Ministre aicina diskriminēt vecākos skolotājus

3. aprīļa NRA publicēts Baibas Lulles interesants raksts par skolotāju pensionāru iespējamo atlaišanu.
http://www.nra.lv/zinas/19955-ministre-aicina-diskriminet-pec-vecuma.htm
Ekstremālās situācijās atklājas cilvēka patiesā daba, gluži vai kā Blaumaņa Nāves ēnā. Arī izglītības ministre Tatjana Koķe, nonākusi uz ledus gabala, kurš sāk aizvien ātrāk kust, metusi pie malas politkorektumu un paziņojusi, ka vispirms jāatbrīvojas no pensijas vecuma skolotājiem.
Skolās strādājot ap 4000 skolotāju pensijas vecumā, uz kuru rēķina varētu veikt skolotāju skaita samazinājumu vismaz par 2000, kas nepieciešams taupības nolūkos.
"Teikt paldies par darbu".
Ministres atklātība ir pārsteidzoša, ņemot vērā to, ka jelkādu diskrimināciju aizliedz gan Satversme, gan Darba likums, kurā kopš 2001. gada iekļauts diskriminācijas aizliegums tieši pēc vecuma.
Vēl treknajos gados, kas nebija nemaz tik sen, politiķi ar putām uz lūpām aicināja darba tirgū iesaistīt pēc iespējas vairāk pensijas vecuma darbaspējīgos cilvēkus, tādējādi risinot darba roku trūkuma problēmu. Vēl pirms iepriekšējā un šā mācību gada sākuma valstī bija pedagogu trūkums, un tad vecie pedagogi netika noniecināti, lai gan jāteic, tika arī domāts par to, kā profesijai piesaistīt arvien vairāk jauno cilvēku. Jaunie cilvēki, darba tirgus piedāvājuma apreibināti, pēc pedagoga izglītības iegūšanas savukārt nealka strādāt salīdzinoši mazatalgotajā profesijā. Vecie pedagogi tika saukti aizlāpīt caurumus.
Vēl pērn pētījumā tika secināts, ka 15 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā izjutuši diskrimināciju, un visbiežāk – 52 procentos gadījumu – uz vecuma pamata. Kad bija izdevīgi atgaiņāties no praidistiem, politiķi atcerējās par diskrimināciju uz vecuma pamata, skandēja, ka tieši šī ir lielākā integrācijas problēma, nevis homoseksuāļi. Varbūt šovasar atkal atcerēsies.
Dažādos starptautiskos pētījumos pierādīts, ka cilvēki pēc vecuma visbiežāk tiek diskriminēti stereotipu dēļ, no kuriem izplatītākie ir, ka veci cilvēki ir garīgi nepilnvērtīgi, ir fiziski nepievilcīgi, viņiem ir vāja veselība, zema darba efektivitāte. Vairāki pētījumi savukārt pierāda, ka vecākiem cilvēkiem ir mazāk darba kavējumu, mazāk incidentu darbā, viņi ir apzinīgāki, lojālāki pret darba devēju. Protams, gadījumi ir dažādi, un tie arī jāskata individuāli.
T. Koķe varētu paskaidrot, vai izvēle atlaist tieši pensijas vecuma skolotājus balstīta uz kādu no šiem stereotipiem vai kādiem citiem pētījumiem, kas pamato, piemēram, to, ka pensionāriem ir zemāka darba kvalitāte. Vismaz tādi līdz šim nav publiskoti. Ja kā arguments domāts tas, ka pensionāriem ir citi ienākumi – pensijas, tad vispirms būtu jāvērtē, vai arī viņiem nav kredītsaistības, vai pensija nebūs zem iztikas minimuma, vai ar to varēs segt esošos izdevumus, vai ir dzīvesbiedrs, ar kuru dalīt tēriņus u. tml. Arī par šādām aptaujām nekas nav dzirdēts. Varbūt ministre kā Nāves ēnā vilkusi lozes – kurš paliks uz kūstošā ledus gabala un kurš kāps laivā? Vai ar to tiek aizstāta normāla plānošanas politika, cilvēka tiesību ievērošana?
Jau 2003. gadā Satversmes tiesa (ST) par antikonstitucionālu atzina Augstkolu likumā noteikto ierobežojumu, kas vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatos augstskolās liedza strādāt cilvēkiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Tā tiesas skatījumā bijusi diskriminācija uz vecuma pamata.
Tomēr jāpiemin arī cits ST spriedums 2003. gada nogalē, kas atzina par pamatotu normu Valsts civildienesta likumā, kas nosaka darba ierobežojumus, ierēdnim sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, "izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums". ST to skaidroja ar īpašo ierēdņu lomu valsts pārvaldē, kas ļauj valstij vienpusēji regulēt ierēdņu pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, dienesta attiecību izbeigšanu. Atšķirīgo situāciju ierēdņu, tiesnešu, prokuroru, policistu un robežsardzes amatpersonu nodarbinātības regulēšanā ST uzsvēra jau iepriekš izskatītajā Augstkolu likuma lietā.
Pedagogi, lai arī ir valsts atalgoti, nav nedz ierēdņi, nedz policisti, nedz tiesneši, un viņu darbību reglamentējošajā likumdošanā vecuma ierobežojumi nav noteikti, bet, ja tādi tiktu noteikti, nez vai iztiktu bez tiesāšanās. Tātad T. Koķes pieļāvums vai aicinājums atbrīvoties no pensijas vecuma pedagogiem nav vērtējams nekā citādi kā musināšana uz diskrimināciju uz vecuma pamata. Atlaižamo kritērijiem jābūt citiem, vēlams – skaidriem un nediskriminējošiem. Bet ja ir vienādi kritēriju rādītāji par to, vai laivā jākāpj vecajam Daldam vai viņa jaunajam dēlam, lai vienojas paši