Redzot, kas notiek ar Katastrofu medicīnas centru un tā ilggadējo vadītāju Mārtiņu Šicu, gribas vēl reiz jautāt arī par izglītības sistēmu - kam un kāpēc ir izdevīgi likvidēt mazās skolas (iespējams, arī mūsējo)? Vai no dāsnā Pasaules bankas 280 miljonu latu kredīta, kas paredzēts vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras un skolas autobusu sistēmas izveidei, neatleks zelta skaidas tā dalītājiem? Vai tiešām tas ir skolēnu, vai veiklu naudas dalītāju interesēs?
Mārtiņam Šicam, kurš atteicās iziet uz kompromisu ar savu sirdsapziņu, nācās ar to maksāt ar savu veselību un nonākšanu reanimācijas nodaļā. Kas īsti notiek ar naudu, kas paredzēta skolas autobusiem? Vai mazās skolas patiešām varētu būt ziedojums uz lielās naudas altāra?
Lasiet un domājiet paši. Šeit bezkaislīga aģentūras LETA ziņa.
Pasaules Bankas aizdevumu plāno novirzīt neatliekamās palīdzības dienestam un skolas autobusu sistēmai
Publicēta: 11:58 29.01.2009.
Rīga, 29.janv., LETA. Pasaules Bankas saņemtais aizdevums varētu tikt izmantots vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras un skolas autobusu sistēmas izveidei.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) vakar vakarā tikās ar Pasaules Bankas ekspertu grupu, kura ieradusies Latvijā, lai iepazītos un izvērtētu situāciju izglītības, veselības un valsts pārvaldes reformu jomā, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Krists Leiškalns.
Godmanis informēja Pasaules Bankas ekspertus par valdības pieņemtajiem lēmumiem veselības reformas sākšanai, kā arī par plānoto izglītības reformas struktūru.
Pasaules Banka ir viena no organizācijām, kura Latvijai sniedz starptautisko aizdevumu, un tās prioritāšu galvgalī ir efektīvas izglītības, veselības un valsts pārvaldes sistēmas izveide.
Godmanis ar Pasaules Bankas ekspertiem pārrunāja iespējamos 400 miljonu eiro (280 miljonu latu) aizdevuma izlietojuma mērķus, novirzot tos izglītības un veselības sistēmas pilnveidošanai.
Tāpat premjers rosināja, ka aizdevumu varētu izmantot valsts mēroga vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidei, nodrošinot to ar atbilstošu speciālo, tostarp gaisa, transportu.
Savukārt, lai pilnveidotu izglītības sistēmu un nodrošinātu izglītības pieejamību Latvijas reģionos pēc mazo skolu optimizācijas, daļa no līdzekļiem būtu jānovirza autobusu iegādei, kas visā Latvijas teritorijā nodrošinātu skolēnu vešanu no dzīvesvietas uz mācību iestādi.
Godmanis un Pasaules Bankas eksperti vienojās, ka Latvija regulāri informēs ekspertus par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem veselības un izglītības jomā, kā arī saņems Pasaules Bankas rekomendācijas.
LETA jau ziņoja, ka iepriekš tika publiskots starptautiskā aizdevuma Latvijai precīzs piešķiršanas grafiks.
Kopumā Latvijai būs pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu).
Eiropas Komisijas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.
Ziemeļvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija - 2010.gadā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardus latu).
Pasaules Bankas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 200 miljoni eiro.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas, Polijas un Igaunijas sniegtais finansiālais atbalsts Latvijai 2009.gadā būs 200 miljoni eiro, bet 2010.gadā - 300 miljoni eiro (210 miljoni latu).
Jau ziņots, ka pagājušā gada 29.decembrī Valsts kases kontā tika saņemta SVF aizdevuma pirmā daļa - 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu).
Jānis Bagātais LETA,
29.01.2009
piektdiena, 2009. gada 27. marts
ceturtdiena, 2009. gada 26. marts
Vai vecākiem un skolēniem jāatbalsta skolotāju protesta gājiens?
Katram par to var būt savs viedoklis. Šeit izteikšu savas personīgās domas.
Uzkatu, ka noteikti jāatbalsta skolotāji. Jo stāsts jau nav par skolotājiem. Stāsts ir par mūsu bērnu izglītību, tās kvalitāti, mūsu bērnu nākotni un arī mūsējo. Skolotāji atradīs sev darbu un varbūt pat labāk apmaksātu. Jo viņu ikdienas darbs ir menedžēt un motivēt skolēnus, skolotāji apveltīti ar lielu atbildības sajūtu, spēju mācīties un runāt auditorijas priekšā. Kas atnāks šo skolotāju vietā, kurus jau gadiem finansiāli nepietiekami novērtē - tas ir liels jautājums.
Politiķiem skolotāji ir tikai maza daļiņa no elektorāta, tāpēc ar viņiem maz rēķinās. Kad skolēnu vecāki prasīs taisnīgi atalgotu un kvalitatīvu skolotāju saviem bērniem, ceru, ka dažs labs ieklausīsies. Nu vismaz priekšvēlēšanu gaisotnē.
Lūdzu izsakiet arī savas domas un priekšlikumus! Drīkst arī anonīmi.
Uzkatu, ka noteikti jāatbalsta skolotāji. Jo stāsts jau nav par skolotājiem. Stāsts ir par mūsu bērnu izglītību, tās kvalitāti, mūsu bērnu nākotni un arī mūsējo. Skolotāji atradīs sev darbu un varbūt pat labāk apmaksātu. Jo viņu ikdienas darbs ir menedžēt un motivēt skolēnus, skolotāji apveltīti ar lielu atbildības sajūtu, spēju mācīties un runāt auditorijas priekšā. Kas atnāks šo skolotāju vietā, kurus jau gadiem finansiāli nepietiekami novērtē - tas ir liels jautājums.
Politiķiem skolotāji ir tikai maza daļiņa no elektorāta, tāpēc ar viņiem maz rēķinās. Kad skolēnu vecāki prasīs taisnīgi atalgotu un kvalitatīvu skolotāju saviem bērniem, ceru, ka dažs labs ieklausīsies. Nu vismaz priekšvēlēšanu gaisotnē.
Lūdzu izsakiet arī savas domas un priekšlikumus! Drīkst arī anonīmi.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājums vecākiem
Latvijas skolotāji saprot, ka šodien viegli nav nevienam. Mēs esam patiesi iepriecināti par Jūsu uzmanību pret izskanējušo informāciju par skolotāju ielu gājienu. Mūsu protesta akcija nav pāri darījums skolēniem, bet gan gluži pretēji – tas ir brīdinājums visām politiskajām partijām, īpaši tām, kas pārstāv valdošo koalīciju, valdībai un visai sabiedrībai, ka šī grūtā, rūpju pilnā situācija un visvienkāršākā pieeja situācijas risināšanai – finansējuma ievērojama samazināšana izglītībai un zinātnei – apdraud mūsu bērnu nākotni, tātad arī mūsu valsts nākotni.
Šobrīd grūti runāt par to, vai vecākiem izdosies bērnus pārliecināt, ka darbs ir mācīties, jo krietni apdraudētas ir ne tikai pedagogu darba algas pirmsskolā, bet pašu pirmsskolas izglītības iestāžu pastāvēšana, pie šāda izglītības finansējuma samazinājuma apdraudēta ir daudzu izglītības iestāžu pastāvēšana jaunizveidotajos novados, nav pārliecības, ka reorganizējot profesionālo izglītību pie šāda finanšu samazinājuma, tiks nodrošināta izglītības pieejamība pusaudžiem, kuru mērķis ir iegūt izglītību un profesiju vienlaicīgi, apšaubāma kļūst arī augstākās izglītības pieejamība. Par zinātnes finansējuma samazinājumu nemaz nerunājot.
Jūsu uzstādījums – kas notiks ar mūsu bērniem – liek domāt, ka, neskatoties uz iepriekšizteikto domu, ka bērnu darbs ir mācīties, Jūs tomēr uzskatāt, ka skola zināmā mērā ir bērnu pieskatīšanas iestāde.
Informējam, ka skolotāju ielu gājiens sāksies plkst. 14.00. Mūsu uzstādījums nav atstāt skolas tukšas un visiem doties ielās. Iespēja dalībniekiem ierasties uz ielu gājienu katrā izglītības iestādē tiek saskaņota tā, lai tā netraucētu mācību procesam.
Iespējams, ka ļoti daudzi jautājumi ir apspriežami skolas pašpārvaldēs, taču gribētos, lai jau līdz šim daudz konstruktīvāk skolu pašpārvaldes būtu iniciējušas apspriedes par situāciju izglītībā.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ne vienu reizi vien ir tikusies ar Pašvaldību savienību, arī ar LIVA pārstāvjiem un turpinās to darīt. Lūdzam arī Jūs izprast situācijas nopietnību izglītībā un zinātnē un atbalstīt mūs, jo šobrīd saruna nav tikai par pedagogu darba samaksu – saruna ir par finansējuma samazinājumu izglītībā un zinātnē, kas nav adekvāts 21.gadsimta izglītības un zinātnes nodrošinājumam un investīcijai mūsu bērnu un visas valsts nākotnē.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja
Astrīda Harbaceviča
Šobrīd grūti runāt par to, vai vecākiem izdosies bērnus pārliecināt, ka darbs ir mācīties, jo krietni apdraudētas ir ne tikai pedagogu darba algas pirmsskolā, bet pašu pirmsskolas izglītības iestāžu pastāvēšana, pie šāda izglītības finansējuma samazinājuma apdraudēta ir daudzu izglītības iestāžu pastāvēšana jaunizveidotajos novados, nav pārliecības, ka reorganizējot profesionālo izglītību pie šāda finanšu samazinājuma, tiks nodrošināta izglītības pieejamība pusaudžiem, kuru mērķis ir iegūt izglītību un profesiju vienlaicīgi, apšaubāma kļūst arī augstākās izglītības pieejamība. Par zinātnes finansējuma samazinājumu nemaz nerunājot.
Jūsu uzstādījums – kas notiks ar mūsu bērniem – liek domāt, ka, neskatoties uz iepriekšizteikto domu, ka bērnu darbs ir mācīties, Jūs tomēr uzskatāt, ka skola zināmā mērā ir bērnu pieskatīšanas iestāde.
