Vai pagarinās mācību gadu?

Pagarinot mācību gadu, iespējams ietaupīt, uzskata Rīgas domes Pilsoniskās savienības frakcijas deputāts Jānis Mārtiņš Zandbergs. Viņš esot pārliecināts, ka, vienlaikus pagarinot mācību gadu un pagarinot arī Ziemassvētku brīvlaiku, ir iespējams ietaupīt nopietnus finanšu līdzekļus, kurus ziemā skolas patērē apkures un elektroenerģijas rēķinu samaksai. "Mācību gadu var pagarināt līdz 20. jūnijam, un aicinu diskutēt arī par to, ka skolās mācības varētu sākties jau 20. augustā. Savukārt Ziemassvētku brīvdienas varētu būt no 15. decembra līdz 15. janvārim. Tādējādi tiktu ietaupīta nauda rēķinu samaksai, jo gada aukstākajā un tumšākajā laikā apgaismojums skolās vispār nebūtu vajadzīgs, bet apkure strādātu tikai dežūrrežīmā," skaidro Zandbergs.

Var saņemt pabalstus mācību līdzekļu iegādei

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka pabalstu mācību līdzekļu iegādei jau ir saņēmis 2381 Rīgas skolēns. Pabalstiem izmantoti kopumā 90 500 lati. Pabalstam vēl var pieteikties līdz 31.oktobrim.
Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenēm, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārsnieguši 135 latus katram ģimenes loceklim.
Pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā, kā arī sociālās korekcijas klašu audzēkņiem bez vecuma ierobežojuma.
Ja ģimenei piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 90 latus katram ģimenes loceklim, pabalsta apmērs ir 40 latu vienam skolēnam. Ja ģimenes ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārsnieguši 135 latus katram ģimenes loceklim, pabalsta apmērs ir 30 latu vienam skolēnam.
Lai saņemtu pabalstu, Rīgas priekšpilsētas/rajona Sociālajā dienestā atbilstoši deklarētajai pamata dzīvesvietai jāiesniedz rakstisks iesniegums, izglītības iestādes izziņa par to, ka bērns mācās mācību iestādē, un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija.

Detalizētāka Šaltinis izdevumu atskaite

1.1 Sabiedriskā labuma darbībai - 5480 Ls, tsk.:
1.1.1 Balvas bērniem olimpiādēm un konkursiem - 474 Ls
2008.02.01
Balvas viesu kolektīvam no Lietuvas, čeks 1828,
Projekts "Meteņi"
SIA RIMI LATVIJALs 18,7


2008.02.14
SIA "Taīna un ko", čeks 30000741, kvīts 75932 Ls 50


Ziedu pirkšana, Ko 5
S. Indānei 310756-10404

2008.03.06
Balvas bērniem sporta diena, čeks 751286,
19,53

kvīts 460114
SIA MAXIMA LATVIJA

2008.04.07
SIA "Bāze Rīga", Pav. ACO018873,74, MU 24
67,96

Kancelējas preces - davānas bērniem Lietuvā

2008.05.06
SIA "Bāze Rīga", Pav. ADC 963923, MU 35
67,97

Kancelējas preces - davānas bērniem Lietuvā

2008.05.13
SIA "Bāze Rīga", Pav. ADC 963718, MU 37
47,27

Kancelējas preces - davānas bērniem Lietuvā

2008.08.27
SIA "Bāze Rīga", Pav. ADT 236259, MU 49
80

Kancelējas preces - balvas


2008.08.28
SIA "RK VILORI" Pavadzīme ADM 841675 MU 50
122,58

Kancelējas preces - Dāvanas pirmklasniekiem

474,01
1.1.2 Svētku un ekskursijas organizēšana bērniem, festivāli - 2306 Ls
2008.02.01
Arūnas Stankus, Pase LD821495
845 LTL
228,71

Projekts Dejas no Lietuvas, Līgums Nr.1
1126,67 LTL
2008.02.19
SIA "Vestra W", kvīts 088894, Ko 6
5,8

Kafijas aparata noma
S. Indānei 310756-10404

2008.02.01
SIA "Baltzita", Rēķins 1

60

Svētku organizēšana
MU 6


2008.02.22
SIA "RONDO-RK", LV40103071177, Kļiņģeri
21,24

Svētku organizēšana
MU 9


2008.03.10
SIA "Baltzita", Rēķins 2

28,05

Svētku organizēšana
MU 16


2008.03.13
Traku turizmo informacijos centras, čeks 0003
30,6

"Trakay pili", Par ekskursiju

150 LTL
2008.03.18
Viešoji istaiga Moksleiviu Dainu Šventes Fondas",
141,09

Rēķins 143, MU 3


Projekts Dēju no Lietuvas, Par svētkiem
695 LTL
2008.04.24
SIA "Baltzita", Rēķins 3

18

Klinģeris Jūbelejam
MU 28


2008.05.06
SIA "RONDO-RK", Pavadzīme ACS 092834
49,56

Saldumi viesiem
MU 36


2008.05.13
SIA "Baltzita", Rēķins 4

12

Svētku organizēšana
MU 38


2008.05.22
SIA AUDIO
Audio iekārtas
MU 40
191,51

Priekšapmaksa, Pavadzīme ADF 015662

2008.05.22
JONIŠKIO AUDRUVIS, LT575377917
266,2

Rēķins 0000182
MU 5 267,80 Ls



Projekts - folkloras festivāls
0,204
1300 LTL
2008.09.22
SIA "Baltzita", Rēķins 7

37,70

Svētku organizēšana
MU 53


2008.10.02
SIA "Baltzita", Rēķins 10

24,00

Svētku organizēšana
MU 60


2008.10.20
SIA "Baltzita", Rēķins 11

17,72

Svētku organizēšana
MU 61


2008.11.04
SIA "Baltzita", Rēķins 15

18,00

Svētku organizēšana
MU 66


2008.11.07
STANISLAVOS BERKLOVIENES, MU 6 124,80 Ls
122,4

LT100001261619,Rēķins IND 2561948, 3388006



Projekts
BL 0,204
0,208
600 LTL
2008.11.28
UAB KELIONIU CENTRAS FILARETAI TRAVEL,
203

125315777,Rēķins ANC-2008/11/20-1, BL 0,203


Projekts
MU 8 208 Ls
0,208
1000 LTL
2008.12.03
SIA "Baltzita", Rēķins 17, 18, 21
349,00

Svētku organizēšana
MU 73


2008.12.03
STANISLAVOS BERKLOVIENES, MU 9 82,89 Ls
81,30

LT100001261619,Rēķins IND 2561958



Projekts
BL 0,204
0,208
398,53 LTL
2008.12.10
Gardie visdari Telpu īre un transporta pak. bērniem
400,00

Rēķins 87/2008



2305,88
1.1.3 Transporta pakalpojumi deju kolektīvam, ekskursijam- 1602 Ls
2008.03.14
Vladislovo Amasenkovo ind.darb., 157682660
612





Projekts Dēju no Lietuvas, Par autobusu
3000 LTL
2008.03.18
SIA SKORPIONS-A, 40103126348, Rēķins 11, MU17
118

Deju pulciņi 04.03, 06.08 Par autotransporta pak.

2008.04.28
Vladislovo Amasenkovo ind.darb., 157682660
548,1

VAM 0000169
MU 4 553,50 Ls


Projekts Dēju no Lietuvas, Par autobusu
2700 LTL
2008.05.08
Transporta pakalpojumi, apdrošinašana -
63,24

Faktura-rēķins SP2 11710, NSAP 031157


Ekskursija



2008.05.08
Transporta pakalpojumi - Rīga Lietuva Rīga
39,26

čeks 159/2487, čeks 17/2487



Konference



2008.09.24
Transporta pakalpojumi, Lietuvā
200 ltl
40,60

čeks 189/3793, 49293/258


2008.11.28
VIEŠOJI ISTAIGA NACIONALINES FONDAS, BL 0,203
81,2

125726821, Rēķins 856, Transporta pakalpojumi


Projekts
MU 7 83,20 Ls
0,208
400 LTL
2008.12.10
Gardie visdari Telpu īre un transporta pak. bērniem


Rēķins 87/2008


100
1602,4
1.1.4 Skolas deju pulciņa atbalsts. Kostīmi, krekli deju kolektīvam,
skolniekam - 339 Ls,
2008.01.31
Audums deju kolektīvam
S. Indāne
52,80

Ko 4, čeks 4999



2008.02.19
SIA "ROBINSONS", LV40003755613, MU 8
210

Kreki ar apdruku, Pavadzīme ACJ 501512, sportam

2008.02.22
Auduma pirkums, degviela -čeks 655784,
62,03

Faktura-rēķins LNC 2, LNC 5



Komandējums Lietuvā S. Indāne 62,03

2008.04.10
KREKLI deju kolektīvam
S. Indāne
13,80

Ko 13, čeks 0150243
SIA New Yorker Latvija

338,63
pastalas - 249 Ls.
2008.02.07
Tālivaldis Andersons, Rēķins 2

249

Par pastalam MU 7




1.1.5.Skolas muzeja atbalsts, preces un pakalpojumi - 510 Ls
2008.03.20
SIA "Bāze Rīga", Par kanc. Precem, MU 18
35,07

Piedērumi skolas muzējam, Pavadzīme ACO019064

2008.04.17
SIA Marāls
Toneri

MU 25
335

Pavadzīme ADB 066854


2008.04.24
SIA DIMIR
Kartridžu uzpilde
MU 29
140

Pavadzīme ADF 830595


510,07
1.2 Citiem mērķiem un uzdevumiem - 425 Ls, tsk.:
1.2.1 Skolas teritorijas un ziemas dārza labiekārtošana - 425 Ls
2008.04.24
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 27
61,36

Pavadzīme ADA 810110


2008.04.25
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 27
33,04

Pavadzīme ADA 810116


2008.06.11
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 45
41,3

Pavadzīme ADJ 701055


2008.06.11
DEPO DIY
Ziedi skolas teritorijai
MU 46
55,93

Rēķins R00134402
57,24-1,31 Kr.rēķins

2008.07.18
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 47
59

Pavadzīme ADJ 7011130


2008.08.20
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 48
174,64

Pavadzīme ADP 797867


425,27
3. Pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem - 714 Ls, tsk.:
3.1.1 Skolas higiēnisko telpu uzturēšana - 714 Ls
2008.02.27
SIA BG
Roku salfetes
MU 10
108,04

Rēķins 1043102, Pavadzīme ACR 144840

2008.03.25
SIA BG
Roku salfetes
MU 19
108,04

Rēķins 1046024, Pavadzīme ACR 147142

2008.04.23
SIA BG
Roku salfetes
MU 26
108,04

Priekšapmaksa, Pavadzīme ADF 013434

2008.05.19
SIA BG
Roku salfetes
MU 39
108,04

Priekšapmaksa, Pavadzīme ADF 015662

2008.08.29
SIA BG
Roku salfetes
MU 51
108,04

Priekšapmaksa, Rēķins 1062059

2008.09.02
SIA SELDING Šķidrās ziepes
MU 52
20,93

Pav. ADT 218199



2008.09.24
SIA BG
Roku salfetes
MU 54
108,04

Priekšapmaksa, Rēķins 1064816

2008.09.29
SIA Selding Roku salfetes
MU 59
45,10

Pavadzīme ADT 218437


714,27

Iespējamā dienas kārtība 3. septembra skolas padomei

Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolas padomes 2009. gada 3. septembra
6. sanāksmes (no 18.00 – 19.00) iespējamais plāns. (19.00 skolas vecāku padome, aicināti piedalīties arī skolas padomes locekļi).

1.Par šajā sanāksmē iekļaujamajiem jautājumiem un jautājumiem, kas atliekami uz nākamo reizi, kuri runājami pēc 19.00 klātesot visu klašu vecāku pārstāvjiem. Par nākamo sanāksmju plānošanu, apziņošanu, sagatavošanu un protokolēšanu.
Lai turpmāk veiksmīgāk organizētu skolas padomes sēdes, jau ļoti laicīgi varētu precīzi ieplānot nākamās sanākšanas. Vai tās varētu būt katra mēneša pirmajā ? otrajā? ceturtdienā pulksten 18.30?
Labāka un ātrāka apziņošana būtu iespējama, ja veidotu apziņošanas ķēdītes un vienotos kurš kuram paziņo.
Vieglāk un ērtāk būtu protokolēt uzreiz datorā sapulces laikā. Ja vēl būtu portatīvais dators ar iespējām pierakstīto projicēt uz ekrāna – tas būtu mūsdienīgi un laiku taupoši. Sapulcēs, kurās nevarēja būt klāt un protokolēt Diāna Strauta, tos bija jāraksta man. Tomēr reizē vadīt sapulci, protokolēt un pēc tam atrast laiku, lai uzrakstītu protokolus – tas nav tik viegli.

2. par atskaitēm un naudiņām. Esmu ielikusi blogā atskaiti par 2008. gadu. Gribētos detalizētāk. Ierosinājums katru mēnesi ierakstīt kas kur izlietots, kas saņemts, kuras klases samaksājušas, kuras ne.

3. Esmu uzzinājusi par Junior Achievment iespējām mūsu skolā. Jāapspriež par naudu un skolas iespējām/vēlmi to darīt.
Biznesa pamatu apmācība iespējama integrētā veidā esošajās ekonomikas pamatu un sociālo zinību stundās vai arī kā atsevišķi mācību priekšmeti. Otrais variants esot labāks, lai varētu labāk organizēt skolēnu mācību firmu reālu darbību, taču prasa papildus finansējumu, ko skolas var piešķirt no fakultatīvo stundu apmaksai paredzētās naudas. Tā gan šogad ir īpaši maza.
Skolotāju apmācību, mācību materiālus skolēniem nodrošina JAL, par skolas gada dalības maksu – 150 latiem. Vai mēs gribam biznesa izglītību savā skolā, vai varam atļauties?

