaidžia, ruošiasi pasirodymams ir juose dalyvauja, todėl tarp vadovų ir vaikų nėra didelio atotrūkio. Stovykloje vyrauja šiltas ir nuoširdus vaikų ir vadovų bendravimas ir bendradarbiavimas. Bendraujama lietuvių kalba.
Kaip mes bendraujame?
Stovykloje skatiname bendravimą lietuvių kalba. Tačiau kviečiame ir tuos, kurie savo gimtąją kalbą jau primiršo ir norėtų patobulinti lietuvių kalbos žinias. Stovyklavimas Atgajoje – tai puikus būdas ,,prisirišti“ prie Lietuvos, jos kalbos ir naujų draugų, kurie išlieka ir išvykus po vasaros atostogų.
Kaip mes gyvename?
„Atgajos“ stovykloje vaikų grupės vadinamos šeimomis - šeimynomis. Kaip ir didelėse lietuviškose šeimose, taip ir stovyklos grupėse - vaikų amžius labai įvairus - nuo 10 iki 17 m. Šeimynoje gyvena vaikai iš skirtingų vietovių, kad stovyklautojo pažinčių ir interesų ratas taptų kuo platesnis bei įvairesnis. Vieną šeimą sudaro apie 20 stovyklautojų. Vienoje pamainoje būna 4-5 stovyklautojų šeimos. Gyvendami kartu, stovyklautojai ypatingai susidraugauja, o visi bendroje veikloje, stovyklos bendruomenę suvokia kaip didelę šeimą. Drauge su vaikais vienoje šeimoje (net viename kambaryje) gyvena po vieną vadovą. Vieno vadovo atsakomybėje - 6 -7 vaikai. Tai leidžia sudaryti saugią aplinką.
Abiejose stovyklavietėse - geros gyvenimo sąlygos. Stovyklautojai gyvena kambariuose atskirai mergaitės ir berniukai, mišriai pagal amžių, pagal lietuvių k. mokėjimą, mišriai pagal gyvenamą vietą.
Smarliūnų stovyklavietėje gyvename viename dideliame pastate. Kambariuose po 6-8 vaikus. Kiekvienas kambarys turi atskirą dušą ir tualetą. Zelvoje yra daugiau pastatų ir gyvenamųjų kambarių, todėl vaikai gyvena vidutiniškai po 4 – 5. Zelvoje įrengti keturi skirtingo dydžio mediniai dviaukščiai namukai, kurių kiekvienas turi dušą ir tualetą. Abi stovyklavietės turi atskirai įrengtą virtuvę, kurioje užtikrinamas vietoje gaminamas, pilnavertis maitinimas. Teritorija uždara ir saugi. Šalia stovyklaviečių yra vandens telkiniai. Lietui lyjant – veikla gali vykti viduje – didesnėse atskirose patalpose.
Kaip patekti į stovyklą?
Šiemet rengiama 10 skirtingų pamainų, turinčių savas temas, pagal kurias kuriamos dienos programos. Stovykla įsikūrusi dviejose stovyklavietėse. Siūlome šias pamainas:
Zelvos stovyklavietėje, įsikūrusioje šalia Vievio, apie 50 km nuoVilniaus:
1.2009 06 17 – 23 ,,PASAKOS IR LEGENDOS“ (skirta 9 – 12m. vaikams)
2.2009 07 26 – 08 04 ,,MENŲ“
3.2009 08 06 – 15 MITOLOGINĖ ,,NUO DANGAUS IKI POŽEMIO“
4.2009 08 17 – 26 ,,KALENDORINIŲ IR ŠEIMOS ŠVENČIŲ“
Smarliūnų stovyklavietėje, įsikūrusioje Lazdijų rajone šalia Veisiejų, apie 160 km nuo Vilniaus:
1.2009 06 21 – 30 ,,TEATRO“
2.2009 07 02 – 11 ,,KALENDORINIŲ ŠVENČIŲ“
3.2009 07 13 – 22 ,,MAGIJOS VERPETAI“
4.2009 07 24 – 08 02 MITOLOGINĖ ,,NUO DANGAUS IKI POŽEMIO“
5.2009 08 04 – 13 ,,MENŲ“
6.2009 08 15 – 24 ,,PASAKOS IR LEGENDOS“
Į visas pamainas, (išskyrus pirmąją ,,Pasakų ir legendų“ Zelvoje) kviečiami 10 – 17m. amžiaus vaikai.
Registracija į stovyklą jau prasidėjo. Daugiau informacijos rasite ir užsiregistruoti galite adresu www.latgaja.lt.
Visa informacija dėl registracijos ir kelialalapių įsigijimo Vilniuje:
tel.: (8- 5) 268-58-44, mob. tel.: (8-685) 20860 el.paštas: latgaja@gmail.com
Mus rasite ir internete: www.latgaja.lt
Maloniai kviečiame stovyklauti!
„Lietuvos atgaja“ – šauniausia ir geriausia atostogų vieta visiems vaikams.
Su pagarba
Stovyklos steigėja Aušra Lasauskaitė
Direktorei 1. maijā pasniegs ordeni
Mūsu skolas direktorei Aldonai Treijai piešķirts augstākais Latvijas apbalvojums - IV šķiras Atzinības krusts, ko svinīgā ceremonijā viņai pasniegs Latvijas prezidents Valdis Zatlers šā gada 1. maijā Rīgas pilī.
Ar Atzinības krustu apbalvo parizcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas.
Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.
Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.
Ordeņa šķiras ir šādas:
I šķira — lielkrusta komandieris,
II šķira — lielvirsnieks,
III šķira — komandieris,
IV šķira — virsnieks,
V šķira — kavalieris.
Ordeņa goda zīmes ir šādas :
Lielā sevišķās pakāpes ordeņa goda zīme,
Mazā sevišķās pakāpes ordeņa goda zīme.
I pakāpes ordeņa goda zīme (zeltīta),
II pakāpes ordeņa goda zīme (sudraba),
III pakāpes ordeņa goda zīme (bronzas).
Šim apbalvojumam ir sena vēsture. Kurzemes hercoga Jēkaba mazdēls hercogs Frīdrihs Vilhelms 1710.gada 13.maijā Liepājā parakstīja statūtus jaundibināmam Atzinības ordenim (l’ Orde de la Reconnaissance). Atzinības ordenim bija tikai viena šķira. Ordeni nēsāja ap kaklu platā, koši sarkanā lentā ar sudraba apmalojumu. Tā nēsāšana bija obligāta. Ordeņa nozīme bija balts emaljēts maltiešu krusts ar zelta lodītēm visos astoņos stūros. Krustam apkārt astoņi zelta gredzeni. Ordeņa priekšpusē ovālā vidus medaljonā - Kurzemes ģerbonis emaljā dabiskās krāsās, un krusta galos uzraksts: Pour les honnetes gens. Ordeņa otrā pusē vidus medaljonā monogramma F.W. (Friedrich Wilhelm). Ar hercoga Frīdriha Vilhelma nāvi jau 1711.gadā Atzinības ordenis faktiski beidza eksistēt.
Īsajā atzinības ordeņa pastāvēšanas laikā Kurzemē pavisam tika piešķirti 18 ordeņi. Atzinības ordenis bija pirmais un vienīgais Kurzemes ordenis.
Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), nevis ordenis, kā tas bija 1710.gadā, atjaunots 1938.gada 12.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Atzinības krusta devīze - Pour les honnites gens (Goda prāta ļaudis).Atzinības krustu piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedriskajā un kultūras darbā. Nopelni varēja izpausties uzcītīgā un uzticīgā valsts, pašvaldības un atklātības dienestā, katra godīga darba priekšzīmīgā izpildīšanā, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšanā un stiprināšanā.