Informējam, ka skolotāju ielu gājiens sāksies plkst. 14.00. Mūsu uzstādījums nav atstāt skolas tukšas un visiem doties ielās. Iespēja dalībniekiem ierasties uz ielu gājienu katrā izglītības iestādē tiek saskaņota tā, lai tā netraucētu mācību procesam.
Iespējams, ka ļoti daudzi jautājumi ir apspriežami skolas pašpārvaldēs, taču gribētos, lai jau līdz šim daudz konstruktīvāk skolu pašpārvaldes būtu iniciējušas apspriedes par situāciju izglītībā.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ne vienu reizi vien ir tikusies ar Pašvaldību savienību, arī ar LIVA pārstāvjiem un turpinās to darīt. Lūdzam arī Jūs izprast situācijas nopietnību izglītībā un zinātnē un atbalstīt mūs, jo šobrīd saruna nav tikai par pedagogu darba samaksu – saruna ir par finansējuma samazinājumu izglītībā un zinātnē, kas nav adekvāts 21.gadsimta izglītības un zinātnes nodrošinājumam un investīcijai mūsu bērnu un visas valsts nākotnē.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja
Astrīda Harbaceviča
2. aprīlī skolotāju protesta gājiens
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes sēdē, lems arī par piedalīšanos 2.aprīlī gaidāmajā skolotāju protesta gājienā pret algas samazināšanu.
Skolotāju protesta gājienam Rīgā 2.aprīlī pieteikti 4000 dalībnieku.
Gājiens pieteikts 2.aprīlī no plkst.14 līdz 15.30. Gājiena dalībnieku pulcēšanās plānota Bruņinieku ielas posmā no K.Barona ielas līdz Tērbatas ielai, bet gājiens paredzēts pa Tērbatas ielu līdz Elizabetes ielai, tālāk pa Elizabetes ielu līdz Brīvības bulvārim, un tas noslēgtos pie Ministru kabineta ēkas.
Lai gan 2.aprīlis ir darba diena, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas ir protesta gājiena pieteicēja, uzskata, ka skolās stundas īpaši kavētas netiks, uzsverot, ka visiem skolotājiem ik dienas stundas nav jāvada un ir pietiekami daudz skolotāju, kuriem stundas nenāktos kavēt.
Savukārt tie pedagogi, kuriem stundas iekristu tieši protesta gājiena dienā, varētu vienoties par to, ka attiecīgā stunda tiek pārcelta uz citu dienu, uzsver LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.
Skolotāju protesta gājienam Rīgā 2.aprīlī pieteikti 4000 dalībnieku.
Gājiens pieteikts 2.aprīlī no plkst.14 līdz 15.30. Gājiena dalībnieku pulcēšanās plānota Bruņinieku ielas posmā no K.Barona ielas līdz Tērbatas ielai, bet gājiens paredzēts pa Tērbatas ielu līdz Elizabetes ielai, tālāk pa Elizabetes ielu līdz Brīvības bulvārim, un tas noslēgtos pie Ministru kabineta ēkas.
Lai gan 2.aprīlis ir darba diena, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas ir protesta gājiena pieteicēja, uzskata, ka skolās stundas īpaši kavētas netiks, uzsverot, ka visiem skolotājiem ik dienas stundas nav jāvada un ir pietiekami daudz skolotāju, kuriem stundas nenāktos kavēt.
Savukārt tie pedagogi, kuriem stundas iekristu tieši protesta gājiena dienā, varētu vienoties par to, ka attiecīgā stunda tiek pārcelta uz citu dienu, uzsver LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.
Saeima maina Izglītības likumu
Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt tā atbilstību pašreizējai situācijai izglītības procesā, Administratīvā procesa likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, kā arī precizēt atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.
Likumā tiks noteikta iespēja saņemt valsts atbalstu privātajām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Profesionālās ievirzes izglītību plānots finansēt katra gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus, lai novērstu kolīziju ar Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka no valsts budžeta mērķdotācijām sedz to pedagogu darba samaksas izdevumus, kuri izglītības iestādēs īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas.
Tiks precizēta Izglītības likumā noteiktā Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību un noteikt valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām, kā arī deleģējot tiesības noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību.
Tiks precizēta Ministru kabineta kompetence, iekļaujot deleģējumu noteikt kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību grāmatu atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā izglītībā.
Tiks precizētas normas, kas nosaka uzdevumu ministrijai veikt izglītības programmu licencēšanu, izglītības programmu un iestāžu akreditāciju.
Lai nodrošinātu efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu, likums tiks papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu, kā arī kārtību, kādā tiks finansēti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu.
No likuma tiks svītrota norma, kas nosaka no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu termiņu koledžu iekļaušanai Izglītības iestāžu reģistrā.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiks noteikts, ka izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar tās reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā, kas uzskatāma arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām tiks noteikts, ka Valsts un pašvaldības atsevišķu tām noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkcijas nodrošināšanai noteiktu uzdevumu veikšanu, tostarp izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu, var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu, kas var ietvert arī tiesības izdot administratīvos aktus vai līdzdarbības līgumu.
Grozījums paredz konkrētāku regulējumu par izglītības iestāžu nosaukumiem un turpmāk paredzēs, ka izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairākas izglītības iestādes ar identiskiem izglītības iestādes nosaukumiem.
Atbilstoši reālajai situācijai tiks grozīta norma, kas nosaka vienādus pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanas nosacījumus valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm un juridisko un fizisko personu dibinātām izglītības iestādēm.
*Ievērojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie izglītības programmu paraugi nav saistoši privātpersonām, tiks precizēta Izglītības likuma 47.1panta pirmā daļa.
*Tiks konkretizēti arī noteiktie pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.
*Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likumā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu.
*Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.
*Ir papildināti un konkretizēti Izglītības likuma 54.pantā noteiktie izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.
Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likumā noteiktās izglītojamo tiesības, izvairoties no normu dažādas skaidrošanas, dublēšanās un liekvārdības, bet saglabājot būtību, kā arī bērna vecāku vai personu, kas realizē aizgādību, tiesības.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Komerclikumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā lietotajai terminoloģijai ir precizēta Izglītības likumā lietotā terminoloģija.
Likumā tiks noteikta iespēja saņemt valsts atbalstu privātajām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Profesionālās ievirzes izglītību plānots finansēt katra gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus, lai novērstu kolīziju ar Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka no valsts budžeta mērķdotācijām sedz to pedagogu darba samaksas izdevumus, kuri izglītības iestādēs īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas.
Tiks precizēta Izglītības likumā noteiktā Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību un noteikt valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām, kā arī deleģējot tiesības noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību.
Tiks precizēta Ministru kabineta kompetence, iekļaujot deleģējumu noteikt kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību grāmatu atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā izglītībā.
Tiks precizētas normas, kas nosaka uzdevumu ministrijai veikt izglītības programmu licencēšanu, izglītības programmu un iestāžu akreditāciju.
Lai nodrošinātu efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu, likums tiks papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu, kā arī kārtību, kādā tiks finansēti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu.
No likuma tiks svītrota norma, kas nosaka no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu termiņu koledžu iekļaušanai Izglītības iestāžu reģistrā.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiks noteikts, ka izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar tās reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā, kas uzskatāma arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām tiks noteikts, ka Valsts un pašvaldības atsevišķu tām noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkcijas nodrošināšanai noteiktu uzdevumu veikšanu, tostarp izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu, var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu, kas var ietvert arī tiesības izdot administratīvos aktus vai līdzdarbības līgumu.
Grozījums paredz konkrētāku regulējumu par izglītības iestāžu nosaukumiem un turpmāk paredzēs, ka izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairākas izglītības iestādes ar identiskiem izglītības iestādes nosaukumiem.
Atbilstoši reālajai situācijai tiks grozīta norma, kas nosaka vienādus pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanas nosacījumus valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm un juridisko un fizisko personu dibinātām izglītības iestādēm.
*Ievērojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie izglītības programmu paraugi nav saistoši privātpersonām, tiks precizēta Izglītības likuma 47.1panta pirmā daļa.
*Tiks konkretizēti arī noteiktie pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.
*Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likumā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu.
*Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.
*Ir papildināti un konkretizēti Izglītības likuma 54.pantā noteiktie izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.
Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likumā noteiktās izglītojamo tiesības, izvairoties no normu dažādas skaidrošanas, dublēšanās un liekvārdības, bet saglabājot būtību, kā arī bērna vecāku vai personu, kas realizē aizgādību, tiesības.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Komerclikumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā lietotajai terminoloģijai ir precizēta Izglītības likumā lietotā terminoloģija.
trešdiena, 2009. gada 25. marts
Vecākus grib labot ar sodiem
Laura Dzērve
Trešdiena, 25. martā laikrakstā Diena publicēts Lauras Dzērves raksts "Vecākus grib labot ar sodiem"
"Ja tēvs ar nepabeigtu pamatskolas izglītību celtniecībā pelna 500 latu mēnesī, viņš nesaprot, kādēļ dēlam skolā būtu noteikti jātrin bikses, saka Uldis Vanags, Rīgas domes administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, iezīmējot galveno problēmu, par ko vecāki tiek saukti pie administratīvās atbildības arvien biežāk. Tā ir bērna aprūpes pienākumu nepildīšana — bērns ilgstoši neapmeklē vai kavē skolu.
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (BĢSILM) izstrādājusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus — vidēji divas līdz četras reizes lielākus — naudas sodus vecākiem, kas atstāj bērnus bez uzraudzības, nepilda aprūpes pienākumus vai citādi pārkāpj bērna tiesības. Arī par emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu plānots palielināt naudas sodus divarpus reižu. Administratīvā atbildība iestājas gadījumā, ja bērnam nav radusies fiziska vai psihiska trauma, par ko savukārt paredzēta kriminālatbildība.
Bija jāpārskata viss regulējums, jo sodu apmērs vairs neatbilst reālajai situācijai, kā arī vieš bažas, ka sodi ir simboliski, saka Valsts kancelejas vadītājas vietniece Elita Dreimane. Tieši Valsts kanceleja rosināja BĢSILM pārskatīt APK iekļautos sodus.
