Eiropas Savienības jauno tulkotāju konkursā "Juvenes Translatores" no Latvijas uzvarējusi 85.vidusskolas skolniece Agnija Lāce.
Aprīlī 27 uzvarētāji dosies uz Briseli, lai no Eiropas daudzvalodības komisāra Leonarda Orbana saņemtu godalgas par labāko tulkojumu. "Konkursā var patiesi pārbaudīt skolā apgūto valodas prasmi. Vienlaikus skolēniem rodas priekšstats par tulkotāja profesiju," saka komisārs.
Konkursa darbus vērtēja profesionālu tulkotāju un redaktoru komisija no EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta. Viņus pārsteidza darbu augstais līmenis, jo ļoti labu atzīmi saņēma 10% skolēnu.
Konkursā piedalījās 2247 skolēni no 593 skolām Eiropas Savienībā. Konkursa dalībniekiem divās stundās vajadzēja pārtulkot tekstu par daudzvalodības tematiku no kādas no 23 oficiālajām ES valodām citā oficiālajā valodā pēc izvēles. Tika saņemti tulkojumi visās oficiālajās valodās un 147 valodu kombinācijās.
No Latvijas šoreiz konkursā varēja piedalīties astoņas skolas, un izlozes kārtā no tām divas bija Rīgā.
Rīgas 85. vidusskolu ilgus gadus pēc tās uzcelšanas vadīja mūsu skolas direktore Aldona Treija un šīs skolas telpās savulaik dzima Rīgas Lietuviešu vidusskola.
piektdiena, 2009. gada 30. janvāris
Skolēnu kori dziedās lielajos dziesmusvētkos
Vairāki koru nozares speciālisti vēlētos 2013.gadā gaidāmajos XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos vairāk iesaistīt skolēnu korus, jo uzskata, ka tas veicina skolēnu pozitīvo attieksmi pret šiem svētkiem, kā arī motivē dziedāt koros.
Šāds viedoklis izskanēja šodien notikušajā Dziesmu un deju svētku koru un vokālo ansambļu sanāksmē.
Pēc diriģenta Gido Kokara domām, dziesmu svētku lielkoncertos būtu jāpiedalās maksimāli daudz skolēnu koriem, dziedot to pašu programmu, ko citi koncerta dalībnieki. Arī diriģente Aira Birziņa, kas vada Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori norāda, ka, piedaloties pieaugušo Dziesmu svētkos, mainās skolēnu attieksme un interese par šiem svētkiem.
Ideju par jauniešu koru aktīvāku iesaistīšanu Vispārējos dziesmu svētkos atbalstīja arī diriģents Arvīds Platpers, norādot, ka atsevišķi skolēnu kori šajos svētkos piedalās jau no Atmodas laikiem.
Vienlaikus viņš pauda bažas, ka šāda rīcība varētu veicināt Skolēnu dziesmu un deju svētku izzušanu, jo, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, valdība tad varētu izšķirties par šo svētku likvidēšanu.
Turklāt ne visiem koriem pietiks vietas Mežaparka estrādē un visi skolēnu kori uz svētkiem netiks, kas varētu mazināt šo koru dalībnieku interesi par dziedāšanu un veicinātu koru izjukšanu, uzskata Platpers.
Arī daži citi sanāksmes dalībnieki norādīja, ka skolēnu koru dalība svētkos ir atkarīga no kora materiālajiem apstākļiem, turklāt ne visi koristi no skolēnu vidus spēs apgūt pieaugušajiem domātu programmu. Tāpat tas varētu radīt milzīgu slodzi gan pedagogiem, gan bērniem, kuriem būs jāgatavojas gan skolēnu, gan pieaugušo Dziesmu un deju svētkiem.
Sanāksmes dalībnieki arī vienojās, ka Dziesmu svētku laikā vajag saglabāt senioru koru koncertu, tanī pašā laikā ļaujot šiem koriem arī lielkoncertos dziedāt kopējo repertuāru. "Viņi arī ir svētku dalībnieki, nevis atsevišķi kori, un viņiem šajos koncertos nevajag atsevišķu repertuāru," uzsver Kokars.
Tāpat izskanēja ierosinājums palielināt atsevišķo vīriešu un sieviešu koru lomu Dziesmu svētku noslēguma koncertā, kā arī komponistiem jaunus skaņdarbus pasūtīt tikai tad, kad būs izziņota kopējā svētku koncepcija.
Šāds viedoklis izskanēja šodien notikušajā Dziesmu un deju svētku koru un vokālo ansambļu sanāksmē.
Pēc diriģenta Gido Kokara domām, dziesmu svētku lielkoncertos būtu jāpiedalās maksimāli daudz skolēnu koriem, dziedot to pašu programmu, ko citi koncerta dalībnieki. Arī diriģente Aira Birziņa, kas vada Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori norāda, ka, piedaloties pieaugušo Dziesmu svētkos, mainās skolēnu attieksme un interese par šiem svētkiem.
Ideju par jauniešu koru aktīvāku iesaistīšanu Vispārējos dziesmu svētkos atbalstīja arī diriģents Arvīds Platpers, norādot, ka atsevišķi skolēnu kori šajos svētkos piedalās jau no Atmodas laikiem.
Vienlaikus viņš pauda bažas, ka šāda rīcība varētu veicināt Skolēnu dziesmu un deju svētku izzušanu, jo, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, valdība tad varētu izšķirties par šo svētku likvidēšanu.
Turklāt ne visiem koriem pietiks vietas Mežaparka estrādē un visi skolēnu kori uz svētkiem netiks, kas varētu mazināt šo koru dalībnieku interesi par dziedāšanu un veicinātu koru izjukšanu, uzskata Platpers.
Arī daži citi sanāksmes dalībnieki norādīja, ka skolēnu koru dalība svētkos ir atkarīga no kora materiālajiem apstākļiem, turklāt ne visi koristi no skolēnu vidus spēs apgūt pieaugušajiem domātu programmu. Tāpat tas varētu radīt milzīgu slodzi gan pedagogiem, gan bērniem, kuriem būs jāgatavojas gan skolēnu, gan pieaugušo Dziesmu un deju svētkiem.
Sanāksmes dalībnieki arī vienojās, ka Dziesmu svētku laikā vajag saglabāt senioru koru koncertu, tanī pašā laikā ļaujot šiem koriem arī lielkoncertos dziedāt kopējo repertuāru. "Viņi arī ir svētku dalībnieki, nevis atsevišķi kori, un viņiem šajos koncertos nevajag atsevišķu repertuāru," uzsver Kokars.
Tāpat izskanēja ierosinājums palielināt atsevišķo vīriešu un sieviešu koru lomu Dziesmu svētku noslēguma koncertā, kā arī komponistiem jaunus skaņdarbus pasūtīt tikai tad, kad būs izziņota kopējā svētku koncepcija.
Izglītības ministre atbild arodbiedrībai
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), atbildot uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vēstuli, kurā arodbiedrība norādījusi uz finansiālajām problēmām visos izglītības līmeņos un aicinājusi reaģēt uz pedagogu neapmierinātību, rosinājusi savas vadītās nozares saimniekot ekonomiski un efektīvi un meklēt jaunus un netradicionālus risinājumus.
Arodbiedrība vēstulē Koķei norādījusi, ka finansiālās problēmas izglītībā novedušas gan pie darba algu samazināšanas un darbinieku atlaišanas, gan arī veicinājušas Darba likuma pārkāpšanu no darba devēju puses.
Atbildes vēstulē Koķe atzinusi, ka Saeimas un Ministru kabineta lēmumi, ar kuriem vairāk nekā par 40% samazināts finansējums valsts padotības izglītības iestādēm, radījusi apdraudējumu audzēkņu un studentu sociālajam nodrošinājumam un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ļoti satrauc izglītības budžeta kopējais samazinājums par 93 miljoniem latu.
Vienlaikus ministre norādījusi, ka, piemēram, vairākas vispārējās izglītības iestādes, kurām janvārī pietrūcis līdzekļu decembra algu izmaksai pilnā apmērā, bijušas brīdinātas, ka 2009.gadā papildu līdzekļu, kā bija līdz šim, nebūs un vairākās pašvaldībās no 2009.gadam iedalītās naudas jāmaksā vēl decembra algas.
Koķe arī uzsvērusi, ka IZM ir veikusi visu iespējamo, lai saglabātu pašreizējās pedagogu darba algas, neraugoties uz darba kvalitātes piemaksu fonda samazināšanu.
Tāpat ministre uzsver, ka IZM arī nodrošinājusi to, lai visas pašvaldības saņemtu tām iedalītās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pilnā apmērā. Proti, IZM vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu atļaut pārsniegt 2009.gada pirmajam ceturksnim noteikto apropriāciju 21% apmērā, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu un profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas janvārī.