4. Brīvā laika pavadīšanas centrs – (direktores ierosināts jautājums) Jolanta un direktore par problēmām (varbūt vecāku padomē izskatāms jautājums) - atlikts, šoreiz nevar ierasties ne direktore, ne Jolanta

5. Skolas padomes decentralizēšana, funkciju sadalījums, organizēšanās. Ierosinājums – veidot no jauna un stiprināt sadarbību ar skolēnu padomi un vecāku padomi. Gribētos kaut nelielās vēstulītēs saņemt informāciju, ko lemj skolēnu padome, kāda sadarbība iespējama. Kā veicas ar pēc iespējas vairāk skolēnu iesaistīšanu reālos darbiņos skolas un savālabā.
6. Organizējam vecāku padomi – lai varam vecāku jautājumus risināt vecākiem ērtā laikā, ne vienmēr šo jautājumu izdiskutēšanā nepieciešams būt klāt skolas padomes skolniekiem un skolotājiem. Pienākumu sadale, lai katrs, kas grib/piekrītdarboties mazu darbiņu var paveikt.
7. Par labvēlīgu kontaktu stiprināšanu vecāki- skola, vecāki – vecāki, vecāki – bērnu klasesbiedri. Bija ideja par vecāku balli. Man radās doma, ka daļēji tā varētu būt diena, kad visās klasēs notiek klašu vakari ar vecāku piedalīšanos. Lai būtu interesantāk un dzīvāk, tas varētu būt kā konkurss – kurai klasei interesantāks vakars izdevies. Tomēr būtiskākais, lai tas nebūtu uz āru vērsts pompozs, bet gan reālu draudzību un izpalīdzēšanu veicinošs pasākums. Lai krīzes apstākļos nespiestu uz naudu, bet uz kopābūšanu, prieku un pleca sajūtu. Domāju, ka līdz galam šo ideju vajadzētu izdiskutēt vecāku padomē.
8. Par skolotāju apbalvošanu. Šogad kā vēl nekad nepieciešams pateikt siltu paldies labākajiem skolotājiem. Kā izvēlēties? Skolotājiem un skolas vadībai būs vieni kritēriji, skolēniem citi, vecākiem vēl citi. Tāpēc vajadzētu izdiskutēt skolēnu padomē, vecāku padomē un pedagoģiskajā padomē kā vērtēt skolotājus. Lielāko iniciatīvu gaidām no skolēnu padomes – tikpat labi varētu būt vismaz trīs balvas – skolēnu, vecāku un skolotāju.Ko mēs varam atļauties un ko mēs gribētu pasniegt? Tas, acīmredzot jāvienojas vecākiem un skolēniem. Protams, var būt, piemēram, 6. b klases speciālbalva, ja 6. b klases vecāki tā nolemj. Var būt arī vēstniecības vai izpilddirekcijas balva.
9. Par skolēnu apbalvošanu. Domāju, ka nepieciešamas balvas arī tiem, kas visstraujāk uzlabojuši mācību rezultātus. Arī olimpiāžu uzvvarētājiem,kā pagājušajā gadā. Laicīgi vākt ziedojumus tieši šiem mērķiem.
10. Iepriekšējā gada atskaite – laika trūkuma dēļ ierosinu atlikt uz nākamo reizi.

Atskaite par 2008. gadu

Maijā skolas padomes paplašinātajā sēdē lēmām, ka blogā ievietošu atskaites par skolas atbalsta fonda "Šaltinis" naudas izlietojumu. Nu esmu saņēmusi šo dokumentu un piedāvāju arī jums. Tiem, kas vēlas redzēt vēl precīzākus tēriņu un ienākumu atšifrējumus, laipni lūgti pie Solmejas Indānes - īpaša burtnīciņā viņa ieraksta katru tēriņu un līdz pēdējam sīkumam un santīmam. Turpat var uzzināt arī fondā ienākošās naudas - vecāku ziedojumi - tā ir tikai daļa no kopējā budžeta.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas atbalsta fonds ''Šaltinis''
Prūšu iela 42a, Rīga, LV-1057
Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
40008071976

Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma summas par 2008. gadu.
1.1 Sabiedriskā labuma darbībai - 4779 Ls, tsk.:
1.1.1 Balvas bērniem olimpiādēm un konkursiem - 474 Ls
1.1.2 Svētku un ekskursijas organizēšana bērniem, festivāli - 2115 Ls
1.1.3 Transporta pakalpojumi deju kolektīvam, ekskursijam- 1602 Ls
1.1.4 Kostīmi, krekli deju kolektīvam, skolniekam - 339 Ls, Pastalas - 249 Ls
1.2 Citiem mērķiem un uzdevumiem - 1126 Ls, tsk.:
1.2.1 Skolas teritorijas un ziemas dārza labiekārtošana - 425 Ls
1.2.2 Skolas tehnikas uzturēšana - 475 Ls
1.2.3. Preces skolas muzejam - 35 Ls
1.2.4 Audio tehnika koncertam - 191 Ls
2. Administratīvajiem izdevumiem - 627 Ls, tsk.:
2.2.1 Darba alga, sociālas apdrošināšanas un iedzīvotāju ien.nod. - 447 Ls
2.2.2 Bankas pakalpojumiun konvertācijas izdevumi- 166 Ls
2.2.3 Veidlapas - 14 Ls
3. Pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem - 714 Ls, tsk.:
3.1.1 Skolas higiēnisko telpu uzturēšana - 714 Ls
Kopā: 7246 Ls

Pirmajā septembrī skola sākas 10.00

Vai mūsu skolā būt biznesa apmācībai?

Ir iespēja iesaistīties programmā Junior Achievment Latvija (JAL), kas skolās piedāvā biznesa izglītību. Šī organizācija nav valsts apmaksāta, tāpēc par saviem mācību materiāliem un kursiem skolotājiem prasa no skolas gada maksu - 150 latus. JAL piedāvā savas veidlapas un atbalstu lūgumiem kļūt par skolas JAL krusttēvu uzņēmumiem un uzņēmējiem.
Biznesa apmācība var tikt ietverta esošajās sociālo zinību un ekonomikas pamatu stundās, bet labāki rezultāti esot tiem, kas savas mācību firmas var veidot fakultatīvajās stundās, par kuru apmaksu un daudzumu šogad vēl ir daudz neatbildētu jautājumu.
Pavērtējiet, ko īsti piedāvā JAL un izlemiet - ir mūsu bērniem vajadzīga biznesa apmācība vai ne. 150 latu gadā no visas skolas nav nekas nepaceļams.

http://www.jal.lv/jalprojekti/Lapas/Macibumateriali.aspx

Iesaistīsimies forumā!

Uz pašorganizēšanos un labu ideju izteikšanu aicina valsts prezidenta kancelejas paspērnē esošā Stratēģiskās analīzes komisija. Šoreiz par skolu un izglītības jautājumiem.
Piedāvāju informāciju no interneta mājas lapas http://www.saki.lv

Turpinot iesākto pašorganizācijas kustību Latvijas Forums, Stratēģiskās analīzes komisija aicina uz otro šīs vasaras diskusiju „Atbalsta veidi Latvijas skolām reformu laikā" 2009.gada 19.augustā.

Līdzīgi kā pēc pirmās diskusijas mēs ceram sasniegt rezultātu - praktiskus ieteikumus un labas prakses piemērus, kā skolām veiksmīgi darboties un attīstīties arī grūtos laikos. Foruma diskusijas galvenais mērķis - sniegt morālu un idejisku atbalstu vecākiem, pedagogiem, skolām. Mēs aicinām dalīties domās par konkrētiem pozitīviem, konstruktīviem un uz sadarbību vērstiem priekšlikumiem.






Foto - Night Owl City, licenceDiskusija ir absolūti nepieciešama, jo strauji aug neskaidrību gūzma par to, kā skolām turpmāk strādāt, un kāda veidojas Latvijas izglītības sistēma. Piemēram, pastiprināta uzmanība pēdējo mēnešu laikā ir veltīta izglītības finansējuma modeļa maiņai, atstājot otrajā plānā izglītības satura un kvalitātes jautājumus. Svarīgi ir arī zināt un spēt precīzi formulēt, kāds ir sabiedrības pasūtījums izglītībai un saskaņot redzējumus par to, ko vēlas vecāki, darba devēji, pašvaldības, sabiedrība kopumā. Svarīgi saskatīt, kādi lēmumi un tālākā rīcība būs nepieciešama jau tuvāko mēnešu laikā, lai notikumi nepārsteigtu pilnīgi nesagatavotus. Daudziem noderēs praktiski piemēri, kā veidojas efektīva sadarbība vecāku, skolu, pašvaldību un uzņēmēju starpā, lai palīdzētu skolām strādāt arī sarežģītajos reformu apstākļus, lai palīdzētu bērniem nokļūt uz skolu, skolotājiem būtu motivācija pilnvērtīgi strādāt klasē, turpinātos interešu izglītība.

Līdzīgi kā šī gada maijā, SAK aicina uz pašorganizāciju. Informācija par foruma norisi un rezultātiem tiks publicēta www.saki.lv.

No savas puses mēs sagatavosim īsu ieskatu, balstītu uz jaunākajiem datiem par to, ko no skolām sagaida Latvijas sabiedrība, kādas grūtības tuvākajā laikā paredzamas un kādi veiksmīgi risinājumi ir dažādām ar skolu funkcionēšanu saistītām problēmām Latvijā un citviet. Šo ieskatu piedāvāsim diskusiju dalībniekiem ierosmei.

Diskusijas rezultātus SAK apkopos un sniegs pēc piekritības valsts un pašvaldību dienestiem. Mūsu stingra apņemšanās ir, ka idejas varēs izmantot vecāki, pašvaldības, uzņēmēji, skolotāji, skolu direktori un, ļoti ceram, arī speciālisti valsts pārvaldē. Valsts Prezidents Valdis Zatlers aktīvi līdzdarbosies vienā no diskusijām. Tā kā veiksmīga pašorganizācija aizsākās arī pēc pirmā Latvijas Foruma, piemēram, Cēsīs, tad tas dod cerību, ka arī šoreiz katras konkrētās skolas patrioti nāks kopā arī pēc Foruma un sekos, lai pašu izstrādātās un citu ieteiktās idejas tiktu īstenotas.
Pasākums plānots 19.augustā pulksten 15:00 vienlaicīgi dažādās Latvijas vietās. Norises gaitu koordinēs Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija, cerot un rosinot pasākumu organizēt cilvēkus pilsētās un novados galvenokārt pašu rokām. Šobrīd uzrunājam aktīvus cilvēkus, pašvaldības, skolas, kuru vadībai ir vēlme rīkot šādu diskusiju un aicināt uz sarunu apkārtējo sabiedrību, lai kopīgi pirms mācību gada sākuma domātu par jauniem, reāliem risinājumiem, ko paši varētu ierosināt un īstenot.

Lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par plānoto diskusiju un tās rezultātiem, piesakiet savu diskusiju, sazinoties ar Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju!

Mūsu kontakti:
tālr. 67092162
e-pasts:
' );
//-->\n
zanda.kalnina-lukasevica@president.lv
' );
//-->

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
' );
//-->



Patiesā cieņā,
asoc. prof. Roberts Ķīlis
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs

Pabalsti skolēnu ģimenēm

Rīgas domes Labklājības departaments aicina rīdziniekus Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.84 "Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem" noteiktajā kārtībā saņemt pabalstu mācību līdzekļu iegādei uzsākot jauno mācību gadu.
Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenēm, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135 katram ģimenes loceklim, kā arī atbilst pārējiem šo saistošo noteikumu kritērijiem.
Pabalstu piešķir:
vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā.
sociālās korekcijas klašu audzēkņiem (bez vecuma ierobežojuma).
Pabalsta apmērs:
bērnam no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes statuss (ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 katram ģimenes loceklim) – pabalsta apmērs Ls 40.
bērnam no ģimenes, kuras ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135 katram ģimenes loceklim – pabalsta apmērs Ls 30.
Lai saņemtu pabalstu:
bērna likumiskais pārstāvis vai bērns līdz 31.oktobrim Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālajā dienestā atbilstoši deklarētajai pamata dzīvesvietai iesniedz:
rakstisku iesniegumu,
izglītības iestādes izziņu par to, ka bērns mācās iepriekšminētajā mācību iestādē,
aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju,
uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Neskaidrību gadījumos informāciju var iegūt zvanot pa Rīgas domes Sociālo jautājumu centra bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, P,O,T,C no 9:00 – 17:00 un Pt no 9:00 – 16:00. No 17:00 – 21:00 darbojas automātiskais atbildētājs, kā arī www.ld.riga.lv.
2008.gadā pabalstu mācību līdzekļu iegādei saņēma 3121 personas. Kopumā 2008.gadā pabalstam mācību līdzekļu iegādei izlietoti Ls 112 650 no Rīgas domes budžeta līdzekļiem. Līdz 2009.gada 1.augustam pabalsts mācību līdzekļu iegādei izmaksāts 422 personām, Ls 16 090 apmērā.
Rīgas domes Labklājības departaments novēl visiem skolēniem veiksmīgu jauno mācību gadu!
Papildu informācija:

Latvijas forums par izglītību

Jau 19.augustā varētu notikt Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) koordinētais "Latvijas forums", kas būs veltīts izglītības jautājumiem.
Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa informēja, ka indikatīvais jau otrā "Latvijas foruma" norises laiks ir 19.augusts no plkst.15 līdz 18, taču dažādās Latvijas vietās pasākums varētu notikt arī dienu ātrāk vai vēlāk.
Diskusijas vairākās Latvijas vietās organizēs aktīvi un atsaucīgi ar skolām saistīti cilvēki. SAK būs foruma koordinators. Diskusijas, pēc Rassas teiktā, plānotas kā klasisks pašorganizācijas pasākums.
Valsts prezidenta kanceleja ir ieinteresēta pozitīvi vērstos partneros, kas ir gatavi pie sevis organizēt diskusijas par izglītības jautājumiem, tādēļ aicina sazināties ar SAK kā koordinatoru tos, kas vēlas un saskata iespēju organizēt 19.augusta diskusijas.
Diskusiju organizēšanai un idejai atbalstu ir paudusi arī UNESCO Latvijas nacionālā komisija, kas ir viens no foruma organizēšanas partneriem.
Savukārt nākošais "Latvijas forums" tiek plānots septembrī vai oktobrī, un tas tiks veltīts uzņēmējdarbībai.
Kā ziņots, 30.maijā vienlaicīgi 12 Latvijas pilsētās notika pirmais "Latvijas forums", kas pulcēja aptuveni 500 cilvēkus. Tajā tika apkopotas aptuveni 100 līdz 150 pašorganizēšanās idejas.
Forums notika Cēsīs, Jēkabpilī, Kandavā, Liepājā, Mazsalacā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā, Siguldā, Valmierā un Ventspilī.