Nepieciešama alternatīva
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa saka — sodu palielināšana varētu "ieviest samērīgumu". Palielinot sodus, tiktu demonstrēts, ka pārkāpumi pret bērniem ir vērtējami kā nopietni. Tiesa, L.Rieksta-Riekstiņa arī atzīst, ka problēmu sodu palielināšana neatrisinās, būtiski esot vienlaikus arī palīdzēt vecākiem problēmas risināt, nevis tikai sodīt. Pašlaik nav iespējams pārkāpumus izdarījušos vecākus piespiest apmeklēt, piemēram, īpašas programmas vai kursus, kas palīdz tikt galā ar dusmām vai agresiju. Šādas programmas gan ir, tomēr to apmeklēšana ir pašu vecāku ziņā.
Jau pirms diviem gadiem BĢSILM iesniedza Tieslietu ministrijai (TM) priekšlikumu papildināt izstrādes stadijā esošo Administratīvo sodu likumprojektu un noteikt, ka līdztekus naudas sodam iespējams piemērot alternatīvu sodu — obligāti apmeklēt izglītojošus pasākumus, mācību programmas. Tādējādi būtu iespējams vainīgo personu ne tikai sodīt, bet arī izglītot par bērnu tiesībām un likt apzināties pārkāpuma kaitējumu, kā arī novērst šādus pārkāpumus. TM Diena uzzināja, ka likuma izstrāde varētu iekavēties līdz 2012.gada vidum.
***
Kas mainīsies?
Ja vecāki atstājuši bez uzraudzības bērnu (jaunāku par septiņiem gadiem), izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz Ls 50 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 25). Ja pārkāpums veikts atkārtoti gada laikā naudas sods no Ls 50 līdz Ls 150 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz Ls 100 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz 25 latiem). Ja atkārtoti gada laikā — no Ls 150 līdz Ls 250 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu — brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 50 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 20). Ja atkārtoti gada laikā vai ja pārkāpumus izdarījuši valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki vai amatpersonas, naudas sods no Ls 25 līdz Ls 150 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Avots: Grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā projekts "
Vairāk lasiet:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vecakus-grib-labot-ar-sodiem
Uldis Vanags arī pats papildina savu teikto komentāru sadaļā pie raksta: "Ne jau sodu maksāšanā vai nemaksāšanā ir problēma. Sods vispār šajā gadījumā ir varas impotences apliecinājums. Tas norāda uz pilnīgu sabiedrības un varas nespēju kontrolēt situāciju. Sods šādā situācijā tikai pasliktina bērna stāvokli, jo atņem ģimenei līdzekļus, kuru visbiežāk jau tā trūkst. Arī piespiedu darbs, arests vai piespiedu kursi neko nespēs mainīt - tas tikai samazinās to laiku, ko vecāki var veltīt bērnam un iztikas pelnīšanai. Protams ir gadījumi, kad jāsoda acīmredzama ļaunprātība, bet tad ir arī jāseko rīcībai bērna labā, kas parasti tiek "piemirsta" - sak, sodījām vecākus un nu viņi labosies. Jāsāk ir ar izglītību - vecākiem nav jāiekaļ likumu prasības, viņiem ir jāsaprot kāpēc un kā jāaudzina bērni."
Trešdiena, 25. martā laikrakstā Diena publicēts Lauras Dzērves raksts "Vecākus grib labot ar sodiem"
"Ja tēvs ar nepabeigtu pamatskolas izglītību celtniecībā pelna 500 latu mēnesī, viņš nesaprot, kādēļ dēlam skolā būtu noteikti jātrin bikses, saka Uldis Vanags, Rīgas domes administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, iezīmējot galveno problēmu, par ko vecāki tiek saukti pie administratīvās atbildības arvien biežāk. Tā ir bērna aprūpes pienākumu nepildīšana — bērns ilgstoši neapmeklē vai kavē skolu.
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (BĢSILM) izstrādājusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus — vidēji divas līdz četras reizes lielākus — naudas sodus vecākiem, kas atstāj bērnus bez uzraudzības, nepilda aprūpes pienākumus vai citādi pārkāpj bērna tiesības. Arī par emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu plānots palielināt naudas sodus divarpus reižu. Administratīvā atbildība iestājas gadījumā, ja bērnam nav radusies fiziska vai psihiska trauma, par ko savukārt paredzēta kriminālatbildība.
Bija jāpārskata viss regulējums, jo sodu apmērs vairs neatbilst reālajai situācijai, kā arī vieš bažas, ka sodi ir simboliski, saka Valsts kancelejas vadītājas vietniece Elita Dreimane. Tieši Valsts kanceleja rosināja BĢSILM pārskatīt APK iekļautos sodus.
Nepieciešama alternatīva
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa saka — sodu palielināšana varētu "ieviest samērīgumu". Palielinot sodus, tiktu demonstrēts, ka pārkāpumi pret bērniem ir vērtējami kā nopietni. Tiesa, L.Rieksta-Riekstiņa arī atzīst, ka problēmu sodu palielināšana neatrisinās, būtiski esot vienlaikus arī palīdzēt vecākiem problēmas risināt, nevis tikai sodīt. Pašlaik nav iespējams pārkāpumus izdarījušos vecākus piespiest apmeklēt, piemēram, īpašas programmas vai kursus, kas palīdz tikt galā ar dusmām vai agresiju. Šādas programmas gan ir, tomēr to apmeklēšana ir pašu vecāku ziņā.
Jau pirms diviem gadiem BĢSILM iesniedza Tieslietu ministrijai (TM) priekšlikumu papildināt izstrādes stadijā esošo Administratīvo sodu likumprojektu un noteikt, ka līdztekus naudas sodam iespējams piemērot alternatīvu sodu — obligāti apmeklēt izglītojošus pasākumus, mācību programmas. Tādējādi būtu iespējams vainīgo personu ne tikai sodīt, bet arī izglītot par bērnu tiesībām un likt apzināties pārkāpuma kaitējumu, kā arī novērst šādus pārkāpumus. TM Diena uzzināja, ka likuma izstrāde varētu iekavēties līdz 2012.gada vidum.
***
Kas mainīsies?
Ja vecāki atstājuši bez uzraudzības bērnu (jaunāku par septiņiem gadiem), izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz Ls 50 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 25). Ja pārkāpums veikts atkārtoti gada laikā naudas sods no Ls 50 līdz Ls 150 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz Ls 100 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz 25 latiem). Ja atkārtoti gada laikā — no Ls 150 līdz Ls 250 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu — brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 50 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 20). Ja atkārtoti gada laikā vai ja pārkāpumus izdarījuši valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki vai amatpersonas, naudas sods no Ls 25 līdz Ls 150 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Avots: Grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā projekts "
Vairāk lasiet:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vecakus-grib-labot-ar-sodiem
Uldis Vanags arī pats papildina savu teikto komentāru sadaļā pie raksta: "Ne jau sodu maksāšanā vai nemaksāšanā ir problēma. Sods vispār šajā gadījumā ir varas impotences apliecinājums. Tas norāda uz pilnīgu sabiedrības un varas nespēju kontrolēt situāciju. Sods šādā situācijā tikai pasliktina bērna stāvokli, jo atņem ģimenei līdzekļus, kuru visbiežāk jau tā trūkst. Arī piespiedu darbs, arests vai piespiedu kursi neko nespēs mainīt - tas tikai samazinās to laiku, ko vecāki var veltīt bērnam un iztikas pelnīšanai. Protams ir gadījumi, kad jāsoda acīmredzama ļaunprātība, bet tad ir arī jāseko rīcībai bērna labā, kas parasti tiek "piemirsta" - sak, sodījām vecākus un nu viņi labosies. Jāsāk ir ar izglītību - vecākiem nav jāiekaļ likumu prasības, viņiem ir jāsaprot kāpēc un kā jāaudzina bērni."
Grāmatu nodokli neļauj samazināt SVF
Kultūras ministrs Ints Dālderis uzskata, ka grāmatām jāpiemēro pazeminātā PVN likme, jo tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt grāmatniecību latviešu valodā. Atgādinām, ka Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība rosināja palielināt PVN likmi grāmatizdevējiem no 5% līdz 21% ar mērķi palielināt budžeta izdevumus. To atbalstīja Saeima.
Likmes palielinājums esot samazinājis apgrozījumu grāmatnīcās pat par 40%, kas krietni pārsniedz vispārējos ekonomikas lejupslīdes tempus, atzīts ministra un grāmatizdevēju tikšanās laikā trešdien. Arī finanšu eksperti atzinuši, ka „lasīšanas nodoklis” nav devis gaidītos ieņēmumus valsts budžetā un pašreizējie aprēķini rāda, ka ienākumi no grāmatu tirdzniecības būtu lielāki, ja būtu saglabāta 5% PVN likme, secinājusi Kultūras ministrija (KM).
“Uz atpakaļsoli mēs pašreiz varam necerēt, būtu svarīgi vienoties ar Valūtas fondu, ka tas neliek spert vēl vienu soli uz priekšu, kur Godmaņa valdība šādu iespēju ir pieļāvusi,” teica ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Vidējā PVN likme grāmatām Eiropas Savienībā svārstās ap 8% robežu. Kā liecinot Zviedrijas pieredze, kur pēc ilgstošām diskusijām valdība 2002. gadā 25% PVN likmi pazemināja uz 6%, strauji pieauga gan grāmatu tirdzniecības apjomi, gan jaunu nosaukumu skaits, turklāt tieši vietējo autoru darbiem.
Latvijas Grāmatnieku ģildes apkopotie dati uzrāda dramatisku apgrozījuma kritumu grāmatnīcās šā gada pirmajos trīs mēnešos – aptaujājot Latvijas 12 lielākās grāmatu tirgotavas secināts, ka 2009. gada janvārī apgrozījums ir par 29% mazāks nekā pērnā gada janvārī, šā gada februārī – jau par 36,58%, bet martā prognozētais apgrozījuma kritums jau sasniedz 40% samazinājumu attiecībā pret 2008. gada marta rādītājiem.
Izdots arī daudz mazāk grāmatu.