Tāpat IZM lūgusi atļaut izmantot 10% rezerves fondu, lai nodrošinātu pedagogu un darbinieku darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, atlaišanas pabalstu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju izmaksas atbrīvojamiem darbiniekiem atbilstoši Darba likuma prasībām, precēm un pakalpojumiem, stipendiju un transporta kompensāciju izmaksām izglītojamiem, subsīdijām un dotācijām profesionālās izglītības mācību iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs, sanatorijas tipa internātskolās, augstskolās, koledžās, profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un citur.
Koķe arī uzsvērusi, ka ministrija ik gadu nodrošinājusi pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, pat pārsniedzot paredzēto, bet augstskolām saglabājusi iespējas pedagogiem un zinātniskajiem darbiniekiem izmaksāt Ministru kabineta noteikumos paredzētajā līmenī.
Vēstules nobeigumā ministre paudusi pārliecību, ka pieņemamākie risinājumi nozares attīstībai ir rodami, turpinot arodbiedrības un IZM sociālo partnerību un sadarbojoties no problēmas identificēšanas līdz tās risinājumam.
"Ikvienā kopīgā lietā un sadarbībā noderēs Reiņa Kaudzītes paustā gudrība, ka pirksti kopā silst visi, bet izšķirti atsevišķi salst visi," uzsvērusi ministre.
Arodbiedrība vēstulē Koķei norādījusi, ka finansiālās problēmas izglītībā novedušas gan pie darba algu samazināšanas un darbinieku atlaišanas, gan arī veicinājušas Darba likuma pārkāpšanu no darba devēju puses.
Atbildes vēstulē Koķe atzinusi, ka Saeimas un Ministru kabineta lēmumi, ar kuriem vairāk nekā par 40% samazināts finansējums valsts padotības izglītības iestādēm, radījusi apdraudējumu audzēkņu un studentu sociālajam nodrošinājumam un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ļoti satrauc izglītības budžeta kopējais samazinājums par 93 miljoniem latu.
Vienlaikus ministre norādījusi, ka, piemēram, vairākas vispārējās izglītības iestādes, kurām janvārī pietrūcis līdzekļu decembra algu izmaksai pilnā apmērā, bijušas brīdinātas, ka 2009.gadā papildu līdzekļu, kā bija līdz šim, nebūs un vairākās pašvaldībās no 2009.gadam iedalītās naudas jāmaksā vēl decembra algas.
Koķe arī uzsvērusi, ka IZM ir veikusi visu iespējamo, lai saglabātu pašreizējās pedagogu darba algas, neraugoties uz darba kvalitātes piemaksu fonda samazināšanu.
Tāpat ministre uzsver, ka IZM arī nodrošinājusi to, lai visas pašvaldības saņemtu tām iedalītās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pilnā apmērā. Proti, IZM vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu atļaut pārsniegt 2009.gada pirmajam ceturksnim noteikto apropriāciju 21% apmērā, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu un profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas janvārī.
Tāpat IZM lūgusi atļaut izmantot 10% rezerves fondu, lai nodrošinātu pedagogu un darbinieku darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, atlaišanas pabalstu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju izmaksas atbrīvojamiem darbiniekiem atbilstoši Darba likuma prasībām, precēm un pakalpojumiem, stipendiju un transporta kompensāciju izmaksām izglītojamiem, subsīdijām un dotācijām profesionālās izglītības mācību iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs, sanatorijas tipa internātskolās, augstskolās, koledžās, profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un citur.
Koķe arī uzsvērusi, ka ministrija ik gadu nodrošinājusi pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, pat pārsniedzot paredzēto, bet augstskolām saglabājusi iespējas pedagogiem un zinātniskajiem darbiniekiem izmaksāt Ministru kabineta noteikumos paredzētajā līmenī.
Vēstules nobeigumā ministre paudusi pārliecību, ka pieņemamākie risinājumi nozares attīstībai ir rodami, turpinot arodbiedrības un IZM sociālo partnerību un sadarbojoties no problēmas identificēšanas līdz tās risinājumam.
"Ikvienā kopīgā lietā un sadarbībā noderēs Reiņa Kaudzītes paustā gudrība, ka pirksti kopā silst visi, bet izšķirti atsevišķi salst visi," uzsvērusi ministre.
Andrjus Kubiļus apskata skolu
Tik skaista sporta zāle, ka gandrīz pašam gribas te pasportot!
Te taču var rīkot pat augsta līmeņa preses konferences!
Patiešām, skolotājas Vaidas vadībā nav grūti kļūt par mākslinieku!
Citreiz mēs Ziemas dārzā cienājam ciemiņus. Kāpec sagaidot Lietuvas premjeru un senu mūsu skolas draugu Andrjusu Kubiļus, šie galdi ir tukši?
Skolas muzejā apskatāma patiešām interesanta ekspozīcija. Domājams, ka Lietuvas premjers priecājas, ka viņa savulaik mūsu skola dāvātais dators palīdz veidot muzeju vēl labāku.
Redzams bērni saudzīgi izturas pret datoriem. Varbūt ir vērts uzdāvināt vēl kādus - modernākus
Kurš ir cienījamāks - skolas pavāre vai valsts premjers? Tas, kurš labāk dara savu darbu. Zitu mēs pazīstam labāk, tāpēc varam teikt, ka viņa godam vada skolas ēdnīcu un ir ļoti cienījams cilvēks. Domājams, ka arī Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus tikpat profesionāli un ar tādu pašu mīlestību, sirsnību un perfektumu vada Lietuvas ministru kabinetu
Skolas ēdnīcā ir perfekta kārtība gan ikdienā, gan sagaidot augstus viesus. Paldies Zitai!
Te taču var rīkot pat augsta līmeņa preses konferences!
Patiešām, skolotājas Vaidas vadībā nav grūti kļūt par mākslinieku!
Citreiz mēs Ziemas dārzā cienājam ciemiņus. Kāpec sagaidot Lietuvas premjeru un senu mūsu skolas draugu Andrjusu Kubiļus, šie galdi ir tukši?
Skolas muzejā apskatāma patiešām interesanta ekspozīcija. Domājams, ka Lietuvas premjers priecājas, ka viņa savulaik mūsu skola dāvātais dators palīdz veidot muzeju vēl labāku.
Redzams bērni saudzīgi izturas pret datoriem. Varbūt ir vērts uzdāvināt vēl kādus - modernākus
Kurš ir cienījamāks - skolas pavāre vai valsts premjers? Tas, kurš labāk dara savu darbu. Zitu mēs pazīstam labāk, tāpēc varam teikt, ka viņa godam vada skolas ēdnīcu un ir ļoti cienījams cilvēks. Domājams, ka arī Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus tikpat profesionāli un ar tādu pašu mīlestību, sirsnību un perfektumu vada Lietuvas ministru kabinetu
Skolas ēdnīcā ir perfekta kārtība gan ikdienā, gan sagaidot augstus viesus. Paldies Zitai!
Andrjus Kubiļus apskata jaunuzcelto skolas brīvā laika pavadīšanas centru
Pavisam drīz skolas brīvā laika pavadīšanas centrs būs gatavs. Tagad jāatrod veids, kā sarūpēt tam mēbeles un citu aprīkojumu, kā arī sarūpēt algas pulciņu vadītājiem. Kad citi aizbildinās ar krīzi, mūsu direktorei tas nav iemesls atteikties no sapņa savu skolēnu labā.
Vingrošanas zālē ir ne tikai dzīvespriecīgas sienas un lieli spoguļi, bet arī īpašs grīdas segums.
Šī būs nekonedarīšanas telpa - mācīties, izklaidēties, spēlēt spēles.
Andrjus Kubiļus skolas jaunuzceltajā brīvā laika pavadīšanas centrā (saviesīgā daļa)
Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus bija aizkustināts par sirsnīgo uzņemšanu mūsu skolā. Īpašs paldies mūsu skolas lieldraugam - lielveikalu tīklam Maksima par augstā līmenī sarūpēto cienastu!!!
Skolotāja Loreta ir sakautrējusies no lielā goda un direktores labajiem vārdiem stādot viņu priekšā Lietuvas premjeram un citiem klātesošajiem.
Direktore lepojas arī ar skolas absolventiem.
Mūsu skolas draugi - Mārīte Kalniņa, "Mārītes fotokompānija" īpašniece, kurai varam pateikties par profesionālām bildēm no ši pasākuma, direktores vīrs, kuram jāpateicas par neatsveramu palīdzību, lai brīvā laika pavadīšanas centrs, sagaidot augsto viesi izskatītos labāk, nekā ar skolas iespējām vien, un Andrjus Kubiļus - Lietuvas premjers. Viņš pirms vairākiem gadiem dāvināja skolai datoru. No sirds, nevis, lai lielītos vēlētāju priekšā.
ceturtdiena, 2009. gada 29. janvāris
Kā audzināt bez pēriena?
Mīlestība, disciplīna, taisnīgums, konsekvence, atzinība, jautrība – tie ir galvenie atslēgas vārdi veiksmīgai bērna audzināšanai.