Rīgā reorganizēs 16 skolas

Pēc garām diskusijām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti šodien atbalstīja 16 galvaspilsētas skolu likvidēšanu nākamo trīs gadu laikā.


Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Jau ziņots, ka uz komitejas sēdi bija ieradušies vairāki desmiti vecāku kopā ar bērniem, lai protestētu pret savu skolu likvidēšanu. Komitejas telpa bija tā pārpildīta, ka komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) bija spiesta izsludināt pārtraukumu, lai tiktu atrastas lielākas telpas.

Pēc brīža tika paziņots, ka komitejas sēde notiks lielajā domes sēžu zālē.

Savukārt sapulcējušies vecāki pauda satraukumu par skolu slēgšanu un vairākkārt norādīja, ka dome plāno pieņemt absurdus lēmumus.

Tomēr komitejas deputāti pēc ilgām diskusijām nolēma, ka efektivizējot skolu tīklu, Rīgā no šā gada 1.septembra vairs nedarbosies desmit skolas, kuras tiks pievienotas citām mācību iestādēm. Kopā līdz 2011.gadam plānots likvidēt 16 skolas.

Pašvaldība plāno skolas vairs neuzturēt ēkās, kuras tiek īrētas no privātīpašniekiem, kā arī atbrīvot telpas, kuras nav īsti piemērotas mācībām. Skolās, kas atrodas tuvu viena otrai, bērni netiks pārvietoti, bet tiks likvidēta administrācija.

Šogad līdz 1.septembrim plānots likvidēt Rīgas Imantas sākumskolu, Iļģuciema sākumskolu, Rīgas Ļ.Tolstoja krievu vidusskolu, Rīgas Bišumuižas pamatskolu, Mežaparka sākumskolu, Rīgas 30.vidusskolu, Rīgas 38.vidusskolu, Rīgas 20.vidusskolu, Rīgas 5.pamatskolu un Rīgas Sarkandaugavas sākumskolu.

Līdz 2010.gada 1.septembrim plānots likvidēt Rīgas 7.internātpamatskolu, Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu, Rīgas komercģimnāziju, Rīgas 100.vidusskolu un Rīgas 16.vidusskolu, bet līdz 2011.gada 1.septembrim - Rīgas 99.vidusskolu.

Atbrīvojot bērnudārzu telpas, no šā gada 1.septembra plānots Iļģuciema sākumskolu pievienot Rīgas 54.vidusskolai, bet Imantas sākumskolu - Anniņmuižas vidusskolai, tādējādi abās ēkās tiktu izveidotas 15 bērnudārza grupiņas 320 bērniem.

Atbrīvojot privātīpašumā esošās ēkas, no 1.septembra Ļ.Tolstoja krievu vidusskolu plānots apvienot ar M.Lomonosova krievu vidusskolu ēkā K.Barona ielā 71, atbrīvojot ēku Akas ielā 10, uz kuru savukārt tiktu pārvietota Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskola no Ģertrūdes ielas 32 - par šās ēkas īri gadā bija jāmaksā vairāk nekā 100 000 latu. Bišumuižas pamatskolu plānots pievienot Rīgas 95.vidusskolai, atbrīvojot sliktā tehniskā stāvoklī esošo ēku Bauskas ielā 88, kas atrodas uz privātīpašnieka zemes.

No 1.septembra paredzēts arī pārvietot vairākas skolas no ēkām, kas nav paredzētas skolu funkcijām. Mežaparka sākumskolu plānots pievienot Jāņa Poruka vidusskolai, Rīgas 30.vidusskolu pievienot 21.vidusskolai, atbrīvojot ēku Miera ielā 2, uz kuru savukārt tiktu pārcelta Herdera vidusskola.

Rīgas 38.vidusskolu plānots pievienot 80.vidusskolai, uz atbrīvotajām telpām Burtnieku ielā 34 pārvietojot sākumskolu "Valodiņa", bet 20.vidusskolu paredzēts pievienot Rīgas 9.vakara maiņu vidusskolai, pārceļoties uz Stāmerienas ielu 8.

Apvienojot administrācijas, plānots Rīgas 5.pamatskolu pievienot Rīgas 95.vidusskolai, bet Sarkandaugavas sākumskolu pievienot Puškina licejam.

Nākamgad, 2010.gadā, no 1.februāra atbrīvojot bērnudārzu ēkas, paredzēts Rīgas Valdorfskolu pārcelt uz ēku Baltajā ielā 10, bet valdorfpedagoģijas pirmsskolas grupas pārcelt uz ēku Baltajā ielā 15, nodrošinot vienu administrāciju. Tāpat no 1.februāra plānots Rīgas Baltkrievu pamatskolu pārcelt uz Rīgas 86.vidusskolu. Reorganizācijas rezultātā plānots uz ēku Raņķa dambī pārvietot 11.pirmsskolas iestādi no Bišu ielas 20 - četras grupas, papildus atverot septiņas grupas 140 bērniem. Savukārt atbrīvotajā ēkā Akadēmiķa M.Keldiša ielā 4 paredzēts atvērt sešas bērnudārza grupas 120 bērniem.

No nākamā gada 1.septembra plānots Rīgas 31.viduskolas sākumskolas klases no Vecmīlgrāvja 1.līnijas 53.nama pakāpeniski pārcelt uz ēku Skuju ielā 11, 31.vidusskolu izvietojot vienā ēkā.

Atbrīvojot privātīpašumā esošās ēkas, no 2010.gada 1.decembra paredzēts Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolu pārcelt no A.Čaka ielas uz ēku Graudu ielā 21, bet no 1.septembra Rīgas 7.internātpamatskolu pārvietot no ēkas Graudu ielā 21, pievienojot Rīgas Lastādijas internātvidusskolai.

Nākamgad no 1.septembra arī plānots Rīgas Ebreju vidusskolu, kas atrodas divās ēkās, izvietot vienā ēkā, Rīgas 16.vidusskolu pievienot 63.vidusskolai, apvienojot administrācijas un paliekot esošajās ēkās, Rīgas 100.vidusskolu pievienot Rīgas 45.vidusskolai, atbrīvojot ēku Laimdotas ielā 42, Rīgas komercģimnāziju - Natālijas Draudziņas ģimnāzijai, atbrīvojot ēku Salaspils ielā 14, bet Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu pievienot 94.vidusskolai, paliekot esošajās ēkās un izveidojot vienotu administrāciju.

2011.gadā, atbrīvojot bērnudārzu ēkas, plānots Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas klases pārcelt uz ēku A.Čaka ielā 102, renovēt sākumskolas ēku un atvērt bērnudārzu, kurā būtu sešas grupas 120 bērniem. Rīgas 5.speciālās internātpamatskolas filiāli Baltāsbaznīcas ielā 40 paredzēts pārcelt uz citu ēku un, apvienojot ar Stokholmas ielas filiāli, renovēt ēku un atvērt sešas pirmsskolas grupas 120 bērniem. Abas filiāles varētu atrasties ēkā Silciema ielā 3.

No 2011.gada 1.septembra plānots Rīgas 99.vidusskolu pievienot Natālijas Draudziņas ģimnāzijai un Rīgas Centra sākumskolai, atbrīvojot nepiemēroto ēku Tallinas ielā 57.

Rīgas pašvaldība arī iecerējusi 2010.gadā pie vairākām skolām atvērt bērnudārzu grupas un/vai pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas centrus. Tas paredzēts Rīgas 68.vidusskolā, Daugavgrīvas vidusskolā, A.Pumpura 11.pamatskolā, 46.vidusskolā, Šampētera vidusskolā un 37.vidusskolā.

Kā iepriekš pieļāva Rīgas domes Izglītības, sporta un jaunatnes departamenta direktors Guntis Helmanis, reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt ap 400 pedagogu, bet daļa no viņiem varētu ieņemt vietas, kuras atstāj pensijas vecumu sasniegušie skolotāji.

Reorganizācijas rezultātā Rīgas pašvaldība šogad plāno ieekonomēt vairāk nekā 200 000 latu, bet nākamgad - 1,7 miljonus latu.

Sagatavojot priekšlikumus skolu tīkla pilnveidei, tikuši ievēroti šādi pamatprincipi: pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzībām celto ēku izmantošana saskaņā ar to pamatfunkcijām, privātīpašumā esošo ēku atbrīvošana, skolu pārvietošana no telpām, kas nav piemērotas skolu funkcijām, un tuvumā esošu skolu administrāciju apvienošana. Skolu tīkla pilnveidošanas plānu iecerēts realizēt vairākos posmos līdz 2011.gada 1.septembrim.

Departamentā tagad izveidots īpašs informatīvais tālrunis 67026898, uz kuru piezvanot, vecāki un visi interesenti var saņemt plašāku informāciju par plānoto skolu tīkla pilnveides plānu.

Rīgas vispārizglītojošo skolu tīkla pilnveides plāns vēl tiks vērtēts atbildīgajās komitejās, bet galīgos lēmumus pieņems Rīgas dome.
Vairāk lasi http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=6906

Vecāki, izsakiet viedokli!

Dižķibele un Latvijas valdība neļauj vecākiem pat vasarā atspringt. Protams, ja negribam sakāvnieciski nolaist ķepiņas, visu pārējo un darīt pāri mūsu bērniem un viņu nakotnei, tad jādarbojas, jāizsaka savs viedoklis un konstruktīvi piedāvājumi.
Skolotāju algu samazinājums pat uz pusi, palielinot slodzi - cik labu skolotāju būs spiesti pameklēt kaut ko labāku, lai spētu izdzīvot? Kas mācīs mūsu bērnus - cilvēki ar veiksminieku, vai lūzeru domāšanu? Ar prieku vai dziļu izmisumu par dzīvi fonā?
Resursu atrašana mūzikas skolu finansējumā nozīmē, ka turpmāk par katru bērnu mēnesī varēsim maksāt 140 latus. Pensiju samazinājus - to, ka tagad mūsu vecākiem vajadzēs vairāk mūsu atspaida. Progresīvā nodokļa palielinājums - to, ka neko diži vairāk par 300 ls nevarēsi pelnīt - jo čaklāk strādāsi, jo vairāk nodokļos. Visa šī situācija pat līdz šim ļoti lojālus latvijas pilsoņus un no visas sirds godīgus nodokļu maksātājus noskaņo pret valsti un šāda veida nodokļu apsaimniekošanu. Tas nozīmē, ka varam gaidīt nodokļu ieņēmumu krišanos arī šī aspekta dēļ.
Šajā situācijā redzu, kā vienu no risinājumiem ieviest nodokļu sistēmu kā Lietuvā, kad 2 % ieņēmumu nodokļu veidā cilvēks var novirzīt konkrētai skolai, mūzikas skolai, bērnudārzam, policijai, slimnīcai utt. Tu redzi, kur paliek tavi nodokļi un esi motivēts tos maksāt. Arī skolām no kopējā katla tad paliek ne tikai pabiras.
Domāju, ka vērts izkristalizēt savu viedokli un paust to.
Jo mēs, vecāki esam spēks un varam daudz vairāk, nekā mums šķiet!

Kramiņš apzog Skolotāju kongresu

Par finanšu disciplīnas pārkāpumiem no Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētāja un domes locekļa amata atstādināts Edgars Kramiņš, un nodibinājuma vadība atsaukusi Rīgas domē pieteikto 1.jūnija tautas sapulci Esplanādē.

Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētāja vietnieks Gatis Zariņš kaidroja, ka, Kramiņš no līdzšinējo pienākumu veikšanas atstādināts saistībā ar vairāk nekā 2000 latu lielu pārskaitījumu, kuru viņš neatļauti veicis no Skolotāju kongresa konta kultūrizglītības un mākslas centram "Kāpnes", kurā viņš ir valdes priekšsēdētājs.

Šī summa pārskaitīta no nodibinājuma ieņēmumiem par Latvijas skolotāju kongresa rīkošanu 29.aprīlī Kongresu namā, kuri kopumā bijuši aptuveni 4000 latu. Ņemot vērā Kramiņa rīcību, kongresa rīkotāji tagad nespēj ar Kongresu namu norēķināties par telpu nomu un segt pasākuma rīkošanas izdevumus. Ja pārskaitītā naudu Kramiņš neatdos labprātīgi, organizācijas pārstāvji gatavi arī tiesāties.

27.maijā notikusi Latvijas Skolotāju kongresa dibinātāju sapulce, kurā piedalījušies 16 no sākotnējiem dibinātājiem un kurā par jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēts Oskars Lūsis.

Kā aģentūrai LETA norādīja Lūsis, dibinātāju sapulce nolēmusi mainīt domes un valdes sastāvu, jo nav gatava "ziedot ideju par vienotu Latvijas skolotāju spēku atsevišķu indivīdu interesēm".

Savukārt 1.jūnijā paredzētā tautas sapulce atsaukta, lai tā netiktu saistīta ar pirmsvēlēšanu aģitāciju. Nodibinājuma iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš ir trešais partijas "Visu Latvijai!" kandidātu sarakstā Rīgas domes vēlēšanās.
Nodibinājums iesniegumā Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam arī norādījis, ja šajā dienā kāds pasākums Esplanādē arī notiks, nodibinājums no tā pilnībā norobežojas. Taču no pašas akcijas rīkošanas Latvijas Skolotāju kongresa valde nav atteikusies.

Kongresa pārstāvji arī aicinājuši skolotājus, skolas administrācijas pārstāvjus, skolēnus un viņu vecākus un citus interesentus neiesaistīties aktivitātēs, kuras var graut skolotāju prestižu.

Jau ziņots, ka 1.jūnija plānotajā pasākumā, kas nodēvēts par "tautas sapulci", cilvēkus bija plānots aicināt iestāties par Latvijas sabiedrības interesēm, nepamest laukus un Latviju, vērsties pret smagiem tiesību pārkāpumiem bērnu izglītībā Latvijā, aizsargāt savu bērnu tiesības iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, iestāties par elastīgu un demokrātisku izglītības procesa pārvaldību un aicināt atstādināt no amata izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS).
Skolas blogs jau rakstīja, ka Kramiņu šā gada 14. janvārī izsvieda no partijas Jaunai Laiks, pēc tam, kad viņš Skolotāju kongresa vārdā bija sniedzis "interesantus" paziņojumus.

Latviete pārstāv Lietuvu Eirovīzijā

Atšķirībā no Latvijas kaimiņi lietuvieši tika Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Viņu pārstāvim Sasha Son (īstajā vārdā Dima Šavrovs) kā fona vokāliste piepalīdzēja latviete Baiba Skurstene, kas jau piecus gadus dzīvo Viļņā.
Eirovīzijā Lietuvu pārstāvējusī Baiba ir viena no Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces, aktrises Veltas Skurstenes (daudzi droši vien atminēsies viņas balsi Ēzelīša I-ā, Tontona vai Bokas jaunkundzes lomās) mazmeitām. Baiba Skurstene ir diezgan pazīstama džeza vokāliste, kas savulaik Latvijā uzstājusies vienā sastāvā ar dziedātājām Ievu Kerēvicu un Lindu Amantovu, basistu Pēteri Liepiņu, saksofonistu Zinti Žvartu, bundzinieku Gundaru Lintiņu un citiem pazīstamiem mūziķiem. Tāpat viņa ir dziedājusi arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas kamerkorī "Fortius". Ar Baibu labi pazīstams ir arī Intars Busulis.


Pirms pieciem gadiem Baiba devās skoloties uz Viļņas Mūzikas koledžu, bet šobrīd tajā jau pati vada džeza meistarklases. "Viļņa manā dzīvē pagadījās tīri nejauši: aiz mīlestības pret džezu aizbraucu mācīties Viļņas koledžā, un tagad tur, kā arī "J. Tallat kelpšos" konservatorijā strādāju," "VZ" stāsta Baiba. Spriežot pēc Lietuvas medijos atrodamās informācijas, Skurstene šajā valstī ir ļoti iecienīta džeza mūziķe – viņai ir pat savs fanu klubs.
Vairāk lasiet: http://www.nra.lv/zinas/23083-aktrises-skurstenes-mazmeita-eirovizija-parstav-lietuvu.htm

Būs jāziņo par piedzērušiem skolēniem

Skolas direktoriem nu būs obligāti jāziņo medicīnas iestādei un vecākiem, ja radušās pamatotas aizdomas, ka bērns saindējies ar alkoholu, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām. To paredz jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.


Šis dokuments izstrādāts, lai uzlabotu esošo tiesisko regulējumu saistībā ar bērnu drošību izglītības iestādēs, sporta sacensībās un nodarbībās, ekskursijās, pārgājienos, pastaigās un masu pasākumos.
Jaunajos noteikumos izstrādātas no jauna un precizētas izglītības iestādes vadītāja ar skolēnu drošību saistītie uzdevumi. Šie dokumenti paredz skolu direktoriem ne vien nozīmēt atbildīgos pedagogus, kas skolēnus iepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un evakuācijas plānu, bet arī jānodrošina skolēnu vecāku iepazīstināšanu ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem.
Skolu direktoriem nu būs iespējams noteikt skolēnu vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē, kā arī prasību ziņot medicīnas iestādei un vecākiem, ja radušās pamatotas aizdomas, ka bērns saindējies ar alkoholu, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām.

Pozitīvs narkotiku tests mūsu skolas audzēknei!

Vai magoņmaizītēs ir narkotikas? Saistošu eksperimentu, kurā piedalījās mūsu skolas skolniece un tika pie pozitīva narkotiku testa, lasiet http://www.kasjauns.lv/lv/news/vai-narkotikas-magonmaizites

Kā sveiksim?

Mūsu direktores veikumu var pamanīt jau ienākot skolas teritorijā. Viņas sapņi par skolu un mūsu bērnu nākotni ir pat spilgtāki un skaistāki, kā mums pašiem. Un, kas ir pats būtiskākais, viņa šos sapņus piepilda, dodot labu pamatu mūsu bērnu nākotnei un šodienai.
Nav brīnums, ka mūsu direktores veikums ir pamanīts un visaugstākajā līmenī novērtēts - šā gada 1. maijā viņa saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu - ordeni - Atzinības krustu.
Kolēģi jau paguvuši viņu sveikt, atsevišķas klases gatavojas to darīt, bet iespējams daudzi vēl gaida, ka kāds organizēs šo pateicības izteikšanu. Piemērots brīdis būs nākamajā otrdienā, skolas atskaites koncertā, kas veltīts arī māmiņdienai. steidzīgi būtu jāizlemj, vai vēlamies vienoties kopīgiem sveicieniem. Ja tā, tad tieši šim nolūkam varētu savākt naudiņu un atkarībā no summas izlemt, kā sveikt direktori. Bet tas nedrīkst būt obligāti - tikai, ja ģimene patiešām vēlas pievienoties šiem kopīgiem sveicieniem. Arī ziedojuma apjomam vajadzētu būt tik lielam vai mazam, lai patiešām to var veltīt ar prieku un bez žēluma.
Patiesībā jau stāsts nav par naudu - daudz sirsnīgāk iespējams sveikt ar kaut ko pašu bērnu darinātu, kaut vai Daugavmalā saplūktām purenēm. Stāsts ir par to, ka mēs pateicamies un sveicam. Ka mēs mācam savus bērnus pateikties un sveikt.
Mīļie vecāki! Izrunājaties ar sava bērna klases vecākiem un izlemiet, kā un kad sveiksiet direktori. Ja domājat, ka tas vislabāk izdarāms koncertā un kopīga dāvana ir vērtīgāka, tad sazinieties ar 5. b klases Maksima mammu - viņa ir ar mieru savākt naudu.

Par e-taloniem

Es laikam gan neesmu vienīgā, kas nesaprot, kā lietot bērnam izsniegto e-talonu. Jo, pirms to lietot, tas jāpapildina. 5. - 12. klašu skolēniem paredzēta braukšanas maksas atlaide 75%. Tātad, ja papildinu e- talonu ar noteiktu skaitu biļešu, tās izmaksā lētāk. Tomēr, parasti iegādājamies mēnešbiļeti vienam maršrutam, jo uz skolu, mūzikas skolu nākas braukt dažreiz pat 6 reizes dienā.
Rūpīgi pārmeklējot e-talonam veltīto mājaslapu, atradu,ka mēnešbiļetes joprojām funkcionē. Protams, tās ielādē e- talonā, bet tās ir derīgas mēnesi, jebkuram braucienu skaitam izvēlētajā maršrutā. Pie reizes e - talonā varot ielādēt vēl papildus biļetes - ja gadījumā iznāk braukt citā maršrutā vai transporta veidā. 100% skaidrība gan pagaidām neradās, bet vairāk lasiet šeit,http://etalons.rigassatiksme.lv/lv/biezak_uzdotie_jautajumi/menesa_abonements/

Par mūzikas skolām - dārgāk

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti atbalstīja Rīgas domes Kultūras departamenta ierosinājumu no 1.septembra paaugstināt mācību maksu Rīgas mūzikas un mākslas skolās par 3 latiem mēnesī.



Lai nodrošinātu profesionālās ievirzes pamatizglītības programmu īstenošanu, ikmēneša mācību maksu no septembra paredzēts noteikt 7 latu apmērā, Maruta Bukleviča, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.


Mācību maksa Rīgas mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem profesionālās ievirzes izglītības programmās līdz šim ir bijusi 4 lati mēnesī. Tā ir bijusi nemainīga jau vairāk nekā piecus gadus un ir viena no zemākajām Latvijas kultūrizglītības sistēmā. Piemēram, Jūrmalas mūzikas skolā mēneša maksa sasniedz 15 latus.

Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle sacīja, ka šis ir smags un nepieciešams risinājums ekonomisku apsvērumu dēļ. Viņa atgādināja, ka arī turpmāk plānots saglabāt atvieglojumus daudzbērnu ģimeņu un trūcīgo ģimeņu atvasēm. Viņa arī piezīmēja, ka vienlaikus jau šobrīd ir daudz gadījumu, kad vecāki ir gatavi par vienu mācību nodarbību maksāt pasniedzējam tādu summu, kāda ir turpmāk plānotā mēneša mācību maksa pašvaldības mūzikas un mākslas skolās. Šobrīd mācību maksa veido 7,8%, pēc palielinājuma - 13,7% no kopīgā skolu budžeta.
Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājas vietnieks Imants Kalniņš (TP), kas ir arī Augusta Dombrovska mūzikas skolas direktors, atzina, ka lēmumu nākas pieņemt ļoti sarežģītā laikā, bet, viņaprāt, to vajadzēja pieņemt jau krietni vien iepriekš. I.Kalniņš izteica cerību, ka audzēkņus mācību maksas paaugstināšanas dēļ skolas nezaudēs. Tam par apliecinājumu kalpo arī pilsētas mūzikas skolu direktoru veiktā aptauja vecāku vidū.

Gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā taupīs izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā radikālas reformas nozarē, paredzot gan izdevumu samazināšanu, gan funkciju pārdalīšanu, gan arī iestāžu apvienošanu vai samazināšanu, liecina šodien ārkārtas valdības sēdei iesniegtie dokumenti.

Ziņojumā par IZM plānotajām nozares politikas un strukturālajām izmaiņām 2009.-2011.gadam uzsvērts, ka paredzēta iespēja visu mērķdotāciju finansējumu un funkcijas, kas saistītas ar vispārējās izglītības iestāžu darbību, nodot pašvaldībām.

Reformas vispārējā izglītībā paredz, ka, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un resurspietiekamu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" īstenošanu, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, grāmatu iegādei un pedagogu tālākizglītībai tiek nodotas pašvaldību pārziņā un apsaimniekošanā.

Sociālās korekcijas funkciju plānots nodot Tieslietu ministrijai, paredzot izmaiņu normatīvajos aktos, kas nodrošinātu īpaši bīstamo likumpārkāpēju ievietošanu pāraudzināšanas iestādē Cēsīs, bet pārējo nodošanu pašvaldības pārziņā. Sociālās korekcijas funkcija tiek nodota Tieslietu ministrijai.

Tiks precizēta mācību līdzekļu izdošanas kārtība un nosacījumi, kā arī ierobežota darba burtnīcu izmantošana mācību procesā.

Mācību priekšmetu olimpiādes piedāvāts organizēt tikai tajos piecos mācību priekšmetos, kuros notiek starptautiskās olimpiādes, - fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika un informātika.

Plānots izstrādāt priekšlikumus kārtībai, kādā samazināts otrgadnieku un atbirušo skolēnu skaits - obligāto izglītību uzsākošo skolēnu vecums. Tiks pārskatīta kārtība un nosacījumi pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.

Tiks nodrošināta izmaksu efektivitāte izglītības iestāžu darbība, bet Juglas sanatorijas internātpamatskola tiks nodota pašvaldībai.

Plānots veikt pamatizglītības diferenciāciju 7.-9.klases posmā, paredzot iespēju piedāvāt gan vispārējas, gan profesionālas ievirzes izglītības programmas. Paredzēta iespēja vispārējā izglītībā ieviest "e-apmācības" formu, sākotnēji atsevišķos mācību priekšmetos.

Tāpat plānots paaugstināt prasības, skolēniem iestājoties vidusskolā - 10.klasē, kā arī veicināt skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas palielināšanu - skolotāju skaita samazināšana līdz ar skolēnu skaita samazināšanos. Plānots palielināt pedagoga kontaktstundu skaitu pedagoga darba slodzē līdz 27 stundām.

Profesionālā izglītībā plānots pārskatīt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot bāzes un moduļu programmu sistēmu un kompetences centrus. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, nodrošinot tiešu saikni ar darba tirgu.

Plānots nodrošināt izmaksu efektivitāti profesionālās izglītības iestāžu darbībā, kā arī tiks samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits - no 71 līdz 64 izglītības iestādēm.

13 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, 15 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, bet 12 esošās profesionālās izglītības iestādes tiks pārveidotas par kompetences centriem.

Tiks samazināts finansējums transporta izdevumu kompensācijām, kas veido 3,2 latus katram profesionālās izglītības izglītojamam.

Tiks samazināts finansējums stipendijām par 50% - līdz desmit latiem, kā arī pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija.

Tāpat tiks pārskatītas prasības un kārtība profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem pabeigt izglītības iestādi bez obligātas centralizēto eksāmenu kārtošanas, vienlaikus atstājot iespēju pieteikties uz centralizētajiem eksāmeniem, ja audzēknis vēlas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē.

Savukārt augstākajā izglītībā tiks pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta augstākās izglītības programmu licencēšana.

Tiks pārskatītas valsts budžeta finansētās vietas izmaksas, samazināts no valsts budžeta finansēto vietu skaits un veikta augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija.

Pārskatītas tiks arī prioritārās specialitātes studiju un studējošā kredītu dzēšanai, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un akcentējot specialitātes ar augstu pievienoto vērtību.

Tiks sniegts atbalsts studējošajiem no maznodrošinātajām ģimenēm, piemēram, ņemot vērā ienākumu līmeni stipendiju un budžeta vietu sadalē.

Plānota esošo zinātnisko darbinieku slodžu un finansējuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, samazinot zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem. Zinātnisko institūciju skaits reorganizācijas ceļā tiks samazināts līdz 20 iestādēm.

Tiks noteikti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.-2013.gadā.

Savukārt valsts pārvaldē atbilstoši valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanas nosacījumiem IZM plānota padotībā esošo iestāžu reorganizācija. No 17 nozares politikas jomas iestādēm tiks izveidotas četras.

Vienā iestādē tiks apvienots Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Valsts speciālās izglītības centrs, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, Profesionālās izglītības administrācija, Izglītības valsts inspekcija.

Ja IZM tiks pievienota Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, tad jaunajai iestādei tiks pievienota arī šī aģentūra.

Vienā iestādē darbu uzsāks Valsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības inovāciju fonds, Akadēmisko programmu aģentūra.

Vienā iestādē tiks apvienota Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra. Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi.