Vairāk lasiet: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kulturas-ministrs-jaatjauno-pazeminata-pvn-likme-gramatam
Likmes palielinājums esot samazinājis apgrozījumu grāmatnīcās pat par 40%, kas krietni pārsniedz vispārējos ekonomikas lejupslīdes tempus, atzīts ministra un grāmatizdevēju tikšanās laikā trešdien. Arī finanšu eksperti atzinuši, ka „lasīšanas nodoklis” nav devis gaidītos ieņēmumus valsts budžetā un pašreizējie aprēķini rāda, ka ienākumi no grāmatu tirdzniecības būtu lielāki, ja būtu saglabāta 5% PVN likme, secinājusi Kultūras ministrija (KM).
“Uz atpakaļsoli mēs pašreiz varam necerēt, būtu svarīgi vienoties ar Valūtas fondu, ka tas neliek spert vēl vienu soli uz priekšu, kur Godmaņa valdība šādu iespēju ir pieļāvusi,” teica ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Vidējā PVN likme grāmatām Eiropas Savienībā svārstās ap 8% robežu. Kā liecinot Zviedrijas pieredze, kur pēc ilgstošām diskusijām valdība 2002. gadā 25% PVN likmi pazemināja uz 6%, strauji pieauga gan grāmatu tirdzniecības apjomi, gan jaunu nosaukumu skaits, turklāt tieši vietējo autoru darbiem.
Latvijas Grāmatnieku ģildes apkopotie dati uzrāda dramatisku apgrozījuma kritumu grāmatnīcās šā gada pirmajos trīs mēnešos – aptaujājot Latvijas 12 lielākās grāmatu tirgotavas secināts, ka 2009. gada janvārī apgrozījums ir par 29% mazāks nekā pērnā gada janvārī, šā gada februārī – jau par 36,58%, bet martā prognozētais apgrozījuma kritums jau sasniedz 40% samazinājumu attiecībā pret 2008. gada marta rādītājiem.
Izdots arī daudz mazāk grāmatu.
Vairāk lasiet: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kulturas-ministrs-jaatjauno-pazeminata-pvn-likme-gramatam
Koķe: par ceļiem un vecām pilīm nav jāmaksā izglītībai
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) piekrīt, ka skolu reorganizācija radīs virkni problēmu un neērtību, taču, pēc viņas domām, tās nav jārisina uz izglītības rēķina.
Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja Koķe, iebildumi pret skolu reorganizāciju ir pamatoti, tostarp arguments par sliktajiem un neizbraucamajiem Latvijas ceļiem, bērnu apdraudētību uz ceļa, kā arī to, ka skolas, kas atrodas senās pilīs un muižās, nodarbojas ar to uzturēšanu un slēgšanas gadījumā kultūrvēsturiskie pieminekļi tiks nolaisti.
Viņasprāt, pamatots ir arī arguments par sociālās vides zušanu vietās, kur skolas nāksies slēgt, vienlaikus paužot neizpratni, kādēļ visi minētie jautājumi būtu jārisina uz izglītības rēķina. Piemēram, bērna nokļūšana līdz skolai pēc būtības jānodrošina pašvaldībai, uzsvēra Koķe.
Vienlaikus viņa norādīja, ka nav iespējams turpināt praksi, kāda tā ir, piemēram, Skrudalienas pamatskolā, kur uz 80 skolēniem ir 17 tehniskie darbinieki, turklāt jāpiekurina milzīga padomju laika ēka, tam algojot četrus kurinātājus un malkai tērējot 8000 latu gadā.
Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja Koķe, iebildumi pret skolu reorganizāciju ir pamatoti, tostarp arguments par sliktajiem un neizbraucamajiem Latvijas ceļiem, bērnu apdraudētību uz ceļa, kā arī to, ka skolas, kas atrodas senās pilīs un muižās, nodarbojas ar to uzturēšanu un slēgšanas gadījumā kultūrvēsturiskie pieminekļi tiks nolaisti.
Viņasprāt, pamatots ir arī arguments par sociālās vides zušanu vietās, kur skolas nāksies slēgt, vienlaikus paužot neizpratni, kādēļ visi minētie jautājumi būtu jārisina uz izglītības rēķina. Piemēram, bērna nokļūšana līdz skolai pēc būtības jānodrošina pašvaldībai, uzsvēra Koķe.
Vienlaikus viņa norādīja, ka nav iespējams turpināt praksi, kāda tā ir, piemēram, Skrudalienas pamatskolā, kur uz 80 skolēniem ir 17 tehniskie darbinieki, turklāt jāpiekurina milzīga padomju laika ēka, tam algojot četrus kurinātājus un malkai tērējot 8000 latu gadā.
Koķe aicina nesamazināt skolotāju algas
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norādīja, ka, samazinoties skolotāju algām par 20%, nāksies mainīt arī nosacījumus "nauda seko skolēnam" finansēšanas modelī, kas nozīmē, ka uz novadiem aizies mazāk naudas. "Tas sagraus uzticību valdībai," uzsvēra Koķe, vienlaikus aicinot Saeimas deputātus, skatot budžeta grozījumus, neatbalstīt skolotāju atalgojuma samazināšanu par 20%.
trešdiena, 2009. gada 18. marts
Atlaides grāmatām
Apgāds "Valters un Rapa" sadarbībā ar portālu "Mansmazais.lv" rīko akciju, kuras laikā līdz 31.martam grāmatu namā "Valters un Rapa", Aspazijas bulvārī 24, un tirdzniecības centrā "Domina Shopping" būs iespējams iegādāties grāmatas par puscenu.
Akcijas laikā ar līdz pat 50 % atlaidēm varēs iegādāties portāla "Mansmazais.lv" ekspertu izraudzītās 20 apgāda "Valters un Rapa" praktiskās grāmatas ģimenei, kuras piedāvā noderīgu informāciju par bērnu audzināšanu, attiecībām ģimenē, veselību un drošību.
Akcijas laikā par lētāku cenu būs iespējams iegādāties grāmatas "Spēles bērniem", "Es to protu", "Grūtniecības kalendārs", "Pēcdzemdību emocijas", "Putriņgrāmata", "Kā izaudzināt laimīgu mazuli", "Kā izaudzināt lielisku pusaudzi", "Dārzs uz balkona", "Mani zobiņi", "Uz ielas".
Tāpat lētāk varēs iegādāties grāmatas "Tuk, tuk, mizgrauzi", "Mežonīgie pīrāgi un pildītie pipari", "Ķērpjziedu zeme", "Maza sirds lūgšana", "Romeo un Džuljeta", "Sapnis vasaras naktī", "Matimeo", "Redvola", "Baltā grāmata" un "Ziemas pasakas".
Plānots, ka drīzumā līdzīga veida akcija tiks rīkota arī citos grāmatu apgādos.
Akcijas laikā ar līdz pat 50 % atlaidēm varēs iegādāties portāla "Mansmazais.lv" ekspertu izraudzītās 20 apgāda "Valters un Rapa" praktiskās grāmatas ģimenei, kuras piedāvā noderīgu informāciju par bērnu audzināšanu, attiecībām ģimenē, veselību un drošību.
Akcijas laikā par lētāku cenu būs iespējams iegādāties grāmatas "Spēles bērniem", "Es to protu", "Grūtniecības kalendārs", "Pēcdzemdību emocijas", "Putriņgrāmata", "Kā izaudzināt laimīgu mazuli", "Kā izaudzināt lielisku pusaudzi", "Dārzs uz balkona", "Mani zobiņi", "Uz ielas".
Tāpat lētāk varēs iegādāties grāmatas "Tuk, tuk, mizgrauzi", "Mežonīgie pīrāgi un pildītie pipari", "Ķērpjziedu zeme", "Maza sirds lūgšana", "Romeo un Džuljeta", "Sapnis vasaras naktī", "Matimeo", "Redvola", "Baltā grāmata" un "Ziemas pasakas".
Plānots, ka drīzumā līdzīga veida akcija tiks rīkota arī citos grāmatu apgādos.
Saeimā diskutēs par skolu finansējumu
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien diskutēs par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un pedagogu darba samaksas finansēšanas principa "nauda seko skolēnam" ieviešanu.
Kā skaidro Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS), klīst baumas par 100 vai pat 150 mazo skolu slēgšanu un tas rada paniku gan skolotājos, gan bērnu vecākos. Ministre Tatjana Koķe (ZZS) jau iepriekš apliecinājusi, ka darīs visu iespējamo, lai nelielās skolas neslēgtu, tāpēc komisijas sēdē deputāti vēlas dzirdēt konkrētus variantus, lai skolas varētu turpināt darbu.
Strazdiņš arī norāda, ka jādomā arī par skolu darba kvalitātes uzlabošanu. Ieviešot principu "nauda seko skolēnam", skolas un pedagogi būtu spiesti pievērsties sava darba rezultātu uzlabošanai. Lai piesaistītu audzēkņus, skolām programmas būs jāīsteno kvalitatīvi un jākļūst par autoritātēm vecāku acīs, uzskata Strazdiņš.
Lai diskutētu par principa "nauda seko skolēnam" ieviešanu, uz Saeimas komisijas sēdi aicināti Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji, kā arī Rēzeknes, Balvu un Ludzas pašvaldību un skolu pārstāvji.
Princips "nauda seko skolēnam" paredz, ka finansējumu skolām piešķirs atkarībā no skolēnu skaita.
Kā skaidro Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS), klīst baumas par 100 vai pat 150 mazo skolu slēgšanu un tas rada paniku gan skolotājos, gan bērnu vecākos. Ministre Tatjana Koķe (ZZS) jau iepriekš apliecinājusi, ka darīs visu iespējamo, lai nelielās skolas neslēgtu, tāpēc komisijas sēdē deputāti vēlas dzirdēt konkrētus variantus, lai skolas varētu turpināt darbu.
Strazdiņš arī norāda, ka jādomā arī par skolu darba kvalitātes uzlabošanu. Ieviešot principu "nauda seko skolēnam", skolas un pedagogi būtu spiesti pievērsties sava darba rezultātu uzlabošanai. Lai piesaistītu audzēkņus, skolām programmas būs jāīsteno kvalitatīvi un jākļūst par autoritātēm vecāku acīs, uzskata Strazdiņš.
Lai diskutētu par principa "nauda seko skolēnam" ieviešanu, uz Saeimas komisijas sēdi aicināti Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji, kā arī Rēzeknes, Balvu un Ludzas pašvaldību un skolu pārstāvji.