Esiet tieši, taisnīgi un konsekventi bērna audzināšanā
Daudzi pieaugušie uzskata, ka disciplinēt bērnu ir viņu pienākums. Tā ir patiesība, taču disciplinēšana nav tas pats, kas fiziska sodīšana. Disciplinēšana ietver sevī sarunas ar bērnu, kas viņam ļauj izprast savu uzvedību un māca viņam paškontroli un noteikumus. Fizisks sods, liek bērnam saprast tikai to, ka Jums nav paticis tas, ko viņš ir darījis, bet nedod iespēju viņam pašam mainīt savu uzvedību.
LABAS DISIPLĪNAS PAMATPRINCIPI
Slavējiet labu uzvedību! Tas liks viņam atkārtot šo uzvedību. Bet nepārspīlējiet ar to!
Veiciniet neatkarību! Ļaujiet, lai bērni piedalās lēmumu pieņemšanā. Iedrošiniet bērnu, ja viņam kas neizdodas.
Pārrunājiet emocijas. Sakiet bērnam, ka viņam ir tiesības justies dusmīgam, nokaitinātam. Bet māciet, kā izpaust šīs emocijas. Dariet bērnam zināmas arī Jūsu jūtas un emocijas.
Mudiniet bērnu uzņemties atbildību! Uzdodiet bērnam savus pienākumus, kas ir atbilstoši viņa vecumam un spējām. Uzslavējiet bērnu par paveiktiem darbiem.
Esiet labi piemēri! Bērni vislabāk mācās vērojot citus. Ja jūs vēlaties, ka Jūsu bērns ierodas laikā, ierodaties arī Jūs laikā, ka Jūsu bērns sakārto savas drēbes, sakārtojiet arī savējās, ka Jūs bērns runā laipni, runājiet tā arī Jūs, utt.
IZMĒĢINIET JAUNAS DISCIPLINĒŠANAS METODES
STINGRS ATGĀDINĀJUMS – sakiet tikai to, kas ir nepieciešams, lai pārtrauktu bērna uzvedību, piemēram, noteiktā balss tonī sakiet “Nē!” vai "Pietiek!”
UZVEDĪBAS SKALA – vienojieties par sagaidāmo uzvedību, balvu, ko bērns par to saņems, kā arī izskaidrojiet nepaklausības sekas. Izveidojiet īpašu skalu jeb grafiku, kurā atzīmējiet reizes, kad bērns ir labi uzvedies. Balva var būt īpaši pasākumi ar bērnu, vai ciemošanās pie drauga, utt. Izvairieties no materiālām balvām – naudas, konfektēm.
ATMAKSA – ja bērns ir sabojājis kāda cita īpašumu, lieciet lai viņš to salabo vai par to samaksā.
PRIVILĒĢIJU ATCELŠANA – piemēram, aizliegt skatīties TV uz kādu laiku. Pārliecinieties, ka bērns ir sapratis, kāpēc viņam šī priekšrocība ir atņemta.
TIME – OUT – tas var efektīvi iedarboties, ja bērns zaudējis kontroli.
Ievediet bērnu kādā drošā telpā – telpa nedrīkst būt slēgta
Lai bērns uzturas šajā telpā, līdz nomierinās, vai arī kādu noteiktu laiku (piemēram, vienu minūti katram bērna gadam, attiecīgi 5 minūtes 5 gadus vecam bērnam)
Paskaidrojiet, ka laiks tiks pagarināts, ja bērns iznāks no istabas pārāk ātri
Kad laiks pagājis, uzslavējiet bērnu par to, ka nomierinājies
PROFESIONĀLA PALĪDZĪBA – esiet drosmīgi un meklējiet palīdzību, ja disciplinēšana kļūst par nopietnu problēmu. Palīdzību var saņemt krīžu centros, ģimeņu centros, psiholoģiskās palīdzības un atbalsta centros, sociālās palīdzības dienestos u.c.
Vairāk lasi http://www.noliecsiksnu.lv/
Skolu bibliotēkas saņem dāvanu
Draudzīgā aicinājuma dienā, visas Latvijas bibliotēkas saņēma grāmatu-fotoalbumu "Viena diena Latvijā".
Grāmatu visām publiskajām, speciālajām, augstāko izglītības iestāžu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkām dāvināja biedrība "Viena diena.lv" un "Jāņa Rozes apgāds".
Grāmatu-fotoalbumu "Viena diena Latvijā" biedrība "Viena diena.lv" un "Jāņa Rozes apgāds" izdeva 2008.gada maijā. Grāmatas-fotoalbuma 520 lapaspusēs ir apkopotas gan profesionālo fotogrāfu, gan fotoamatieru radītās fotogrāfijas no 1987.gada 28.augustā notikušās akcijas "Viena diena Latvijā" un no 2007.gada 31.augustā notikušās akcijas "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem".
Tās atspoguļo laikmetu, tā brīža valsts iekārtu, vidi un cilvēku dzīvesstāstus. Fotogrāfijās ir fiksēta Latvija ar 20 gadu intervālu, ar atšķirīgu laika izjūtu, pasaules uztveri, dzīves ritmu.
Grāmatu visām publiskajām, speciālajām, augstāko izglītības iestāžu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkām dāvināja biedrība "Viena diena.lv" un "Jāņa Rozes apgāds".
Grāmatu-fotoalbumu "Viena diena Latvijā" biedrība "Viena diena.lv" un "Jāņa Rozes apgāds" izdeva 2008.gada maijā. Grāmatas-fotoalbuma 520 lapaspusēs ir apkopotas gan profesionālo fotogrāfu, gan fotoamatieru radītās fotogrāfijas no 1987.gada 28.augustā notikušās akcijas "Viena diena Latvijā" un no 2007.gada 31.augustā notikušās akcijas "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem".
Tās atspoguļo laikmetu, tā brīža valsts iekārtu, vidi un cilvēku dzīvesstāstus. Fotogrāfijās ir fiksēta Latvija ar 20 gadu intervālu, ar atšķirīgu laika izjūtu, pasaules uztveri, dzīves ritmu.
trešdiena, 2009. gada 28. janvāris
Kāds ir "siksnas indekss" tavā ģimenē?
Šodien universālveikala "Galerija Centrs" pirmajā stāvā atklāj sociālo kampaņu pret bērnu fizisku sodīšanu "Noliec siksnu!"
Kampaņas laikā pirmo reizi paziņos "siksnas indekss", kuru veido "Dardedzes" un pētījumu aģentūras "Data serviss" 2008.gada decembrī veiktās aptaujas rezultāti par bērnu fizisku sodīšanu Latvijā.
Indekss tiek izteikts skalā no nulles līdz 100. Ja indekss uzrāda nulli, tad Latvijas iedzīvotāji pilnīgi neatbalsta bērnu fizisku sodīšanu, bet, ja indekss ir 100, tad visi Latvijas iedzīvotāji ir par bērnu fizisku sodīšanu.
"Noliec siksnu!" mērķis ir mainīt Latvijā iesīkstējušo uzskatu, ka bērnu fiziska sodīšana - pēršana, iepļaukāšana, sapurināšana - ir adekvāts un pieņemams bērnu audzināšanas veids, kas ilgtermiņā neietekmē bērnu un vecāku attiecības.
Laikā līdz 28.februārim, simboliski atbalstot akciju, savu siksnu speciāli veidotā stendā būs aicināts nolikt ikviens.
Vairāk lasi www.noliecsiksnu.lv
Kampaņas laikā pirmo reizi paziņos "siksnas indekss", kuru veido "Dardedzes" un pētījumu aģentūras "Data serviss" 2008.gada decembrī veiktās aptaujas rezultāti par bērnu fizisku sodīšanu Latvijā.
Indekss tiek izteikts skalā no nulles līdz 100. Ja indekss uzrāda nulli, tad Latvijas iedzīvotāji pilnīgi neatbalsta bērnu fizisku sodīšanu, bet, ja indekss ir 100, tad visi Latvijas iedzīvotāji ir par bērnu fizisku sodīšanu.
"Noliec siksnu!" mērķis ir mainīt Latvijā iesīkstējušo uzskatu, ka bērnu fiziska sodīšana - pēršana, iepļaukāšana, sapurināšana - ir adekvāts un pieņemams bērnu audzināšanas veids, kas ilgtermiņā neietekmē bērnu un vecāku attiecības.
Laikā līdz 28.februārim, simboliski atbalstot akciju, savu siksnu speciāli veidotā stendā būs aicināts nolikt ikviens.
Vairāk lasi www.noliecsiksnu.lv
Dāvini grāmatu savai skolai!
Šodien visā Latvijā tiek svinēta Draudzīgā aicinājuma diena, kurā ikviens ir aicināts atcerēties savu skolu, dāvinot tai grāmatas vai citas materiālās vērtības, kā arī sniedzot garīgo atbalstu.
Draudzīgā aicinājuma dienu 1935.gada 28.janvārī aizsāka Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, sakot: "Mūsu lauku bibliotēkas skolās, biedrībās, pagastu namos ilgāku laiku nav papildinātas. Bibliotēku pārzinātāji bez grāmatu lasītāju, bez kaimiņu, bez plašākas sabiedrības palīdzības nevar grāmatas atjaunot, bibliotēkas papildināt. Iesim viņiem talkā!"
