Ābiķis: skolēnus kaitam klasē jābūt vismaz 25

Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) uzskata, ka skolu tīkla optimizācija jāsāk no lielajām republikas pilsētām, uzstādot stingrākas prasības par minimālo skolēnu skaitu klasē un tādējādi paglābjot no slēgšanas mazās lauku skolas.

Kā šodien preses konferencē norādīja Ābiķis, lai arī skolēnu skaits pēdējos gados ir ievērojami sarucis un, piemēram, Rīgas skolās šobrīd mācās par 30 458 skolēniem mazāk nekā 1990./1991.gadā, skolu skaits galvaspilsētā pieaudzis par 44, no kurām liela daļa šobrīd ir pa pusei tukšas.

Tādēļ viņš ierosina galvaspilsētas vispārizglītojošās skolās par minimālo skolēnu skaitu klasē noteikt 25 skolēnus. Pie šāda nosacījuma Rīgā būtu par 527 klasēm mazāk, kas būtu līdzvērtīgs skaits klašu skaitam 59 lauku pamatskolās.

Pēc Ābiķa domām, līdzīgā apmērā minimālais skolēnu skaits klasē būtu jāpalielina arī citās republikas pilsētās.

"Negribu teikt, ka lauku rajonos nebūtu jāpārskata izglītības iestāžu tīkls, bet tur tās lietas ir daudz sāpīgākas un grūtāk īstenojamas nekā pilsētās," uzsvēra Ābiķis, paužot pārliecību, ka bērni, kas mācās lielajās pilsētās, no skolēnu skaita palielinājuma klasē ciestu mazāk nekā lauku skolu audzēkņi, kam būtu jāiet mācīties citur.

Turklāt, optimizējot skolu tīklu pilsētās, vieglāk būtu risināms jautājums par bērnu nogādāšanu līdz skolai, uzskata politiķis, paužot skepsi par to, vai līdz 1.septembrim visām pašvaldībām izdosies sagādāt autobusus bērnu nogādāšanai uz skolām.

Ābiķis ir arī pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir netaisnīgi izrēķinājusi koeficientus, pēc kuriem novadi saņems finansējumu, ieviešot modeli "nauda seko skolēnam", jo nav rēķinājusi skolēnu skaitu uz vienu kvadrātkilometru, bet uz 100 iedzīvotājiem, kā dēļ izveidojušās absurdas situācijas.

Tā, piemēram, lielajam, bet mazapdzīvotajam Ventspils novadam, kurā ir 1282 skolēni un skolēnu skaits ir vairāk nekā 10 skolēni uz 100 iedzīvotājiem, pienāktos mazāks koeficients nekā Rīgai, kurā ir 69 622 dienas skolu skolēni ar 9,6 skolēniem uz 100 iedzīvotājiem.

"Ja skolēnu blīvuma rādītājs ir aplams, tad ir apstrīdama visa finansēšanas sistēma kopā," uzsver Ābiķis.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, kurš arī bija ieradies uz deputāta rīkoto preses konferenci, deputāta ieteikumus vērtēja atturīgi, norādot, ka "cāļi tiks skaitīti rudenī", kad būs zināms, cik liels būs finansējuma daudzums, kas sekos bērnam uz novadu, jo pašlaik nav zināms pat finansiālais ieguvums no vispārizglītojošo un profesionālo skolu tīkla optimizēšanas.

Vienlaikus viņš norādīja, ka arī skolu tīkla aktīva optimizēšana pilsētās varētu nebūt vienkārša, jo nav izslēgta iespēja, ka saglabājas liela skola ar lieliem klašu komplektiem, taču tajā kopumā mācās maz bērnu.