Princips "nauda seko skolēnam" paredz, ka finansējumu skolām piešķirs atkarībā no skolēnu skaita.
otrdiena, 2009. gada 17. marts
Savstarpējās attiecības mūsu skolā
Atgādinu, ka šodien, 17. martā pulksten 18. skolas padomes paplašinātā sanāksme. Tēma - par skolēnu savstarpējām attiecībām un radušos konfliktu korektu risināšanu. Piedalās skolas padome, visu klašu audzinātāji, vecāku pārstāvji no katras klases, skolas psiholoģe.
Skolā ir samilzusi skolēnu savstarpējo attiecību problēma - pēdējā laikā ļoti daudz konfliktu nākas izskatīt pie skolas vadības, daudzu konfliktu risināšanā iesaistās vecāki, nākot uz skolu un pat fiziski mēģinot izrēķināties ar sava bērna pāridarītāju. Kā vēsta sens latviešu teiciens - viena pagale nedeg, tāpēc katrs gadījums prasa korektu risinājumu.
Acīmredzot ir pienācis laiks vienoties par veidiem, kā mūsu skolā risināt šos konfliktus, lai nerastos ģimeņu naids, ko varētu darīt jau profilakstiski, lai domstarpību risināšana būtu cieņas pilna un laicīga.
Skolas psiholoģe Sanita ir veikusi izpēti gan skolēnu gan vecāku vidū, viņa šajā sanāksmē uzstāsies ar ziņojumu. No katra mūsu līdzdalības un pienesuma ir atkarīgs, cik labu vidi mēs varēsim radīt skolā gan skolēniem, gan skolotājiem un arī vecākiem. Jo mūsu skolā mācās tikai labi bērni no labām ģimenēm, ja kaut ko savstarpējās attiecībās mūsu bērni vai mēs vēl nemākam vai neesam vienojušies par spēles noteikumiem, to iespējams iemācīties un vienoties. Jo mēs esam to pelnījuši!
Rakstiet, lūdzu, savus priekšlikumus!
Skolā ir samilzusi skolēnu savstarpējo attiecību problēma - pēdējā laikā ļoti daudz konfliktu nākas izskatīt pie skolas vadības, daudzu konfliktu risināšanā iesaistās vecāki, nākot uz skolu un pat fiziski mēģinot izrēķināties ar sava bērna pāridarītāju. Kā vēsta sens latviešu teiciens - viena pagale nedeg, tāpēc katrs gadījums prasa korektu risinājumu.
Acīmredzot ir pienācis laiks vienoties par veidiem, kā mūsu skolā risināt šos konfliktus, lai nerastos ģimeņu naids, ko varētu darīt jau profilakstiski, lai domstarpību risināšana būtu cieņas pilna un laicīga.
Skolas psiholoģe Sanita ir veikusi izpēti gan skolēnu gan vecāku vidū, viņa šajā sanāksmē uzstāsies ar ziņojumu. No katra mūsu līdzdalības un pienesuma ir atkarīgs, cik labu vidi mēs varēsim radīt skolā gan skolēniem, gan skolotājiem un arī vecākiem. Jo mūsu skolā mācās tikai labi bērni no labām ģimenēm, ja kaut ko savstarpējās attiecībās mūsu bērni vai mēs vēl nemākam vai neesam vienojušies par spēles noteikumiem, to iespējams iemācīties un vienoties. Jo mēs esam to pelnījuši!
Rakstiet, lūdzu, savus priekšlikumus!
piektdiena, 2009. gada 13. marts
Gaigals atbildēs par vispārējo izglītību
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajā konkursā uz Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora amatu uzvarējis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, kurš kopš janvāra beigām strādāja par izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomnieku.
Kā aģentūra LETA uzzināja IZM Komunikācijas nodaļā, konkursam pieteicās pieci pretendenti, no kuriem viens no dalības konkursā atteicās, bet vēl viens netika virzīts uz otro kārtu, jo pretendentam nebija amata prasībām atbilstošas darba pieredzes.
Līdz ar to konkursa otrajā kārtā piedalījās trīs pretendenti, no kuriem par piemērotāko šim amatam tika atzīts Jānis Gaigals, kurš šonedēļ sācis pildīt Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora pienākumus.
Līdz šim Gaigals strādājis kā neatkarīgs eksperts dažādu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu vērtēšanā, izstrādē un vadībā, kā arī ES struktūrfondu vadības nevalstisko organizāciju konsultatīvajā darba grupā un bijis Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Kā izglītības un zinātnes ministrs Gaigals darbojies Viļa Krištopāna, Guntara Krasta un Māra Gaiļa valdībās un bijis profesionālās izglītības valsts ministrs Andra Šķēles valdībā.
Iepriekš par profesionālās izglītības jautājumiem IZM bija atbildīgs Gunārs Krusts, kurš tagad ir vecākais eksperts IZM Plānošanas un metodikas nodaļā, taču, kopš pagājušā gada beigās Krusta vadītais departaments tika apvienots ar Vispārējās izglītības departamentu, minētais amats bija vakants, tāpēc uz to tika izsludināts konkurss.
Kā aģentūra LETA uzzināja IZM Komunikācijas nodaļā, konkursam pieteicās pieci pretendenti, no kuriem viens no dalības konkursā atteicās, bet vēl viens netika virzīts uz otro kārtu, jo pretendentam nebija amata prasībām atbilstošas darba pieredzes.
Līdz ar to konkursa otrajā kārtā piedalījās trīs pretendenti, no kuriem par piemērotāko šim amatam tika atzīts Jānis Gaigals, kurš šonedēļ sācis pildīt Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora pienākumus.
Līdz šim Gaigals strādājis kā neatkarīgs eksperts dažādu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu vērtēšanā, izstrādē un vadībā, kā arī ES struktūrfondu vadības nevalstisko organizāciju konsultatīvajā darba grupā un bijis Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Kā izglītības un zinātnes ministrs Gaigals darbojies Viļa Krištopāna, Guntara Krasta un Māra Gaiļa valdībās un bijis profesionālās izglītības valsts ministrs Andra Šķēles valdībā.
Iepriekš par profesionālās izglītības jautājumiem IZM bija atbildīgs Gunārs Krusts, kurš tagad ir vecākais eksperts IZM Plānošanas un metodikas nodaļā, taču, kopš pagājušā gada beigās Krusta vadītais departaments tika apvienots ar Vispārējās izglītības departamentu, minētais amats bija vakants, tāpēc uz to tika izsludināts konkurss.
Vai mūsu skola apdraudēta?
Vai krīzes dēļ sāks slēgt vidusskolas klases mūsu, skolā lasiet šīsdienas Dienā:
http://www.diena.lv/lat/politics/riga/var-nakties-slegt-skolas-un-klases#comments
http://www.diena.lv/lat/politics/riga/var-nakties-slegt-skolas-un-klases#comments
ceturtdiena, 2009. gada 12. marts
Koķe saglabā ministres krēslu
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), turpinot darbu arī jaunajā valdībā, apņēmusies turpināt iesāktos darbus, nesolot jaunas iniciatīvas izglītībā.
"Īpaši uz jauninājumiem es neiešu, jo ir ļoti daudz nopietnu uzdevumu, kas ir secīgi, konsekventi un sabiedrībai saprotami jāīsteno," uzsvēra Koķe, norādot, ka finanšu samazinājums izglītības nozarei neļauj ieguldīt līdzekļus tās attīstīšanai.
"Taču tas nenozīmē, ka mēs neliekam kvalitātes mērķus. Mēs to darām," viņa piebilda.
Starp iesāktajiem darbiem, ko ministre plāno turpināt, ir gan skolu tīkla sakārtošana un profesionālo izglītības programmu pārstrukturizācija, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta un tās padotībā esošo aģentūru reorganizācija.
Paralēli tam nopietns uzdevums būs arī valsts pētījumu programmu izvērtēšana, jo šogad beidzas iepriekšējos gados iesāktās pētījumu programmas un nepieciešams definēt jaunos pētījumu virzienos, orientējoties uz pašreizējo situāciju valstī.
Koķe arī apņēmusies ar Eiropas struktūrfondu palīdzību meklēt iespējas, kā kompensēt pedagogu algu samazinājumu, kas, kā ziņots, būs 20% apmērā. Patlaban jau dabaszinātņu skolotāji var pretendēt uz mērķstipendijām, un uz atbalstu varēs pretendēt arī skolotāji, kas strādā ar bērniem ar mācīšanās grūtībām.
Jau ziņots, ka Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) veidoto valdību, kurā Koķe saglabās izglītības un zinātnes ministres amatu, kuru viņa ieņem kopš 2007.gada 20.decembra.
Koķe dzimusi 1955.gada 9.maijā Rīgā, precējusies - vīrs Valērijs Koķis, meita - Inese.
Koķe 1973.gadā beigusi Rīgas 50.vidusskolu, bet 1978.gadā - Latvijas Valsts universitātes (LVU) Svešvalodu fakultāti angļu valodas un literatūras specialitātē. No 1983.gada līdz 1986.gadam mācījusies LVU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, pedagoģijas aspirantūrā. 1993.gadā ieguvusi pedagoģijas zinātņu doktora grādu.
1991.gadā stažējusies Stokholmas universitātes Starptautiskās izglītības institūtā, bet 1995.gadā praktisko pieredzi apguvusi Londonas universitātes Izglītības institūtā. Tajā pašā gadā Koķe aizstāvējusi pedagoģijas doktora zinātnisko disertāciju.
No 1978. līdz 1980.gadam Koķe strādāja par angļu valodas pasniedzēju Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā, bet no 1983. līdz 1996.gadam bija Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas katedras aspirante, vēlāk - vecākā pasniedzēja un docente.
No 1991. līdz 1993.gadam Koķe bija granta darbu vadītāja par tematu "Pedagoģiskās tehnoloģijas pedagoģijas kursā LU studentiem".
No 1996. līdz 1997.gadam Koķe bija starptautiskās zinātnieku grupas locekle Ljēžas universitātes Eksperimentālās pedagoģijas institūtā, savukārt 1998.gadā kļuva par LU docenti un direktora vietnieci. 1999.gadā Koķe kļuva par pedagoģijas zinātņu habilitēto doktori, bet 2000.gadā - Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
1999.gada maijā Saeima apstiprināja Koķi par augstākās izglītības valsts ministri Viļa Krištopana valdībā. Tajā pašā gadā viņa kļuva par izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes (TP) padomnieci augstākās izglītības un zinātnes jautājumos.