"Draudzīgais aicinājums" ieguva lielu popularitāti un atkārtojās katru gadu līdz pat 1939.gadam. Vēlāk labdarības tradīcija tika pārtraukta, līdz tika atjaunota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Ik gadu "Draudzīgā aicinājuma" ietvaros izglītības iestāžu bibliotēkās nonāk grāmatas, kas noder gan skolēniem, gan pedagogiem, - enciklopēdijas, dažādi izdevumi par pasaules un Latvijas vēsturi, dabu Latvijā un citas.
Draudzīgā aicinājuma dienu 1935.gada 28.janvārī aizsāka Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, sakot: "Mūsu lauku bibliotēkas skolās, biedrībās, pagastu namos ilgāku laiku nav papildinātas. Bibliotēku pārzinātāji bez grāmatu lasītāju, bez kaimiņu, bez plašākas sabiedrības palīdzības nevar grāmatas atjaunot, bibliotēkas papildināt. Iesim viņiem talkā!"
"Draudzīgais aicinājums" ieguva lielu popularitāti un atkārtojās katru gadu līdz pat 1939.gadam. Vēlāk labdarības tradīcija tika pārtraukta, līdz tika atjaunota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Ik gadu "Draudzīgā aicinājuma" ietvaros izglītības iestāžu bibliotēkās nonāk grāmatas, kas noder gan skolēniem, gan pedagogiem, - enciklopēdijas, dažādi izdevumi par pasaules un Latvijas vēsturi, dabu Latvijā un citas.
Priecājies par dzīvi par spīti visam!
Gada tumšais periods un saspīlētā gaisotne valsts ekonomikā un politikā var ietekmēt cilvēku pašsajūtu un radīt nomāktību. Sabiedrības veselības aģentūras garīgās veselības speciālisti rosina savu pozitīvo enerģiju pretstatīt negatīvismam un depresīvajai noskaņai, kas valda sabiedrībā, tādējādi palīdzot sev un apkārtējiem. Uzlabot savu un savu tuvinieku garastāvokli un garīgo veselību var gluži vienkāršiem paņēmieniem:
- Piezvani tuviniekiem, aprunājies, satiecies klātienē, jo sazināšanās ar īsziņu, epasta, čata un vēstuļu starpniecību nevar atsvērt patiesas un sirsnīgas sarunas. Saruna – tas nav daudz, bet ir cilvēki, kam tas tieši šobrīd var būt ļoti svarīgi.
- Atjauno savus enerģijas krājumus – izgulies tik ilgi, cik nepieciešamas tavam organismam, ēd veselīgi un garšīgi, sporto, izlasi labu grāmatu vai noskaties filmu; dari to, kas Tev liek justies labi!
- Izkustini savu ķermeni! Nav svarīgi ar kādām aktivitātēm nodarbojies, jebkura fiziska aktivitāte palīdzēs koncentrēties, mobilizēties un radīt jaunas idejas;
- Rīkojies praktiski – sakārto apkārtējo vidi! Sakop māju, noslauki putekļus, atbrīvojies no nevajadzīgām lietām, notīri sniegu, sakārto rakstāmgaldu. Apkārtējā vide ļoti tieši ietekmē noskaņojumu, emocionālā līdzsvara un harmonijas izjūtu;
- Gūsti enerģiju ne tikai no pozitīvām domām un aktīvas rīcības, bet arī no uztura! Biežāk izvēlies "pretdepresijas" produktus – banānus, apelsīnus, zivis, šokolādi, persikus, diedzētas sēklas, rupja maluma maizi, salātus, zaļo tēju un ūdeni. Enerģija, ko tevī rosina šie produkti, būs daudz vērtīgāka par to, ko sniedz kafija, stipra tēja vai enerģijas dzērieni;
- Velti laiku saviem hobijiem! Tie vairos tavu pozitīvo noskaņojumu un attālinās drūmās domas. Ja neesi atradis savu hobiju, atceries bērnību – par ko domāji, sapņoji. Varbūt tieši tagad pienācis laiks to īstenot. Bērnībā izlolotiem sapņiem piemīt burvju spēks, jo tie ir patiesi un tiem nav kompromisa. Neļauj prātam un loģikai tos nomākt.
Iespēja justies labi visbiežāk ir tikai tavās rokās, jo vienmēr ir iespējams izvēlēties, kādām emocijām ļaut dominēt. Mēs nevaram mainīt realitāti, bet varam manīt savu attieksmi pret to. Nereti mēdz uzskatīt, ka optimisms ir vientiesība un muļķība, taču tā nav – optimisms nevis ignorē negatīvo, bet spēj pārvērst to priekā un mobilizēt iekšējos resursus mērķu sasniegšanai.
pirmdiena, 2009. gada 26. janvāris
Vecāku apvienība svinēs jubileju
Latvijas vecāku apvienība "Visi" 30.janvārī plkst.13 Kuģniecības vēstures muzejāsvinēs savu piekto dzimšanas dienu un atskatīsies uz šajā laikā paveikto.
"Visi" tapa pirms pieciem gadiem, kad vairāk nekā četrdesmit vecāki no dažādām Latvijas pilsētām, kurus vienoja rūpes par savu bērnu izglītību un drošu vidi, vienojās kopējā darbā "Visi" nozīmē: vecāki - izglītībai, sadarbībai, izaugsmei.
"Visi" tapa pirms pieciem gadiem, kad vairāk nekā četrdesmit vecāki no dažādām Latvijas pilsētām, kurus vienoja rūpes par savu bērnu izglītību un drošu vidi, vienojās kopējā darbā "Visi" nozīmē: vecāki - izglītībai, sadarbībai, izaugsmei.
svētdiena, 2009. gada 25. janvāris
Lietuvas premjers - sens mūsu skolas draugs
Lietuvas Republikas premjerministrs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) ir mūsu skolas sens draugs. Viņa mūsu skolai dāvinātais dators palīdz strādāt lietuviešu vēstures skolotājam un skolas muzeja vadītājam Rolandam Žalinierius
Datoru Kubiļus dāvināja skolai būdams Lietuvas Seima deputāts. Pērn novembrī Kubiļus kļuva par valdības vadītāju - jau otro reizi 9 gados. Andrjus Kubiļus ir Lietuvas labējās partijas Tēvzemes savienība līderis. Salīdzinot viņa teikto pēc nesenā grautiņa Viļņā un Latvijas ministru prezidenta Ivara Godmaņa teikto pēc līdzīgām nekārtībām Rīgā, jāadzīst Kubiļus pārākums demokrātijas respektēšanā un saskarsmē ar tautu.
Andrjus Kubiļus pirmdien, 26. janvārī viesosies arī mūsu skolā, neraugoties uz ļoti saspringto oficiālās valsts vizītes grafiku.
Vizītes ietvaros Kubiļus tiksies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi un Ministru prezidentu Ivaru Godmani, lai pārrunātu Latvijas un Lietuvas divpusējās sadarbības jautājumus un ekonomisko situāciju. Ministru prezidents Godmanis sagaidīs Lietuvas premjerministru pie Brīvības pieminekļa, kur notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Pēc tās Ministru kabinetā paredzētas abu valstu valdību vadītāju un oficiālo delegāciju sarunas un kopīga preses konference.
Datoru Kubiļus dāvināja skolai būdams Lietuvas Seima deputāts. Pērn novembrī Kubiļus kļuva par valdības vadītāju - jau otro reizi 9 gados. Andrjus Kubiļus ir Lietuvas labējās partijas Tēvzemes savienība līderis. Salīdzinot viņa teikto pēc nesenā grautiņa Viļņā un Latvijas ministru prezidenta Ivara Godmaņa teikto pēc līdzīgām nekārtībām Rīgā, jāadzīst Kubiļus pārākums demokrātijas respektēšanā un saskarsmē ar tautu.
Andrjus Kubiļus pirmdien, 26. janvārī viesosies arī mūsu skolā, neraugoties uz ļoti saspringto oficiālās valsts vizītes grafiku.
Vizītes ietvaros Kubiļus tiksies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi un Ministru prezidentu Ivaru Godmani, lai pārrunātu Latvijas un Lietuvas divpusējās sadarbības jautājumus un ekonomisko situāciju. Ministru prezidents Godmanis sagaidīs Lietuvas premjerministru pie Brīvības pieminekļa, kur notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Pēc tās Ministru kabinetā paredzētas abu valstu valdību vadītāju un oficiālo delegāciju sarunas un kopīga preses konference.
piektdiena, 2009. gada 23. janvāris
Vai apvienotā ministrija strādās labāk?
Tautas partija (TP) rosina valdības reorganizācijas gaitā izveidot 11 ministrijas. TP uzskata, ka nav jāreorganizē septiņas ministrijas - Aizsardzības, Ārlietu, Zemkopības, Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu un Kultūras ministrijas.
Izglītības un zinātnes ministrijā, pēc TP domām, ir jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.
