Koķe sola talkot skolas sporta laukumā

"Kad tas notiks, pasauciet, nākšu talkā," ar mirdzošām acīm Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe izsaucās, kad bija noklausījusies skolas dierektores Aldonas Treijas vīziju par sporta laukuma iekārtošanu.
Skolas zālē sakot runu par godu ministres apciemojumam, direktores skolas slavinājumi un sapņi par vēl labāku un skaistāku skolu, ministres acīm lika iekvēloties aizvien spožāk un spožāk. Likās, ka direktore viņu ir aplipinājusi ar savu sapņošanas vīrusu, tāpēc Koķe savas runas sākumā atzinās, ka viņa ir tāda pati nelabojama optimiste un sapņotāja, kā mūsu direktore. Izrādās viņuu ceļi ir krustojušies senā pagātnē, kad Koķe, kā jauna speciāliste tikko sāka strādāt pedagoģijā. Jau toreiz izdarīgo un optimistisko Aldonu Treiju viņa uzskatīja par savu darbaudzinātāju. Izrādot cieņu un pateicoties par iedvesmu pedagoģiskajā darbā, Koķe Treijai dāvināja ziedus un nelielu piemiņas velti - pildspalvu.
Ministre izstaigāja skolu un tikās neoficiālā gaisotnē ar skolas kolektīvu. Viņa izrādīja patiesu ieinteresētību par skolēnu vērtēšanas sistēmu, mācību programmām, skolu akreditēšanas sistēmu un citiem jautājumiem.
Tomēr jautājumos, kas prasa valsts finansējumu, ministre bija izvairīga. Gan par bezmaksas skolu mācību grāmatām, gan par trūkstošajiem līdzekļiem skolu kabinetu aprīkošanai, gan par skolotāju algu palielinājumu, viņa teica, ka negribot solīt, ko viņai nav iespējams izpildīt.