2002.gadā Koķe sāka darbu kā Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītāja vietniece un sāka strādāt par LU profesori. Nākamajā gadā Koķe tika iecelta par UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" izpilddirektori.
2006.gada aprīlī Koķi iecēla par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri. Novembrī viņa tika ievēlēta Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas valdē.
Izglītības un zinātnes ministres amatā Koķe darbojas kopš 2007.gada 20.decembra.
"Īpaši uz jauninājumiem es neiešu, jo ir ļoti daudz nopietnu uzdevumu, kas ir secīgi, konsekventi un sabiedrībai saprotami jāīsteno," uzsvēra Koķe, norādot, ka finanšu samazinājums izglītības nozarei neļauj ieguldīt līdzekļus tās attīstīšanai.
"Taču tas nenozīmē, ka mēs neliekam kvalitātes mērķus. Mēs to darām," viņa piebilda.
Starp iesāktajiem darbiem, ko ministre plāno turpināt, ir gan skolu tīkla sakārtošana un profesionālo izglītības programmu pārstrukturizācija, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta un tās padotībā esošo aģentūru reorganizācija.
Paralēli tam nopietns uzdevums būs arī valsts pētījumu programmu izvērtēšana, jo šogad beidzas iepriekšējos gados iesāktās pētījumu programmas un nepieciešams definēt jaunos pētījumu virzienos, orientējoties uz pašreizējo situāciju valstī.
Koķe arī apņēmusies ar Eiropas struktūrfondu palīdzību meklēt iespējas, kā kompensēt pedagogu algu samazinājumu, kas, kā ziņots, būs 20% apmērā. Patlaban jau dabaszinātņu skolotāji var pretendēt uz mērķstipendijām, un uz atbalstu varēs pretendēt arī skolotāji, kas strādā ar bērniem ar mācīšanās grūtībām.
Jau ziņots, ka Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) veidoto valdību, kurā Koķe saglabās izglītības un zinātnes ministres amatu, kuru viņa ieņem kopš 2007.gada 20.decembra.
Koķe dzimusi 1955.gada 9.maijā Rīgā, precējusies - vīrs Valērijs Koķis, meita - Inese.
Koķe 1973.gadā beigusi Rīgas 50.vidusskolu, bet 1978.gadā - Latvijas Valsts universitātes (LVU) Svešvalodu fakultāti angļu valodas un literatūras specialitātē. No 1983.gada līdz 1986.gadam mācījusies LVU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, pedagoģijas aspirantūrā. 1993.gadā ieguvusi pedagoģijas zinātņu doktora grādu.
1991.gadā stažējusies Stokholmas universitātes Starptautiskās izglītības institūtā, bet 1995.gadā praktisko pieredzi apguvusi Londonas universitātes Izglītības institūtā. Tajā pašā gadā Koķe aizstāvējusi pedagoģijas doktora zinātnisko disertāciju.
No 1978. līdz 1980.gadam Koķe strādāja par angļu valodas pasniedzēju Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā, bet no 1983. līdz 1996.gadam bija Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas katedras aspirante, vēlāk - vecākā pasniedzēja un docente.
No 1991. līdz 1993.gadam Koķe bija granta darbu vadītāja par tematu "Pedagoģiskās tehnoloģijas pedagoģijas kursā LU studentiem".
No 1996. līdz 1997.gadam Koķe bija starptautiskās zinātnieku grupas locekle Ljēžas universitātes Eksperimentālās pedagoģijas institūtā, savukārt 1998.gadā kļuva par LU docenti un direktora vietnieci. 1999.gadā Koķe kļuva par pedagoģijas zinātņu habilitēto doktori, bet 2000.gadā - Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
1999.gada maijā Saeima apstiprināja Koķi par augstākās izglītības valsts ministri Viļa Krištopana valdībā. Tajā pašā gadā viņa kļuva par izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes (TP) padomnieci augstākās izglītības un zinātnes jautājumos.
2002.gadā Koķe sāka darbu kā Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītāja vietniece un sāka strādāt par LU profesori. Nākamajā gadā Koķe tika iecelta par UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" izpilddirektori.
2006.gada aprīlī Koķi iecēla par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri. Novembrī viņa tika ievēlēta Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas valdē.
Izglītības un zinātnes ministres amatā Koķe darbojas kopš 2007.gada 20.decembra.
Točkai pie mūsu skolas atkal nepatikšanas
Vakar Rīgā Ķengaraga policijas iecirkņa darbinieki kādā dzīvoklī Prūšu ielā konfiscējuši 4974 nelegālas cigarešu paciņas un 238,5 litrus nezināmas izcelsmes šķidruma ar alkohola smaržu.
Minētās preces no dzīvokļa atsavinātas profilaktiskā reida laikā. Notikuma vietā mantas īpašniekam, kādam vīrietim, tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.
Par nelikumīgo cigarešu glabāšanu viņam būs jāmaksā 500 latu sods.
Ja pēc atrastā šķidruma ekspertīzes apstiprināsies policistu aizdomas par to, ka tas satur alkoholu, noformēs arī otru administratīvā pārkāpuma protokolu.
Vīrietis, pie kura tika atrasts minētais šķidrums ar alkohola smaržu, jau agrāk ir krimināli sodīts.
Policijas darbinieki ilgu laiku mēģina apkarot nelikumīgu viltotu alkoholisko dzērienu tirdzniecību kādā tā dēvētajā točkā Prūšu ielā. Vēl februārī policija šīs "točkas" saimniekiem piemērojusi 400 latu administratīvo sodu.
Minētās preces no dzīvokļa atsavinātas profilaktiskā reida laikā. Notikuma vietā mantas īpašniekam, kādam vīrietim, tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.
Par nelikumīgo cigarešu glabāšanu viņam būs jāmaksā 500 latu sods.
Ja pēc atrastā šķidruma ekspertīzes apstiprināsies policistu aizdomas par to, ka tas satur alkoholu, noformēs arī otru administratīvā pārkāpuma protokolu.
Vīrietis, pie kura tika atrasts minētais šķidrums ar alkohola smaržu, jau agrāk ir krimināli sodīts.
Policijas darbinieki ilgu laiku mēģina apkarot nelikumīgu viltotu alkoholisko dzērienu tirdzniecību kādā tā dēvētajā točkā Prūšu ielā. Vēl februārī policija šīs "točkas" saimniekiem piemērojusi 400 latu administratīvo sodu.
Par Edgaru Kramiņu
Tuvākajā laikā, kad skolas blogs būs vēlreiz pārbaudījis Edgara Kramiņa dzīves faktus, skolas blogā parādīsies precizējums līdz šim publicētajām ziņām. Noskaidrosim un darīsim zināmu sīkumos par ko Kramiņš izslēgts no partijas Jaunai Laiks un kā patiesībā beigusies viņa tiesāšanās par atjaunošanu darbā institūtā, kurā viņš savulaik strādāja.
Atvainojamies Kramiņa kungam, par šim, mūsuprāt nebūtiskajām neprecizitātēm viņa biogrāfijā un aicinam pārliecināties par precizējumiem ziņās, kurās minēts viņa vārds.
Atvainojamies Kramiņa kungam, par šim, mūsuprāt nebūtiskajām neprecizitātēm viņa biogrāfijā un aicinam pārliecināties par precizējumiem ziņās, kurās minēts viņa vārds.
otrdiena, 2009. gada 10. marts
Izstāde "Lietuvas kultūras materiālais un nemateriālais mantojums".
11.martā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā atklās izstādi "Lietuvas kultūras materiālais un nemateriālais mantojums". Izstādes atklāšanā piedalīsies Lietuvas vēstnieks Antans Vaļonis, Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektors Vitauts Gudaitis, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, izstādes kuratore Sandra Kulešiene, Latvijas Lietuviešu biedrības pārstāvji, diplomāti, politiķi, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki.
Izstādi ir sagatavojusi Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka un UNESCO Lietuvas Nacionāla komisija ar Lietuvas Tautas kultūras centra palīdzību.
Izstādes ekspozīcijā ir informācijas stendi, mākslas fotogrāfijas un izdevumi, kuri iepazīstina ar visiem Lietuvas pasaules mantojuma objektiem, kuri ir UNESCO aizsardzībā.
Lietuva lepojas ar UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā iekļautajiem trim Lietuvas reģioniem: 1994.gadā - Viļņas vecpilsēta, 2000.gadā - Kuršu kāpa, un 2004.gadā Kernaves arheoloģiskais rezervāts.
Saskaņā ar desmit valstu piedāvājumu, kuru starpā bija arī Lietuva, 2005.gada jūlijā UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā bija iekļauti arī Struves meridiānu loka ģeodēziskie punkti. Šobrīd iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā izvirzīts Traķu Nacionālais vēsturiskais parks.
Divas lietuviešu tradīcijas ir nosauktas par pasaules mēroga Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevriem. 2001. gadā, kad pirmoreiz tika nosaukti Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevri, par vienu no tiem kļuva lietuviešu krustu izgatavošana un krustu simbolika. 2003.gadā par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevriem atzīta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku simbolika.
Izstādes apmeklētājiem būs iespēja atcerēties jau pazīstamās Lietuvas vietas - Viļņas vecpilsētu un Kuršu kāpu, kā arī iepazīties ar citiem unikāliem Lietuvas kultūras materiālā un nemateriālā mantojuma objektiem, kuri iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā.
Izstāde būs skatāma līdz 30.aprīlim.
Izstādes "Lietuvas kultūras materiālais un nemateriālais mantojums" atklāšana notiks 11.martā plkst.16 Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Rīgā, Rūpniecības ielā 10.
Izstādi ir sagatavojusi Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka un UNESCO Lietuvas Nacionāla komisija ar Lietuvas Tautas kultūras centra palīdzību.
Izstādes ekspozīcijā ir informācijas stendi, mākslas fotogrāfijas un izdevumi, kuri iepazīstina ar visiem Lietuvas pasaules mantojuma objektiem, kuri ir UNESCO aizsardzībā.