1938. gadā atjaunotais Atzinības krusts nav vecā Atzinības ordeņa atdarinājums, kaut arī daļēji mainījies saglabā seno formu. Tas ir ar baltu emalju pārklāts Maltas tipa krusts ar zelta apmali. Krusta stūros ir astoņi zelta gredzeni, kas simbolizē astoņus Kurzemes hercogus, kuru laikā uzplauka hercogiste. Krusta centrā ir medaljons, tā aversā - Latvijas Republikas lielais ģerbonis un gadaskaitlis - 1938., reversā - Kurzemes hercogistes ģerbonis un gadaskaitlis - 1710. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Trīs krusta galos uz jostas leģendā ir ordeņa devīze - pour/les - honn/etes - ge/ns.
Ordeņa lente ir spilgti sarkana, ar sudraba iemalu. Ordenim bija piecas šķiras un četrju pakāpju goda zīmes. 1940.gada 26.februārī tika izdoti grozījumi Likumā par ordeņiem un goda zīmēm, noteicot, ka Atzinības krustam ir trīs pakāpju goda zīmes un vēl sevišķā divu lielumu I pakāpe.
Atzinības krusta ordeņa I un II šķiras zīmes lielums ir 85 mm, II - 49 mm, IV un V šķiras - 40 mm. Īpaša nēsāšanas kārtība bija izstrādāta tikai Atzinības krustam.
I šķiras ordeņa komplektā ir lielais krusts, kas nēsājams krūšu kreisajā pusē, un vēl vidējais krusts (49 mm), kas nēsājams 110 mm platā lentē pār labo plecu. II šķira ir lielais krusts, kas nēsājams krūšu kreisajā pusē, III šķira - vidējais krusts, kas nēsājams lentē ap kaklu, IV šķira - mazais krusts, kas piestiprināms pie ordeņa lentes ar rozeti un nēsājams piesprausts pie krūtīm kreisajā pusē. V šķira ir līdzīga ceturtajai, tikai lente ir bez rozetes.
Krusts piešķirts: I šķira 20 personām, II šķira 21 personai, III šķira 110 personām, IV šķira 341 personai, V šķira 1314 personām.
Goda zīmes diametrs ir 36 mm, bet sevišķajai pakāpei - 46 un 30 mm ar ozola vītni augšējā malā. I pakāpes - arī sevišķās pakāpes goda zīmes ir zeltītas, II pakāpes - sudraba, III - bronzas. Tās nēsāja trīsstūrainā ordeņa lentes salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes zīmes - lentē ap kaklu. Atzinības krusta goda zīmes aversā ir reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, reversā attēlots vanadziņš ar gredzenu ķetnās un apļveida leģendu - DOMAS UN DARBUS LATVIJAI. Ar atzinības krusta goda zīmēm apbalvotas: ar sevišķo pakāpi - 300, I pakāpi - 730, II pakāpi - 764, III pakāpi - 354 personas. Atjaunoto Atzinības krustu veidojis tēlnieks Gustavs Šķilters.
ceturtdiena, 2009. gada 16. aprīlis
Lielajās skolās modernizēs dabaszinību kabinetus, mūsējā ne
Noslēdzoties projektu iesniegumu vērtēšanai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana", rajonu padomes izraudzījušās 221 vidusskolu, kurās par kopējo summu 22,5 miljoni latu tiks modernizēti dabaszinātņu kabineti.
Kopumā projektus izstrādāt IZM uzaicināja 114 pašvaldības, paredzot modernizēt ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas kabinetus 223 Latvijas vidusskolās, un vērtēšanas komisija apstiprinājusi 112 pašvaldību iesniegtos projektus, līdz ar to pēc projekta līguma parakstīšanas ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru skolās tiks sākti kabinetu remontdarbi un aprīkojuma iegāde.
No aktivitātei paredzētajiem 22,5 miljoniem latu ERAF finansējums paredzēts 85%, bet nacionālais publiskais līdzfinansējums - 15% apmērā. Apjomīgāko projektu 6,2 miljonu latu apjomā realizēs Rīgas dome, kura modernus dabaszinātņu kabinetus paredzējusi izveidot 63 vidusskolās. Apjoma ziņā mazākie projekti ir 98 000 latu apmērā tām 88 pašvaldībām, kurās modernizēs tikai vienu vidusskolu.
Par projektam atvēlētajiem līdzekļiem varēs iegādāties ne tikai dabaszinātņu priekšmetu apguvei nepieciešamos modernos uzskates līdzekļus un kabineta aprīkojumu, bet arī nodrošināt kabinetus ar modernām informācijas tehnoloģijām, veikt skolu bibliotēku mācību video un fonotēku fondu atjaunošanu un papildināšanu, iegādāties apmācības programmatūras un jaunas mēbeles.
ERAF līdzekļi paredzēti arī, lai segtu būvdarbu izmaksas, nodrošinot tehnoloģiju un mācību aprīkojuma uzstādīšanu un ekspluatāciju kabinetos.
Aizkraukles novada dome
Aizkraukles novada ģimnāzija
Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola
Kokneses pagasta padome
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola
Pļaviņu pilsētas dome
Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola
Neretas pagasta padome
Neretas vidusskola
Jaunjelgavas pilsētas dome
Jaunjelgavas vidusskola
Skaistkalnes pagasta padome
Skaistkalnes vidusskola
Iecavas pagasta padome
Iecavas vidusskola
Bauskas pilsētas dome
Bauskas pilsētas 2.vidusskola
Rundāles pagasta padome
Pilsrundāles vidusskola
Gailīšu pagasta padome
Uzvaras vidusskola
Īslīces pagasta padome
Īslīces vidusskola
Jēkabpils pilsētas dome
Jēkabpils 2.vidusskola
Jēkabpils 3.vidusskola
Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome
Viesītes vidusskola
Aknīstes pilsētas dome
Aknīstes vidusskola
Kuldīgas pilsētas dome
Kuldīgas 2. vidusskola
Kuldīgas Centra vidusskola
Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola
Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju dome
Skrundas 1. vidusskola
Kaunatas pagasta padome
Kaunatas vidusskola
Nautrēnu pagasta padome
Nautrēnu vidusskola
Maltas pagasta padome
Maltas 2. vidusskola
Verēmu pagasta padome
Makašānu amatu vidusskola
Dricānu pagasta padome
Dricānu vidusskola
Ādažu novada dome
Ādažu vidusskola
Olaines pilsētas dome
Olaines 1.vidusskola
Olaines 2.vidusskola
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome
Baldones vidusskola
Krimuldas pagasta padome
Krimuldas vidusskola
Mārupes pagasta padome
Mārupes vidusskola
Ķekavas pagasta padome
Ķekavas vidusskola
Salaspils novada dome
Salaspils 1.vidusskola
Salaspils 2.vidusskola
Siguldas novada dome
Siguldas 2.vidusskola
Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome
Zvejniekciema vidusskola
Saldus pilsētas dome
Saldus pilsētas ģimnāzija
Saldus pilsētas 2.vidusskola
Saldus pilsētas vakara vidusskola
Nīgrandes pagasta padome
Kalnu vidusskola
Tukuma pilsētas dome
Tukuma 2.vidusskola
Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola
Kandavas novada dome
Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola
Kandavas internātvidusskola
Engures pagasta padome
Engures vidusskola
Slampes pagasta padome
Zemgales vidusskola
Jaunpils pagasta padome
Jaunpils vidusskola
Valkas pilsētas dome
Valkas ģimnāzija
Smiltenes pilsētas dome
Smiltenes Centra vidusskola
Strenču pilsētas dome
Strenču vidusskola
Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju dome
Piltenes vidusskola
Madonas pilsētas domei
Madonas pilsētas 1.vidusskola
Madonas pilsētas 2.vidusskola
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domei
Cesvaines vidusskola
Ērgļu novada dome
Ērgļu vidusskola