Tāpat vienā iestādē tiek apvienots Studiju fonds, Latvijas Zinātnes padomes sekretariāts, Izglītības valsts inspekcija.

IZM kā dibinātājs izstāsies no Akadēmiskās informācijas centra un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra, paredzot par šīm institūcijām nodoto funkciju izpildi slēgt līdzdarbības līgumu.

Tiks izvērtēta arī iespēja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, sākotnēji apvienot Akadēmiskās informācijas centru un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru, bet otrajā posmā šo institūciju apvienot arī ar Augstākās izglītības padomi.

Skolas no valsts - pašvaldībām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas vērienīgām pārmaiņām izglītības politikas jomā, visas savā padotībā esošās izglītības iestādes nododot pašvaldībām.

Pie šāda uzstādījuma ministrija gatavojas pieturēties neatkarīgi no tā, cik liels būs budžeta samazinājums izglītības nozarē. Pašvaldībām plānots nodot gan profesionālās, gan sociālās korekcijas un speciālās izglītības iestādes, līdzi dodot šo iestāžu uzturēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus.

Pēc ierēdņa domām, ieguvējas no šādas politikas maiņas būtu gan skolas, gan arī pašvaldības un ministrija, jo skolu pārstāvjiem pēc katra dokumenta un zīmoga nebūs jāiet uz ministriju, jautājumus risinot vietējā mērogā, savukārt pašvaldību vadītāji varēs veidot vienotu izglītības programmu piedāvājumu novadā, rēķinoties ar vietējo uzņēmēju pasūtījumiem.

Turklāt izglītības sektorā tas samazinātu valsts algoto darbinieku skaitu, jo, pašvaldībām pārņemot skolas, nebūtu nepieciešams vairs tik liels skaits inspekciju, centru un aģentūru, pārliecināts Gruškevics. Pati ministrija paturētu tikai kvalitātes novērtēšanas un eksaminācijas funkciju.

IZM gatavojas arī runāt ar Finanšu ministriju, lai pašvaldībām tiktu atstāta pēc iespējas lielāka nodokļu bāze, jo ministrija uzskata, ka pašreizējā kārtība, valstij pašvaldībām atņemot lielu daļu nodokļu un vēlāk to atdodot mērķdotāciju un dotāciju veidā, prasa lielus resursus, kas varētu tikt izmantoti lietderīgāk.

Pašvaldībām tiktu nodotas 79 profesionālās izglītības iestādes, Juglas sanatorijas internātpamatskola, sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" un "Strautiņi" un Murjāņu sporta ģimnāzija.

IZM sākotnēji sagatavotais ziņojums, kas vēl nav iesniegts skatīšanai valdībā, paredzēja divu skolu - Kazdangas profesionālās vidusskolas un Apes arodvidusskolas - slēgšanu un 13 skolu nodošanu pašvaldībām.

Nākamajam mācību gadam sagatavotais uzņemšanas plāns paredz, ka rudenī profesionālajās izglītības iestādēs tiks uzņemti 7500 skolēni, kas ir par 1500 skolēniem mazāk, nekā to paredz savulaik pieņemtā IZM darbības stratēģija.

IZM gatavojas arī piedāvāt jaunu pieeju programmu īstenošanā, profesionālās izglītības bāzes programmu skaitu samazinot no aptuveni 400 uz 60, bet programmu skaitu no aptuveni 1800 uz 350, tās strukturējot atbilstoši ilgtermiņa tautsaimniecības struktūras prognozei, bet īstermiņa darba tirgus prasības apmierinot ar moduļa veida īsajām programmām, kurām tiks paredzēts zināms stundu skaits bāzes programmās.

Apgaismos skolas

Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas deputāti šodien atbalstīja 320 000 latu izlietošanu no Privatizācijas fonda bērnudārzu un skolu teritoriju apgaismošanai galvaspilsētā.

Plānots izgaismot teritoriju 31 bērnudārzā, kā arī sešās skolās, kuras ir vēsturiskas ēkas Rīgas pilsētas centrā.

Apgaismojamās teritorijas noskaidrotas, Īpašuma departamentam apsekojot pilsētas izglītības iestādes un apkopojot iestāžu pieteikumus par nepieciešamo teritoriju apgaismojuma nodrošināšanu.

Tāpat ievērots Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas lūgums par izglītības iestāžu teritoriju apgaismojuma uzlabošanu, lai samazinātu krimināla un administratīva rakstura pārkāpuma riskus un nodrošinātu videonovērošanas iespējas diennakts tumšajā laikā.

Komiteja nolēma piešķirt 320 000 latu pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" pilsētas izglītības iestāžu teritoriju apgaismojuma sakārtošanai saskaņā ar Īpašuma departamenta sagatavoto objektu sarakstu.

Noteikto objektu apgaismošana daļēji var tikt nodrošināta no "Rīgas gaismas" pārvaldībā esošajiem tīkliem, kas attiecīgi nodrošinātu to tālāku apkalpošanu.

drošibas nedēļa skolēniem

No šodienas līdz 24.aprīlim Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rīko Drošības nedēļu 4.-6.klašu skolēniem, kuras laikā jaunieši tiek aicināti apgūt satiksmes noteikumus velosipēdu vadītājiem.

Katru dienu portālā "draugiem.lv" būs iespējams atbildēt uz pieciem jautājumiem par dienas tēmu. Par katru pareizu atbildi tiks piešķirts viens punkts. Maksimālais punktu skaits pareizi atbildot uz visiem nedēļas jautājumiem - 25. Uz jautājumiem varēs atbildēt tikai konkrētajā dienā, un katram pretendentam būs tikai viena iespēja.

Drošības nedēļas noslēgumā labākie dalībnieki saņems īpašās CSDD balvas, kā arī uzzinās pareizās atbildes uz visiem jautājumiem.


Katrā dienā paredzēts apgūt tādas satiksmes noteikumu tēmas, kas nepieciešamas, lai varētu nokārtot velosipēda vadītāja apliecību.

Balvas varēs saņemt tikai tie dalībnieki, kas mācās 4.-6.klasē un kuri būs sniegušu patiesu informāciju par sevi.

Ābiķis: skolēnus kaitam klasē jābūt vismaz 25

Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) uzskata, ka skolu tīkla optimizācija jāsāk no lielajām republikas pilsētām, uzstādot stingrākas prasības par minimālo skolēnu skaitu klasē un tādējādi paglābjot no slēgšanas mazās lauku skolas.

Kā šodien preses konferencē norādīja Ābiķis, lai arī skolēnu skaits pēdējos gados ir ievērojami sarucis un, piemēram, Rīgas skolās šobrīd mācās par 30 458 skolēniem mazāk nekā 1990./1991.gadā, skolu skaits galvaspilsētā pieaudzis par 44, no kurām liela daļa šobrīd ir pa pusei tukšas.

Tādēļ viņš ierosina galvaspilsētas vispārizglītojošās skolās par minimālo skolēnu skaitu klasē noteikt 25 skolēnus. Pie šāda nosacījuma Rīgā būtu par 527 klasēm mazāk, kas būtu līdzvērtīgs skaits klašu skaitam 59 lauku pamatskolās.

Pēc Ābiķa domām, līdzīgā apmērā minimālais skolēnu skaits klasē būtu jāpalielina arī citās republikas pilsētās.

"Negribu teikt, ka lauku rajonos nebūtu jāpārskata izglītības iestāžu tīkls, bet tur tās lietas ir daudz sāpīgākas un grūtāk īstenojamas nekā pilsētās," uzsvēra Ābiķis, paužot pārliecību, ka bērni, kas mācās lielajās pilsētās, no skolēnu skaita palielinājuma klasē ciestu mazāk nekā lauku skolu audzēkņi, kam būtu jāiet mācīties citur.

Turklāt, optimizējot skolu tīklu pilsētās, vieglāk būtu risināms jautājums par bērnu nogādāšanu līdz skolai, uzskata politiķis, paužot skepsi par to, vai līdz 1.septembrim visām pašvaldībām izdosies sagādāt autobusus bērnu nogādāšanai uz skolām.

Ābiķis ir arī pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir netaisnīgi izrēķinājusi koeficientus, pēc kuriem novadi saņems finansējumu, ieviešot modeli "nauda seko skolēnam", jo nav rēķinājusi skolēnu skaitu uz vienu kvadrātkilometru, bet uz 100 iedzīvotājiem, kā dēļ izveidojušās absurdas situācijas.

Tā, piemēram, lielajam, bet mazapdzīvotajam Ventspils novadam, kurā ir 1282 skolēni un skolēnu skaits ir vairāk nekā 10 skolēni uz 100 iedzīvotājiem, pienāktos mazāks koeficients nekā Rīgai, kurā ir 69 622 dienas skolu skolēni ar 9,6 skolēniem uz 100 iedzīvotājiem.

"Ja skolēnu blīvuma rādītājs ir aplams, tad ir apstrīdama visa finansēšanas sistēma kopā," uzsver Ābiķis.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, kurš arī bija ieradies uz deputāta rīkoto preses konferenci, deputāta ieteikumus vērtēja atturīgi, norādot, ka "cāļi tiks skaitīti rudenī", kad būs zināms, cik liels būs finansējuma daudzums, kas sekos bērnam uz novadu, jo pašlaik nav zināms pat finansiālais ieguvums no vispārizglītojošo un profesionālo skolu tīkla optimizēšanas.

Vienlaikus viņš norādīja, ka arī skolu tīkla aktīva optimizēšana pilsētās varētu nebūt vienkārša, jo nav izslēgta iespēja, ka saglabājas liela skola ar lieliem klašu komplektiem, taču tajā kopumā mācās maz bērnu.

Nometne Lietuvā "Lietuvos atgaja"

Nometne Lietuvā " Lietuvos atgaja" aicina ārzemju lietuviešu ( arī mūsu skolas skolēnus, kuri nav lietuvieši) skolu skolēnus atpūsties vasarā kopā ar Lietuvas vienaudžiem.
Zelvas nometne- pils. Vievis( apm. 50 km no Viļņas)
17.- 23. jūnijs
26. jūlijs- 4. augusts
6.-15. augusts
17.-26. augusts
Skolēnu vecums 9- 12 gadi.
Smarliūnu nometne- Lazdiju rajonā( pie pils. Veisieju, apm. 160 km no Viļņas)
21.-30. jūnijs
2.- 11. jūlijs
13.-22. jūlijs
24. jūlijs- 2. augusts
4.-13. augusts
15.-24. augusts
Skolēnu vecums 10-17 gadi.
Informāc.: www.latgaja.lt
vai jautāt sk. Regīnai
Stovykla ,,Lietuvos atgaja“ kviečia visus užsienio lietuvius praleisti įsimintiną vasarą kartu su Lietuvoje gyvenančiais bendraamžiais, prisiminti lietuvių kalbą ir naujai, kūrybiškai atrasti senolių papročius bei tradicijas.

Kas yra Atgaja?

Stovykla gyvuoja nuo 1993 metų ir turi sukaupusi didelę patirtį. „Lietuvos atgaja“ pirmiausia buvo skirta užsienio lietuvių vaikams. Stovykloje puoselėjamas tautiškumas, lietuviška aplinka tobulina kalbinius įgūdžius, stovyklautojai įgyja kultūrinio bendradarbiavimo patirties. Kaip pažymi patys stovyklautojai bei lituanistinių mokyklų mokytojai, „Lietuvos Atgaja” ypatingai vertinga savo kultūrine programa.
Pastaraisiais metais stovykla tapo ypač populiari ir tarp Lietuvos vaikų. Taigi stovyklaudami su Lietuvos vaikais užsienio lietuvių vaikai turi galimybę įsigyti naujų draugų Lietuvoje.
,, Ši stovykla „pririšo” mane prie Lietuvos - šalies, iš kurios išvykau prieš aštuonerius metus, ir esu tikra, kad tas „raištelis” niekada nenutrūks.“ (Aistė Katkutė, Šveicarija)

Ką mes čia veikiame?

Atgaja – tai kūrybinė, meninė, teatrinė stovykla, kurioje vaikai skatinami naujai atrasti ir suprasti lietuviškus papročius, tradicijas, liaudies meną ir istoriją. Jauna, iniciatyvi vadovų komanda stengiasi sukurti intensyvią, visus vaikus įtraukiančią ir padedančią atsiskleisti programą. Kiekviena diena turi savo temą, kurią bandoma pateikti įdomiais žaidimais, bendrais vaidinimais, netradiciniais dailės ar liaudies muzikos užsiėmimais. Vaikai kartu su vadovais sudaro didelę šeimą, kuri skatina ugdyti vaiko kūrybinę saviraišką, bendravimą ir bendradarbiavimą – tikrąsias vertybes, reikalingas formuojantis savarankiškai ir laisvai asmenybei. Sakmės, pasakos, liaudiški šokiai, lietuviškos sutartinės tampa stovyklos pagrindu, į kurį bandoma pažvelgti šiuolaikinio vaiko žvilgsniu.
Čia nėra laiko liūdėti ir nuobodžiauti, nes nuolat sukiesi stovyklos įvykių sūkuryje. Per trumpą laiką spėjama aprėpti svarbiausias metų šventes, nukeliauti nuo dangaus iki požemio sutinkant mitines būtybes ar išbandyti gabumus kino, teatro, scenos meno srityse. Čia ir piešimas, lankstymas, karpymas, lipdymas, karoliukų vėrimas ar vilnos vėlimas. Čia mitologinių personažų kostiumų kūrimas vaidinimui ar orientacinės varžybos ieškant pinčiuko paslėptų lobių, talentų vakaronė pasakų personažams ar tradicinė kermošiaus mugė, kurioje mainomasi vaikų sukurtais darbeliais. O taip pat tradicinis laužas su atgajietiškomis dainomis ir bendras ,,šeimos vakaras“ žvakių šviesoje... Visa tai padeda kiekvienam pažinti savo senolių kraštą, pajusti lietuvišką žavesį bei susirasti tikrų draugų visam gyvenimui.
,,Pati būdama stovyklos talentų vakare, buvau sužavėta, kad visiems vaikams sudaryta puiki proga pasireikšti ir atrasti savyje paslėptus gebėjimus, ko kartais mokykloje nesugebame padaryti.“(Jolanta Jonušonytė, Punskas)

Kas dirba su vaikais?