Lietuva lepojas ar UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā iekļautajiem trim Lietuvas reģioniem: 1994.gadā - Viļņas vecpilsēta, 2000.gadā - Kuršu kāpa, un 2004.gadā Kernaves arheoloģiskais rezervāts.
Saskaņā ar desmit valstu piedāvājumu, kuru starpā bija arī Lietuva, 2005.gada jūlijā UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā bija iekļauti arī Struves meridiānu loka ģeodēziskie punkti. Šobrīd iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā izvirzīts Traķu Nacionālais vēsturiskais parks.
Divas lietuviešu tradīcijas ir nosauktas par pasaules mēroga Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevriem. 2001. gadā, kad pirmoreiz tika nosaukti Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevri, par vienu no tiem kļuva lietuviešu krustu izgatavošana un krustu simbolika. 2003.gadā par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevriem atzīta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku simbolika.
Izstādes apmeklētājiem būs iespēja atcerēties jau pazīstamās Lietuvas vietas - Viļņas vecpilsētu un Kuršu kāpu, kā arī iepazīties ar citiem unikāliem Lietuvas kultūras materiālā un nemateriālā mantojuma objektiem, kuri iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā.
Izstāde būs skatāma līdz 30.aprīlim.
Izstādes "Lietuvas kultūras materiālais un nemateriālais mantojums" atklāšana notiks 11.martā plkst.16 Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Rīgā, Rūpniecības ielā 10.
"Točkai" pie mūsu skolas nepatikšanas
Vakar Ķengaragā, pretim mūsu skolai, policijas darbinieki aizturēja 1987.gadā dzimušu agrāk nesodītu sievieti, kura nodarbojās ar nelegāli izgatavota, viltota alkoholiskā dzēriena realizāciju.
Policijas darbinieki jau ilgu laiku mēģina apkarot nelikumīgu viltotu alkoholisko dzērienu tirdzniecību kādā tā sauktajā točkā Prūšu ielā. Vēl februārī policija šīs "točkas" saimniecei piemērojusi 400 latu administratīvo sodu.
Tomēr likumsargi secinājuši, ka arī minētais naudassods nav atturējis ģimeni no nodarbošanās ar nelikumīgo biznesu, jo vakar aizturētā 1987.gadā dzimusī sieviete izrādījusies Prūšu ielas "točkas" saimnieces meita, pastāstīja Bērziņa. Pie šīs meitas policijas darbinieki atraduši un izņēmuši 0,5 litrus šķidruma ar alkoholam līdzīgu smaržu.
Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221.panta "Ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana". Par konkrētajā likuma pantā minēto noziedzīgo nodarījumu pastrādāšanu var draudēt brīvības atņemšanas sods uz vairākiem gadiem.
Policijas darbinieki jau ilgu laiku mēģina apkarot nelikumīgu viltotu alkoholisko dzērienu tirdzniecību kādā tā sauktajā točkā Prūšu ielā. Vēl februārī policija šīs "točkas" saimniecei piemērojusi 400 latu administratīvo sodu.
Tomēr likumsargi secinājuši, ka arī minētais naudassods nav atturējis ģimeni no nodarbošanās ar nelikumīgo biznesu, jo vakar aizturētā 1987.gadā dzimusī sieviete izrādījusies Prūšu ielas "točkas" saimnieces meita, pastāstīja Bērziņa. Pie šīs meitas policijas darbinieki atraduši un izņēmuši 0,5 litrus šķidruma ar alkoholam līdzīgu smaržu.
Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221.panta "Ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana". Par konkrētajā likuma pantā minēto noziedzīgo nodarījumu pastrādāšanu var draudēt brīvības atņemšanas sods uz vairākiem gadiem.
Vai skolotājiem vēl samazinās algas
Finanšu ministra amata kandidāts Einārs Repše (JL) rīt, 11.martā, plāno tikties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, lai pārrunātu plānotos budžeta grozījumus. Tikšanās plānota no plkst.10.30 līdz plkst.11 arodbiedrības telpās Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 - 532.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vēlas saņemt paskaidrojumus par prasību 20% apmērā samazināt algas valsts sektorā strādājošiem, tostarp arī izglītības darbiniekiem. Arodbiedrība pieprasīja tikšanos ar topošās valdības pārstāvjiem 11.martā, lai iepazītos ar viņu redzējumu par izglītības un zinātnes pastāvēšanas iespējām, īstenojot šādu samazinājumu.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vēlas saņemt paskaidrojumus par prasību 20% apmērā samazināt algas valsts sektorā strādājošiem, tostarp arī izglītības darbiniekiem. Arodbiedrība pieprasīja tikšanos ar topošās valdības pārstāvjiem 11.martā, lai iepazītos ar viņu redzējumu par izglītības un zinātnes pastāvēšanas iespējām, īstenojot šādu samazinājumu.
piektdiena, 2009. gada 6. marts
Ārzemēs studētgribētājiem
Bezpeļņas organizācija "Dream Foundation" aicina jauniešus pieteikties bakalaura un maģistra līmeņa studijām ārvalstīs 2009./2010. mācību gadā, izvēloties sev interesējošo augstskolu no vairāk nekā 600 studiju programmām deviņās pasaules valstīs.
Jaunieši vēl var paspēt pietiekties studijām 2009/2010.mācību gadā, tomēr, ņemot vērā to, ka lielākajai daļai bakalaura programmu pieteikšanās termiņš ir marta vidus, nepieciešams pasteigties. Aprīlī un maijā savukārt termiņš ir maģistra studiju pieteikumiem.
Pieteikties studiju programmām iespējams "Dream Foundation" interneta mājaslapā "www.dreamfoundation.eu", atlasot sev interesējošās sfēras un augstskolas.
Aprīlī jauniešiem, kas pieteikušies studijām, izmantojot šo mājaslapu, būs iespēja veikt bez maksas angļu valodas testu, kas atvieglo pieteikšanos augstskolām "Dream Foundation" tīklā. Tāpat pirms aizbraukšanas augstskolu akceptētiem jauniešiem būs papildus apmācības un atbalsts sagatavošanās procesā.
Jaunieši vēl var paspēt pietiekties studijām 2009/2010.mācību gadā, tomēr, ņemot vērā to, ka lielākajai daļai bakalaura programmu pieteikšanās termiņš ir marta vidus, nepieciešams pasteigties. Aprīlī un maijā savukārt termiņš ir maģistra studiju pieteikumiem.
Pieteikties studiju programmām iespējams "Dream Foundation" interneta mājaslapā "www.dreamfoundation.eu", atlasot sev interesējošās sfēras un augstskolas.
Aprīlī jauniešiem, kas pieteikušies studijām, izmantojot šo mājaslapu, būs iespēja veikt bez maksas angļu valodas testu, kas atvieglo pieteikšanos augstskolām "Dream Foundation" tīklā. Tāpat pirms aizbraukšanas augstskolu akceptētiem jauniešiem būs papildus apmācības un atbalsts sagatavošanās procesā.
Piekauj skolotājas
Bauskas vakara vidusskolā kāds skolēns piekāvis skolotāju un viņas dēlu, lai tā atriebtos par ne pārāk pozitīvu rekomendāciju, vēsta "Latvijas Neatkarīgās Televīzijas" raidījums "Degpunktā".
Konflikts noticis 27.februāra vakarā Bauskas Tautas namā, kur vakara vidusskola svinējusi savu 60 gadu jubileju un žetonu vakaru. Īsi pēc balles skolnieki sagaidījuši skolotāju vārtrūmē un tur piekāvuši. Cietušajai skolotājai sists arī pa seju.
Pēc raidījuma rīcībā esošās neoficiālās informācijas, pēc svinībām jauniešu uzbrukumā cietušas divas skolotājas, taču otra pedagoģe atteikusies rakstīt policijā iesniegumu.
Policijā par notikušo sākta izmeklēšana un likumsargi sola, ka nekādu atlaižu par šādu rīcību vainīgajiem nebūšot. Šobrīd policija meklē arī citas personas, kas iesaistītas uzbrukumā. Patlaban jau noskaidrots, ka sitēji bijuši vismaz divi.
Konflikts noticis 27.februāra vakarā Bauskas Tautas namā, kur vakara vidusskola svinējusi savu 60 gadu jubileju un žetonu vakaru. Īsi pēc balles skolnieki sagaidījuši skolotāju vārtrūmē un tur piekāvuši. Cietušajai skolotājai sists arī pa seju.
Pēc raidījuma rīcībā esošās neoficiālās informācijas, pēc svinībām jauniešu uzbrukumā cietušas divas skolotājas, taču otra pedagoģe atteikusies rakstīt policijā iesniegumu.
Policijā par notikušo sākta izmeklēšana un likumsargi sola, ka nekādu atlaižu par šādu rīcību vainīgajiem nebūšot. Šobrīd policija meklē arī citas personas, kas iesaistītas uzbrukumā. Patlaban jau noskaidrots, ka sitēji bijuši vismaz divi.
Mācību firmu salidojums Talsos
Talsos norisinājies Vislatvijas Ekonomikas un sociālo zinību skolotāju salidojums un 1.Starptautiskais Skolēnu mācību firmu festivāls, ko rīko biedrība "Junior Achievement - Latvija".
Salidojumā skolotāji divu dienu garumā iepazinās ar aktualitātēm ekonomikas un sociālo zinību priekšmetā un praktisko mācību metožu pilnveidošanas iespējām šajos mācību priekšmetos un tiks sumināti skolotāji, kuri devuši lielāko ieguldījumu praktisko mācību metožu ieviešanā un attīstīšanā.
Savukārt mācību firmu festivāla laikā jaunie uzņēmumi sacentās ne tikai par iespēju piedalīties skolēnu mācību firmu konkursa finālā, bet arī par iespēju būt vienam no diviem uzņēmumiem, kas maija sākumā dosies uz Norvēģiju, lai pārstāvētu Latviju Eiropas Skolēnu mācību firmu festivālā. Latvijas konkursa uzvarētājs pēc tam jūlijā savus spēkus un prasmes pierādīs Eiropas finālā Nīderlandē.
Festivālā piedalījās skolēnu mācību firmas no Talsiem, Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Kuldīgas, Madonas, Kārsavas, Lubānas, Cēsīm, Olaines un Babītes.