Varakļānu pilsētas dome
Varakļānu vidusskola
Jaunpiebalgas pagasta padome
Jaunpiebalgas vidusskola
Priekuļu pagasta padome
Priekuļu vidusskola
Raunas pagasta padome
Raunas vidusskola
Vecpiebalgas pagasta padome
Vecpiebalgas vidusskola
Višķu pagasta padome
Špoģu vidusskola
Vaboles pagasta padome
Vaboles vidusskola
Demenes pagasta padome
Zemgales vidusskola
Auces pilsētas dome
Auces vidusskola
Dobeles pilsētas dome
Dobeles 1. vidusskola
Dobeles 2. vidusskola
Lejasciema pagasta padome
Lejasciema vidusskola
Kalnciema pilsētas dome
Kalciema pilsētas vidusskola
Valgundes novada dome
Kalnciema vidusskola
Ozolnieku novada dome
Ozolnieku vidusskola
Dagdas pilsētas dome
Dagdas vidusskola
Krāslavas novada dome
Krāslavas Varavīksnes vidusskola
Krāslavas vakara vidusskola
Liepupes pagasta padome
Liepupes vidusskola
Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome
Salacgrīvas vidusskola
Nīcas pagasta padome
Nīcas vidusskola
Sakas novada dome
Pāvilostas vidusskola
Priekules pilsētas dome
Priekules vidusskola
Vaiņodes pagasta padome
Vaiņodes vidusskola
Ludzas pilsētas dome
Ludzas 2. vidusskola
Aglonas pagasta padome
Aglonas vidusskola
Līvānu novada dome
Līvānu 2. vidusskola
Riebiņu novada dome
Riebiņu vidusskola
Vārkavas novada dome
Vārkavas vidusskola
Babītes pagasta padome
Babītes vidusskola
Dundgas pagasta padome
Dundagas vidusskola
Rojas pagasta padome
Rojas vidusskola
Sabiles novada dome
Sabiles vidusskola
Talsu pilsētas dome
Talsu 2. vidusskola
Valdemārpils pilsētas dome
Valdemārpils vidusskola
Rīgas pilsētas dome
Rīgas 40. vidusskola
Rīgas Centra humanitārā vidusskola
Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskola
Āgenskalna ģimnāzija
Rīgas 33. vidusskola
Rīgas 34. vidusskola
Rīgas 68. vidusskola
Rīgas 69. vidusskola
Rīgas 71. vidusskola
Rīgas 96. vidusskola
Rīgas Anniņmuižas vidusskola
Rīgas Imantas vidusskola
Rīgas 1. vakara (maiņu) vidusskola
Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskola
Rīgas 15. vidusskola
Rīgas 25. vidusskola
Rīgas 32. vidusskola
Rīgas 51. vidusskola
Rīgas 6. vidusskola
Rīgas 62. vidusskola
Rīgas 65. vidusskola
Rīgas 72. vidusskola
Rīgas 75. vidusskola
Rīgas 86. vidusskola
Rīgas 88. vidusskola
Rīgas 90. vidusskola
Rīgas 92. vidusskola
Rīgas 93. vidusskola
Rīgas komercģimnāzija
Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija
Rīgas Universālā vidusskola
Rīgas vakara ģimnāzija
Rīgas 100. vidusskola
Rīgas 20. vidusskola
Rīgas 45. vidusskola
Rīgas 49. vidusskola
Rīgas 60. vidusskola
Rīgas 63. vidusskola
Rīgas 64. vidusskola
Rīgas 74. vidusskola
Rīgas 80. vidusskola
Rīgas 84. vidusskola
Rīgas Hanzas vidusskola
Rīgas Juglas vidusskola
Rīgas Klasiskā ģimnāzija
Rīgas Purvciema vidusskola
Rīgas Teikas vidusskola
Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola
Rīgas 47. vidusskola
Rīgas 53. vidusskola
Rīgas 61. vidusskola
Rīgas 94. vidusskola
Rīgas 95. vidusskola
Rīgas Angļu ģimnāzija
Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola
Puškina licejs
Rīgas 10. vidusskola
Rīgas 13. vidusskola
Rīgas 2. vidusskola
Rīgas 28. vidusskola
Rīgas 29. vidusskola
Rīgas Rīnužu vidusskola
Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskola
Ventspils pilsētas dome
Ventspils 2. vidusskola
Ventspils 3. vidusskola
Ventspils 4. vidusskola
Ventspils 6. vidusskola
Alūksnes pilsētas dome
Alūksnes vidusskola
Gaujienas pagasta padome
Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Alūksnes rajona padome
Alūksnes rajona vakara (maiņu) un neklātines skola
Kārsavas pilsētas dome
Kārsavas vidusskola
Zilupes novada dome
Zilupes vidusskola
Lielvārdes novada dome
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
Ikšķiles novada dome
Ikšķiles vidusskola
Ķeguma novada dome
Ķeguma komercnovirziena vidusskola
Ogres novada dome
Jaunogres vidusskola
Ogres 1. vidusskola
Ogres vakara vidusskola
Naukšēnu pagasta padome
Naukšēnu vidusskola
Rūjienas pilsētas dome
Rūjienas vidusskola
Jelgavas pilsētas dome
Jelgavas 4. vidusskola
Jelgavas 5. vidusskola
Jelgavas 6. vidusskola
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Liepājas pilsētas dome
Liepājas 15. vidusskola
Liepājas 7. vidusskola
Liepājas 8. vidusskola
Liepājas A. Puškina 2. vidusskola
Liepājas pilsētas 12. vidusskola
Liepājas Raiņa 6. vidusskola
Jūrmalas pilsētas dome
Jūrmalas 1.ģimnāzija
Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola
Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola
Jūrmalas pilsētas Jaudubultu vidusskola
Preiļu novada dome
Preiļu 2.vidusskola
Šķilbēnu pagasta padome
Rekavas vidusskola
Rugāju pagasta padome
Rugāju vidusskola
Baltinavas pagasta padome
Baltinavas vidusskola
Balvu pilsētas dome
Balvu Amatniecības vidusskola
Tilžas pagasta padome
Tilžas vidusskola
Viļakas pilsētas dome
Viļakas Valsts ģimnāzija
Rudzātu pagasta padome
Rudzātu vidusskola
Aizputes pilsētas dome
Aizputes vidusskola
Jelgavas rajona padome
Jelgavas rajona Neklātienes vidusskola
Daugavpils pilsētas dome
Daugavpils Valsts ģimnāzija
Daugavpils 10.vidusskola
Daugavpils 12.vidusskola
Daugavpils 13.vidusskola
Daugavpils 15.vidusskola
Daugavpils 16.vidusskola
Daugavpils 17.vidusskola
Valmieras pilsētas pašvaldība
Valmieras 2.vidusskola
Valmieras 5.vidusskola
Valmieras Viestura vidusskola
Valmieras vakara (maiņu) vidusskola
Rēzeknes pilsētas dome
Rēzeknes 5.vidusskola
Rēzeknes 6.vidusskola
Rēzeknes Poļu vidusskola
Rēzeknes 1.vidusskola
Rēzeknes 2.vidusskola
Cēsu pilsētas dome
Cēsu 2.vidusskola
Cēsu Valsts ģimnāzija
Cēsu pilsētas vakara vidusskola
Limbažu pilsētas dome
Limbažu 1.vidusskola
Limbažu 2.vidusskola
Gulbenes pilsētas dome
Gulbenes 2.vidusskola
Gulbenes vidusskola
Jaungulbenes pagasta padome
Jaungulbenes pagasta Gulbīša vidusskola
Salas pagasta padome
Salas vidusskola
Ilūkstes novada dome
Bebrenes vidusskola
Ilūkstes 2.vidusskola
Sventes pagasta padome
Sventes vidusskola
Ciblas novada dome
Ciblas vidusskola
Kopumā projektus izstrādāt IZM uzaicināja 114 pašvaldības, paredzot modernizēt ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas kabinetus 223 Latvijas vidusskolās, un vērtēšanas komisija apstiprinājusi 112 pašvaldību iesniegtos projektus, līdz ar to pēc projekta līguma parakstīšanas ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru skolās tiks sākti kabinetu remontdarbi un aprīkojuma iegāde.
No aktivitātei paredzētajiem 22,5 miljoniem latu ERAF finansējums paredzēts 85%, bet nacionālais publiskais līdzfinansējums - 15% apmērā. Apjomīgāko projektu 6,2 miljonu latu apjomā realizēs Rīgas dome, kura modernus dabaszinātņu kabinetus paredzējusi izveidot 63 vidusskolās. Apjoma ziņā mazākie projekti ir 98 000 latu apmērā tām 88 pašvaldībām, kurās modernizēs tikai vienu vidusskolu.