Ypatingą dėmesį skiriame vadovų atrankai ir parengimui. Vadovais dirba akademinis jaunimas. Kiekvienos pamainos vadovų komanda - kūrybinga ir išradinga, atsakinga ir rūpestinga. Tėveliai gali būti ramūs dėl vaikų saugumo. Vieno vadovo atsakomybėje - 6 -7 vaikai. Vadovai kartu su vaikais gyvena, žaidžia, ruošiasi pasirodymams ir juose dalyvauja, todėl tarp vadovų ir vaikų nėra didelio atotrūkio. Stovykloje vyrauja šiltas ir nuoširdus vaikų ir vadovų bendravimas ir bendradarbiavimas. Bendraujama lietuvių kalba.

Kaip mes bendraujame?

Stovykloje skatiname bendravimą lietuvių kalba. Tačiau kviečiame ir tuos, kurie savo gimtąją kalbą jau primiršo ir norėtų patobulinti lietuvių kalbos žinias. Stovyklavimas Atgajoje – tai puikus būdas ,,prisirišti“ prie Lietuvos, jos kalbos ir naujų draugų, kurie išlieka ir išvykus po vasaros atostogų.

Kaip mes gyvename?

„Atgajos“ stovykloje vaikų grupės vadinamos šeimomis - šeimynomis. Kaip ir didelėse lietuviškose šeimose, taip ir stovyklos grupėse - vaikų amžius labai įvairus - nuo 10 iki 17 m. Šeimynoje gyvena vaikai iš skirtingų vietovių, kad stovyklautojo pažinčių ir interesų ratas taptų kuo platesnis bei įvairesnis. Vieną šeimą sudaro apie 20 stovyklautojų. Vienoje pamainoje būna 4-5 stovyklautojų šeimos. Gyvendami kartu, stovyklautojai ypatingai susidraugauja, o visi bendroje veikloje, stovyklos bendruomenę suvokia kaip didelę šeimą. Drauge su vaikais vienoje šeimoje (net viename kambaryje) gyvena po vieną vadovą. Vieno vadovo atsakomybėje - 6 -7 vaikai. Tai leidžia sudaryti saugią aplinką.
Abiejose stovyklavietėse - geros gyvenimo sąlygos. Stovyklautojai gyvena kambariuose atskirai mergaitės ir berniukai, mišriai pagal amžių, pagal lietuvių k. mokėjimą, mišriai pagal gyvenamą vietą.
Smarliūnų stovyklavietėje gyvename viename dideliame pastate. Kambariuose po 6-8 vaikus. Kiekvienas kambarys turi atskirą dušą ir tualetą. Zelvoje yra daugiau pastatų ir gyvenamųjų kambarių, todėl vaikai gyvena vidutiniškai po 4 – 5. Zelvoje įrengti keturi skirtingo dydžio mediniai dviaukščiai namukai, kurių kiekvienas turi dušą ir tualetą. Abi stovyklavietės turi atskirai įrengtą virtuvę, kurioje užtikrinamas vietoje gaminamas, pilnavertis maitinimas. Teritorija uždara ir saugi. Šalia stovyklaviečių yra vandens telkiniai. Lietui lyjant – veikla gali vykti viduje – didesnėse atskirose patalpose.

Kaip patekti į stovyklą?

Šiemet rengiama 10 skirtingų pamainų, turinčių savas temas, pagal kurias kuriamos dienos programos. Stovykla įsikūrusi dviejose stovyklavietėse. Siūlome šias pamainas:

Zelvos stovyklavietėje, įsikūrusioje šalia Vievio, apie 50 km nuoVilniaus:

1.2009 06 17 – 23 ,,PASAKOS IR LEGENDOS“ (skirta 9 – 12m. vaikams)
2.2009 07 26 – 08 04 ,,MENŲ“
3.2009 08 06 – 15 MITOLOGINĖ ,,NUO DANGAUS IKI POŽEMIO“
4.2009 08 17 – 26 ,,KALENDORINIŲ IR ŠEIMOS ŠVENČIŲ“
Smarliūnų stovyklavietėje, įsikūrusioje Lazdijų rajone šalia Veisiejų, apie 160 km nuo Vilniaus:

1.2009 06 21 – 30 ,,TEATRO“
2.2009 07 02 – 11 ,,KALENDORINIŲ ŠVENČIŲ“
3.2009 07 13 – 22 ,,MAGIJOS VERPETAI“
4.2009 07 24 – 08 02 MITOLOGINĖ ,,NUO DANGAUS IKI POŽEMIO“
5.2009 08 04 – 13 ,,MENŲ“
6.2009 08 15 – 24 ,,PASAKOS IR LEGENDOS“

Į visas pamainas, (išskyrus pirmąją ,,Pasakų ir legendų“ Zelvoje) kviečiami 10 – 17m. amžiaus vaikai.

Registracija į stovyklą jau prasidėjo. Daugiau informacijos rasite ir užsiregistruoti galite adresu www.latgaja.lt.


Visa informacija dėl registracijos ir kelialalapių įsigijimo Vilniuje:
tel.: (8- 5) 268-58-44, mob. tel.: (8-685) 20860 el.paštas: latgaja@gmail.com
Mus rasite ir internete: www.latgaja.lt

Maloniai kviečiame stovyklauti!

„Lietuvos atgaja“ – šauniausia ir geriausia atostogų vieta visiems vaikams.



Su pagarba


Stovyklos steigėja Aušra Lasauskaitė

Direktorei 1. maijā pasniegs ordeni

Mūsu skolas direktorei Aldonai Treijai piešķirts augstākais Latvijas apbalvojums - IV šķiras Atzinības krusts, ko svinīgā ceremonijā viņai pasniegs Latvijas prezidents Valdis Zatlers šā gada 1. maijā Rīgas pilī. Ar Atzinības krustu apbalvo par

izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas.

Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.

Ordeņa šķiras ir šādas:

I šķira — lielkrusta komandieris,
II šķira — lielvirsnieks,
III šķira — komandieris,
IV šķira — virsnieks,
V šķira — kavalieris.

Ordeņa goda zīmes ir šādas :

Lielā sevišķās pakāpes ordeņa goda zīme,

Mazā sevišķās pakāpes ordeņa goda zīme.

I pakāpes ordeņa goda zīme (zeltīta),
II pakāpes ordeņa goda zīme (sudraba),
III pakāpes ordeņa goda zīme (bronzas).
Šim apbalvojumam ir sena vēsture. Kurzemes hercoga Jēkaba mazdēls hercogs Frīdrihs Vilhelms 1710.gada 13.maijā Liepājā parakstīja statūtus jaundibināmam Atzinības ordenim (l’ Orde de la Reconnaissance). Atzinības ordenim bija tikai viena šķira. Ordeni nēsāja ap kaklu platā, koši sarkanā lentā ar sudraba apmalojumu. Tā nēsāšana bija obligāta. Ordeņa nozīme bija balts emaljēts maltiešu krusts ar zelta lodītēm visos astoņos stūros. Krustam apkārt astoņi zelta gredzeni. Ordeņa priekšpusē ovālā vidus medaljonā - Kurzemes ģerbonis emaljā dabiskās krāsās, un krusta galos uzraksts: Pour les honnetes gens. Ordeņa otrā pusē vidus medaljonā monogramma F.W. (Friedrich Wilhelm). Ar hercoga Frīdriha Vilhelma nāvi jau 1711.gadā Atzinības ordenis faktiski beidza eksistēt.
Īsajā atzinības ordeņa pastāvēšanas laikā Kurzemē pavisam tika piešķirti 18 ordeņi. Atzinības ordenis bija pirmais un vienīgais Kurzemes ordenis.
Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), nevis ordenis, kā tas bija 1710.gadā, atjaunots 1938.gada 12.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Atzinības krusta devīze - Pour les honnites gens (Goda prāta ļaudis).Atzinības krustu piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedriskajā un kultūras darbā. Nopelni varēja izpausties uzcītīgā un uzticīgā valsts, pašvaldības un atklātības dienestā, katra godīga darba priekšzīmīgā izpildīšanā, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšanā un stiprināšanā.
1938. gadā atjaunotais Atzinības krusts nav vecā Atzinības ordeņa atdarinājums, kaut arī daļēji mainījies saglabā seno formu. Tas ir ar baltu emalju pārklāts Maltas tipa krusts ar zelta apmali. Krusta stūros ir astoņi zelta gredzeni, kas simbolizē astoņus Kurzemes hercogus, kuru laikā uzplauka hercogiste. Krusta centrā ir medaljons, tā aversā - Latvijas Republikas lielais ģerbonis un gadaskaitlis - 1938., reversā - Kurzemes hercogistes ģerbonis un gadaskaitlis - 1710. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Trīs krusta galos uz jostas leģendā ir ordeņa devīze - pour/les - honn/etes - ge/ns.
Ordeņa lente ir spilgti sarkana, ar sudraba iemalu. Ordenim bija piecas šķiras un četrju pakāpju goda zīmes. 1940.gada 26.februārī tika izdoti grozījumi Likumā par ordeņiem un goda zīmēm, noteicot, ka Atzinības krustam ir trīs pakāpju goda zīmes un vēl sevišķā divu lielumu I pakāpe.
Atzinības krusta ordeņa I un II šķiras zīmes lielums ir 85 mm, II - 49 mm, IV un V šķiras - 40 mm. Īpaša nēsāšanas kārtība bija izstrādāta tikai Atzinības krustam.
I šķiras ordeņa komplektā ir lielais krusts, kas nēsājams krūšu kreisajā pusē, un vēl vidējais krusts (49 mm), kas nēsājams 110 mm platā lentē pār labo plecu. II šķira ir lielais krusts, kas nēsājams krūšu kreisajā pusē, III šķira - vidējais krusts, kas nēsājams lentē ap kaklu, IV šķira - mazais krusts, kas piestiprināms pie ordeņa lentes ar rozeti un nēsājams piesprausts pie krūtīm kreisajā pusē. V šķira ir līdzīga ceturtajai, tikai lente ir bez rozetes.
Krusts piešķirts: I šķira 20 personām, II šķira 21 personai, III šķira 110 personām, IV šķira 341 personai, V šķira 1314 personām.
Goda zīmes diametrs ir 36 mm, bet sevišķajai pakāpei - 46 un 30 mm ar ozola vītni augšējā malā. I pakāpes - arī sevišķās pakāpes goda zīmes ir zeltītas, II pakāpes - sudraba, III - bronzas. Tās nēsāja trīsstūrainā ordeņa lentes salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes zīmes - lentē ap kaklu. Atzinības krusta goda zīmes aversā ir reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, reversā attēlots vanadziņš ar gredzenu ķetnās un apļveida leģendu - DOMAS UN DARBUS LATVIJAI. Ar atzinības krusta goda zīmēm apbalvotas: ar sevišķo pakāpi - 300, I pakāpi - 730, II pakāpi - 764, III pakāpi - 354 personas. Atjaunoto Atzinības krustu veidojis tēlnieks Gustavs Šķilters.

Lielajās skolās modernizēs dabaszinību kabinetus, mūsējā ne

Noslēdzoties projektu iesniegumu vērtēšanai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana", rajonu padomes izraudzījušās 221 vidusskolu, kurās par kopējo summu 22,5 miljoni latu tiks modernizēti dabaszinātņu kabineti.
Kopumā projektus izstrādāt IZM uzaicināja 114 pašvaldības, paredzot modernizēt ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas kabinetus 223 Latvijas vidusskolās, un vērtēšanas komisija apstiprinājusi 112 pašvaldību iesniegtos projektus, līdz ar to pēc projekta līguma parakstīšanas ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru skolās tiks sākti kabinetu remontdarbi un aprīkojuma iegāde.
No aktivitātei paredzētajiem 22,5 miljoniem latu ERAF finansējums paredzēts 85%, bet nacionālais publiskais līdzfinansējums - 15% apmērā. Apjomīgāko projektu 6,2 miljonu latu apjomā realizēs Rīgas dome, kura modernus dabaszinātņu kabinetus paredzējusi izveidot 63 vidusskolās. Apjoma ziņā mazākie projekti ir 98 000 latu apmērā tām 88 pašvaldībām, kurās modernizēs tikai vienu vidusskolu.
Par projektam atvēlētajiem līdzekļiem varēs iegādāties ne tikai dabaszinātņu priekšmetu apguvei nepieciešamos modernos uzskates līdzekļus un kabineta aprīkojumu, bet arī nodrošināt kabinetus ar modernām informācijas tehnoloģijām, veikt skolu bibliotēku mācību video un fonotēku fondu atjaunošanu un papildināšanu, iegādāties apmācības programmatūras un jaunas mēbeles.
ERAF līdzekļi paredzēti arī, lai segtu būvdarbu izmaksas, nodrošinot tehnoloģiju un mācību aprīkojuma uzstādīšanu un ekspluatāciju kabinetos.