Programma "Skolēnu mācību firma" ir mācību nolūkos dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar reālu uzņēmējdarbību - ražo preces, sniedz pakalpojumus, veic firmas finanšu analīzi un grāmatvedību, mācās iekarot tirgu, pārbauda savas spējas vadīt un darboties komandā, gūstot gan profesionālo pieredzi, gan arī, iespējams, peļņu.
Salidojumā skolotāji divu dienu garumā iepazinās ar aktualitātēm ekonomikas un sociālo zinību priekšmetā un praktisko mācību metožu pilnveidošanas iespējām šajos mācību priekšmetos un tiks sumināti skolotāji, kuri devuši lielāko ieguldījumu praktisko mācību metožu ieviešanā un attīstīšanā.
Savukārt mācību firmu festivāla laikā jaunie uzņēmumi sacentās ne tikai par iespēju piedalīties skolēnu mācību firmu konkursa finālā, bet arī par iespēju būt vienam no diviem uzņēmumiem, kas maija sākumā dosies uz Norvēģiju, lai pārstāvētu Latviju Eiropas Skolēnu mācību firmu festivālā. Latvijas konkursa uzvarētājs pēc tam jūlijā savus spēkus un prasmes pierādīs Eiropas finālā Nīderlandē.
Festivālā piedalījās skolēnu mācību firmas no Talsiem, Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Kuldīgas, Madonas, Kārsavas, Lubānas, Cēsīm, Olaines un Babītes.
Programma "Skolēnu mācību firma" ir mācību nolūkos dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar reālu uzņēmējdarbību - ražo preces, sniedz pakalpojumus, veic firmas finanšu analīzi un grāmatvedību, mācās iekarot tirgu, pārbauda savas spējas vadīt un darboties komandā, gūstot gan profesionālo pieredzi, gan arī, iespējams, peļņu.
Tvarsta skolēnus - pīpmaņus
5. matrā Rīgas Centra iecirkņa policijas darbinieki reida laikā atklājuši 16 nepilngadīgus likumpārkāpējus, no kuriem lielākā daļa administratīvi tiks sodīti par pīpēšanu skolu teritorijās.
Reida laikā pārbaudītas 12 adreses.
Šādi reidi galvaspilsētā tiek rīkoti regulāri, un ar šādu policistu līdzdalību jauniešu audzināšanā esot ļoti apmierināta arī skolu vadība.
Reida laikā pārbaudītas 12 adreses.
Šādi reidi galvaspilsētā tiek rīkoti regulāri, un ar šādu policistu līdzdalību jauniešu audzināšanā esot ļoti apmierināta arī skolu vadība.
Skolotāja e-lādē uzvarētāji
Paziņoti portāla "www.skolas.lv", AS "Datorzinību centrs", SIA "Microsoft Latvia" organizētā radošo skolotāju konkursa "Skolotāja e-lāde" uzvarētāji.
Par uzvarētājām kļuvušas Ventspils 4.vidusskolas skolotāja Olga Apse ar darbu "A.S. Puškina romāna "Jevgēņijs Oņēgins" audio versija" un Rīgas 3.vidusskolas skolotāja Diāna Sviklāne ar darbu, kurā skolēnam saprotamā un interesantā veidā tiek atklāta matemātikas praktiskā pielietojamība. Abas uzvarētājas dosies uz Eiropas inovatīvo skolotāju forumu Vīnē, kas notiks jau šomēnes.
Kopumā konkursā piedalījās 65 pedagogi ar 260 darbiem no 33 Latvijas skolām.
Imantas vidusskolas skolotāja Jurija Stejuha darbs "IT skola" tika atzīts par interaktīvāko, bet Liepājas Raiņa 6.vidusskolas skolotājas Edītes Pagrabas darbs individuāli apmācāmajiem bērniem matemātikā tika atzīts par aktuālāko un saturiski vērtīgāko. Abi pedagogi saņems dāvanu kartes ceļojumam.
Nominācijā "Aktīvākā skola" uzvarēja Rīgas 33.vidusskola, kuras 19 pedagogi ir piedalījušies un iesnieguši savus izstrādātos darbus konkursam "Skolotāja e-lāde". Šī skola saņems "Microsoft Latvia" pārsteiguma balvas.
Konkursa mērķis bija apzināt, atbalstīt un apbalvot aktīvus un talantīgus pedagogus, kuri veido inovatīvus un radošus mācību materiālus un ir gatavi dalīties šajā pieredzē ar kolēģiem, kā arī radīt apstākļus, lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izmantošanu mūsdienīgas mācību vides veidošanai.
Konkurss tika izsludināts 2008.gada 30.oktobrī, un tajā varēja piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu pedagogi. Darbu vērtēšanu veica speciāli izveidotā Izglītības satura un eksaminācijas centra, "Datorzinību centra", "Microsoft Latvia" un portāla "www.skolotājs.lv" ekspertu žūrija
Par uzvarētājām kļuvušas Ventspils 4.vidusskolas skolotāja Olga Apse ar darbu "A.S. Puškina romāna "Jevgēņijs Oņēgins" audio versija" un Rīgas 3.vidusskolas skolotāja Diāna Sviklāne ar darbu, kurā skolēnam saprotamā un interesantā veidā tiek atklāta matemātikas praktiskā pielietojamība. Abas uzvarētājas dosies uz Eiropas inovatīvo skolotāju forumu Vīnē, kas notiks jau šomēnes.
Kopumā konkursā piedalījās 65 pedagogi ar 260 darbiem no 33 Latvijas skolām.
Imantas vidusskolas skolotāja Jurija Stejuha darbs "IT skola" tika atzīts par interaktīvāko, bet Liepājas Raiņa 6.vidusskolas skolotājas Edītes Pagrabas darbs individuāli apmācāmajiem bērniem matemātikā tika atzīts par aktuālāko un saturiski vērtīgāko. Abi pedagogi saņems dāvanu kartes ceļojumam.
Nominācijā "Aktīvākā skola" uzvarēja Rīgas 33.vidusskola, kuras 19 pedagogi ir piedalījušies un iesnieguši savus izstrādātos darbus konkursam "Skolotāja e-lāde". Šī skola saņems "Microsoft Latvia" pārsteiguma balvas.
Konkursa mērķis bija apzināt, atbalstīt un apbalvot aktīvus un talantīgus pedagogus, kuri veido inovatīvus un radošus mācību materiālus un ir gatavi dalīties šajā pieredzē ar kolēģiem, kā arī radīt apstākļus, lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izmantošanu mūsdienīgas mācību vides veidošanai.
Konkurss tika izsludināts 2008.gada 30.oktobrī, un tajā varēja piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu pedagogi. Darbu vērtēšanu veica speciāli izveidotā Izglītības satura un eksaminācijas centra, "Datorzinību centra", "Microsoft Latvia" un portāla "www.skolotājs.lv" ekspertu žūrija
Koķe apsver iespēju demisionēt
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), kuru Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JL) aicinājis turpināt darbu Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), apsver iespēju atteikties no ministres amata.
Koķe žurnālistiem norādīja, ka sākotnējais uzstādījums par valsts budžeta samazinājumu esot bijis 218 miljoni latu, bet lūgums arī sagatavot prognozi par 1,7 reizes lielāku samazinājumu licis aizdomāties.
Viņasprāt, pats mazākais no abiem samazinājumiem prasītu 8,3 miljonu latu ietaupījumu ministrijas budžetā un 44,8 miljonu latu samazinājumu mērķdotācijām pašvaldībām.
"Es esmu nelaimīga un sāku pārdomāt kandidēšanu uz amatu. Es par šīm šaubām esmu informējusi arī Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani," sacīja Koķe.
Viņa norādīja, ka ministrija apņēmusies samazināt gan savu centrālo aparātu, gan aģentūru skaitu administratīvo izmaksu optimizācijas laikā.
Tomēr, neskatoties uz šādiem sarežģījumiem, skolotājiem iespējams saņemt mērķstipendijas, kā arī papildus finansējumu tiem skolotājiem, kuri apmāca bērnus ar mācību apguves grūtībām. Tāpat arī pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums skolotāju atbalstam, kam arī nākotnē pietiks līdzfinansējuma.
Jau ziņots, ka Dombrovskis izlēmis aicināt ministru amata kandidātus sagatavot vēl vienu budžeta grozījumu variantu, kas paredz 1,7 reizes lielāku budžeta izdevumu samazināšanu, tas nozīmē samazināt valsts budžeta izdevumus nevis par 217, bet par 360-370 miljoniem latu.
Šāds samazinājums atbilst valsts budžeta deficītam 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta un tiktu realizēts, ja starptautiskā aizdevuma devēji nepiekristu mazākam budžeta izdevumu samazinājumam.
Koķe žurnālistiem norādīja, ka sākotnējais uzstādījums par valsts budžeta samazinājumu esot bijis 218 miljoni latu, bet lūgums arī sagatavot prognozi par 1,7 reizes lielāku samazinājumu licis aizdomāties.
Viņasprāt, pats mazākais no abiem samazinājumiem prasītu 8,3 miljonu latu ietaupījumu ministrijas budžetā un 44,8 miljonu latu samazinājumu mērķdotācijām pašvaldībām.
"Es esmu nelaimīga un sāku pārdomāt kandidēšanu uz amatu. Es par šīm šaubām esmu informējusi arī Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani," sacīja Koķe.
Viņa norādīja, ka ministrija apņēmusies samazināt gan savu centrālo aparātu, gan aģentūru skaitu administratīvo izmaksu optimizācijas laikā.
Tomēr, neskatoties uz šādiem sarežģījumiem, skolotājiem iespējams saņemt mērķstipendijas, kā arī papildus finansējumu tiem skolotājiem, kuri apmāca bērnus ar mācību apguves grūtībām. Tāpat arī pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums skolotāju atbalstam, kam arī nākotnē pietiks līdzfinansējuma.
Jau ziņots, ka Dombrovskis izlēmis aicināt ministru amata kandidātus sagatavot vēl vienu budžeta grozījumu variantu, kas paredz 1,7 reizes lielāku budžeta izdevumu samazināšanu, tas nozīmē samazināt valsts budžeta izdevumus nevis par 217, bet par 360-370 miljoniem latu.
Šāds samazinājums atbilst valsts budžeta deficītam 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta un tiktu realizēts, ja starptautiskā aizdevuma devēji nepiekristu mazākam budžeta izdevumu samazinājumam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)