Saeimā par taisnīgāku algu samazinājumu skolotājiem

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti aicināja Izglītības un zinātnes ministriju ar normatīvo aktu palīdzību nodrošināt, lai profesionālajās izglītības iestādēs skolotāji par mācību priekšmetu pasniegšanu nesaņemtu mazāku samaksu nekā vispārizglītojošās skolās.
Kā šodien Saeimas deputātiem norādīja Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padomes pārstāve Maija Vanaga, samazinājums profesionālās skolas kā valsts budžeta iestādes skāris smagāk nekā vispārizglītojošās skolas un līdz ar to skolas bijušas spiestas samazināt atalgojumu par vairāk nekā 30%, nemaksāt par mācību nodarbību sagatavošanu, individuālo darbu ar audzēkņiem, pilnībā noņemt piemaksas par darba kvalitāti un skolotājus laist bezalgas atvaļinājumos.
Ņemot vērā to, ka vispārizglītojošās skolās skolotājiem algu nodrošinājums ir 97%, izveidojusies situācija, ka skolotāji, kas pasniedz vienus un tos pašus priekšmetus profesionālajās un vispārējās izglītības iestādēs, par savu darbu saņem dažādu atalgojumu.
Kā situāciju skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Gaigals, profesionālās skolas nokļuvušas bēdīgākā situācijā nekā vispārizglītojošās objektīvu iemeslu dēļ, proti, Izglītības un zinātnes ministrijai disciplinēti pildot Ministru kabineta uzdevumus.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JL) sēdē uzsvēra, ka nav jēgas runāt par finansējuma samazinājuma lietderību, bet veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai izglītības iestāžu vadītājiem nebūtu jāpārkāpj likums, veicot šos samazinājumus. "Ja nevar rīkoties ērti, tad jārīkojas vismaz likumīgi," uzsvēra deputāts.
Savukārt Dzintars Ābiķis (TP) uzsvēra, ka nedrīkst izveidoties situācija, kurā par vienu darbu dažādās izglītības iestādēs ir atšķirīga samaksa, un jānodrošina konsekvents samazinājums visās izglītības iestādēs, ja nepieciešams, ar normatīvo aktu palīdzību.
Deputāti arī vienojās aicināt Ministru kabinetu ļaut profesionālajām izglītības iestādēm rīkoties ar 10% budžeta rezervi un dot pieeju pašu ieņēmumiem, lai augstskolas varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp apmaksājot arī parādus un soda procentus, kā arī nodrošināt stipendijas un transporta kompensācijas audzēkņiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks uzskata, ka, lai risinātu sarunas ar energopiegādātājiem par soda sankciju nepiemērošanu vai vismaz samazināšanu profesionālajām izglītības iestādēm, nepieciešama vienota valdības pozīcija.
Ar soda procentu piemērošanu par rēķinu apmaksas kavējumiem saskaras arī daudzas pašvaldības, tāpēc sarunas jārisina augstākajā līmenī, norādīja Broks.
Latvijas Darba devēju konfederācijas nodarbinātības un izglītības eksperte Ilona Kiukucāne aicināja vēl vairāk nepazemināt profesionālās izglītības kvalitāti. Arodskolu audzēkņiem jāsaņem arī laba līmeņa vispārējā izglītība, citādi viņiem tiek atņemtas tālākas attīstības iespējas un liegta mācību turpināšana augstskolās, uzsvēra Kiukucāne.