Aizkraukles novada dome
Aizkraukles novada ģimnāzija
Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola
Kokneses pagasta padome
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola
Pļaviņu pilsētas dome
Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola
Neretas pagasta padome
Neretas vidusskola
Jaunjelgavas pilsētas dome
Jaunjelgavas vidusskola
Skaistkalnes pagasta padome
Skaistkalnes vidusskola
Iecavas pagasta padome
Iecavas vidusskola
Bauskas pilsētas dome
Bauskas pilsētas 2.vidusskola
Rundāles pagasta padome
Pilsrundāles vidusskola
Gailīšu pagasta padome
Uzvaras vidusskola
Īslīces pagasta padome
Īslīces vidusskola
Jēkabpils pilsētas dome
Jēkabpils 2.vidusskola
Jēkabpils 3.vidusskola
Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome
Viesītes vidusskola
Aknīstes pilsētas dome
Aknīstes vidusskola
Kuldīgas pilsētas dome
Kuldīgas 2. vidusskola
Kuldīgas Centra vidusskola
Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola
Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju dome
Skrundas 1. vidusskola
Kaunatas pagasta padome
Kaunatas vidusskola
Nautrēnu pagasta padome
Nautrēnu vidusskola
Maltas pagasta padome
Maltas 2. vidusskola
Verēmu pagasta padome
Makašānu amatu vidusskola
Dricānu pagasta padome
Dricānu vidusskola
Ādažu novada dome
Ādažu vidusskola
Olaines pilsētas dome
Olaines 1.vidusskola
Olaines 2.vidusskola
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome
Baldones vidusskola
Krimuldas pagasta padome
Krimuldas vidusskola
Mārupes pagasta padome
Mārupes vidusskola
Ķekavas pagasta padome
Ķekavas vidusskola
Salaspils novada dome
Salaspils 1.vidusskola
Salaspils 2.vidusskola
Siguldas novada dome
Siguldas 2.vidusskola
Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome
Zvejniekciema vidusskola
Saldus pilsētas dome
Saldus pilsētas ģimnāzija
Saldus pilsētas 2.vidusskola
Saldus pilsētas vakara vidusskola
Nīgrandes pagasta padome
Kalnu vidusskola
Tukuma pilsētas dome
Tukuma 2.vidusskola
Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola
Kandavas novada dome
Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola
Kandavas internātvidusskola
Engures pagasta padome
Engures vidusskola
Slampes pagasta padome
Zemgales vidusskola
Jaunpils pagasta padome
Jaunpils vidusskola
Valkas pilsētas dome
Valkas ģimnāzija
Smiltenes pilsētas dome
Smiltenes Centra vidusskola
Strenču pilsētas dome
Strenču vidusskola
Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju dome
Piltenes vidusskola
Madonas pilsētas domei
Madonas pilsētas 1.vidusskola
Madonas pilsētas 2.vidusskola
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domei
Cesvaines vidusskola
Ērgļu novada dome
Ērgļu vidusskola
Varakļānu pilsētas dome
Varakļānu vidusskola
Jaunpiebalgas pagasta padome
Jaunpiebalgas vidusskola
Priekuļu pagasta padome
Priekuļu vidusskola
Raunas pagasta padome
Raunas vidusskola
Vecpiebalgas pagasta padome
Vecpiebalgas vidusskola
Višķu pagasta padome
Špoģu vidusskola
Vaboles pagasta padome
Vaboles vidusskola
Demenes pagasta padome
Zemgales vidusskola
Auces pilsētas dome
Auces vidusskola
Dobeles pilsētas dome
Dobeles 1. vidusskola
Dobeles 2. vidusskola
Lejasciema pagasta padome
Lejasciema vidusskola
Kalnciema pilsētas dome
Kalciema pilsētas vidusskola
Valgundes novada dome
Kalnciema vidusskola
Ozolnieku novada dome
Ozolnieku vidusskola
Dagdas pilsētas dome
Dagdas vidusskola
Krāslavas novada dome
Krāslavas Varavīksnes vidusskola
Krāslavas vakara vidusskola
Liepupes pagasta padome
Liepupes vidusskola
Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome
Salacgrīvas vidusskola
Nīcas pagasta padome
Nīcas vidusskola
Sakas novada dome
Pāvilostas vidusskola
Priekules pilsētas dome
Priekules vidusskola
Vaiņodes pagasta padome
Vaiņodes vidusskola
Ludzas pilsētas dome
Ludzas 2. vidusskola
Aglonas pagasta padome
Aglonas vidusskola
Līvānu novada dome
Līvānu 2. vidusskola
Riebiņu novada dome
Riebiņu vidusskola
Vārkavas novada dome
Vārkavas vidusskola
Babītes pagasta padome
Babītes vidusskola
Dundgas pagasta padome
Dundagas vidusskola
Rojas pagasta padome
Rojas vidusskola
Sabiles novada dome
Sabiles vidusskola
Talsu pilsētas dome
Talsu 2. vidusskola
Valdemārpils pilsētas dome
Valdemārpils vidusskola
Rīgas pilsētas dome
Rīgas 40. vidusskola
Rīgas Centra humanitārā vidusskola
Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskola
Āgenskalna ģimnāzija
Rīgas 33. vidusskola
Rīgas 34. vidusskola
Rīgas 68. vidusskola
Rīgas 69. vidusskola
Rīgas 71. vidusskola
Rīgas 96. vidusskola
Rīgas Anniņmuižas vidusskola
Rīgas Imantas vidusskola
Rīgas 1. vakara (maiņu) vidusskola
Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskola
Rīgas 15. vidusskola
Rīgas 25. vidusskola
Rīgas 32. vidusskola
Rīgas 51. vidusskola
Rīgas 6. vidusskola
Rīgas 62. vidusskola
Rīgas 65. vidusskola
Rīgas 72. vidusskola
Rīgas 75. vidusskola
Rīgas 86. vidusskola
Rīgas 88. vidusskola
Rīgas 90. vidusskola
Rīgas 92. vidusskola
Rīgas 93. vidusskola
Rīgas komercģimnāzija
Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija
Rīgas Universālā vidusskola
Rīgas vakara ģimnāzija
Rīgas 100. vidusskola
Rīgas 20. vidusskola
Rīgas 45. vidusskola
Rīgas 49. vidusskola
Rīgas 60. vidusskola
Rīgas 63. vidusskola
Rīgas 64. vidusskola
Rīgas 74. vidusskola
Rīgas 80. vidusskola
Rīgas 84. vidusskola
Rīgas Hanzas vidusskola
Rīgas Juglas vidusskola
Rīgas Klasiskā ģimnāzija
Rīgas Purvciema vidusskola
Rīgas Teikas vidusskola
Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola
Rīgas 47. vidusskola
Rīgas 53. vidusskola
Rīgas 61. vidusskola
Rīgas 94. vidusskola
Rīgas 95. vidusskola
Rīgas Angļu ģimnāzija
Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola
Puškina licejs
Rīgas 10. vidusskola
Rīgas 13. vidusskola
Rīgas 2. vidusskola
Rīgas 28. vidusskola
Rīgas 29. vidusskola
Rīgas Rīnužu vidusskola
Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskola
Ventspils pilsētas dome
Ventspils 2. vidusskola
Ventspils 3. vidusskola
Ventspils 4. vidusskola
Ventspils 6. vidusskola
Alūksnes pilsētas dome
Alūksnes vidusskola
Gaujienas pagasta padome
Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Alūksnes rajona padome
Alūksnes rajona vakara (maiņu) un neklātines skola
Kārsavas pilsētas dome
Kārsavas vidusskola
Zilupes novada dome
Zilupes vidusskola
Lielvārdes novada dome
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
Ikšķiles novada dome
Ikšķiles vidusskola
Ķeguma novada dome
Ķeguma komercnovirziena vidusskola
Ogres novada dome
Jaunogres vidusskola
Ogres 1. vidusskola
Ogres vakara vidusskola
Naukšēnu pagasta padome
Naukšēnu vidusskola
Rūjienas pilsētas dome
Rūjienas vidusskola
Jelgavas pilsētas dome
Jelgavas 4. vidusskola
Jelgavas 5. vidusskola
Jelgavas 6. vidusskola
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Liepājas pilsētas dome
Liepājas 15. vidusskola
Liepājas 7. vidusskola
Liepājas 8. vidusskola
Liepājas A. Puškina 2. vidusskola
Liepājas pilsētas 12. vidusskola
Liepājas Raiņa 6. vidusskola
Jūrmalas pilsētas dome
Jūrmalas 1.ģimnāzija
Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola
Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola
Jūrmalas pilsētas Jaudubultu vidusskola
Preiļu novada dome
Preiļu 2.vidusskola
Šķilbēnu pagasta padome
Rekavas vidusskola
Rugāju pagasta padome
Rugāju vidusskola
Baltinavas pagasta padome
Baltinavas vidusskola
Balvu pilsētas dome
Balvu Amatniecības vidusskola
Tilžas pagasta padome
Tilžas vidusskola
Viļakas pilsētas dome
Viļakas Valsts ģimnāzija
Rudzātu pagasta padome
Rudzātu vidusskola
Aizputes pilsētas dome
Aizputes vidusskola
Jelgavas rajona padome
Jelgavas rajona Neklātienes vidusskola
Daugavpils pilsētas dome
Daugavpils Valsts ģimnāzija
Daugavpils 10.vidusskola
Daugavpils 12.vidusskola
Daugavpils 13.vidusskola
Daugavpils 15.vidusskola
Daugavpils 16.vidusskola
Daugavpils 17.vidusskola
Valmieras pilsētas pašvaldība
Valmieras 2.vidusskola
Valmieras 5.vidusskola
Valmieras Viestura vidusskola
Valmieras vakara (maiņu) vidusskola
Rēzeknes pilsētas dome
Rēzeknes 5.vidusskola
Rēzeknes 6.vidusskola
Rēzeknes Poļu vidusskola
Rēzeknes 1.vidusskola
Rēzeknes 2.vidusskola
Cēsu pilsētas dome
Cēsu 2.vidusskola
Cēsu Valsts ģimnāzija
Cēsu pilsētas vakara vidusskola
Limbažu pilsētas dome
Limbažu 1.vidusskola
Limbažu 2.vidusskola
Gulbenes pilsētas dome
Gulbenes 2.vidusskola
Gulbenes vidusskola
Jaungulbenes pagasta padome
Jaungulbenes pagasta Gulbīša vidusskola
Salas pagasta padome
Salas vidusskola
Ilūkstes novada dome
Bebrenes vidusskola
Ilūkstes 2.vidusskola
Sventes pagasta padome
Sventes vidusskola
Ciblas novada dome
Ciblas vidusskola

Skolēniem par elektrodrošību internetā

"Latvenergo" izveidojis plaši pieejamu interaktīvu mājaslapu "www.zibo.lv", lai informētu bērnus un viņu vecākus par elektrodrošības aspektiem un mazinātu elektrotraumu skaitu. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centru "Latvenergo" popularizē mājaslapu informatīvi izglītojošā kampaņā skolu Drošības nedēļas laikā.
Kā norāda "Latvenergo" pārstāvji, elektrodrošība ir tā joma, ko sākumskolas bērnu vecāki uzskata par būtisku un apspriež ar savām atvasēm. Paši bērni par šiem jautājumiem interesējas sešu līdz 10 gadu vecumā. Tomēr tikai puse vecāku uzskata, ka viņu bērni ir pietiekami labi informēti par elektrodrošību, un atzīst, ka visbiežāk viņi bērniem par elektrības bīstamību stāsta vispārīgi, mazāk koncentrējoties uz bīstamajām situācijām, no kā bērnam vajadzētu izvairīties.
www.zibo.lv

Skolotājas atklātā vēstule

Ministre aicina diskriminēt vecākos skolotājus

3. aprīļa NRA publicēts Baibas Lulles interesants raksts par skolotāju pensionāru iespējamo atlaišanu.
http://www.nra.lv/zinas/19955-ministre-aicina-diskriminet-pec-vecuma.htm
Ekstremālās situācijās atklājas cilvēka patiesā daba, gluži vai kā Blaumaņa Nāves ēnā. Arī izglītības ministre Tatjana Koķe, nonākusi uz ledus gabala, kurš sāk aizvien ātrāk kust, metusi pie malas politkorektumu un paziņojusi, ka vispirms jāatbrīvojas no pensijas vecuma skolotājiem.
Skolās strādājot ap 4000 skolotāju pensijas vecumā, uz kuru rēķina varētu veikt skolotāju skaita samazinājumu vismaz par 2000, kas nepieciešams taupības nolūkos.
"Teikt paldies par darbu".
Ministres atklātība ir pārsteidzoša, ņemot vērā to, ka jelkādu diskrimināciju aizliedz gan Satversme, gan Darba likums, kurā kopš 2001. gada iekļauts diskriminācijas aizliegums tieši pēc vecuma.
Vēl treknajos gados, kas nebija nemaz tik sen, politiķi ar putām uz lūpām aicināja darba tirgū iesaistīt pēc iespējas vairāk pensijas vecuma darbaspējīgos cilvēkus, tādējādi risinot darba roku trūkuma problēmu. Vēl pirms iepriekšējā un šā mācību gada sākuma valstī bija pedagogu trūkums, un tad vecie pedagogi netika noniecināti, lai gan jāteic, tika arī domāts par to, kā profesijai piesaistīt arvien vairāk jauno cilvēku. Jaunie cilvēki, darba tirgus piedāvājuma apreibināti, pēc pedagoga izglītības iegūšanas savukārt nealka strādāt salīdzinoši mazatalgotajā profesijā. Vecie pedagogi tika saukti aizlāpīt caurumus.
Vēl pērn pētījumā tika secināts, ka 15 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā izjutuši diskrimināciju, un visbiežāk – 52 procentos gadījumu – uz vecuma pamata. Kad bija izdevīgi atgaiņāties no praidistiem, politiķi atcerējās par diskrimināciju uz vecuma pamata, skandēja, ka tieši šī ir lielākā integrācijas problēma, nevis homoseksuāļi. Varbūt šovasar atkal atcerēsies.
Dažādos starptautiskos pētījumos pierādīts, ka cilvēki pēc vecuma visbiežāk tiek diskriminēti stereotipu dēļ, no kuriem izplatītākie ir, ka veci cilvēki ir garīgi nepilnvērtīgi, ir fiziski nepievilcīgi, viņiem ir vāja veselība, zema darba efektivitāte. Vairāki pētījumi savukārt pierāda, ka vecākiem cilvēkiem ir mazāk darba kavējumu, mazāk incidentu darbā, viņi ir apzinīgāki, lojālāki pret darba devēju. Protams, gadījumi ir dažādi, un tie arī jāskata individuāli.
T. Koķe varētu paskaidrot, vai izvēle atlaist tieši pensijas vecuma skolotājus balstīta uz kādu no šiem stereotipiem vai kādiem citiem pētījumiem, kas pamato, piemēram, to, ka pensionāriem ir zemāka darba kvalitāte. Vismaz tādi līdz šim nav publiskoti. Ja kā arguments domāts tas, ka pensionāriem ir citi ienākumi – pensijas, tad vispirms būtu jāvērtē, vai arī viņiem nav kredītsaistības, vai pensija nebūs zem iztikas minimuma, vai ar to varēs segt esošos izdevumus, vai ir dzīvesbiedrs, ar kuru dalīt tēriņus u. tml. Arī par šādām aptaujām nekas nav dzirdēts. Varbūt ministre kā Nāves ēnā vilkusi lozes – kurš paliks uz kūstošā ledus gabala un kurš kāps laivā? Vai ar to tiek aizstāta normāla plānošanas politika, cilvēka tiesību ievērošana?
Jau 2003. gadā Satversmes tiesa (ST) par antikonstitucionālu atzina Augstkolu likumā noteikto ierobežojumu, kas vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatos augstskolās liedza strādāt cilvēkiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Tā tiesas skatījumā bijusi diskriminācija uz vecuma pamata.
Tomēr jāpiemin arī cits ST spriedums 2003. gada nogalē, kas atzina par pamatotu normu Valsts civildienesta likumā, kas nosaka darba ierobežojumus, ierēdnim sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, "izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums". ST to skaidroja ar īpašo ierēdņu lomu valsts pārvaldē, kas ļauj valstij vienpusēji regulēt ierēdņu pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, dienesta attiecību izbeigšanu. Atšķirīgo situāciju ierēdņu, tiesnešu, prokuroru, policistu un robežsardzes amatpersonu nodarbinātības regulēšanā ST uzsvēra jau iepriekš izskatītajā Augstkolu likuma lietā.
Pedagogi, lai arī ir valsts atalgoti, nav nedz ierēdņi, nedz policisti, nedz tiesneši, un viņu darbību reglamentējošajā likumdošanā vecuma ierobežojumi nav noteikti, bet, ja tādi tiktu noteikti, nez vai iztiktu bez tiesāšanās. Tātad T. Koķes pieļāvums vai aicinājums atbrīvoties no pensijas vecuma pedagogiem nav vērtējams nekā citādi kā musināšana uz diskrimināciju uz vecuma pamata. Atlaižamo kritērijiem jābūt citiem, vēlams – skaidriem un nediskriminējošiem. Bet ja ir vienādi kritēriju rādītāji par to, vai laivā jākāpj vecajam Daldam vai viņa jaunajam dēlam, lai vienojas paši