Tieslietu ministrija no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņemtu bāriņtiesu darbības uzraudzību, adopciju un bērnu uzturlīdzekļu jautājumu risināšanu.
TP rosina izveidot Veselības un sociālo lietu ministriju, kurā tiktu apvienota Veselības un Labklājības ministrija.
Patiesībā ministriju apvienošana ir populistisks gājiens, kas valstij reāli ietupīt ļaus vien ministru algas, taču nozarei kopumā var radīt zaudējumus. Tas darbs, ko ministrijas veica, joprojām būs jādara, varbūt cita ministra vadībā un pārdēvētas ministrijas sastāvā. Tomēr valstij ieteupīt uz izglītības vai bērnu lietu rēķina būs vieglāk - ministrs varēs izvēlēties vienu prioritāro virzienu. Atsevišķas ministrijas liek par katru nozari ministram uzņemties pilnu politisko atbildību.
Izglītības un zinātnes ministrijā, pēc TP domām, ir jāapvieno pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrija un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.
Tieslietu ministrija no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņemtu bāriņtiesu darbības uzraudzību, adopciju un bērnu uzturlīdzekļu jautājumu risināšanu.
TP rosina izveidot Veselības un sociālo lietu ministriju, kurā tiktu apvienota Veselības un Labklājības ministrija.
Patiesībā ministriju apvienošana ir populistisks gājiens, kas valstij reāli ietupīt ļaus vien ministru algas, taču nozarei kopumā var radīt zaudējumus. Tas darbs, ko ministrijas veica, joprojām būs jādara, varbūt cita ministra vadībā un pārdēvētas ministrijas sastāvā. Tomēr valstij ieteupīt uz izglītības vai bērnu lietu rēķina būs vieglāk - ministrs varēs izvēlēties vienu prioritāro virzienu. Atsevišķas ministrijas liek par katru nozari ministram uzņemties pilnu politisko atbildību.
Rīgas domē diskutē par skolotāju piemaksām un bērnudārzu maksām
Rīgas domes budžeta projekts paredz, ka vecākiem par Rīgas bērnudārzu pakalpojumiem no marta būs jāmaksā dubultā, Rīgas pašvaldībā.
Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane (JL), līdz šim vecāki par bērniem, kuri apmeklē bērnudārzus, maksā par ēdināšanu no 25 latiem līdz 30 latiem par mēnesi, bet šī gada budžeta projekts paredz, ka no marta vecākiem būs jāmaksā 25 lati klāt ēdināšanas naudai, lai līdzfinansētu bērnudārzu.
No vecāku piemaksām par bērnudārzu plānots iekasēt 4 007 584 latus, kurus plānots tērēt, lai segtu pirmsskolas izglītības programmas izmaksas, tostarp izglītības iestāžu nodrošināšanu ar mācību līdzekļiem, saimnieciskajiem un citiem nepieciešamajiem izdevumiem.
Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta lietu departamenta direktors Guntis Helmanis uzsvēra, ka dubultā maksa par bērnudārzu nevarēs stāties spēkā, kamēr Saeima nemainīs Izglītības likumu, kas neļauj pieprasīt no vecākiem šādu papildu maksājumu.
Vispārējās izglītības likumā nav noteikts vecums, no kura uzsākama pirmsskolas izglītības apguve. No minētajām tiesību normām arī secināms, ka pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšana bērniem līdz pieciem gadiem ir brīvprātīga, bet piecus līdz sešus gadus veciem bērniem ieviesta obligātā sagatavošana skolai.
Tātad pašvaldības obligāts pienākums nodrošināt bērnu ar pirmsskolas izglītību ir tikai tiktāl, cik tas attiecas uz piecu līdz sešus gadus vecu bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Tā kā bērnu izglītošana līdz piecu gadu vecumam nav obligāta, pašvaldībai jāparedz tiesības vecākiem, kuru bērni saņem pirmsskolas izglītības pakalpojumu līdz pieciem gadiem, noteikt līdzfinansēšanas pienākumu, daļēji sedzot sava bērna uzturēšanas izmaksas.
Kā ziņots, vakar 22.janvārī Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas sēdē deputāti diskutēja par Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta precizētā budžeta projektu.
Deputāti vienojās, ka šā gada budžeta projektā finansējums piemaksām skolotājiem paredzēts tikai sešiem mēnešiem, atbalstu guva arī priekšlikums turpināt 50 latu pabalstu maksāšanu vecākiem, kuru bērniem nav atradusies vieta pašvaldības bērnudārzā.
Domnieku atbalstu neguva JL priekšlikums budžetā tomēr turpināt no pašvaldības budžeta līdzfinansēt privātos bērnudārzus, tādējādi kaut daļēji risinot aktuālo vietu trūkumu bērnudārzos. Atbalstu neguva arī JL priekšlikums turpināt brīvpusdienu programmu 1.klašu skolēniem visa gada garumā - komitejas deputātu vairākums atbalstīja priekšlikumu pašvaldības finansējumu paredzēt tikai uz pusgadu.
"Šādi sabalansētam Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta budžetam ir daudz reālākas iespējas tikt pieņemtam. Arguments, ka pašvaldībai obligāti jāplāno budžets gada griezumā, nav leģitīms, jo valdība pati šobrīd spēj prognozēt tikai nākamos astoņus mēnešus, līdz ar to arī pašvaldība nevar un tai nav jāuzņemas šāda atbildība. Vienmēr var veikt budžeta grozījumus," iepriekš uzsvēra Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).
Turpretī deputāte Brigmane kategoriski bija pret šādu iespēju, ka skolotāju piemaksas varētu maksāt tikai sešus mēnešus. Tomēr Brigmanes priekšlikums, ka šā gada budžetā būtu jāparedz piemaksas skolotājiem visa gada garumā, domnieku atbalstu neguva.
Atbilstoši Rīgas domes Budžeta komisijas 17.decembra lēmumam par 2009.gada budžeta projekta sagatavošanas grafiku šā gada domes budžetu plānots pieņemt Rīgas domes sēdē 24.februārī.
Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane (JL), līdz šim vecāki par bērniem, kuri apmeklē bērnudārzus, maksā par ēdināšanu no 25 latiem līdz 30 latiem par mēnesi, bet šī gada budžeta projekts paredz, ka no marta vecākiem būs jāmaksā 25 lati klāt ēdināšanas naudai, lai līdzfinansētu bērnudārzu.
No vecāku piemaksām par bērnudārzu plānots iekasēt 4 007 584 latus, kurus plānots tērēt, lai segtu pirmsskolas izglītības programmas izmaksas, tostarp izglītības iestāžu nodrošināšanu ar mācību līdzekļiem, saimnieciskajiem un citiem nepieciešamajiem izdevumiem.
Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta lietu departamenta direktors Guntis Helmanis uzsvēra, ka dubultā maksa par bērnudārzu nevarēs stāties spēkā, kamēr Saeima nemainīs Izglītības likumu, kas neļauj pieprasīt no vecākiem šādu papildu maksājumu.
Vispārējās izglītības likumā nav noteikts vecums, no kura uzsākama pirmsskolas izglītības apguve. No minētajām tiesību normām arī secināms, ka pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšana bērniem līdz pieciem gadiem ir brīvprātīga, bet piecus līdz sešus gadus veciem bērniem ieviesta obligātā sagatavošana skolai.
Tātad pašvaldības obligāts pienākums nodrošināt bērnu ar pirmsskolas izglītību ir tikai tiktāl, cik tas attiecas uz piecu līdz sešus gadus vecu bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Tā kā bērnu izglītošana līdz piecu gadu vecumam nav obligāta, pašvaldībai jāparedz tiesības vecākiem, kuru bērni saņem pirmsskolas izglītības pakalpojumu līdz pieciem gadiem, noteikt līdzfinansēšanas pienākumu, daļēji sedzot sava bērna uzturēšanas izmaksas.
Kā ziņots, vakar 22.janvārī Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas sēdē deputāti diskutēja par Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta precizētā budžeta projektu.
Deputāti vienojās, ka šā gada budžeta projektā finansējums piemaksām skolotājiem paredzēts tikai sešiem mēnešiem, atbalstu guva arī priekšlikums turpināt 50 latu pabalstu maksāšanu vecākiem, kuru bērniem nav atradusies vieta pašvaldības bērnudārzā.
Domnieku atbalstu neguva JL priekšlikums budžetā tomēr turpināt no pašvaldības budžeta līdzfinansēt privātos bērnudārzus, tādējādi kaut daļēji risinot aktuālo vietu trūkumu bērnudārzos. Atbalstu neguva arī JL priekšlikums turpināt brīvpusdienu programmu 1.klašu skolēniem visa gada garumā - komitejas deputātu vairākums atbalstīja priekšlikumu pašvaldības finansējumu paredzēt tikai uz pusgadu.
"Šādi sabalansētam Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta budžetam ir daudz reālākas iespējas tikt pieņemtam. Arguments, ka pašvaldībai obligāti jāplāno budžets gada griezumā, nav leģitīms, jo valdība pati šobrīd spēj prognozēt tikai nākamos astoņus mēnešus, līdz ar to arī pašvaldība nevar un tai nav jāuzņemas šāda atbildība. Vienmēr var veikt budžeta grozījumus," iepriekš uzsvēra Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).
