Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas vērienīgām pārmaiņām izglītības politikas jomā, visas savā padotībā esošās izglītības iestādes nododot pašvaldībām.
Pie šāda uzstādījuma ministrija gatavojas pieturēties neatkarīgi no tā, cik liels būs budžeta samazinājums izglītības nozarē. Pašvaldībām plānots nodot gan profesionālās, gan sociālās korekcijas un speciālās izglītības iestādes, līdzi dodot šo iestāžu uzturēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus.
Pēc ierēdņa domām, ieguvējas no šādas politikas maiņas būtu gan skolas, gan arī pašvaldības un ministrija, jo skolu pārstāvjiem pēc katra dokumenta un zīmoga nebūs jāiet uz ministriju, jautājumus risinot vietējā mērogā, savukārt pašvaldību vadītāji varēs veidot vienotu izglītības programmu piedāvājumu novadā, rēķinoties ar vietējo uzņēmēju pasūtījumiem.
Turklāt izglītības sektorā tas samazinātu valsts algoto darbinieku skaitu, jo, pašvaldībām pārņemot skolas, nebūtu nepieciešams vairs tik liels skaits inspekciju, centru un aģentūru, pārliecināts Gruškevics. Pati ministrija paturētu tikai kvalitātes novērtēšanas un eksaminācijas funkciju.
IZM gatavojas arī runāt ar Finanšu ministriju, lai pašvaldībām tiktu atstāta pēc iespējas lielāka nodokļu bāze, jo ministrija uzskata, ka pašreizējā kārtība, valstij pašvaldībām atņemot lielu daļu nodokļu un vēlāk to atdodot mērķdotāciju un dotāciju veidā, prasa lielus resursus, kas varētu tikt izmantoti lietderīgāk.
Pašvaldībām tiktu nodotas 79 profesionālās izglītības iestādes, Juglas sanatorijas internātpamatskola, sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" un "Strautiņi" un Murjāņu sporta ģimnāzija.
IZM sākotnēji sagatavotais ziņojums, kas vēl nav iesniegts skatīšanai valdībā, paredzēja divu skolu - Kazdangas profesionālās vidusskolas un Apes arodvidusskolas - slēgšanu un 13 skolu nodošanu pašvaldībām.
Nākamajam mācību gadam sagatavotais uzņemšanas plāns paredz, ka rudenī profesionālajās izglītības iestādēs tiks uzņemti 7500 skolēni, kas ir par 1500 skolēniem mazāk, nekā to paredz savulaik pieņemtā IZM darbības stratēģija.
IZM gatavojas arī piedāvāt jaunu pieeju programmu īstenošanā, profesionālās izglītības bāzes programmu skaitu samazinot no aptuveni 400 uz 60, bet programmu skaitu no aptuveni 1800 uz 350, tās strukturējot atbilstoši ilgtermiņa tautsaimniecības struktūras prognozei, bet īstermiņa darba tirgus prasības apmierinot ar moduļa veida īsajām programmām, kurām tiks paredzēts zināms stundu skaits bāzes programmās.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru