Dižķibele un Latvijas valdība neļauj vecākiem pat vasarā atspringt. Protams, ja negribam sakāvnieciski nolaist ķepiņas, visu pārējo un darīt pāri mūsu bērniem un viņu nakotnei, tad jādarbojas, jāizsaka savs viedoklis un konstruktīvi piedāvājumi.
Skolotāju algu samazinājums pat uz pusi, palielinot slodzi - cik labu skolotāju būs spiesti pameklēt kaut ko labāku, lai spētu izdzīvot? Kas mācīs mūsu bērnus - cilvēki ar veiksminieku, vai lūzeru domāšanu? Ar prieku vai dziļu izmisumu par dzīvi fonā?
Resursu atrašana mūzikas skolu finansējumā nozīmē, ka turpmāk par katru bērnu mēnesī varēsim maksāt 140 latus. Pensiju samazinājus - to, ka tagad mūsu vecākiem vajadzēs vairāk mūsu atspaida. Progresīvā nodokļa palielinājums - to, ka neko diži vairāk par 300 ls nevarēsi pelnīt - jo čaklāk strādāsi, jo vairāk nodokļos. Visa šī situācija pat līdz šim ļoti lojālus latvijas pilsoņus un no visas sirds godīgus nodokļu maksātājus noskaņo pret valsti un šāda veida nodokļu apsaimniekošanu. Tas nozīmē, ka varam gaidīt nodokļu ieņēmumu krišanos arī šī aspekta dēļ.
Šajā situācijā redzu, kā vienu no risinājumiem ieviest nodokļu sistēmu kā Lietuvā, kad 2 % ieņēmumu nodokļu veidā cilvēks var novirzīt konkrētai skolai, mūzikas skolai, bērnudārzam, policijai, slimnīcai utt. Tu redzi, kur paliek tavi nodokļi un esi motivēts tos maksāt. Arī skolām no kopējā katla tad paliek ne tikai pabiras.
Domāju, ka vērts izkristalizēt savu viedokli un paust to.
Jo mēs, vecāki esam spēks un varam daudz vairāk, nekā mums šķiet!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru