Kā taupīs izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā radikālas reformas nozarē, paredzot gan izdevumu samazināšanu, gan funkciju pārdalīšanu, gan arī iestāžu apvienošanu vai samazināšanu, liecina šodien ārkārtas valdības sēdei iesniegtie dokumenti.

Ziņojumā par IZM plānotajām nozares politikas un strukturālajām izmaiņām 2009.-2011.gadam uzsvērts, ka paredzēta iespēja visu mērķdotāciju finansējumu un funkcijas, kas saistītas ar vispārējās izglītības iestāžu darbību, nodot pašvaldībām.

Reformas vispārējā izglītībā paredz, ka, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un resurspietiekamu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" īstenošanu, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, grāmatu iegādei un pedagogu tālākizglītībai tiek nodotas pašvaldību pārziņā un apsaimniekošanā.

Sociālās korekcijas funkciju plānots nodot Tieslietu ministrijai, paredzot izmaiņu normatīvajos aktos, kas nodrošinātu īpaši bīstamo likumpārkāpēju ievietošanu pāraudzināšanas iestādē Cēsīs, bet pārējo nodošanu pašvaldības pārziņā. Sociālās korekcijas funkcija tiek nodota Tieslietu ministrijai.

Tiks precizēta mācību līdzekļu izdošanas kārtība un nosacījumi, kā arī ierobežota darba burtnīcu izmantošana mācību procesā.

Mācību priekšmetu olimpiādes piedāvāts organizēt tikai tajos piecos mācību priekšmetos, kuros notiek starptautiskās olimpiādes, - fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika un informātika.

Plānots izstrādāt priekšlikumus kārtībai, kādā samazināts otrgadnieku un atbirušo skolēnu skaits - obligāto izglītību uzsākošo skolēnu vecums. Tiks pārskatīta kārtība un nosacījumi pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.

Tiks nodrošināta izmaksu efektivitāte izglītības iestāžu darbība, bet Juglas sanatorijas internātpamatskola tiks nodota pašvaldībai.

Plānots veikt pamatizglītības diferenciāciju 7.-9.klases posmā, paredzot iespēju piedāvāt gan vispārējas, gan profesionālas ievirzes izglītības programmas. Paredzēta iespēja vispārējā izglītībā ieviest "e-apmācības" formu, sākotnēji atsevišķos mācību priekšmetos.

Tāpat plānots paaugstināt prasības, skolēniem iestājoties vidusskolā - 10.klasē, kā arī veicināt skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas palielināšanu - skolotāju skaita samazināšana līdz ar skolēnu skaita samazināšanos. Plānots palielināt pedagoga kontaktstundu skaitu pedagoga darba slodzē līdz 27 stundām.

Profesionālā izglītībā plānots pārskatīt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot bāzes un moduļu programmu sistēmu un kompetences centrus. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, nodrošinot tiešu saikni ar darba tirgu.

Plānots nodrošināt izmaksu efektivitāti profesionālās izglītības iestāžu darbībā, kā arī tiks samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits - no 71 līdz 64 izglītības iestādēm.

13 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, 15 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, bet 12 esošās profesionālās izglītības iestādes tiks pārveidotas par kompetences centriem.

Tiks samazināts finansējums transporta izdevumu kompensācijām, kas veido 3,2 latus katram profesionālās izglītības izglītojamam.

Tiks samazināts finansējums stipendijām par 50% - līdz desmit latiem, kā arī pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija.

Tāpat tiks pārskatītas prasības un kārtība profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem pabeigt izglītības iestādi bez obligātas centralizēto eksāmenu kārtošanas, vienlaikus atstājot iespēju pieteikties uz centralizētajiem eksāmeniem, ja audzēknis vēlas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē.

Savukārt augstākajā izglītībā tiks pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta augstākās izglītības programmu licencēšana.

Tiks pārskatītas valsts budžeta finansētās vietas izmaksas, samazināts no valsts budžeta finansēto vietu skaits un veikta augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija.

Pārskatītas tiks arī prioritārās specialitātes studiju un studējošā kredītu dzēšanai, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un akcentējot specialitātes ar augstu pievienoto vērtību.

Tiks sniegts atbalsts studējošajiem no maznodrošinātajām ģimenēm, piemēram, ņemot vērā ienākumu līmeni stipendiju un budžeta vietu sadalē.

Plānota esošo zinātnisko darbinieku slodžu un finansējuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, samazinot zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem. Zinātnisko institūciju skaits reorganizācijas ceļā tiks samazināts līdz 20 iestādēm.

Tiks noteikti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.-2013.gadā.

Savukārt valsts pārvaldē atbilstoši valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanas nosacījumiem IZM plānota padotībā esošo iestāžu reorganizācija. No 17 nozares politikas jomas iestādēm tiks izveidotas četras.

Vienā iestādē tiks apvienots Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Valsts speciālās izglītības centrs, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, Profesionālās izglītības administrācija, Izglītības valsts inspekcija.

Ja IZM tiks pievienota Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, tad jaunajai iestādei tiks pievienota arī šī aģentūra.

Vienā iestādē darbu uzsāks Valsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības inovāciju fonds, Akadēmisko programmu aģentūra.

Vienā iestādē tiks apvienota Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra. Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi.

Tāpat vienā iestādē tiek apvienots Studiju fonds, Latvijas Zinātnes padomes sekretariāts, Izglītības valsts inspekcija.

IZM kā dibinātājs izstāsies no Akadēmiskās informācijas centra un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra, paredzot par šīm institūcijām nodoto funkciju izpildi slēgt līdzdarbības līgumu.

Tiks izvērtēta arī iespēja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, sākotnēji apvienot Akadēmiskās informācijas centru un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru, bet otrajā posmā šo institūciju apvienot arī ar Augstākās izglītības padomi.