A hepatīts tepat blakus!

Dzeltenā kaite jeb A hepatīts ir ļoti nejauka un smaga slimība, kas bojā aknas. Diemžēl lipīga. Dzeltenās kaites epidēmija, kas plosījās pērnā gada nogalē, nav apsīkusi, bet atkal atsākusies ar jaunu spēku. Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie jaunākie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ievērojami palielinājies jaunu saslimšanas gadījumu skaits ar A hepatītu. Ja decembra pēdējās divās nedēļās bija reģistrēti attiecīgi 54 un 42 jaunatklātie A hepatīta gadījumi, tad pagājušās nedēļas laikā ziņots par 98 saslimšanas gadījumiem. Kopā trīs nedēļu laikā reģistrēti 194 šī hepatīta gadījumi, no kuriem Rīgā reģistrēti 114 gadījumi, Rīgas rajonā - 15 un Ogres rajonā - 10 gadījumi. A hepatīts reģistrēts vēl 20 citos rajonos, no viena līdz sešiem gadījumiem katrā.
A hepatīts ir "netīro roku slimība". To izraisa sīksīks neredzams, bet ļoti dzīvelīgs vīruss, kas ar nemazgātām rokām tiek pārnests no cilvēka uz cilvēku. No slimā cilvēka šis vīruss izdalās ar izkārnījumiem un urīnu. Ja pēc tualetes saslimušais nenomazgā rokas, uz kurām palikušas pavisam nemanāmas urīna vai izkārnījumu daļiņas, pieskaras pie rokturiem, grāmatām, citiem priekšmetiem, tad vīrusam ir visas iespējas aplipināt arī veselos. No šis slimības var izvairīties divos veidos - potējoties un mazgājot rūpīgi rokas. Infektologi pat iesaka sabiedriskā tualetē pēc roku nomazgāšanas izlietoto salveti uzreiz neimest, bet ar to atvērt tualetes durvis - ja nu kāds roku nemazgātājs uz roktura būs atstājis vīrusus, jūs tos izmetīsiet ar visu salveti. Ir piejama arī pote pret A hepatītu - mūsu ģimenē mēs visi esam potējušies. (Tomēr arī potētajiem jāmazgā rokas, jo ir vēl citas "netīro roku slimības".)
Jo sevišķi rūpīgi mūsu skolas bērniem jāmazgā rokas pēc braukšanas sabiedriskajā transportā. Lielā A hepatīta epidēmija sākās tieši no Aglonas ielas kopmītnēm - tās ir tepat Ķengaragā, pavisam tuvu mūsu skolai.
Ko saka ārsti par A hepatītu
Pirmie slimības simptomi var parādīties 15 līdz 50 dienas pēc inficēšanās. Pirmsdzeltes periods ilgst no trim līdz septiņām dienām, kad pacientam ir slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē. Bieži vien A hepatīts atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa zarnu trakta darbības traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Pēc dažām dienām acu āboli un āda paliek dzeltena. Dzeltes periods ilgst līdz divām nedēļām. Dzelte var arī neveidoties, sevišķi maziem bērniem. Nereti infekcija norit bez simptomiem, tomēr šādos gadījumos no epidemioloģiskā viedokļa inficētās personas ir tikpat bīstamas kā gadījumos ar tipisku slimības gaitu, jo turpina strādāt vai apmeklēt izglītības iestādes. Lai pasargātu sevi un tuviniekus no saslimšanas ar A hepatītu, SVA mudina ievērot higiēnas noteikumus, rūpīgi ievērojot personīgo higiēnu, mazgājot rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā un vienmēr pēc tualetes apmeklējuma, izvairoties ar nemazgātām rokām pieskarties mutei, nelietojot kopīgus traukus, kā arī, uzturā lietojot vārītu vai fasētu ūdeni. Tāpat bērniem jāiemāca nebāzt mutē sadzīves priekšmetus. SVA speciālisti mudina arī vakcinēties pret A hepatītu, jo vakcinācija dod ilgstošu un efektīvu aizsardzību pret infekciju un ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir augsts A hepatīta izraisīto komplikāciju risks