Neatkarīgajā intervija ar izglītības ministri

Šodienas Neatkarīgajā Rīta avīzē lasāma žurnālistes Baibas Lulles plaša intervija ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Ieskatam daži fragmenti no tās.
"Varbūt šī saspringtā finanšu situācija mūs iemācīs darīt darbu, nevis, kā bieži ir, imitēt darīšanu.
Ir reāli jāsamazina štati, atlīdzībai ir būtiski mazāk naudas, ļoti ceru, ka ministrijā paliks labāk strādājošie. Tie gadi, kuros varējām atļauties arī kādu tauku slāni uzturēt, nav devuši vajadzīgo rezultātu attieksmē pret darbu.
– Vai arī vidējai vispārējai izglītībai, kam arī ievērojami griezīs nost, bija tauku slānis?
– Tur mēs nerunājam par tauku slāni, bet par finanšu līdzekļu neracionālu izmantošanu. Iepriekšējos gados gan vispārējā vidējā, gan profesionālajā izglītībā, gan sportā nevis naudas bija maz, bet tās neracionālu tērēšanu sekmēja vēsturiski izveidojusies sistēma, skolu tīkls, skolotāju tarifikācija, daudzas iestrādes, kas tika saglabātas. Bet šī sistēma vairs nedod pozitīvu rezultātu, apmierināto vairs nav, bet pati sistēma izdzīvo.
– Bet vai redzat, ka nākamā gada pārmaiņas, tai skaitā principa "nauda seko skolēnam", nevis skolotājam, ieviešana, būs līdzekļi minētajai kaitei?
– Līdzekļi ir tādi, kādi tie ir. Ja būtu izvēle, mēs domātu citādi. Bet naudas vienkārši nav, un jāatrod ietaupījums par noteiktu summu.
.....
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) iepriekš izteicies par vairāk nekā 150 skolu potenciālu slēgšanu, par to runājis arī TP deputāts Māris Kučinskis. Uz to virzīs gan jaunā principa "nauda seko skolēnam" iedarbināšana, gan pašvaldību ieņēmumu ievērojama samazināšanās. Kādas ir jūsu prognozes, cik ir skolu, kuras nāksies slēgt?
– Precīzi varēšu atbildēt martā, jo visu šo laiku kopš novembra strādājam ar skolām, to direktoriem, izglītības pārvaldēm un departamentiem, precizējot situāciju. Novembrī uz visām pašvaldībām izsūtīto informāciju par provizorisko summu, kādu tās saņemtu, iedarbinot modeli "nauda seko skolēnam", esmu saņēmusi vēstuli tikai no Ludzas rajona, kā arī bažas izteicis Liepājas rajons, kur skolu tīkls koncentrējas vienā pusē, bet bērni izbārstīti pa visu teritoriju. Tādējādi ir ļoti ilgs ceļš līdz skolai.
Ministru prezidents ir licis ātrāk iedarbināt Šveices palīdzību, kas paredz skolu autobusu iegādi pašvaldībām.
.....
Tuvākajā laikā centīšos izbraukāt arī rūpju skolas, kur ir liels nesekmīgo skaits. Skolas galvenais kvalitātes rādītājs ir skolēnu sasniegumi un spēja izvēlēties turpmāko izglītību, profesiju. Arī Rīgā ir tādas skolas, kurās sekmības līmenis ļoti zems. Tagad būs brīdis, kad šīm skolām pastiprinātas uzraudzības apstākļos būs jādemonstrē spēja mainīties. Ja ne – diez vai vecāki gribēs savus bērnus tādā skolā laist.
– Vai, lemjot par skolu slēgšanu, tiks ņemti vērā arī kādi citi faktori, kas ietekmē konkrētās skolas nepieciešamību, ne tikai ekonomiskie?
– Ja skola iztur kritērijus, tad par mērķdotāciju apjomu tai nav jāraizējas. Taču, ja, piemēram, ir kritērijs, ka jābūt 100 skolēniem, bet skolā ir 86, tad neticu, ka pašvaldība neatradīs līdzekļus trūkstošajiem 14 skolēniem. Tikko pašvaldība sapratīs, ka skolai ir apdraudējums, tā sapratīs, ka visai pašvaldībai ir apdraudējums. Ja nebūs skolas, ja nebūs vecākiem, kur strādāt, kāda tur vairs pašvaldība, kāds vadītājs? Kam? Pakalniem un mežiem?
Par izglītības līdzekļiem nopietna budžeta samazinājuma apstākļos ir jānodrošina kvalitatīvs izglītības process. Mēs nevaram sākumā risināt sociālās vai kultūras funkcijas, ko skola parasti dara, un tikai pēc tam domāt par izglītību. Ja gribam veikt arī kādas sociālās funkcijas, jāskatās, kur tam var rast līdzekļus.
Apzinoties situācijas sarežģītību, mēs meklējam elastīgākus risinājumus, dodam lielāku brīvību līdzekļu izlietošanā, piemēram, atceļot striktu amatu sarakstu. Mainījām arī prasības pedagogu kvalifikācijai.
.....
– Vai situācijā, kad pašvaldībām būs mazāk līdzekļu skolu uzturēšanai un citām funkcijām, arvien lielāka izdevumu nasta netiks uzkrauta skolēnu vecākiem – ar brīvprātīgi obligātiem ziedojumiem telpu remontam, līdzmaksājumiem fakultatīvajām nodarbībām?
– Katram jau blakus nenostāvēsi! Katrā ziņā neviens nav atcēlis likuma normu par bezmaksas obligāto izglītību, ko gan traktē dažādi. Zinu, ka Kultūras ministrija ļoti stingri iestājas par to, lai atļautu vecāku līdzdalības maksājumus tās pakļautības izglītības iestādēs. Vienlaikus Izglītības likumā svītrojām normu, ka profesionālās ievirzes pulciņos var prasīt līdzmaksājumus.

Visu interviju lasiet
http://www.nra.lv/zinas/14558-koke-neteiktu-ka-valdiba-demonstre-talredzigu-izglitibas-politiku.htm