Saeima maina Izglītības likumu

Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt tā atbilstību pašreizējai situācijai izglītības procesā, Administratīvā procesa likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, kā arī precizēt atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.
Likumā tiks noteikta iespēja saņemt valsts atbalstu privātajām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Profesionālās ievirzes izglītību plānots finansēt katra gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus, lai novērstu kolīziju ar Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka no valsts budžeta mērķdotācijām sedz to pedagogu darba samaksas izdevumus, kuri izglītības iestādēs īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas.
Tiks precizēta Izglītības likumā noteiktā Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību un noteikt valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām, kā arī deleģējot tiesības noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību.
Tiks precizēta Ministru kabineta kompetence, iekļaujot deleģējumu noteikt kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību grāmatu atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā izglītībā.
Tiks precizētas normas, kas nosaka uzdevumu ministrijai veikt izglītības programmu licencēšanu, izglītības programmu un iestāžu akreditāciju.
Lai nodrošinātu efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu, likums tiks papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu, kā arī kārtību, kādā tiks finansēti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu.
No likuma tiks svītrota norma, kas nosaka no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu termiņu koledžu iekļaušanai Izglītības iestāžu reģistrā.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiks noteikts, ka izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar tās reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā, kas uzskatāma arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām tiks noteikts, ka Valsts un pašvaldības atsevišķu tām noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkcijas nodrošināšanai noteiktu uzdevumu veikšanu, tostarp izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu, var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu, kas var ietvert arī tiesības izdot administratīvos aktus vai līdzdarbības līgumu.
Grozījums paredz konkrētāku regulējumu par izglītības iestāžu nosaukumiem un turpmāk paredzēs, ka izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairākas izglītības iestādes ar identiskiem izglītības iestādes nosaukumiem.
Atbilstoši reālajai situācijai tiks grozīta norma, kas nosaka vienādus pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanas nosacījumus valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm un juridisko un fizisko personu dibinātām izglītības iestādēm.
*Ievērojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie izglītības programmu paraugi nav saistoši privātpersonām, tiks precizēta Izglītības likuma 47.1panta pirmā daļa.
*Tiks konkretizēti arī noteiktie pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.
*Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likumā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu.
*Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.
*Ir papildināti un konkretizēti Izglītības likuma 54.pantā noteiktie izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.
Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likumā noteiktās izglītojamo tiesības, izvairoties no normu dažādas skaidrošanas, dublēšanās un liekvārdības, bet saglabājot būtību, kā arī bērna vecāku vai personu, kas realizē aizgādību, tiesības.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Komerclikumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā lietotajai terminoloģijai ir precizēta Izglītības likumā lietotā terminoloģija.