Par projektam atvēlētajiem līdzekļiem varēs iegādāties ne tikai dabaszinātņu priekšmetu apguvei nepieciešamos modernos uzskates līdzekļus un kabineta aprīkojumu, bet arī nodrošināt kabinetus ar modernām informācijas tehnoloģijām, veikt skolu bibliotēku mācību video un fonotēku fondu atjaunošanu un papildināšanu, iegādāties apmācības programmatūras un jaunas mēbeles.
ERAF līdzekļi paredzēti arī, lai segtu būvdarbu izmaksas, nodrošinot tehnoloģiju un mācību aprīkojuma uzstādīšanu un ekspluatāciju kabinetos.
Aizkraukles novada dome
Aizkraukles novada ģimnāzija
Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola
Kokneses pagasta padome
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola
Pļaviņu pilsētas dome
Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola
Neretas pagasta padome
Neretas vidusskola
Jaunjelgavas pilsētas dome
Jaunjelgavas vidusskola
Skaistkalnes pagasta padome
Skaistkalnes vidusskola
Iecavas pagasta padome
Iecavas vidusskola
Bauskas pilsētas dome
Bauskas pilsētas 2.vidusskola
Rundāles pagasta padome
Pilsrundāles vidusskola
Gailīšu pagasta padome
Uzvaras vidusskola
Īslīces pagasta padome
Īslīces vidusskola
Jēkabpils pilsētas dome
Jēkabpils 2.vidusskola
Jēkabpils 3.vidusskola
Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome
Viesītes vidusskola
Aknīstes pilsētas dome
Aknīstes vidusskola
Kuldīgas pilsētas dome
Kuldīgas 2. vidusskola
Kuldīgas Centra vidusskola
Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola
Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju dome
Skrundas 1. vidusskola
Kaunatas pagasta padome
Kaunatas vidusskola
Nautrēnu pagasta padome
Nautrēnu vidusskola
Maltas pagasta padome
Maltas 2. vidusskola
Verēmu pagasta padome
Makašānu amatu vidusskola
Dricānu pagasta padome
Dricānu vidusskola
Ādažu novada dome
Ādažu vidusskola
Olaines pilsētas dome
Olaines 1.vidusskola
Olaines 2.vidusskola
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome
Baldones vidusskola
Krimuldas pagasta padome
Krimuldas vidusskola
Mārupes pagasta padome
Mārupes vidusskola
Ķekavas pagasta padome
Ķekavas vidusskola
Salaspils novada dome
Salaspils 1.vidusskola
Salaspils 2.vidusskola
Siguldas novada dome
Siguldas 2.vidusskola
Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome
Zvejniekciema vidusskola
Saldus pilsētas dome
Saldus pilsētas ģimnāzija
Saldus pilsētas 2.vidusskola
Saldus pilsētas vakara vidusskola
Nīgrandes pagasta padome
Kalnu vidusskola
Tukuma pilsētas dome
Tukuma 2.vidusskola
Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola
Kandavas novada dome
Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola
Kandavas internātvidusskola
Engures pagasta padome
Engures vidusskola
Slampes pagasta padome
Zemgales vidusskola
Jaunpils pagasta padome
Jaunpils vidusskola
Valkas pilsētas dome
Valkas ģimnāzija
Smiltenes pilsētas dome
Smiltenes Centra vidusskola
Strenču pilsētas dome
Strenču vidusskola
Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju dome
Piltenes vidusskola
Madonas pilsētas domei
Madonas pilsētas 1.vidusskola
Madonas pilsētas 2.vidusskola
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domei
Cesvaines vidusskola
Ērgļu novada dome
Ērgļu vidusskola
Varakļānu pilsētas dome
Varakļānu vidusskola
Jaunpiebalgas pagasta padome
Jaunpiebalgas vidusskola
Priekuļu pagasta padome
Priekuļu vidusskola
Raunas pagasta padome
Raunas vidusskola
Vecpiebalgas pagasta padome
Vecpiebalgas vidusskola
Višķu pagasta padome
Špoģu vidusskola
Vaboles pagasta padome
Vaboles vidusskola
Demenes pagasta padome
Zemgales vidusskola
Auces pilsētas dome
Auces vidusskola
Dobeles pilsētas dome
Dobeles 1. vidusskola
Dobeles 2. vidusskola
Lejasciema pagasta padome
Lejasciema vidusskola
Kalnciema pilsētas dome
Kalciema pilsētas vidusskola
Valgundes novada dome
Kalnciema vidusskola
Ozolnieku novada dome
Ozolnieku vidusskola
Dagdas pilsētas dome
Dagdas vidusskola
Krāslavas novada dome
Krāslavas Varavīksnes vidusskola
Krāslavas vakara vidusskola
Liepupes pagasta padome
Liepupes vidusskola
Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome
Salacgrīvas vidusskola
Nīcas pagasta padome
Nīcas vidusskola
Sakas novada dome
Pāvilostas vidusskola
Priekules pilsētas dome
Priekules vidusskola
Vaiņodes pagasta padome
Vaiņodes vidusskola
Ludzas pilsētas dome
Ludzas 2. vidusskola
Aglonas pagasta padome
Aglonas vidusskola
Līvānu novada dome
Līvānu 2. vidusskola
Riebiņu novada dome
Riebiņu vidusskola
Vārkavas novada dome
Vārkavas vidusskola
Babītes pagasta padome
Babītes vidusskola
Dundgas pagasta padome
Dundagas vidusskola
Rojas pagasta padome
Rojas vidusskola
Sabiles novada dome
Sabiles vidusskola
Talsu pilsētas dome
Talsu 2. vidusskola
Valdemārpils pilsētas dome
Valdemārpils vidusskola
Rīgas pilsētas dome
Rīgas 40. vidusskola
Rīgas Centra humanitārā vidusskola
Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskola
Āgenskalna ģimnāzija
Rīgas 33. vidusskola
Rīgas 34. vidusskola
Rīgas 68. vidusskola
Rīgas 69. vidusskola
Rīgas 71. vidusskola
Rīgas 96. vidusskola
Rīgas Anniņmuižas vidusskola
Rīgas Imantas vidusskola
Rīgas 1. vakara (maiņu) vidusskola
Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskola
Rīgas 15. vidusskola
Rīgas 25. vidusskola
Rīgas 32. vidusskola
Rīgas 51. vidusskola
Rīgas 6. vidusskola
Rīgas 62. vidusskola
Rīgas 65. vidusskola
Rīgas 72. vidusskola
Rīgas 75. vidusskola
Rīgas 86. vidusskola
Rīgas 88. vidusskola
Rīgas 90. vidusskola
Rīgas 92. vidusskola
Rīgas 93. vidusskola
Rīgas komercģimnāzija
Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija
Rīgas Universālā vidusskola
Rīgas vakara ģimnāzija
Rīgas 100. vidusskola
Rīgas 20. vidusskola
Rīgas 45. vidusskola
Rīgas 49. vidusskola
Rīgas 60. vidusskola
Rīgas 63. vidusskola
Rīgas 64. vidusskola
Rīgas 74. vidusskola
Rīgas 80. vidusskola
Rīgas 84. vidusskola
Rīgas Hanzas vidusskola
Rīgas Juglas vidusskola
Rīgas Klasiskā ģimnāzija
Rīgas Purvciema vidusskola
Rīgas Teikas vidusskola
Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola
Rīgas 47. vidusskola
Rīgas 53. vidusskola
Rīgas 61. vidusskola
Rīgas 94. vidusskola
Rīgas 95. vidusskola
Rīgas Angļu ģimnāzija
Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola
Puškina licejs
Rīgas 10. vidusskola
Rīgas 13. vidusskola
Rīgas 2. vidusskola
Rīgas 28. vidusskola
Rīgas 29. vidusskola
Rīgas Rīnužu vidusskola
Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskola
Ventspils pilsētas dome
Ventspils 2. vidusskola
Ventspils 3. vidusskola
Ventspils 4. vidusskola
Ventspils 6. vidusskola
Alūksnes pilsētas dome
Alūksnes vidusskola
Gaujienas pagasta padome
Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Alūksnes rajona padome
Alūksnes rajona vakara (maiņu) un neklātines skola
Kārsavas pilsētas dome
Kārsavas vidusskola
Zilupes novada dome
Zilupes vidusskola
Lielvārdes novada dome
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
Ikšķiles novada dome
Ikšķiles vidusskola
Ķeguma novada dome
Ķeguma komercnovirziena vidusskola
Ogres novada dome
Jaunogres vidusskola
Ogres 1. vidusskola
Ogres vakara vidusskola
Naukšēnu pagasta padome
Naukšēnu vidusskola
Rūjienas pilsētas dome
Rūjienas vidusskola
Jelgavas pilsētas dome
Jelgavas 4. vidusskola
Jelgavas 5. vidusskola
Jelgavas 6. vidusskola
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Liepājas pilsētas dome
Liepājas 15. vidusskola
Liepājas 7. vidusskola
Liepājas 8. vidusskola
Liepājas A. Puškina 2. vidusskola
Liepājas pilsētas 12. vidusskola
Liepājas Raiņa 6. vidusskola
Jūrmalas pilsētas dome
Jūrmalas 1.ģimnāzija
Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola
Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola
Jūrmalas pilsētas Jaudubultu vidusskola
Preiļu novada dome
Preiļu 2.vidusskola
Šķilbēnu pagasta padome
Rekavas vidusskola
Rugāju pagasta padome
Rugāju vidusskola
Baltinavas pagasta padome
Baltinavas vidusskola
Balvu pilsētas dome
Balvu Amatniecības vidusskola
Tilžas pagasta padome
Tilžas vidusskola
Viļakas pilsētas dome
Viļakas Valsts ģimnāzija
Rudzātu pagasta padome
Rudzātu vidusskola
Aizputes pilsētas dome
Aizputes vidusskola
Jelgavas rajona padome
Jelgavas rajona Neklātienes vidusskola
Daugavpils pilsētas dome
Daugavpils Valsts ģimnāzija
Daugavpils 10.vidusskola
Daugavpils 12.vidusskola
Daugavpils 13.vidusskola
Daugavpils 15.vidusskola
Daugavpils 16.vidusskola
Daugavpils 17.vidusskola
Valmieras pilsētas pašvaldība
Valmieras 2.vidusskola
Valmieras 5.vidusskola
Valmieras Viestura vidusskola
Valmieras vakara (maiņu) vidusskola
Rēzeknes pilsētas dome
Rēzeknes 5.vidusskola
Rēzeknes 6.vidusskola
Rēzeknes Poļu vidusskola
Rēzeknes 1.vidusskola
Rēzeknes 2.vidusskola
Cēsu pilsētas dome
Cēsu 2.vidusskola
Cēsu Valsts ģimnāzija
Cēsu pilsētas vakara vidusskola
Limbažu pilsētas dome
Limbažu 1.vidusskola
Limbažu 2.vidusskola
Gulbenes pilsētas dome
Gulbenes 2.vidusskola
Gulbenes vidusskola
Jaungulbenes pagasta padome
Jaungulbenes pagasta Gulbīša vidusskola
Salas pagasta padome
Salas vidusskola
Ilūkstes novada dome
Bebrenes vidusskola
Ilūkstes 2.vidusskola
Sventes pagasta padome
Sventes vidusskola
Ciblas novada dome
Ciblas vidusskola
Skolēniem par elektrodrošību internetā
"Latvenergo" izveidojis plaši pieejamu interaktīvu mājaslapu "www.zibo.lv", lai informētu bērnus un viņu vecākus par elektrodrošības aspektiem un mazinātu elektrotraumu skaitu. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centru "Latvenergo" popularizē mājaslapu informatīvi izglītojošā kampaņā skolu Drošības nedēļas laikā.
Kā norāda "Latvenergo" pārstāvji, elektrodrošība ir tā joma, ko sākumskolas bērnu vecāki uzskata par būtisku un apspriež ar savām atvasēm. Paši bērni par šiem jautājumiem interesējas sešu līdz 10 gadu vecumā. Tomēr tikai puse vecāku uzskata, ka viņu bērni ir pietiekami labi informēti par elektrodrošību, un atzīst, ka visbiežāk viņi bērniem par elektrības bīstamību stāsta vispārīgi, mazāk koncentrējoties uz bīstamajām situācijām, no kā bērnam vajadzētu izvairīties.
www.zibo.lv
Kā norāda "Latvenergo" pārstāvji, elektrodrošība ir tā joma, ko sākumskolas bērnu vecāki uzskata par būtisku un apspriež ar savām atvasēm. Paši bērni par šiem jautājumiem interesējas sešu līdz 10 gadu vecumā. Tomēr tikai puse vecāku uzskata, ka viņu bērni ir pietiekami labi informēti par elektrodrošību, un atzīst, ka visbiežāk viņi bērniem par elektrības bīstamību stāsta vispārīgi, mazāk koncentrējoties uz bīstamajām situācijām, no kā bērnam vajadzētu izvairīties.
www.zibo.lv
otrdiena, 2009. gada 7. aprīlis
Ministre aicina diskriminēt vecākos skolotājus
3. aprīļa NRA publicēts Baibas Lulles interesants raksts par skolotāju pensionāru iespējamo atlaišanu.
http://www.nra.lv/zinas/19955-ministre-aicina-diskriminet-pec-vecuma.htm
Ekstremālās situācijās atklājas cilvēka patiesā daba, gluži vai kā Blaumaņa Nāves ēnā. Arī izglītības ministre Tatjana Koķe, nonākusi uz ledus gabala, kurš sāk aizvien ātrāk kust, metusi pie malas politkorektumu un paziņojusi, ka vispirms jāatbrīvojas no pensijas vecuma skolotājiem.
Skolās strādājot ap 4000 skolotāju pensijas vecumā, uz kuru rēķina varētu veikt skolotāju skaita samazinājumu vismaz par 2000, kas nepieciešams taupības nolūkos.
"Teikt paldies par darbu".
Ministres atklātība ir pārsteidzoša, ņemot vērā to, ka jelkādu diskrimināciju aizliedz gan Satversme, gan Darba likums, kurā kopš 2001. gada iekļauts diskriminācijas aizliegums tieši pēc vecuma.
Vēl treknajos gados, kas nebija nemaz tik sen, politiķi ar putām uz lūpām aicināja darba tirgū iesaistīt pēc iespējas vairāk pensijas vecuma darbaspējīgos cilvēkus, tādējādi risinot darba roku trūkuma problēmu. Vēl pirms iepriekšējā un šā mācību gada sākuma valstī bija pedagogu trūkums, un tad vecie pedagogi netika noniecināti, lai gan jāteic, tika arī domāts par to, kā profesijai piesaistīt arvien vairāk jauno cilvēku. Jaunie cilvēki, darba tirgus piedāvājuma apreibināti, pēc pedagoga izglītības iegūšanas savukārt nealka strādāt salīdzinoši mazatalgotajā profesijā. Vecie pedagogi tika saukti aizlāpīt caurumus.
Vēl pērn pētījumā tika secināts, ka 15 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā izjutuši diskrimināciju, un visbiežāk – 52 procentos gadījumu – uz vecuma pamata. Kad bija izdevīgi atgaiņāties no praidistiem, politiķi atcerējās par diskrimināciju uz vecuma pamata, skandēja, ka tieši šī ir lielākā integrācijas problēma, nevis homoseksuāļi. Varbūt šovasar atkal atcerēsies.
Dažādos starptautiskos pētījumos pierādīts, ka cilvēki pēc vecuma visbiežāk tiek diskriminēti stereotipu dēļ, no kuriem izplatītākie ir, ka veci cilvēki ir garīgi nepilnvērtīgi, ir fiziski nepievilcīgi, viņiem ir vāja veselība, zema darba efektivitāte. Vairāki pētījumi savukārt pierāda, ka vecākiem cilvēkiem ir mazāk darba kavējumu, mazāk incidentu darbā, viņi ir apzinīgāki, lojālāki pret darba devēju. Protams, gadījumi ir dažādi, un tie arī jāskata individuāli.
T. Koķe varētu paskaidrot, vai izvēle atlaist tieši pensijas vecuma skolotājus balstīta uz kādu no šiem stereotipiem vai kādiem citiem pētījumiem, kas pamato, piemēram, to, ka pensionāriem ir zemāka darba kvalitāte. Vismaz tādi līdz šim nav publiskoti. Ja kā arguments domāts tas, ka pensionāriem ir citi ienākumi – pensijas, tad vispirms būtu jāvērtē, vai arī viņiem nav kredītsaistības, vai pensija nebūs zem iztikas minimuma, vai ar to varēs segt esošos izdevumus, vai ir dzīvesbiedrs, ar kuru dalīt tēriņus u. tml. Arī par šādām aptaujām nekas nav dzirdēts. Varbūt ministre kā Nāves ēnā vilkusi lozes – kurš paliks uz kūstošā ledus gabala un kurš kāps laivā? Vai ar to tiek aizstāta normāla plānošanas politika, cilvēka tiesību ievērošana?
Jau 2003. gadā Satversmes tiesa (ST) par antikonstitucionālu atzina Augstkolu likumā noteikto ierobežojumu, kas vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatos augstskolās liedza strādāt cilvēkiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Tā tiesas skatījumā bijusi diskriminācija uz vecuma pamata.
Tomēr jāpiemin arī cits ST spriedums 2003. gada nogalē, kas atzina par pamatotu normu Valsts civildienesta likumā, kas nosaka darba ierobežojumus, ierēdnim sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, "izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums". ST to skaidroja ar īpašo ierēdņu lomu valsts pārvaldē, kas ļauj valstij vienpusēji regulēt ierēdņu pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, dienesta attiecību izbeigšanu. Atšķirīgo situāciju ierēdņu, tiesnešu, prokuroru, policistu un robežsardzes amatpersonu nodarbinātības regulēšanā ST uzsvēra jau iepriekš izskatītajā Augstkolu likuma lietā.
Pedagogi, lai arī ir valsts atalgoti, nav nedz ierēdņi, nedz policisti, nedz tiesneši, un viņu darbību reglamentējošajā likumdošanā vecuma ierobežojumi nav noteikti, bet, ja tādi tiktu noteikti, nez vai iztiktu bez tiesāšanās. Tātad T. Koķes pieļāvums vai aicinājums atbrīvoties no pensijas vecuma pedagogiem nav vērtējams nekā citādi kā musināšana uz diskrimināciju uz vecuma pamata. Atlaižamo kritērijiem jābūt citiem, vēlams – skaidriem un nediskriminējošiem. Bet ja ir vienādi kritēriju rādītāji par to, vai laivā jākāpj vecajam Daldam vai viņa jaunajam dēlam, lai vienojas paši
http://www.nra.lv/zinas/19955-ministre-aicina-diskriminet-pec-vecuma.htm
Ekstremālās situācijās atklājas cilvēka patiesā daba, gluži vai kā Blaumaņa Nāves ēnā. Arī izglītības ministre Tatjana Koķe, nonākusi uz ledus gabala, kurš sāk aizvien ātrāk kust, metusi pie malas politkorektumu un paziņojusi, ka vispirms jāatbrīvojas no pensijas vecuma skolotājiem.
Skolās strādājot ap 4000 skolotāju pensijas vecumā, uz kuru rēķina varētu veikt skolotāju skaita samazinājumu vismaz par 2000, kas nepieciešams taupības nolūkos.
"Teikt paldies par darbu".
Ministres atklātība ir pārsteidzoša, ņemot vērā to, ka jelkādu diskrimināciju aizliedz gan Satversme, gan Darba likums, kurā kopš 2001. gada iekļauts diskriminācijas aizliegums tieši pēc vecuma.
Vēl treknajos gados, kas nebija nemaz tik sen, politiķi ar putām uz lūpām aicināja darba tirgū iesaistīt pēc iespējas vairāk pensijas vecuma darbaspējīgos cilvēkus, tādējādi risinot darba roku trūkuma problēmu. Vēl pirms iepriekšējā un šā mācību gada sākuma valstī bija pedagogu trūkums, un tad vecie pedagogi netika noniecināti, lai gan jāteic, tika arī domāts par to, kā profesijai piesaistīt arvien vairāk jauno cilvēku. Jaunie cilvēki, darba tirgus piedāvājuma apreibināti, pēc pedagoga izglītības iegūšanas savukārt nealka strādāt salīdzinoši mazatalgotajā profesijā. Vecie pedagogi tika saukti aizlāpīt caurumus.
Vēl pērn pētījumā tika secināts, ka 15 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā izjutuši diskrimināciju, un visbiežāk – 52 procentos gadījumu – uz vecuma pamata. Kad bija izdevīgi atgaiņāties no praidistiem, politiķi atcerējās par diskrimināciju uz vecuma pamata, skandēja, ka tieši šī ir lielākā integrācijas problēma, nevis homoseksuāļi. Varbūt šovasar atkal atcerēsies.
Dažādos starptautiskos pētījumos pierādīts, ka cilvēki pēc vecuma visbiežāk tiek diskriminēti stereotipu dēļ, no kuriem izplatītākie ir, ka veci cilvēki ir garīgi nepilnvērtīgi, ir fiziski nepievilcīgi, viņiem ir vāja veselība, zema darba efektivitāte. Vairāki pētījumi savukārt pierāda, ka vecākiem cilvēkiem ir mazāk darba kavējumu, mazāk incidentu darbā, viņi ir apzinīgāki, lojālāki pret darba devēju. Protams, gadījumi ir dažādi, un tie arī jāskata individuāli.
T. Koķe varētu paskaidrot, vai izvēle atlaist tieši pensijas vecuma skolotājus balstīta uz kādu no šiem stereotipiem vai kādiem citiem pētījumiem, kas pamato, piemēram, to, ka pensionāriem ir zemāka darba kvalitāte. Vismaz tādi līdz šim nav publiskoti. Ja kā arguments domāts tas, ka pensionāriem ir citi ienākumi – pensijas, tad vispirms būtu jāvērtē, vai arī viņiem nav kredītsaistības, vai pensija nebūs zem iztikas minimuma, vai ar to varēs segt esošos izdevumus, vai ir dzīvesbiedrs, ar kuru dalīt tēriņus u. tml. Arī par šādām aptaujām nekas nav dzirdēts. Varbūt ministre kā Nāves ēnā vilkusi lozes – kurš paliks uz kūstošā ledus gabala un kurš kāps laivā? Vai ar to tiek aizstāta normāla plānošanas politika, cilvēka tiesību ievērošana?
Jau 2003. gadā Satversmes tiesa (ST) par antikonstitucionālu atzina Augstkolu likumā noteikto ierobežojumu, kas vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatos augstskolās liedza strādāt cilvēkiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Tā tiesas skatījumā bijusi diskriminācija uz vecuma pamata.
Tomēr jāpiemin arī cits ST spriedums 2003. gada nogalē, kas atzina par pamatotu normu Valsts civildienesta likumā, kas nosaka darba ierobežojumus, ierēdnim sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, "izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums". ST to skaidroja ar īpašo ierēdņu lomu valsts pārvaldē, kas ļauj valstij vienpusēji regulēt ierēdņu pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, dienesta attiecību izbeigšanu. Atšķirīgo situāciju ierēdņu, tiesnešu, prokuroru, policistu un robežsardzes amatpersonu nodarbinātības regulēšanā ST uzsvēra jau iepriekš izskatītajā Augstkolu likuma lietā.
