Latvijas Skolotāju kongresa vārdā kongresa valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš izplatījis paziņojumu, kurā aicinājis tautu gadījumā, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers neņems vērā tautas viedokli, miermīlīgā akcijā ielenkt Saeimu, un, līdzīgi kā barikāžu laikā, nepamest savu vietu, līdz Saeimas deputāti nebūs nolikuši savas pilnvaras.
Kā norāda , "Dziedošā revolūcija" deviņdesmitajos gados sakrita ar valsts varas krišanu, taču šobrīd ar dziedāšanu iespējams tikai izsāpēt savu pāridarījumu, nevis kaut ko atrisināt. "Dziedāt var Dziesmu svētkos, tagad ir laiks rīkoties," norādījis Kramiņš.
"Tikai tad, kad pēdējais šī nama deputāts nebūs nolicis savas pilnvaras, vienlaikus apņemoties, ka nekad vairs nekandidēs uz šo augsto tautas pārstāvja statusu, tauta spēs noticēt, ka deputātiem rūp šīs valsts iedzīvotāji, nevis pašu labums," uzskata kongresa pārstāvji, uzsverot, ka tikai tā iespējams atgriezt sabiedrībā savstarpēju cieņu un uzticēšanos.
Vienlaikus kongresa valde norāda, ka neaicina tautu uz vardarbību, paužot viedokli, ka vakar notikušās nekārtības ļauj vienlaikus izdarīt secinājumus kā par sabiedrības noskaņojumu, tā par tās audzinātības līmeni.
Pēc kongresa valdes pārstāvju domām, tas nemazina faktu, ka valdošajai varai ir jāatbild par kārtību valstī un tās pilsoņu drošību, taču sapulces laikā un pēc tās ielās bija manāms policijas spēku trūkums, kas uzskatāms par iekšlietu spēku protestu pret savas labklājības apdraudējumu.
Kramiņš uzskata, ka "viens no veidiem, kā padarīt agresīvu ikvienu indivīdu, ir tā iegrožošana laikā vai telpā, ko darījuši gan sapulces organizatori, gan valdošā vara, solot Vecrīgā neielaist visus cilvēkus un pēc sapulces mudinot tās dalībniekus izklīst, liedzot sabiedrībai barikāžu atceres dienā pulcēties pie ugunskuriem tik ilgi, cik paši to vēlētos".
"Notikušais tikai kārtējo reizi apliecina visiem zināmo patiesību, ka karalis (valsts vara, ieskaitot Saeimu) ir kails, bet dažu partiju pēkšņā vēlme beidzot uzņemties valdības veidošanu un valsts veiksmīgu vadīšanu sēj aizdomas par šīs sapulces organizatoru patiesajiem nolūkiem," piebilda Kramiņš.
Edgars Kramiņš ir pedagoģijas zinātņu doktors līdz pagājušajam gadam Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūta docents, vokālais pedagogs un diezgan ekstarvaganta personība. Viņam ar darbu vispārizglītojošā skolā bijis nosacīts sakars, taču ar politiku gan - pērn martā viņš bija viens no pieciem kandidātiem uz partijas Jaunais Laiks valdes priekšsēdētāja amatu. Viņš arī aktīvi darbojies partijas Jaunais Laiks Izglītības, zinātnes un sporta darba grupā (http://www.jaunaislaiks.lv/events.php?id=3&day=6&month=01&year=2009&length=1&action=event&category=7&eid=28).
Pagājušajā nedēļā Kramiņš paziņoja par skolotāju kongresa organizēšanu šā gada aprīlī.
Kā norāda , "Dziedošā revolūcija" deviņdesmitajos gados sakrita ar valsts varas krišanu, taču šobrīd ar dziedāšanu iespējams tikai izsāpēt savu pāridarījumu, nevis kaut ko atrisināt. "Dziedāt var Dziesmu svētkos, tagad ir laiks rīkoties," norādījis Kramiņš.
"Tikai tad, kad pēdējais šī nama deputāts nebūs nolicis savas pilnvaras, vienlaikus apņemoties, ka nekad vairs nekandidēs uz šo augsto tautas pārstāvja statusu, tauta spēs noticēt, ka deputātiem rūp šīs valsts iedzīvotāji, nevis pašu labums," uzskata kongresa pārstāvji, uzsverot, ka tikai tā iespējams atgriezt sabiedrībā savstarpēju cieņu un uzticēšanos.
Vienlaikus kongresa valde norāda, ka neaicina tautu uz vardarbību, paužot viedokli, ka vakar notikušās nekārtības ļauj vienlaikus izdarīt secinājumus kā par sabiedrības noskaņojumu, tā par tās audzinātības līmeni.
Pēc kongresa valdes pārstāvju domām, tas nemazina faktu, ka valdošajai varai ir jāatbild par kārtību valstī un tās pilsoņu drošību, taču sapulces laikā un pēc tās ielās bija manāms policijas spēku trūkums, kas uzskatāms par iekšlietu spēku protestu pret savas labklājības apdraudējumu.
Kramiņš uzskata, ka "viens no veidiem, kā padarīt agresīvu ikvienu indivīdu, ir tā iegrožošana laikā vai telpā, ko darījuši gan sapulces organizatori, gan valdošā vara, solot Vecrīgā neielaist visus cilvēkus un pēc sapulces mudinot tās dalībniekus izklīst, liedzot sabiedrībai barikāžu atceres dienā pulcēties pie ugunskuriem tik ilgi, cik paši to vēlētos".
"Notikušais tikai kārtējo reizi apliecina visiem zināmo patiesību, ka karalis (valsts vara, ieskaitot Saeimu) ir kails, bet dažu partiju pēkšņā vēlme beidzot uzņemties valdības veidošanu un valsts veiksmīgu vadīšanu sēj aizdomas par šīs sapulces organizatoru patiesajiem nolūkiem," piebilda Kramiņš.
Edgars Kramiņš ir pedagoģijas zinātņu doktors līdz pagājušajam gadam Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūta docents, vokālais pedagogs un diezgan ekstarvaganta personība. Viņam ar darbu vispārizglītojošā skolā bijis nosacīts sakars, taču ar politiku gan - pērn martā viņš bija viens no pieciem kandidātiem uz partijas Jaunais Laiks valdes priekšsēdētāja amatu. Viņš arī aktīvi darbojies partijas Jaunais Laiks Izglītības, zinātnes un sporta darba grupā (http://www.jaunaislaiks.lv/events.php?id=3&day=6&month=01&year=2009&length=1&action=event&category=7&eid=28).
Pagājušajā nedēļā Kramiņš paziņoja par skolotāju kongresa organizēšanu šā gada aprīlī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru