Vecākus grib labot ar sodiem

Laura Dzērve
Trešdiena, 25. martā laikrakstā Diena publicēts Lauras Dzērves raksts "Vecākus grib labot ar sodiem"


"Ja tēvs ar nepabeigtu pamatskolas izglītību celtniecībā pelna 500 latu mēnesī, viņš nesaprot, kādēļ dēlam skolā būtu noteikti jātrin bikses, saka Uldis Vanags, Rīgas domes administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, iezīmējot galveno problēmu, par ko vecāki tiek saukti pie administratīvās atbildības arvien biežāk. Tā ir bērna aprūpes pienākumu nepildīšana — bērns ilgstoši neapmeklē vai kavē skolu.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (BĢSILM) izstrādājusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus — vidēji divas līdz četras reizes lielākus — naudas sodus vecākiem, kas atstāj bērnus bez uzraudzības, nepilda aprūpes pienākumus vai citādi pārkāpj bērna tiesības. Arī par emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu plānots palielināt naudas sodus divarpus reižu. Administratīvā atbildība iestājas gadījumā, ja bērnam nav radusies fiziska vai psihiska trauma, par ko savukārt paredzēta kriminālatbildība.
Bija jāpārskata viss regulējums, jo sodu apmērs vairs neatbilst reālajai situācijai, kā arī vieš bažas, ka sodi ir simboliski, saka Valsts kancelejas vadītājas vietniece Elita Dreimane. Tieši Valsts kanceleja rosināja BĢSILM pārskatīt APK iekļautos sodus.

Nepieciešama alternatīva
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa saka — sodu palielināšana varētu "ieviest samērīgumu". Palielinot sodus, tiktu demonstrēts, ka pārkāpumi pret bērniem ir vērtējami kā nopietni. Tiesa, L.Rieksta-Riekstiņa arī atzīst, ka problēmu sodu palielināšana neatrisinās, būtiski esot vienlaikus arī palīdzēt vecākiem problēmas risināt, nevis tikai sodīt. Pašlaik nav iespējams pārkāpumus izdarījušos vecākus piespiest apmeklēt, piemēram, īpašas programmas vai kursus, kas palīdz tikt galā ar dusmām vai agresiju. Šādas programmas gan ir, tomēr to apmeklēšana ir pašu vecāku ziņā.
Jau pirms diviem gadiem BĢSILM iesniedza Tieslietu ministrijai (TM) priekšlikumu papildināt izstrādes stadijā esošo Administratīvo sodu likumprojektu un noteikt, ka līdztekus naudas sodam iespējams piemērot alternatīvu sodu — obligāti apmeklēt izglītojošus pasākumus, mācību programmas. Tādējādi būtu iespējams vainīgo personu ne tikai sodīt, bet arī izglītot par bērnu tiesībām un likt apzināties pārkāpuma kaitējumu, kā arī novērst šādus pārkāpumus. TM Diena uzzināja, ka likuma izstrāde varētu iekavēties līdz 2012.gada vidum.
***
Kas mainīsies?
Ja vecāki atstājuši bez uzraudzības bērnu (jaunāku par septiņiem gadiem), izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz Ls 50 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 25). Ja pārkāpums veikts atkārtoti gada laikā naudas sods no Ls 50 līdz Ls 150 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz Ls 100 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz 25 latiem). Ja atkārtoti gada laikā — no Ls 150 līdz Ls 250 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu — brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 50 (pašlaik brīdinājums vai naudas sods līdz Ls 20). Ja atkārtoti gada laikā vai ja pārkāpumus izdarījuši valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki vai amatpersonas, naudas sods no Ls 25 līdz Ls 150 (pašlaik no Ls 25 līdz Ls 50).
Avots: Grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā projekts "
Vairāk lasiet:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vecakus-grib-labot-ar-sodiem

Uldis Vanags arī pats papildina savu teikto komentāru sadaļā pie raksta: "Ne jau sodu maksāšanā vai nemaksāšanā ir problēma. Sods vispār šajā gadījumā ir varas impotences apliecinājums. Tas norāda uz pilnīgu sabiedrības un varas nespēju kontrolēt situāciju. Sods šādā situācijā tikai pasliktina bērna stāvokli, jo atņem ģimenei līdzekļus, kuru visbiežāk jau tā trūkst. Arī piespiedu darbs, arests vai piespiedu kursi neko nespēs mainīt - tas tikai samazinās to laiku, ko vecāki var veltīt bērnam un iztikas pelnīšanai. Protams ir gadījumi, kad jāsoda acīmredzama ļaunprātība, bet tad ir arī jāseko rīcībai bērna labā, kas parasti tiek "piemirsta" - sak, sodījām vecākus un nu viņi labosies. Jāsāk ir ar izglītību - vecākiem nav jāiekaļ likumu prasības, viņiem ir jāsaprot kāpēc un kā jāaudzina bērni."