Pedagogi, lai arī ir valsts atalgoti, nav nedz ierēdņi, nedz policisti, nedz tiesneši, un viņu darbību reglamentējošajā likumdošanā vecuma ierobežojumi nav noteikti, bet, ja tādi tiktu noteikti, nez vai iztiktu bez tiesāšanās. Tātad T. Koķes pieļāvums vai aicinājums atbrīvoties no pensijas vecuma pedagogiem nav vērtējams nekā citādi kā musināšana uz diskrimināciju uz vecuma pamata. Atlaižamo kritērijiem jābūt citiem, vēlams – skaidriem un nediskriminējošiem. Bet ja ir vienādi kritēriju rādītāji par to, vai laivā jākāpj vecajam Daldam vai viņa jaunajam dēlam, lai vienojas paši
Skolotāji neizpratnē par skolotāju kongresu
2. aprīļa skolotāju protesta gājienā aptaujāju apmēram 20 dažādu skolu pedagogu par Latvijas Skolotāju kongresu un nesaņēmu nevienu pozitīvu viedokli vien neizpratni par šo īpatnējo organizāciju. "Kas viņus ir deleģējis izteikt viedokli skolotāju vārdā? Kā vispār notiek izvirzīšana šim kongresam," bija neizpratnē aptaujātie skolotāji.
Arī Neatkarīgā Rīta avīze interesējoties par pēdējo skolotāja kongresa vārdā izteikto paziņojumu, sagatavojusi rakstu. Te daži fragmenti:
"Arodbiedrības(Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš atzīst – ne visi skolotāji gājienu atbalsta, tomēr vairākums pirmorganizāciju pieņēmušas lēmumu, ka šāds protests ir nepieciešams. Atbalstu gājienam izteikuši gan skolu direktori, gan vecāku apvienība VISI, gan mediķi, kā arī citu jomu pārstāvji, bet nodibinājums Latvijas Skolotāju kongress (LSK) nostājies pretējā frontē. LSK apgalvo, ka pēdējo dienu laikā valde ir saņēmusi daudzu vecāku, uzņēmēju un kongresa delegātu neizpratni "par LIZDA bezatbildīgo rīcību, kura savu pasivitāti daudzu gadu garumā tagad cenšas piesegt ar vieglprātīgiem aicinājumiem 2. aprīlī rīkot ielu gājienus". No kā un cik tieši šādu vēstuļu ir bijis, LSK nespēja atbildēt, taču tas valdei licis izdarīt secinājumu, ka "pēdējo 18 gadu garumā streiki nebūt nav uzrādījuši efektivitāti, vien vairojuši tautas uzticību zaudējušo politiķu vēlmi sašķelt tautu".
Diemžēl LSK priekšsēdētājs Edgars Kramiņš pagājušās nedēļas nogalē devies uz ārzemēm, tāpēc Neatkarīgajai ar šā viedokļa autoru sazināties neizdevās. Vēl janvāra sākumā, veidojot kongresa valdi, LSK par savu mērķi deklarēja visu valsts izglītības darbinieku apvienošanu un apņēmās uzsākt darbu pie labākas sabiedrības audzināšanas, sākot jau ar pašiem skolotājiem. "Mums ir neskaitāmas sabiedriskās organizācijas Latvijā, bet normāli būtu tā, ka ir viena liela savienība, kurā ietilpst dažādas asociācijas – tas būtu ideālais modelis," uzsvēra E. Kramiņš. Pastāvošās arodbiedrības un asociācijas pauž atbalstu šāda veida iniciatīvai, taču norāda, ka aktīvu dalību kongresā uzņemties negrasās, jo tās, tāpat kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi, saņēmušas uzaicinājumu piedalīties... viesa statusā.
LIZDA secina, ka LSK nekādu sadarbību veidot nevēlas, un pauž neizpratni par šādu soli, jo arodbiedrība būtu ietekmīgs partneris – tās pamatā ir 1545 pirmorganizācijas, kuras regulāri pulcē ap 45 000 skolotāju. "Viņi ir sūtījuši aicinājumus izglītības pārvaldēm, kur nosoda mūs. Sevišķi patīkami bija izlasīt, ka mēs 18 gadu laikā neesam neko darījuši. Nezinu, varbūt šie cilvēki ir dzīvojuši kaut kur citur, bet viņiem vajadzētu redzēt, kā ir pieaugusi viņu alga, pateicoties arodbiedrības aktivitātēm," norāda LIZDA priekšsēdētājas vietnieks J. Krastiņš."
"Ar aizdomām uz LSK raugās arī IZM, uzsverot, ka ministrija esot atvērta jauniem priekšlikumiem, tāpēc šāda negatīva nostāja ir pārsteigums. Neuzticību raisa arī fakts, ka E. Kramiņš nesen izslēgts no partijas Jaunais laiks, ko apstiprina arī tās ģenerālsekretārs Ēriks Škapars: "Viņš pārkāpa dažus ētikas kodeksa punktus, un mēs bijām spiesti viņu izslēgt.""
http://www.nra.lv/zinas/19809-skolotaju-kongress-pret-skolotaju-protestiem.htm?act=show_comments#comments
Arī Neatkarīgā Rīta avīze interesējoties par pēdējo skolotāja kongresa vārdā izteikto paziņojumu, sagatavojusi rakstu. Te daži fragmenti:
"Arodbiedrības(Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš atzīst – ne visi skolotāji gājienu atbalsta, tomēr vairākums pirmorganizāciju pieņēmušas lēmumu, ka šāds protests ir nepieciešams. Atbalstu gājienam izteikuši gan skolu direktori, gan vecāku apvienība VISI, gan mediķi, kā arī citu jomu pārstāvji, bet nodibinājums Latvijas Skolotāju kongress (LSK) nostājies pretējā frontē. LSK apgalvo, ka pēdējo dienu laikā valde ir saņēmusi daudzu vecāku, uzņēmēju un kongresa delegātu neizpratni "par LIZDA bezatbildīgo rīcību, kura savu pasivitāti daudzu gadu garumā tagad cenšas piesegt ar vieglprātīgiem aicinājumiem 2. aprīlī rīkot ielu gājienus". No kā un cik tieši šādu vēstuļu ir bijis, LSK nespēja atbildēt, taču tas valdei licis izdarīt secinājumu, ka "pēdējo 18 gadu garumā streiki nebūt nav uzrādījuši efektivitāti, vien vairojuši tautas uzticību zaudējušo politiķu vēlmi sašķelt tautu".
Diemžēl LSK priekšsēdētājs Edgars Kramiņš pagājušās nedēļas nogalē devies uz ārzemēm, tāpēc Neatkarīgajai ar šā viedokļa autoru sazināties neizdevās. Vēl janvāra sākumā, veidojot kongresa valdi, LSK par savu mērķi deklarēja visu valsts izglītības darbinieku apvienošanu un apņēmās uzsākt darbu pie labākas sabiedrības audzināšanas, sākot jau ar pašiem skolotājiem. "Mums ir neskaitāmas sabiedriskās organizācijas Latvijā, bet normāli būtu tā, ka ir viena liela savienība, kurā ietilpst dažādas asociācijas – tas būtu ideālais modelis," uzsvēra E. Kramiņš. Pastāvošās arodbiedrības un asociācijas pauž atbalstu šāda veida iniciatīvai, taču norāda, ka aktīvu dalību kongresā uzņemties negrasās, jo tās, tāpat kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi, saņēmušas uzaicinājumu piedalīties... viesa statusā.
LIZDA secina, ka LSK nekādu sadarbību veidot nevēlas, un pauž neizpratni par šādu soli, jo arodbiedrība būtu ietekmīgs partneris – tās pamatā ir 1545 pirmorganizācijas, kuras regulāri pulcē ap 45 000 skolotāju. "Viņi ir sūtījuši aicinājumus izglītības pārvaldēm, kur nosoda mūs. Sevišķi patīkami bija izlasīt, ka mēs 18 gadu laikā neesam neko darījuši. Nezinu, varbūt šie cilvēki ir dzīvojuši kaut kur citur, bet viņiem vajadzētu redzēt, kā ir pieaugusi viņu alga, pateicoties arodbiedrības aktivitātēm," norāda LIZDA priekšsēdētājas vietnieks J. Krastiņš."