Turpretī deputāte Brigmane kategoriski bija pret šādu iespēju, ka skolotāju piemaksas varētu maksāt tikai sešus mēnešus. Tomēr Brigmanes priekšlikums, ka šā gada budžetā būtu jāparedz piemaksas skolotājiem visa gada garumā, domnieku atbalstu neguva.
Atbilstoši Rīgas domes Budžeta komisijas 17.decembra lēmumam par 2009.gada budžeta projekta sagatavošanas grafiku šā gada domes budžetu plānots pieņemt Rīgas domes sēdē 24.februārī.
Diplomātu dienu svinot
Jau vairākus gadus Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iedibinājusi tradīciju Latvijas valsts starptautiskās "de jure" pasludināšanas gadadienā pievērst sabiedrības uzmanību diplomātu nozīmei Latvijas valsts izveidošanā un diplomātu darbam.
27.janvārī un 28.janvārī, svinot Diplomātu dienu, pieci jaunieši no Rīgas rajona Saulkrastu vidusskolas, kuri pagājušā gada decembrī uzvarēja ĀM rīkotajā ANO simulācijas spēlē, viesosies Latvijas vēstniecībā Lietuvā, kur viņi tiksies ar Latvijas vēstnieku Lietuvā Hardiju Baumani, iepazīsies ar Latvijas diplomātu ikdienas darbu, kā arī apmeklēs Lietuvas Seimu un Lietuvas Ārlietu ministriju.
26.janvārī- Diplomātu dienā, seši Latvijas diplomāti un vēstnieki dosies uz savām skolām, lai tiktos ar jauniešiem un stāstītu par savu ceļu uz diplomāta profesiju, informē Lai tiktos ar nākamo Latvijas diplomātu paaudzi, vēstnieki apmeklēs skolas, kurās savulaik paši guvuši pirmās zināšanas. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis viesosies Āgenskalna ģimnāzijā, Divpusējo jautājumu direkcijas vadītājs Eduards Stiprais tiksies ar Rīgas 84.vidusskolas skolēniem, Plānošanas grupas vadītājs, speciālo uzdevumu vēstnieks Gints Jegermanis dosies uz Rīgas 49.vidusskolu, savukārt pieredzes bagātais diplomāts un ĀM Kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs Aivars Baumanis dalīsies pieredzē ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēniem.
Vēstnieks, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, kurš izglītību ieguvis ASV, tiksies ar Rīgas 1.ģimnāzijas skolēniem, savukārt speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, kura skolas gaitas aizsākušās Francijā, Rīgas Franču liceja skolēniem stāstīs par savu pieredzi Latvijas diplomātiskajā dienestā.
Iecerēts, ka vēstnieki skolēniem stāstīs par savu profesiju - ar to saistīto atbildību, pienākumiem un pārbaudījumiem.
27.janvārī un 28.janvārī, svinot Diplomātu dienu, pieci jaunieši no Rīgas rajona Saulkrastu vidusskolas, kuri pagājušā gada decembrī uzvarēja ĀM rīkotajā ANO simulācijas spēlē, viesosies Latvijas vēstniecībā Lietuvā, kur viņi tiksies ar Latvijas vēstnieku Lietuvā Hardiju Baumani, iepazīsies ar Latvijas diplomātu ikdienas darbu, kā arī apmeklēs Lietuvas Seimu un Lietuvas Ārlietu ministriju.
26.janvārī- Diplomātu dienā, seši Latvijas diplomāti un vēstnieki dosies uz savām skolām, lai tiktos ar jauniešiem un stāstītu par savu ceļu uz diplomāta profesiju, informē Lai tiktos ar nākamo Latvijas diplomātu paaudzi, vēstnieki apmeklēs skolas, kurās savulaik paši guvuši pirmās zināšanas. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis viesosies Āgenskalna ģimnāzijā, Divpusējo jautājumu direkcijas vadītājs Eduards Stiprais tiksies ar Rīgas 84.vidusskolas skolēniem, Plānošanas grupas vadītājs, speciālo uzdevumu vēstnieks Gints Jegermanis dosies uz Rīgas 49.vidusskolu, savukārt pieredzes bagātais diplomāts un ĀM Kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs Aivars Baumanis dalīsies pieredzē ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēniem.
Vēstnieks, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, kurš izglītību ieguvis ASV, tiksies ar Rīgas 1.ģimnāzijas skolēniem, savukārt speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, kura skolas gaitas aizsākušās Francijā, Rīgas Franču liceja skolēniem stāstīs par savu pieredzi Latvijas diplomātiskajā dienestā.
Iecerēts, ka vēstnieki skolēniem stāstīs par savu profesiju - ar to saistīto atbildību, pienākumiem un pārbaudījumiem.
Arodbiedrība raksta ministrei
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrei T. Koķei
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai pēc 2009.gada 21.janvāra Padomes sēdes, kurā tika analizēta esošā finanšu situācija izglītībā un zinātnē, radās šādi secinājumi.
Pirmsskolas izglītības iestāžu finansējums, kas tika deleģēts pašvaldībām, sākot ar 2009.gada 1.janvāri bez iepriekšējas saskaņošanas, radījis situāciju, kad tiek samazinātas pedagoģiskās likmes līdz 0,75. Tā kā samazinās arī pašvaldību budžeti, tehnisko darbinieku slodzes tiek ievērojami samazinātas, tiek atlaisti darbinieki. Atsevišķos rajonos pirmsskolas izglītības iestādēs tiek pat noņemta samaksa par gatavošanos nodarbībām, netiek maksāta piemaksa par darba kvalitāti. Tādā veidā tiek pārkāpti Ministru kabineta noteikumi Nr.746 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Vispārējās izglītības iestādēs nav finansējuma samaksai par promesoša darbinieka aizvietošanu.
Piekrītot grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.746 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi”, 1.pielikuma 5.tabulas atcelšanai, cerējām, ka tas palīdzēs izglītības iestāžu vadītājiem efektīvāk izmantot finanšu līdzekļus, taču pārliecināmies, ka daudzos rajonos un pilsētās darba devēju rīcība piespiedu kārtā robežojas ar normatīvo aktu pārkāpšanu. Atsevišķās izglītības iestādēs darba samaksa par 2008.gada decembri nav veikta pilnā apmērā, jo 21.01.2009. izglītības iestāžu kontos vēl nebija ieskaitīts finansējums.
Izglītības iestāžu tīkla attīstības procesā, iespējams, darbu zaudēs pedagogi. Vai tiks paredzēti finanšu līdzekļi atlaišanas pabalstu piešķiršanai pedagogiem, lai tas nebūtu jādara novadu pašvaldībām?
Profesionālās izglītības iestādēm būtiski samazināti finanšu līdzekļi.
Uzskatām, ka ļoti neatliekami risināms ir jautājums par pedagogu darba samaksas nesamazināšanu, jo arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.746. Taču darba samaksa tiek samazināta atbilstoši likumam ,, Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”. Bez tam par 25% tiek samazināts finansējums precēm un pakalpojumiem, kā arī 10% samazinājums rezerves uzkrājumu fonda veidošanai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 29.decembra rīkojumu Nr.882.
Nepieņemama ir situācija, kad pedagogi, kuri strādā profesionālās izglītības iestādēs, par to pašu darbu saņem atšķirīgu atalgojumu, nekā pedagogi vispārējās izglītības iestādēs.
Nav pieņemams pašreizējais augstākās izglītības un zinātnes finansējuma samazinājums, kas ir proporcionāli daudz lielāks salīdzinājumā ar citām valsts sektora jomām. Pieaugot neuzticībai valdībai, rodas pamatotas bažas par normatīvajos aktos noteiktā atalgojuma samazinājuma risku. Lūdzam nepieļaut Ministru kabineta noteikumos Nr. 746 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi” noteikto augstskolu pedagogu zemāko amatalgu samazinājumu, kas savukārt saistīts ar zinātniskā personāla darba samaksu.
Ar novēlotu likumu pieņemšanu ķīlnieka lomā nonāk darba devēji, jo viņiem jāpārkāpj darba likums ( netiek ievērota norma, brīdināt darba ņēmēju 1 mēnesi iepriekš).
Lūdzam publiski sniegt detalizētu skaidrojumu par budžeta finansējuma apjoma samazinājumu gan izglītībā, gan zinātnē. Skaidrojuma trūkums rada normatīvo aktu pārkāpumu risku, kā arī rada sociālo spriedzi pedagogu un zinātnes darbinieku sabiedrībā.
Cienījamā ministre, tā kā ļoti daudzi LIZDA biedri no dažādām izglītības iestādēm un institūcijām arodbiedrībai izteikuši neapmierinātību un protestu pret esošo finanšu situāciju izglītībā un zinātnē, aicinām steidzami reaģēt uz šo vēstuli, lai nozarē nesāktos stihiskas neapmierinātības izpausmes.