Skolotāji neizpratnē par skolotāju kongresu

2. aprīļa skolotāju protesta gājienā aptaujāju apmēram 20 dažādu skolu pedagogu par Latvijas Skolotāju kongresu un nesaņēmu nevienu pozitīvu viedokli vien neizpratni par šo īpatnējo organizāciju. "Kas viņus ir deleģējis izteikt viedokli skolotāju vārdā? Kā vispār notiek izvirzīšana šim kongresam," bija neizpratnē aptaujātie skolotāji.
Arī Neatkarīgā Rīta avīze interesējoties par pēdējo skolotāja kongresa vārdā izteikto paziņojumu, sagatavojusi rakstu. Te daži fragmenti:
"Arodbiedrības(Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš atzīst – ne visi skolotāji gājienu atbalsta, tomēr vairākums pirmorganizāciju pieņēmušas lēmumu, ka šāds protests ir nepieciešams. Atbalstu gājienam izteikuši gan skolu direktori, gan vecāku apvienība VISI, gan mediķi, kā arī citu jomu pārstāvji, bet nodibinājums Latvijas Skolotāju kongress (LSK) nostājies pretējā frontē. LSK apgalvo, ka pēdējo dienu laikā valde ir saņēmusi daudzu vecāku, uzņēmēju un kongresa delegātu neizpratni "par LIZDA bezatbildīgo rīcību, kura savu pasivitāti daudzu gadu garumā tagad cenšas piesegt ar vieglprātīgiem aicinājumiem 2. aprīlī rīkot ielu gājienus". No kā un cik tieši šādu vēstuļu ir bijis, LSK nespēja atbildēt, taču tas valdei licis izdarīt secinājumu, ka "pēdējo 18 gadu garumā streiki nebūt nav uzrādījuši efektivitāti, vien vairojuši tautas uzticību zaudējušo politiķu vēlmi sašķelt tautu".
Diemžēl LSK priekšsēdētājs Edgars Kramiņš pagājušās nedēļas nogalē devies uz ārzemēm, tāpēc Neatkarīgajai ar šā viedokļa autoru sazināties neizdevās. Vēl janvāra sākumā, veidojot kongresa valdi, LSK par savu mērķi deklarēja visu valsts izglītības darbinieku apvienošanu un apņēmās uzsākt darbu pie labākas sabiedrības audzināšanas, sākot jau ar pašiem skolotājiem. "Mums ir neskaitāmas sabiedriskās organizācijas Latvijā, bet normāli būtu tā, ka ir viena liela savienība, kurā ietilpst dažādas asociācijas – tas būtu ideālais modelis," uzsvēra E. Kramiņš. Pastāvošās arodbiedrības un asociācijas pauž atbalstu šāda veida iniciatīvai, taču norāda, ka aktīvu dalību kongresā uzņemties negrasās, jo tās, tāpat kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi, saņēmušas uzaicinājumu piedalīties... viesa statusā.
LIZDA secina, ka LSK nekādu sadarbību veidot nevēlas, un pauž neizpratni par šādu soli, jo arodbiedrība būtu ietekmīgs partneris – tās pamatā ir 1545 pirmorganizācijas, kuras regulāri pulcē ap 45 000 skolotāju. "Viņi ir sūtījuši aicinājumus izglītības pārvaldēm, kur nosoda mūs. Sevišķi patīkami bija izlasīt, ka mēs 18 gadu laikā neesam neko darījuši. Nezinu, varbūt šie cilvēki ir dzīvojuši kaut kur citur, bet viņiem vajadzētu redzēt, kā ir pieaugusi viņu alga, pateicoties arodbiedrības aktivitātēm," norāda LIZDA priekšsēdētājas vietnieks J. Krastiņš."
"Ar aizdomām uz LSK raugās arī IZM, uzsverot, ka ministrija esot atvērta jauniem priekšlikumiem, tāpēc šāda negatīva nostāja ir pārsteigums. Neuzticību raisa arī fakts, ka E. Kramiņš nesen izslēgts no partijas Jaunais laiks, ko apstiprina arī tās ģenerālsekretārs Ēriks Škapars: "Viņš pārkāpa dažus ētikas kodeksa punktus, un mēs bijām spiesti viņu izslēgt.""

http://www.nra.lv/zinas/19809-skolotaju-kongress-pret-skolotaju-protestiem.htm?act=show_comments#comments

Skolotāji neizpratnē par skolotāju kongresu

http://www.nra.lv/zinas/19809-skolotaju-kongress-pret-skolotaju-protestiem.htm?act=show_comments#comments

Skolotāju kongress pret arodbiedrību

"Latvijas Skolotāju kongresa valde neatbalsta Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) bezatbildīgo rīcību, kura 2. aprīlī aicina rīkot skolotāju ielu gājienus," teiks skolotāju kongresa izplatītajā paziņojumā. Acīmredzot šī kongresa organizētāji ir patiešām tālu stāvoši no skolām, reālā darba organizēšanas skolās.
Pirmsbrīvlaika dienas neatkarīgi no arodbiedrības aktivitātēm, parasti mēdz būt "vieglākas" un saīsinātām stundām. Arī skolotāja darba specifika atšķiras no, piemēram, lielveikala kasieres darba. Skolotāja darba pienākumi nebeidzas izejot no klases un no skolas, nereti tie turpinās pat brīvdienās, vēlu vakarā un naktīs. Tā sauktās kontakststundas klases priekšā visā pasaulē tiek uzskatītas par vienu trešo daļu no kopējā skolotāja darba laika. Normāli noslogota skolotāja kvalifikāciju un profesionālo izaugsmi nodrošina dažādi pasākumi metodiskajās dienās (vienreiz darba nedēļā), kad kontaktstundas netiek plānotas.
Pietiekami daudz skolotājiem ceturtdiena ir metodiskā diena - laiks, kas paredzēts jaunākās informācijas gūšanai gan bibliotēkās, gan priekšmetu skolotāju metodisko apvienību rajona, pilsētas un valsts mēroga sanāksmēs. Pietiekami ir, ja šie skolotāji ierodas uz protesta gājienu, bet savu pašizglītošanos šajā dienā atliek uz vēlāku pēcpusdienu.
Skolotāju kongresa paziņojums kārtējo reizi norāda uz tā destruktīvo, šķeltniecisko raksturu un būtu vērts atcerēties, ka tas nepārstāv Latvijas skolotāju viedokli, vien uz skolotāju auditoriju mērķēta maksas lekciju- diskusiju pasākuma organizētāju ambīcijas.

Sācis darbu skolas padomes"audzināšanas palīgs"

Trīs zēnu vecāki šodien bija ieradušies skolā, lai pirmie izbaudītu jaundibināto skolas padomes audzināšanas palīgu. Šajā reizē skolas padomi pārstāvēju es - Anda Leiškalne, skolas padomes priekšsēdētāja, savu padomu un atbalstu sniedza skolas psiholoģe Sanita un sociālais pedagogs Dace.
Visi trīs vecāki - divu zēnu mātes un trešā zēna tēvs - bija satraukti. Un tas bija saprotams, jo zēni bija sagrēkojušies. Cerams, kā nākamreiz šie vecāki un zēni varēs nākt uz "audzināšanas palīgu" atskaitīties drošāki, jo būs vērsuši par labu "ievārītās ziepes".
Tāpat kā šajā reizē, arī apskatīsim klases žurnālā sekmes un kavējumus, jautāsim vecākiem par pienākumu veikšanu mājās un puišu labajiem darbiņiem. Šajā reizē aizmirsām divas lietas - apskatīt zēnu dienasgrāmatas un pārrunāt par piedošanas lūgšanu. Cerams, ka puiši būs tik prātīgi, ka paši būs izdomājuši par atvainošanos gan saviem vecākiem, gan direktorei, gan apkopējai, gan cilvēkam, kas laboja šo blēņu sekas.
Nākamo tikšanos sarunājām maija sākumā un mēs visi ceram, ka būs daudz pa šo laiku paveiktu labu lietu, par ko zēnus uzslavēt.
Gribu atklāt kādu noslēpumu - man ļoti patīk slavēt skolēnus un priecāties kopā ar viņiem un viņu vecākiem. Tikai viens nosacījums - jābūt reāliem šiem labajiem darbiem. Tāpēc ieteikums gan šai trijotnei, gan citiem, kam varētu gadīties nokļūt uz skolas padomes "audzināšanas palīgu" - izrādiet iniciatīvu, dariet labus darbiņus un lūdziet skolotājus par tiem ierakstīt pateicību dienasgrāmatā!

Kāpēc jāslēdz mazās skolas?

Redzot, kas notiek ar Katastrofu medicīnas centru un tā ilggadējo vadītāju Mārtiņu Šicu, gribas vēl reiz jautāt arī par izglītības sistēmu - kam un kāpēc ir izdevīgi likvidēt mazās skolas (iespējams, arī mūsējo)? Vai no dāsnā Pasaules bankas 280 miljonu latu kredīta, kas paredzēts vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras un skolas autobusu sistēmas izveidei, neatleks zelta skaidas tā dalītājiem? Vai tiešām tas ir skolēnu, vai veiklu naudas dalītāju interesēs?
Mārtiņam Šicam, kurš atteicās iziet uz kompromisu ar savu sirdsapziņu, nācās ar to maksāt ar savu veselību un nonākšanu reanimācijas nodaļā. Kas īsti notiek ar naudu, kas paredzēta skolas autobusiem? Vai mazās skolas patiešām varētu būt ziedojums uz lielās naudas altāra?

Lasiet un domājiet paši. Šeit bezkaislīga aģentūras LETA ziņa.
Pasaules Bankas aizdevumu plāno novirzīt neatliekamās palīdzības dienestam un skolas autobusu sistēmai
Publicēta: 11:58 29.01.2009.
Rīga, 29.janv., LETA. Pasaules Bankas saņemtais aizdevums varētu tikt izmantots vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras un skolas autobusu sistēmas izveidei.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) vakar vakarā tikās ar Pasaules Bankas ekspertu grupu, kura ieradusies Latvijā, lai iepazītos un izvērtētu situāciju izglītības, veselības un valsts pārvaldes reformu jomā, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Krists Leiškalns.
Godmanis informēja Pasaules Bankas ekspertus par valdības pieņemtajiem lēmumiem veselības reformas sākšanai, kā arī par plānoto izglītības reformas struktūru.
Pasaules Banka ir viena no organizācijām, kura Latvijai sniedz starptautisko aizdevumu, un tās prioritāšu galvgalī ir efektīvas izglītības, veselības un valsts pārvaldes sistēmas izveide.
Godmanis ar Pasaules Bankas ekspertiem pārrunāja iespējamos 400 miljonu eiro (280 miljonu latu) aizdevuma izlietojuma mērķus, novirzot tos izglītības un veselības sistēmas pilnveidošanai.
Tāpat premjers rosināja, ka aizdevumu varētu izmantot valsts mēroga vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidei, nodrošinot to ar atbilstošu speciālo, tostarp gaisa, transportu.
Savukārt, lai pilnveidotu izglītības sistēmu un nodrošinātu izglītības pieejamību Latvijas reģionos pēc mazo skolu optimizācijas, daļa no līdzekļiem būtu jānovirza autobusu iegādei, kas visā Latvijas teritorijā nodrošinātu skolēnu vešanu no dzīvesvietas uz mācību iestādi.
Godmanis un Pasaules Bankas eksperti vienojās, ka Latvija regulāri informēs ekspertus par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem veselības un izglītības jomā, kā arī saņems Pasaules Bankas rekomendācijas.
LETA jau ziņoja, ka iepriekš tika publiskots starptautiskā aizdevuma Latvijai precīzs piešķiršanas grafiks.
Kopumā Latvijai būs pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu).
Eiropas Komisijas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.
Ziemeļvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija - 2010.gadā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardus latu).
Pasaules Bankas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 200 miljoni eiro.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas, Polijas un Igaunijas sniegtais finansiālais atbalsts Latvijai 2009.gadā būs 200 miljoni eiro, bet 2010.gadā - 300 miljoni eiro (210 miljoni latu).
Jau ziņots, ka pagājušā gada 29.decembrī Valsts kases kontā tika saņemta SVF aizdevuma pirmā daļa - 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu).
Jānis Bagātais LETA,
29.01.2009