"Ar aizdomām uz LSK raugās arī IZM, uzsverot, ka ministrija esot atvērta jauniem priekšlikumiem, tāpēc šāda negatīva nostāja ir pārsteigums. Neuzticību raisa arī fakts, ka E. Kramiņš nesen izslēgts no partijas Jaunais laiks, ko apstiprina arī tās ģenerālsekretārs Ēriks Škapars: "Viņš pārkāpa dažus ētikas kodeksa punktus, un mēs bijām spiesti viņu izslēgt.""
http://www.nra.lv/zinas/19809-skolotaju-kongress-pret-skolotaju-protestiem.htm?act=show_comments#comments
ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis
Skolotāju kongress pret arodbiedrību
"Latvijas Skolotāju kongresa valde neatbalsta Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) bezatbildīgo rīcību, kura 2. aprīlī aicina rīkot skolotāju ielu gājienus," teiks skolotāju kongresa izplatītajā paziņojumā. Acīmredzot šī kongresa organizētāji ir patiešām tālu stāvoši no skolām, reālā darba organizēšanas skolās.
Pirmsbrīvlaika dienas neatkarīgi no arodbiedrības aktivitātēm, parasti mēdz būt "vieglākas" un saīsinātām stundām. Arī skolotāja darba specifika atšķiras no, piemēram, lielveikala kasieres darba. Skolotāja darba pienākumi nebeidzas izejot no klases un no skolas, nereti tie turpinās pat brīvdienās, vēlu vakarā un naktīs. Tā sauktās kontakststundas klases priekšā visā pasaulē tiek uzskatītas par vienu trešo daļu no kopējā skolotāja darba laika. Normāli noslogota skolotāja kvalifikāciju un profesionālo izaugsmi nodrošina dažādi pasākumi metodiskajās dienās (vienreiz darba nedēļā), kad kontaktstundas netiek plānotas.
Pietiekami daudz skolotājiem ceturtdiena ir metodiskā diena - laiks, kas paredzēts jaunākās informācijas gūšanai gan bibliotēkās, gan priekšmetu skolotāju metodisko apvienību rajona, pilsētas un valsts mēroga sanāksmēs. Pietiekami ir, ja šie skolotāji ierodas uz protesta gājienu, bet savu pašizglītošanos šajā dienā atliek uz vēlāku pēcpusdienu.
Skolotāju kongresa paziņojums kārtējo reizi norāda uz tā destruktīvo, šķeltniecisko raksturu un būtu vērts atcerēties, ka tas nepārstāv Latvijas skolotāju viedokli, vien uz skolotāju auditoriju mērķēta maksas lekciju- diskusiju pasākuma organizētāju ambīcijas.
Pirmsbrīvlaika dienas neatkarīgi no arodbiedrības aktivitātēm, parasti mēdz būt "vieglākas" un saīsinātām stundām. Arī skolotāja darba specifika atšķiras no, piemēram, lielveikala kasieres darba. Skolotāja darba pienākumi nebeidzas izejot no klases un no skolas, nereti tie turpinās pat brīvdienās, vēlu vakarā un naktīs. Tā sauktās kontakststundas klases priekšā visā pasaulē tiek uzskatītas par vienu trešo daļu no kopējā skolotāja darba laika. Normāli noslogota skolotāja kvalifikāciju un profesionālo izaugsmi nodrošina dažādi pasākumi metodiskajās dienās (vienreiz darba nedēļā), kad kontaktstundas netiek plānotas.
Pietiekami daudz skolotājiem ceturtdiena ir metodiskā diena - laiks, kas paredzēts jaunākās informācijas gūšanai gan bibliotēkās, gan priekšmetu skolotāju metodisko apvienību rajona, pilsētas un valsts mēroga sanāksmēs. Pietiekami ir, ja šie skolotāji ierodas uz protesta gājienu, bet savu pašizglītošanos šajā dienā atliek uz vēlāku pēcpusdienu.
Skolotāju kongresa paziņojums kārtējo reizi norāda uz tā destruktīvo, šķeltniecisko raksturu un būtu vērts atcerēties, ka tas nepārstāv Latvijas skolotāju viedokli, vien uz skolotāju auditoriju mērķēta maksas lekciju- diskusiju pasākuma organizētāju ambīcijas.
trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis
Sācis darbu skolas padomes"audzināšanas palīgs"
Trīs zēnu vecāki šodien bija ieradušies skolā, lai pirmie izbaudītu jaundibināto skolas padomes audzināšanas palīgu. Šajā reizē skolas padomi pārstāvēju es - Anda Leiškalne, skolas padomes priekšsēdētāja, savu padomu un atbalstu sniedza skolas psiholoģe Sanita un sociālais pedagogs Dace.
Visi trīs vecāki - divu zēnu mātes un trešā zēna tēvs - bija satraukti. Un tas bija saprotams, jo zēni bija sagrēkojušies. Cerams, kā nākamreiz šie vecāki un zēni varēs nākt uz "audzināšanas palīgu" atskaitīties drošāki, jo būs vērsuši par labu "ievārītās ziepes".
Tāpat kā šajā reizē, arī apskatīsim klases žurnālā sekmes un kavējumus, jautāsim vecākiem par pienākumu veikšanu mājās un puišu labajiem darbiņiem. Šajā reizē aizmirsām divas lietas - apskatīt zēnu dienasgrāmatas un pārrunāt par piedošanas lūgšanu. Cerams, ka puiši būs tik prātīgi, ka paši būs izdomājuši par atvainošanos gan saviem vecākiem, gan direktorei, gan apkopējai, gan cilvēkam, kas laboja šo blēņu sekas.
Nākamo tikšanos sarunājām maija sākumā un mēs visi ceram, ka būs daudz pa šo laiku paveiktu labu lietu, par ko zēnus uzslavēt.
Gribu atklāt kādu noslēpumu - man ļoti patīk slavēt skolēnus un priecāties kopā ar viņiem un viņu vecākiem. Tikai viens nosacījums - jābūt reāliem šiem labajiem darbiem. Tāpēc ieteikums gan šai trijotnei, gan citiem, kam varētu gadīties nokļūt uz skolas padomes "audzināšanas palīgu" - izrādiet iniciatīvu, dariet labus darbiņus un lūdziet skolotājus par tiem ierakstīt pateicību dienasgrāmatā!
Visi trīs vecāki - divu zēnu mātes un trešā zēna tēvs - bija satraukti. Un tas bija saprotams, jo zēni bija sagrēkojušies. Cerams, kā nākamreiz šie vecāki un zēni varēs nākt uz "audzināšanas palīgu" atskaitīties drošāki, jo būs vērsuši par labu "ievārītās ziepes".
Tāpat kā šajā reizē, arī apskatīsim klases žurnālā sekmes un kavējumus, jautāsim vecākiem par pienākumu veikšanu mājās un puišu labajiem darbiņiem. Šajā reizē aizmirsām divas lietas - apskatīt zēnu dienasgrāmatas un pārrunāt par piedošanas lūgšanu. Cerams, ka puiši būs tik prātīgi, ka paši būs izdomājuši par atvainošanos gan saviem vecākiem, gan direktorei, gan apkopējai, gan cilvēkam, kas laboja šo blēņu sekas.
Nākamo tikšanos sarunājām maija sākumā un mēs visi ceram, ka būs daudz pa šo laiku paveiktu labu lietu, par ko zēnus uzslavēt.
Gribu atklāt kādu noslēpumu - man ļoti patīk slavēt skolēnus un priecāties kopā ar viņiem un viņu vecākiem. Tikai viens nosacījums - jābūt reāliem šiem labajiem darbiem. Tāpēc ieteikums gan šai trijotnei, gan citiem, kam varētu gadīties nokļūt uz skolas padomes "audzināšanas palīgu" - izrādiet iniciatīvu, dariet labus darbiņus un lūdziet skolotājus par tiem ierakstīt pateicību dienasgrāmatā!
Abonēt:
Ziņas (Atom)