Pievienojam vēstulei Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības paziņojumu, kuru nosūtīsim Saeimai un valdībai, kā arī publiskosim masu mēdijos.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai pēc 2009.gada 21.janvāra Padomes sēdes, kurā tika analizēta esošā finanšu situācija izglītībā un zinātnē, radās šādi secinājumi.
Pirmsskolas izglītības iestāžu finansējums, kas tika deleģēts pašvaldībām, sākot ar 2009.gada 1.janvāri bez iepriekšējas saskaņošanas, radījis situāciju, kad tiek samazinātas pedagoģiskās likmes līdz 0,75. Tā kā samazinās arī pašvaldību budžeti, tehnisko darbinieku slodzes tiek ievērojami samazinātas, tiek atlaisti darbinieki. Atsevišķos rajonos pirmsskolas izglītības iestādēs tiek pat noņemta samaksa par gatavošanos nodarbībām, netiek maksāta piemaksa par darba kvalitāti. Tādā veidā tiek pārkāpti Ministru kabineta noteikumi Nr.746 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Vispārējās izglītības iestādēs nav finansējuma samaksai par promesoša darbinieka aizvietošanu.
Piekrītot grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.746 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi”, 1.pielikuma 5.tabulas atcelšanai, cerējām, ka tas palīdzēs izglītības iestāžu vadītājiem efektīvāk izmantot finanšu līdzekļus, taču pārliecināmies, ka daudzos rajonos un pilsētās darba devēju rīcība piespiedu kārtā robežojas ar normatīvo aktu pārkāpšanu. Atsevišķās izglītības iestādēs darba samaksa par 2008.gada decembri nav veikta pilnā apmērā, jo 21.01.2009. izglītības iestāžu kontos vēl nebija ieskaitīts finansējums.
Izglītības iestāžu tīkla attīstības procesā, iespējams, darbu zaudēs pedagogi. Vai tiks paredzēti finanšu līdzekļi atlaišanas pabalstu piešķiršanai pedagogiem, lai tas nebūtu jādara novadu pašvaldībām?
Profesionālās izglītības iestādēm būtiski samazināti finanšu līdzekļi.
Uzskatām, ka ļoti neatliekami risināms ir jautājums par pedagogu darba samaksas nesamazināšanu, jo arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.746. Taču darba samaksa tiek samazināta atbilstoši likumam ,, Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”. Bez tam par 25% tiek samazināts finansējums precēm un pakalpojumiem, kā arī 10% samazinājums rezerves uzkrājumu fonda veidošanai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 29.decembra rīkojumu Nr.882.
Nepieņemama ir situācija, kad pedagogi, kuri strādā profesionālās izglītības iestādēs, par to pašu darbu saņem atšķirīgu atalgojumu, nekā pedagogi vispārējās izglītības iestādēs.
Nav pieņemams pašreizējais augstākās izglītības un zinātnes finansējuma samazinājums, kas ir proporcionāli daudz lielāks salīdzinājumā ar citām valsts sektora jomām. Pieaugot neuzticībai valdībai, rodas pamatotas bažas par normatīvajos aktos noteiktā atalgojuma samazinājuma risku. Lūdzam nepieļaut Ministru kabineta noteikumos Nr. 746 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi” noteikto augstskolu pedagogu zemāko amatalgu samazinājumu, kas savukārt saistīts ar zinātniskā personāla darba samaksu.
Ar novēlotu likumu pieņemšanu ķīlnieka lomā nonāk darba devēji, jo viņiem jāpārkāpj darba likums ( netiek ievērota norma, brīdināt darba ņēmēju 1 mēnesi iepriekš).
Lūdzam publiski sniegt detalizētu skaidrojumu par budžeta finansējuma apjoma samazinājumu gan izglītībā, gan zinātnē. Skaidrojuma trūkums rada normatīvo aktu pārkāpumu risku, kā arī rada sociālo spriedzi pedagogu un zinātnes darbinieku sabiedrībā.
Cienījamā ministre, tā kā ļoti daudzi LIZDA biedri no dažādām izglītības iestādēm un institūcijām arodbiedrībai izteikuši neapmierinātību un protestu pret esošo finanšu situāciju izglītībā un zinātnē, aicinām steidzami reaģēt uz šo vēstuli, lai nozarē nesāktos stihiskas neapmierinātības izpausmes.
Pievienojam vēstulei Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības paziņojumu, kuru nosūtīsim Saeimai un valdībai, kā arī publiskosim masu mēdijos.
Arodbiedrība brīdina valdību
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2009.gada 21.janvāra Padomes sēdē izanalizēja finanšu situāciju izglītībā un zinātnē pašreizējos ekonomiskajos apstākļos.
Izglītības un zinātnes sistēmā ir apdraudētas strādājošo darba garantijas un profesionālā stabilitāte, kas nodrošina augstas kvalitātes izglītību un zinātnes attīstību.
Ievērojamais finansējuma samazinājums novedīs pie izglītības sistēmas sagraušanas no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, kā arī iznīcinās zinātnes pamatus. Arodbiedrība nosoda šī brīža valdības rīcību, noveļot uz pašvaldības pleciem gandrīz visu atbildību par izglītības nodrošinājumu teritorijā. Kategoriski iebilstam pret izglītības iestādēs strādājošā personāla skaita un atalgojuma būtisku samazināšanu, jo tas negatīvi ietekmē kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu. Iestājamies par Darba likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.
Pašreizējā valdības rīcība, samazinot finansējumu izglītībā un zinātnē, apdraud bērnu drošību, veselību, intelektuālo un emocionālo attīstību. Nepārdomātās izglītības politikas rezultātā pedagogi un zinātnieki, kuri ir vieni no augstāk kvalificētajiem profesionāļiem, kas nepieciešami valsts attīstībai un turpmākai Latvijas valsts pastāvēšanai, būs spiesti aiziet no sistēmas vai vispār aizbraukt no valsts.
Izglītības iestādēm liegta materiāli tehniskās bāzes attīstība. Tas novedīs pie izglītības pieejamības un izglītības kvalitātes pasliktināšanās.
LIZDA pieprasa Saeimai un valdībai nekavējoties:
•pārtraukt bezatbildīgo rīcību, samazinot finansējumu izglītībā un zinātnē, kā arī prasa uz izglītību un zinātni neattiecināt Ministru kabineta 2008.gada 29.decembra rīkojuma Nr. 882 " Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem" normu, kas nosaka veidot finanšu nodrošinājuma rezerves fondu 10% apmērā;
•paredzēt pietiekamu finansējumu visās izglītības pakāpēs un veidos, lai negatīvi neietekmētu izglītības kvalitāti ilgtermiņā;
•piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju tām pašvaldībām, kuru finanšu līdzekļi neļauj pirmsskolas izglītības pakāpē nodrošināt pedagogu darba samaksu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.746 "Pedagogu darba samaksas noteikumi";
•nepieļaut nepamatotu un nepārdomātu mazo lauku skolu likvidēšanu, bet nodrošināt izglītības pieejamību visiem skolēniem;
•pārskatīt finansējuma nodrošināšanu profesionālās izglītības sistēmai, lai sekmētu tās pastāvēšanu un attīstību, jo profesionālā izglītība ir viens no svarīgākajiem līdzsvarotas izglītības izvēles posmiem pēc pamatizglītības ieguves, kas ir iespēja plānveidīgi attīstīt tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kā arī veiksmīgi iekļauties Eiropas līmeņa darba tirgū;
•uzņemties atbildību par finansējuma samazināšanu bērnu un jauniešu interešu izglītībai un profesionālās ievirzes interešu izglītībai. Tā ir izglītība, kas pozitīvi ietekmē viņu brīvā laika pavadīšanas iespējas, novērš uzvedības problēmas, atkarību veicināšanu, uzlabo sekmības rādītājus un pat attur no noziedzības;
•pārskatīt lēmumu par augstākās izglītības un zinātnes finansējuma samazinājumu, kas ir daudzkārt lielāks par finansējuma samazinājumu valsts ierēdniecībai. Pašlaik valdības noteiktais finanšu samazinājums neatgriezeniski ietekmēs augstākās izglītības un zinātnes attīstības pamatus.
Izglītības un zinātnes darbinieku neapmierinātība par neskaidro, nestabilo un neprognozējamo nākotni izraisa sociālo spriedzi un rada vispārēju negatīvismu sabiedrībā. Tas ir objektīvs pamats, kas novedīs izglītībā strādājošos pie vērienīgām protesta akcijām.
LIZDA uzskata, ka šajā ekonomiskajā situācijā nepieciešams nopietni pārskatīt finansējumu, kas var nenovēršami negatīvi ietekmēt visas valsts attīstību un jaunās paaudzes drošas nākotnes perspektīvas. Valdībai jāsniedz sabiedrībai izsvērts, pamatots skaidrojums par ekonomisko situāciju un turpmāko Latvijas valsts attīstību.
