Krīze. Ko teiksim bērniem?

"Bērni jūt vecāku bailes un nedrošību, tāpēc runāt vajag arī tad, ja bērni paši nevaicā — kas notiek?" laikrakstā Diena šodien padomu sniedz Sandris Dūšelis, ģimenes psihoterapeits. "Bērniem, kuri tic Ziemassvētku vecītim un raksta viņam vēstules, var paskaidrot, ka vecītim arī ir krīze un ne vienmēr viņš uz vēstulēm atbild apstiprinoši. Tām ģimenēm, kurās ik gadu progresējušas dāvanās, ne cilvēcīgas attiecībās, svētkos būs grūti. Krīze daļai sabiedrības pat nāk par labu, jo ir iemesls padomāt par vērtībām. Cilvēki ar to dāvināšanu iebraukuši auzās — staigā pa veikaliem lielām acīm un nesaprot, ko pirkt. Gaida, līdz kaut kas uzrunā.Bērnu klātbūtnē nevajadzētu risināt finanšu jautājumus un izsaukt fatālas frāzes: "Ko tagad darīsim, kā dzīvosim! Naudas nav, bet tu gribi dāvanas!" Bērni nav vainīgi. Nevajadzētu arī pieļaut, ka bērns grūtā brīdī vecākus mierina un samīļo. Vecākiem jārada bērnos drošības sajūta: "Mēs to risinām, mākam apieties ar naudu, uzticies, sadarbosimies, būs labi." Sadarboties vajag dabiski un konstruktīvi — tā kā elektrība būs dārgāka, izslēdz gaismu, kad izej no istabas. Der pastāstīt, ko nozīmē nodokļi un, ka būs dārgāks ēdiens un nevarēs vairs pirkt našķus. Un paskat, tu tak pamet aizkostu maizi un neizēd jogurtu! Bērnam jāpiedāvā taupīšanas varianti, piemēram, nevarēsim uz akvaparku braukt, taču mums ir riteņi, ar kuriem tik reti līdz šim braukājām, un tagad to darīsim biežāk."
Visu Ievas albertes rakstu "Kā runāt ar bērnu par krīzi?" lasiet http://www.diena.lv/lat/politics/dzive/sakiet-ludzu-ka-bus