LIZDA aicina valdību uzņemties pilnu atbildību par procesiem valstī, tai skaitā izglītības nozarē!
pieņemts LIZDA Padomes sēdē 2009.gada 21.janvārī
Izglītības un zinātnes sistēmā ir apdraudētas strādājošo darba garantijas un profesionālā stabilitāte, kas nodrošina augstas kvalitātes izglītību un zinātnes attīstību.
Ievērojamais finansējuma samazinājums novedīs pie izglītības sistēmas sagraušanas no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, kā arī iznīcinās zinātnes pamatus. Arodbiedrība nosoda šī brīža valdības rīcību, noveļot uz pašvaldības pleciem gandrīz visu atbildību par izglītības nodrošinājumu teritorijā. Kategoriski iebilstam pret izglītības iestādēs strādājošā personāla skaita un atalgojuma būtisku samazināšanu, jo tas negatīvi ietekmē kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu. Iestājamies par Darba likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.
Pašreizējā valdības rīcība, samazinot finansējumu izglītībā un zinātnē, apdraud bērnu drošību, veselību, intelektuālo un emocionālo attīstību. Nepārdomātās izglītības politikas rezultātā pedagogi un zinātnieki, kuri ir vieni no augstāk kvalificētajiem profesionāļiem, kas nepieciešami valsts attīstībai un turpmākai Latvijas valsts pastāvēšanai, būs spiesti aiziet no sistēmas vai vispār aizbraukt no valsts.
Izglītības iestādēm liegta materiāli tehniskās bāzes attīstība. Tas novedīs pie izglītības pieejamības un izglītības kvalitātes pasliktināšanās.
LIZDA pieprasa Saeimai un valdībai nekavējoties:
•pārtraukt bezatbildīgo rīcību, samazinot finansējumu izglītībā un zinātnē, kā arī prasa uz izglītību un zinātni neattiecināt Ministru kabineta 2008.gada 29.decembra rīkojuma Nr. 882 " Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem" normu, kas nosaka veidot finanšu nodrošinājuma rezerves fondu 10% apmērā;
•paredzēt pietiekamu finansējumu visās izglītības pakāpēs un veidos, lai negatīvi neietekmētu izglītības kvalitāti ilgtermiņā;
•piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju tām pašvaldībām, kuru finanšu līdzekļi neļauj pirmsskolas izglītības pakāpē nodrošināt pedagogu darba samaksu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.746 "Pedagogu darba samaksas noteikumi";
•nepieļaut nepamatotu un nepārdomātu mazo lauku skolu likvidēšanu, bet nodrošināt izglītības pieejamību visiem skolēniem;
•pārskatīt finansējuma nodrošināšanu profesionālās izglītības sistēmai, lai sekmētu tās pastāvēšanu un attīstību, jo profesionālā izglītība ir viens no svarīgākajiem līdzsvarotas izglītības izvēles posmiem pēc pamatizglītības ieguves, kas ir iespēja plānveidīgi attīstīt tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, kā arī veiksmīgi iekļauties Eiropas līmeņa darba tirgū;
•uzņemties atbildību par finansējuma samazināšanu bērnu un jauniešu interešu izglītībai un profesionālās ievirzes interešu izglītībai. Tā ir izglītība, kas pozitīvi ietekmē viņu brīvā laika pavadīšanas iespējas, novērš uzvedības problēmas, atkarību veicināšanu, uzlabo sekmības rādītājus un pat attur no noziedzības;
•pārskatīt lēmumu par augstākās izglītības un zinātnes finansējuma samazinājumu, kas ir daudzkārt lielāks par finansējuma samazinājumu valsts ierēdniecībai. Pašlaik valdības noteiktais finanšu samazinājums neatgriezeniski ietekmēs augstākās izglītības un zinātnes attīstības pamatus.
Izglītības un zinātnes darbinieku neapmierinātība par neskaidro, nestabilo un neprognozējamo nākotni izraisa sociālo spriedzi un rada vispārēju negatīvismu sabiedrībā. Tas ir objektīvs pamats, kas novedīs izglītībā strādājošos pie vērienīgām protesta akcijām.
LIZDA uzskata, ka šajā ekonomiskajā situācijā nepieciešams nopietni pārskatīt finansējumu, kas var nenovēršami negatīvi ietekmēt visas valsts attīstību un jaunās paaudzes drošas nākotnes perspektīvas. Valdībai jāsniedz sabiedrībai izsvērts, pamatots skaidrojums par ekonomisko situāciju un turpmāko Latvijas valsts attīstību.
LIZDA aicina valdību uzņemties pilnu atbildību par procesiem valstī, tai skaitā izglītības nozarē!
pieņemts LIZDA Padomes sēdē 2009.gada 21.janvārī
Skolotājiem par vardarbību
Skolotājus aicina piedalīties seminārā “IZPROTI DUSMAS, NEPIEĻAUJ VARDARBĪBU!” 2009. gada 19. febuārī no plkst 9:00 līdz 18:00 Rīgā, asociācijas “Papardes zieds” telpās Grēcinieku ielā 34, 5. stāvā.
Šajā mācību programmā tiek apskatīti jautājumi par bērnu attīstības stadijām un agresijas veidošanās procesiem, dažādām metodēm darbā ar bērniem ne-agresīvas personības audzināšanā un metodes darbam ar ģimenēm.
Nodarbību laikā tiek izmantota mācību vidofilma “Izproti dusmas – nepieļauj vardarbību!”, katrs mācību programmas dalībnieks saņem bukletus par partnerattiecību veidošanu un mācību metodisko materiālu darbam ar skolēniem “Agresijas pakāpieni”, kura 80 lappuses veido 3 daļas:1. Emocijas eksistē – teorētiskā sadaļa par cilvēka emociju dabu un to lomu vardarbības profilaksē;2. Agresijas pakāpieni – sadaļa par bērna attīstības vecumposmiem, ipaši izceļot agresijas spēka pozitīvos un negatīvos aspektus attīstības gaitā.3. Mācību stundas vardarbības profilaksē – šajā sadaļā tiek piedāvāti dažādi stundu modeļi darbam ar bērna emociju pasauli un agresiju.
Maksa par 1 dalībnieku: 20,00 LVL. Tā iemaksājama asociācijai “Papardes zieds” ar pārskaitījumu līdz semināra norises dienai. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, priekšroka tiks dota tiem, kuru pieteikumus būsim saņēmuši pirmos. Tomēr – ja būs nepieciešams lielā interesentu skaita dēļ, piedāvāsim šo pašu semināru arī kādā citā datumā.
Šajā mācību programmā tiek apskatīti jautājumi par bērnu attīstības stadijām un agresijas veidošanās procesiem, dažādām metodēm darbā ar bērniem ne-agresīvas personības audzināšanā un metodes darbam ar ģimenēm.
Nodarbību laikā tiek izmantota mācību vidofilma “Izproti dusmas – nepieļauj vardarbību!”, katrs mācību programmas dalībnieks saņem bukletus par partnerattiecību veidošanu un mācību metodisko materiālu darbam ar skolēniem “Agresijas pakāpieni”, kura 80 lappuses veido 3 daļas:1. Emocijas eksistē – teorētiskā sadaļa par cilvēka emociju dabu un to lomu vardarbības profilaksē;2. Agresijas pakāpieni – sadaļa par bērna attīstības vecumposmiem, ipaši izceļot agresijas spēka pozitīvos un negatīvos aspektus attīstības gaitā.3. Mācību stundas vardarbības profilaksē – šajā sadaļā tiek piedāvāti dažādi stundu modeļi darbam ar bērna emociju pasauli un agresiju.
Maksa par 1 dalībnieku: 20,00 LVL. Tā iemaksājama asociācijai “Papardes zieds” ar pārskaitījumu līdz semināra norises dienai. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, priekšroka tiks dota tiem, kuru pieteikumus būsim saņēmuši pirmos. Tomēr – ja būs nepieciešams lielā interesentu skaita dēļ, piedāvāsim šo pašu semināru arī kādā citā datumā.
Grāmata veselīgākam uzturam
Kā iemācīt bērnu ēst brokoļus, ziedkāpostus un citus dārzeņus un prasīt vēl? Ar kādām smalkām viltībām uzvarēt sliktu apetīti? Vai atteikšanās no ēdiena ir tikai untums, vai zem tās var slēpties kas nopietnāks? Ko gardu un veselīgu vislabāk piedāvāt bērnam, kas atveseļojas no slimības? Kādi kārumi ir atļaujami un mazāk kaitīgi? Kā palīdzēt pusaudzim kontrolēt lieko svaru? Un ko īsti domāt par pārtikas piedevām? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atradīsiet atbildes grāmatā «Bērna uzturs», kuras autore — ilggadīgā veselīgas ēšanas eksperte no Lielbritānijas Judīte Vilsa piedāvā vecākiem reālus risinājumus dažādām ikdienas situācijām ģimenes virtuvē. Grāmatā atradīsiet arī lieliskas idejas un receptes ātri pagatavojamām un bērniem īpaši pievilcīgām maltītēm katrai dienai.
Abonēt:
Ziņas (Atom)